14. pants

Profesionāli orientētas

pieaugušo un neformālās izglītības attīstība

Aktualizējoties jautājumam par mūžizglītību visā Eiropas

izglītības telpā, arī Latvijā ir notikusi dažādu aktivitāšu

plānošana un īstenošana, lai sekmētu pieaugušo izglītības, tajā

skaitā neformālās izglītības, attīstību. EK ir atzīmējusi, ka

ekonomiskā krīze skaidri iezīmēja pieaugušo izglītības lielo

nozīmi stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu

sasniegšanā.58 Atbalsts pieaugušo dalībai

daudzveidīgajos izglītības pasākumos tiešā veidā ietekmē arī

nodarbinātības mērķa rādītāja sasniegšanu, jo mazina strukturālā

bezdarba risku. Ņemot vērā finansiālo situāciju valstī, ļoti

liela loma mūžizglītības jautājumā ir ES fondu līdzekļu

piesaistei.

Sasniegtais

Nodrošināta mūžizglītības stratēģijas izstrāde

(Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007.-2013.gadam

un Programma mūžizglītības politikas pamatnostādņu

2007.-2013.gadam ieviešanai 2008.- 2013.gadam) un

ieviešana.

Augstskolas piedāvā apmēram 80 tālmācības studiju programmas,

kas pilnībā tiek īstenotas elektroniskajā vidē, piedāvājot

atbilstošus tālmācības materiālus, un vairāk kā 3000 studiju

kursus (augstskolu sniegtā informācija). Augstskolu prakse rāda,

ka e-apmācības elementus izmanto klātienes studiju programmu

apguvē, integrējot e-kursus klātienes studiju programmās. Reģionu

augstskolas piedāvā apmēram 130 tālākizglītības un profesionālās

pilnveides programmas, kā arī dažādus tālākizglītības kursus

(valodu, IKT u.c. kursus), lekcijas un seminārus.

Paplašinot izglītības iegūšanas iespējas un nodrošinot

profesionālo rehabilitāciju cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,

cilvēkiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, tika piedāvāts apgūt

profesionālās apmācības programmas tālmācības formā. 2008.gadā

profesionālās izglītības pasākumos piedalījās 125 cilvēki, kuriem

ir noteikta invaliditāte, neformālās izglītības programmās - 416

cilvēki. Neformālās izglītības programmās iesaistījās 400 cilvēku

ar ierobežotām iespējām. 2008.gadā neformālās izglītības

programmās iesaistīto cilvēku ar speciālām vajadzībām skaits bija

416, līdz ar to plānotais rezultāts ir sasniegts.

Projektu "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām

personām" uzsāka 2010.gada 21.jūlijā. Kopš projekta sākuma

mūžizglītībā iesaistītas 18 538 nodarbinātas personas (projekts

turpināsies līdz 2014.gada beigām). Šis rādītājs korespondē ar

mērķi iesaistīt neformālās izglītības programmās vismaz 12 000

cilvēku. Arī bezdarbnieku apmācībās vērojama tendence aizvietot

vispārīgās, īsās neformālās apmācības programmas ar profesionālās

izglītības programmām, kurās iegūstama kvalifikācija. Tas ir

pozitīvs rādītājs.

Pārskata periodā ir izstrādāta sistēma ārpus formālās

izglītības sistēmas iegūto zināšanu un prasmju atzīšanai,

tādējādi nodrošinot iespēju saņemt profesionālo kvalifikāciju vai

būtiski saīsināt augstākās izglītības iegūšanas laiku tiem, kuri

savas profesionālās darbības vai dzīves laikā ir ieguvuši

attiecīgās zināšanas un prasmes.

Sabiedrības izglītošanai par mūžizglītības principa vērtību

piesaistīja EK granta līdzekļus. Granta ietvaros organizēja

mūžizglītības publicitātes pasākumus, tajā skaitā izveidoja jaunu

mājaslapu par mūžizglītību, izveidoja 12 minūšu garu filmu

"Mūžizglītība Latvijā", tika organizēti TV sižeti par

mūžizglītību piecos reģionos, laikrakstos publicēja desmit

rakstus par IZM darbību, tās partneru un EK darbību un labas

prakses piemēriem mūžizglītības jomā. Lai veicinātu mūžizglītības

atpazīstamību, konkursa kārtībā izstrādāja mūžizglītības logo.

Plašā informatīvā kampaņa noslēdzās ar starptautisku konferenci

"Mūžizglītība - personības izaugsmei un valsts

attīstībai", kurā piedalījās pieaugušo izglītības īstenošanā

iesaistītās nozaru ministrijas, plānošanas reģionu, pašvaldību,

NVO un izglītības pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī

eksperti no ES valstīm un EK.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam

ir noteikts, ka 2013.gadā Latvijā 12,5% pieaugušo iedzīvotāji

tiks iesaistīti izglītības pasākumos. Taču iedzīvotāju dalība

pieaugušo izglītībā laikā posmā no 2004. (8,4%) līdz 2011.gadam

(5,0%) saruka par 3,4%. 2012.gadā pieaugušo dalība izglītības

procesā palielinājās un sasniedza 7% (CSP dati). Tomēr Latvijas

sasniegums joprojām atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja vērtības

- 8,9% un ievērojami atpaliek no tām Eiropas valstīm, kas jau ir

sasniegušas stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi (piemēram,

Slovākijā 2011.gadā izglītības pasākumos piedalījās 25%

pieaugušo, Šveicē - 29,9%).

Lai sasniegtu mērķi, nepieciešams nodrošināt mūžizglītības

pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma,

iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās

piederības, speciālām vajadzībām utt., kā arī nepieciešams veidot

pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības piedāvājumu un izveidot

saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tajā skaitā

finanšu) pārvaldi.

Saskaņā ar CSP apsekojuma datiem 2011.gadā iedzīvotāji, kuri

vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu

dēļ tajās nepiedalījās, minēja faktorus, kas kavēja piedalīties

apmācībās: 1) izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās

atļauties (53,3%), 2) laika grafiks: apmācības nevarēja savienot

ar darba grafiku (35,0%) un 3) ģimenes apstākļi: nebija laika

ģimenes apstākļu dēļ (30,8%).

Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" minēto mērķi

- panākt, ka 2020.gadā 15% iedzīvotāju (vecuma grupā no 25 līdz

64 gadiem) ir nepārtraukti iesaistīti mācīšanās procesā -, NRP

iekļauti četri galvenie politikas virzieni mūžizglītības principa

ieviešanai: 1) nacionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras izstrāde

un tās līmeņu pielīdzināšana Eiropas kvalifikāciju struktūrai; 2)

ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto zināšanu, prasmju un

profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšana; 3) otrās

iespējas izglītības piedāvājuma (kā kompensējoša mehānisma)

izveide izglītību priekšlaicīgi pametušo skaita samazināšanai; 4)

nepieciešamā atbalsta nodrošināšana nodarbināto apmācībām nozaru

ietvaros darbinieku kvalifikācijas pilnveidei atbilstoši darba

devēju prasībām59.

Šī procesa ietvaros jāpaplašina pieaugušo izglītības iespējas,

t.sk. jāsekmē profesionālās izglītības iestāžu kapacitātes

stiprināšana pieaugušo izglītībā. Kā svarīgākie attīstības

rādītāji nākamajā pārskata periodā būtu jānosaka: 1) izglītībā

iesaistīto personu skaits (vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem); 2)

to pieaugušo skaits no kopskaita, kuri iesaistīti tālākizglītībā

vai atgriežas formālajā izglītībā; 3) personu skaits, kurām

veikta ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo

kompetenču pielīdzināšana.

Nepieciešams turpināt paplašināt reģionālo augstskolu

tālākizglītības programmu piedāvājumu atbilstoši reģiona

attīstības vajadzībām un darba tirgus pieprasījumam. Jāturpina

pilnveidot deleģēšanas procedūru ārpus formālās izglītības

sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas

nodrošināšanai, kā arī jāinformē izglītības iestādes un

sabiedrība par iespējām novērtēt ārpus formālās izglītības

sistēmas apgūtās profesionālās kompetences.

Sociālie partneri norāda, ka pārskata periodā vislielākās

iespējas iegūt valsts atbalstu apmācībām ir bijis bezdarbniekiem,

savukārt atbalsts nodarbināto apmācībām bijis nepietiekams. Ir

izskanējuši priekšlikumi paplašināt skolu un profesionālās

izglītības iestāžu iespējas izglītot pieaugušos, izmantot arī

vakarskolu un tālākizglītības piedāvājumu un nodrošināt stimulus

un atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai.