15. pants

1Latvijas mazākumtautību

2izglītības iespēju nodrošināšana

3Daudzkultūru Eiropā izglītība nav tikai līdzeklis

4sagatavošanai darba tirgum, personības attīstības veicināšanai un

5plašu zināšanu bāzes nodrošināšanai. Izglītības sistēmai ir

6nozīmīga loma jauniešu sagatavošanai aktīva pilsoņa dzīvei. Ir

7svarīgi starpkultūru kontekstā atzīt to valodu vērtību, kurās

8runā minoritāšu kopienu locekļi, vienlaikus tiek uzskatīts, ka ir

9būtiski apgūt valstī dominējošo valodu, lai varētu dzīvot kā

10pilntiesīgi pilsoņi60.

11Sasniegtais

12Pārskata periodā izvērtētas 2004./2005.mācību gadā ieviestās

13izmaiņas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības

14programmās. Sekmējot valsts valodas apguvi pirmsskolas izglītības

15iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, tika nodrošināti

16metodikas kursi sākumskolas un pirmsskolas skolotājiem, kā arī

17tālākizglītības kursi pirmsskolu un sākumskolu vadītājiem.

18Īstenoti kursi mazākumtautību skolēnu vecākiem, izstrādātas

19e-programmas latviešu valodas apguvei, izstrādāti mācību

20materiāli un metodiskie materiāli skolotājiem.

21Palielināts atbalsts latviešu valodas, vēstures un kultūras

22apguvei latviešu diasporā, nodrošinot skolotāju darbību Krievijas

23Federācijā un Īrijā.

24Metodiski atbalstīts mazākumtautību valodas un literatūras

25apguves process izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību

26izglītības programmas. Piedāvāti metodikas kursi pieaugušo

27skolotājiem, kā arī kursi mazākumtautību skolotājiem

28profesionālās kompetences pilnveidei, īstenojot mācību procesu

29latviski vai bilingvāli.

30Sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa paaugstināšana un

31paplašinātas iespējas romu kopienas pārstāvjiem, kuri pārsnieguši

32obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaistīties izglītības

33procesā. Nodrošināta palīglīdzekļa "Latvijas pedagogu

34pieredze darbā ar čigānu bērniem" izdošana, kā arī

35sagatavoti romu izcelsmes skolotāju palīgi darbam pirmsskolas

36izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs. Lai

37sekmētu romu skolēnu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, IZM

38sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm īstenoja

39attiecīgu monitoringu.

40Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā

41reģistrēti 6489 romi, tajā skaitā 2103 bērni un jaunieši vecumā

42līdz 19 gadiem. 2012.gadā reģistrēti 6515 romi. Pārskata periodā

43līdz 2010./2011.mācību gadam vispārējā izglītībā integrēto romu

44tautas bērnu skaits samazinājās (1182 skolēni), 2011./2012.mācību

45gadā vispārējā izglītībā integrēto romu tautas skolēnu skaits

46nedaudz palielinājās (1213 skolēni). Kopš 2009./2010.mācību gada

47palielinājās to romu bērnu īpatsvars no skolēnu kopskaita, kuri

48iekļauti vispārējās izglītības programmās.

4910.attēls

5011.attēls

51Saskaņā ar ES Padomes Direktīvu 2004/114/EK Latvijā ir

52nodrošināta trešo valstu pilsoņu iekļaušana skolēnu apmaiņā,

53praksē, brīvprātīgajā darbā. Īstenoti vairāki Eiropas Trešo

54valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekti.

55Turpmākās rīcības pamatjautājumi

56Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams nodrošināt ar mācību

57līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) latviešu valodas kā svešvalodas

58apguvi formālajā izglītībā un Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm

59atbilstošu latviešu valodas kā svešvalodas prasmju līmeņu

60pilnveidi. Vienlaikus jāsniedz atbalsts diasporai latviešu

61valodas un kultūras apguvei, kā arī atbalsts latviešu valodas un

62kultūras apguvei ārvalstu augstskolās.

63Ar izglītību un nodarbinātību saistītās problēmsituācijas

64visvairāk skar tieši romu pārstāvjus. Tāpēc jāturpina sekmēt romu

65bērnu un jauniešu iesaisti Latvijas izglītības sistēmā, ņemot

66vērā romu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Aktuāla ir sabiedrības

67izglītošana par daudzveidības, diskriminācijas, rasisma,

68ksenofobijas, seksisma un sociālās atstumšanas jautājumiem.

69Nepieciešams piedāvāt romu kopienai un citām mazaizsargātām

70sabiedrības grupām kompleksus atbalsta pasākumus.