15. pants

Latvijas mazākumtautību

izglītības iespēju nodrošināšana

Daudzkultūru Eiropā izglītība nav tikai līdzeklis

sagatavošanai darba tirgum, personības attīstības veicināšanai un

plašu zināšanu bāzes nodrošināšanai. Izglītības sistēmai ir

nozīmīga loma jauniešu sagatavošanai aktīva pilsoņa dzīvei. Ir

svarīgi starpkultūru kontekstā atzīt to valodu vērtību, kurās

runā minoritāšu kopienu locekļi, vienlaikus tiek uzskatīts, ka ir

būtiski apgūt valstī dominējošo valodu, lai varētu dzīvot kā

pilntiesīgi pilsoņi60.

Sasniegtais

Pārskata periodā izvērtētas 2004./2005.mācību gadā ieviestās

izmaiņas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības

programmās. Sekmējot valsts valodas apguvi pirmsskolas izglītības

iestādēs, kas īsteno mazākumtautību programmas, tika nodrošināti

metodikas kursi sākumskolas un pirmsskolas skolotājiem, kā arī

tālākizglītības kursi pirmsskolu un sākumskolu vadītājiem.

Īstenoti kursi mazākumtautību skolēnu vecākiem, izstrādātas

e-programmas latviešu valodas apguvei, izstrādāti mācību

materiāli un metodiskie materiāli skolotājiem.

Palielināts atbalsts latviešu valodas, vēstures un kultūras

apguvei latviešu diasporā, nodrošinot skolotāju darbību Krievijas

Federācijā un Īrijā.

Metodiski atbalstīts mazākumtautību valodas un literatūras

apguves process izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību

izglītības programmas. Piedāvāti metodikas kursi pieaugušo

skolotājiem, kā arī kursi mazākumtautību skolotājiem

profesionālās kompetences pilnveidei, īstenojot mācību procesu

latviski vai bilingvāli.

Sekmēta romu tautas bērnu izglītības līmeņa paaugstināšana un

paplašinātas iespējas romu kopienas pārstāvjiem, kuri pārsnieguši

obligātās izglītības ieguves vecumu, iesaistīties izglītības

procesā. Nodrošināta palīglīdzekļa "Latvijas pedagogu

pieredze darbā ar čigānu bērniem" izdošana, kā arī

sagatavoti romu izcelsmes skolotāju palīgi darbam pirmsskolas

izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestādēs. Lai

sekmētu romu skolēnu izglītības kvalitātes paaugstināšanu, IZM

sadarbībā ar pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm īstenoja

attiecīgu monitoringu.

Saskaņā ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem Latvijā

reģistrēti 6489 romi, tajā skaitā 2103 bērni un jaunieši vecumā

līdz 19 gadiem. 2012.gadā reģistrēti 6515 romi. Pārskata periodā

līdz 2010./2011.mācību gadam vispārējā izglītībā integrēto romu

tautas bērnu skaits samazinājās (1182 skolēni), 2011./2012.mācību

gadā vispārējā izglītībā integrēto romu tautas skolēnu skaits

nedaudz palielinājās (1213 skolēni). Kopš 2009./2010.mācību gada

palielinājās to romu bērnu īpatsvars no skolēnu kopskaita, kuri

iekļauti vispārējās izglītības programmās.

10.attēls

11.attēls

Saskaņā ar ES Padomes Direktīvu 2004/114/EK Latvijā ir

nodrošināta trešo valstu pilsoņu iekļaušana skolēnu apmaiņā,

praksē, brīvprātīgajā darbā. Īstenoti vairāki Eiropas Trešo

valstu valstspiederīgo integrācijas fonda projekti.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Nākamajā plānošanas periodā nepieciešams nodrošināt ar mācību

līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) latviešu valodas kā svešvalodas

apguvi formālajā izglītībā un Eiropas Kopīgajām pamatnostādnēm

atbilstošu latviešu valodas kā svešvalodas prasmju līmeņu

pilnveidi. Vienlaikus jāsniedz atbalsts diasporai latviešu

valodas un kultūras apguvei, kā arī atbalsts latviešu valodas un

kultūras apguvei ārvalstu augstskolās.

Ar izglītību un nodarbinātību saistītās problēmsituācijas

visvairāk skar tieši romu pārstāvjus. Tāpēc jāturpina sekmēt romu

bērnu un jauniešu iesaisti Latvijas izglītības sistēmā, ņemot

vērā romu kultūrvēsturiskās tradīcijas. Aktuāla ir sabiedrības

izglītošana par daudzveidības, diskriminācijas, rasisma,

ksenofobijas, seksisma un sociālās atstumšanas jautājumiem.

Nepieciešams piedāvāt romu kopienai un citām mazaizsargātām

sabiedrības grupām kompleksus atbalsta pasākumus.