14. pants

1Profesionāli orientētas

2pieaugušo un neformālās izglītības attīstība

3Aktualizējoties jautājumam par mūžizglītību visā Eiropas

4izglītības telpā, arī Latvijā ir notikusi dažādu aktivitāšu

5plānošana un īstenošana, lai sekmētu pieaugušo izglītības, tajā

6skaitā neformālās izglītības, attīstību. EK ir atzīmējusi, ka

7ekonomiskā krīze skaidri iezīmēja pieaugušo izglītības lielo

8nozīmi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu

9sasniegšanā.58 Atbalsts pieaugušo dalībai

10daudzveidīgajos izglītības pasākumos tiešā veidā ietekmē arī

11nodarbinātības mērķa rādītāja sasniegšanu, jo mazina strukturālā

12bezdarba risku. Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti

13liela loma mūžizglītības jautājumā ir ES fondu līdzekļu

14piesaistei.

15Sasniegtais

16Nodrošināta mūžizglītības stratēģijas izstrāde

17(Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam

18un Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu

192007.-2013.gadam ieviešanai 2008.- 2013.gadam) un

20ieviešana.

21Augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas,

22kas pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē, piedāvājot

23atbilstošus tālmācības materiālus, un vairāk kā 3000 studiju

24kursus (augstskolu sniegtā informācija). Augstskolu prakse rāda,

25ka e-apmācības elementus izmanto klātienes studiju programmu

26apguvē, integrējot e-kursus klātienes studiju programmās. Reģionu

27augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās

28pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus

29(valodu, IKT u.c. kursus), lekcijas un seminārus.

30Paplašinot izglītības iegūšanas iespējas un nodrošinot

31profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,

32cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tika piedāvāts apgūt

33profesionālās apmācības programmas tālmācības formā. 2008.gadā

34profesionālās izglītības pasākumos piedalījās 125 cilvēki, kuriem

35ir noteikta invaliditāte, neformālās izglītības programmās - 416

36cilvēki. Neformālās izglītības programmās iesaistījās 400 cilvēku

37ar ierobežotām iespējām. 2008.gadā neformālās izglītības

38programmās iesaistīto cilvēku ar speciālām vajadzībām skaits bija

39416, līdz ar to plānotais rezultāts ir sasniegts.

40Projektu "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām

41personām" uzsāka 2010.gada 21.jūlijā. Kopš projekta sākuma

42mūžizglītībā iesaistītas 18 538 nodarbinātas personas (projekts

43turpināsies līdz 2014.gada beigām). Šis rādītājs korespondē ar

44mērķi iesaistīt neformālās izglītības programmās vismaz 12 000

45cilvēku. Arī bezdarbnieku apmācībās vērojama tendence aizvietot

46vispārīgās, īsās neformālās apmācības programmas ar profesionālās

47izglītības programmām, kurās iegūstama kvalifikācija. Tas ir

48pozitīvs rādītājs.

49Pārskata periodā ir izstrādāta sistēma ārpus formālās

50izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai,

51tādējādi nodrošinot iespēju saņemt profesionālo kvalifikāciju vai

52būtiski saīsināt augstākās izglītības iegūšanas laiku tiem, kuri

53savas profesionālās darbības vai dzīves laikā ir ieguvuši

54attiecīgās zināšanas un prasmes.

55Sabiedrības izglītošanai par mūžizglītības principa vērtību

56piesaistīja EK granta līdzekļus. Granta ietvaros organizēja

57mūžizglītības publicitātes pasākumus, tajā skaitā izveidoja jaunu

58mājaslapu par mūžizglītību, izveidoja 12 minūšu garu filmu

59"Mūžizglītība Latvijā", tika organizēti TV sižeti par

60mūžizglītību piecos reģionos, laikrakstos publicēja desmit

61rakstus par IZM darbību, tās partneru un EK darbību un labas

62prakses piemēriem mūžizglītības jomā. Lai veicinātu mūžizglītības

63atpazīstamību, konkursa kārtībā izstrādāja mūžizglītības logo.

64Plašā informatīvā kampaņa noslēdzās ar starptautisku konferenci

65"Mūžizglītība - personības izaugsmei un valsts

66attīstībai", kurā piedalījās pieaugušo izglītības īstenošanā

67iesaistītās nozaru ministrijas, plānošanas reģionu, pašvaldību,

68NVO un izglītības pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī

69eksperti no ES valstīm un EK.

70Turpmākās rīcības pamatjautājumi

71Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam

72ir noteikts, ka 2013.gadā Latvijā 12,5% pieaugušo iedzīvotāji

73tiks iesaistīti izglītības pasākumos. Taču iedzīvotāju dalība

74pieaugušo izglītībā laikā posmā no 2004. (8,4%) līdz 2011.gadam

75(5,0%) saruka par 3,4%. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības

76procesā palielinājās un sasniedza 7% (CSP dati). Tomēr Latvijas

77sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības

78- 8,9% un ievērojami atpaliek no tām Eiropas valstīm, kas jau ir

79sasniegušas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi (piemēram,

80Slovākijā 2011.gadā izglītības pasākumos piedalījās 25%

81pieaugušo, Šveicē - 29,9%).

82Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības

83pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,

84iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās

85piederības, speciālām vajadzībām utt., kā arī nepieciešams veidot

86pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot

87saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tajā skaitā

88finanšu) pārvaldi.

89Saskaņā ar CSP apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri

90vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu

91dēļ tajās nepiedalījās, minēja faktorus, kas kavēja piedalīties

92apmācībās: 1) izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās

93atļauties (53,3%), 2) laika grafiks: apmācības nevarēja savienot

94ar darba grafiku (35,0%) un 3) ģimenes apstākļi: nebija laika

95ģimenes apstākļu dēļ (30,8%).

96Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" minēto mērķi

97- panākt, ka 2020.gadā 15% iedzīvotāju (vecuma grupā no 25 līdz

9864 gadiem) ir nepārtraukti iesaistīti mācīšanās procesā -, NRP

99iekļauti četri galvenie politikas virzieni mūžizglītības principa

100ieviešanai: 1) nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde

101un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai; 2)

102ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un

103profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana; 3) otrās

104iespējas izglītības piedāvājuma (kā kompensējoša mehānisma)

105izveide izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai; 4)

106nepieciešamā atbalsta nodrošināšana nodarbināto apmācībām nozaru

107ietvaros darbinieku kvalifikācijas pilnveidei atbilstoši darba

108devēju prasībām59.

109Šī procesa ietvaros jāpaplašina pieaugušo izglītības iespējas,

110t.sk. jāsekmē profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes

111stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kā svarīgākie attīstības

112rādītāji nākamajā pārskata periodā būtu jānosaka: 1) izglītībā

113iesaistīto personu skaits (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem); 2)

114to pieaugušo skaits no kopskaita, kuri iesaistīti tālākizglītībā

115vai atgriežas formālajā izglītībā; 3) personu skaits, kurām

116veikta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo

117kompetenču pielīdzināšana.

118Nepieciešams turpināt paplašināt reģionālo augstskolu

119tālākizglītības programmu piedāvājumu atbilstoši reģiona

120attīstības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumam. Jāturpina

121pilnveidot deleģēšanas procedūru ārpus formālās izglītības

122sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas

123nodrošināšanai, kā arī jāinformē izglītības iestādes un

124sabiedrība par iespējām novērtēt ārpus formālās izglītības

125sistēmas apgūtās profesionālās kompetences.

126Sociālie partneri norāda, ka pārskata periodā vislielākās

127iespējas iegūt valsts atbalstu apmācībām ir bijis bezdarbniekiem,

128savukārt atbalsts nodarbināto apmācībām bijis nepietiekams. Ir

129izskanējuši priekšlikumi paplašināt skolu un profesionālās

130izglītības iestāžu iespējas izglītot pieaugušos, izmantot arī

131vakarskolu un tālākizglītības piedāvājumu un nodrošināt stimulus

132un atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai.