16. pants

Pedagogu izglītības un

tālākizglītības sistēmas uzlabošana

Eurostat veiktais pētījums parāda, ka ir aktualizējies

jautājums par pedagogu profesionālās attīstības plānu ES

dalībvalstīs. Bulgārijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē, Rumānijā,

Slovēnijā un Slovākijā ir noteikts, ka dalība profesionālās

pilnveides kursos ir obligāts nosacījums karjeras izaugsmē un

algas palielinājuma piešķiršanai.61 Arī Latvijā šis

jautājums iegūst aizvien lielāku nozīmi.

Sasniegtais

Pilnveidojot vispārējās izglītības pedagogu kompetences

atbilstoši spēkā esošajiem pamatizglītības un vidējās izglītības

standartiem, Izglītības satura un eksaminācijas centrs (kopš

2009.gada - Valsts izglītības satura centrs (VISC)) nodrošināja

pedagogu profesionālās pilnveides programmu izstrādi,

novērtēšanu, kā arī priekšlikumu sagatavošanu programmu

uzlabošanai pārskata periodā. Līdztekus tam tika organizēti

informatīvie semināri šo minēto profesionālās pilnveides

programmu īstenotājiem un vadīta darba grupa pedagogu

profesionālās pilnveides programmas sagatavošanai.

2013.gada 21.maijā MK pieņēma grozījumus 2009.gada 24.novembra

noteikumos Nr.1338 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos",

paredzot kārtību rīcībai gadījumos, kad izglītojamais apdraud

savu vai citu personu veselību, drošību vai dzīvību.

Gandrīz visi plānotie rezultāti ir izpildīti pilnībā vai

daļēji, izņemot rezultātu "36 multiplikatoru

sagatavošanu" (to nav bijis iespējams izpildīt samazinātā

budžeta dēļ).

12.attēls

Pārskata periodā ir dzēsti studiju kredīti 6099 pedagogiem,

nodrošinātas 3630 valsts budžeta vietas pedagoģiskajās studiju

programmās. Turpinot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi

darbam ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, organizēti 745

semināri un apmācības programmas, iesaistīti 6567 pedagogi. Dati

liecina par to, ka profesionālās pilnveides pasākumos pārskata

periodā ir piedalījušies 36753 dalībnieki.

Projekta "Vispārējās izglītības pedagogu

tālākizglītība" ietvaros 2011.gadā un 2012.gadā

tālākizglītības kursus apguva 14486 pedagogi. Pārskata periodā

izveidotas jaunas pedagoģiskās studiju programmas, tādējādi

sekmējot programmu dažādību un atbilstību tendencēm

mūsdienās.

Paplašināts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un

augstākās pedagoģiskās izglītības vai bakalaura grāda zinātnes

nozares bāzes programmu piedāvājums, pārskata periodā izsniedzot

vidēji 7 līdz 9 licences gadā.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt efektīvu pedagogu

profesionālās kompetences pilnveidi. Paaugstinot pedagogu

motivāciju un profesionālo kapacitāti, vajadzīgi pedagogu

tālākizglītības kursi, tajā skaitā kursi par izglītojamo ar

speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējās izglītības plūsmā.

Tālākizglītības aspektā (tā kā pedagogi piedalās arī

mūžizglītības programmās) jāpaplašina visaptverošas pieaugušo

izglītības iespējas. Nākamā plānošanas perioda laikā nepieciešams

attīstīt pedagogu tālākizglītības atbalsta sistēmu. EK plāno ar

2014.gadu nodrošināt iepriekšējās mūžizglītības programmas

ilgtspēju, īstenojot programmas Erasmus+ iniciatīvu

(kopējais finansējums nākamajiem septiņiem gadiem plānots 19

miljardu EUR apmērā). Šī iniciatīva ir nozīmīga mūžizglītības

mērķu sasniegšanai. Mūžizglītības principa veicināšana jaunās

izglītības politikas kontekstā ir īpaši saistīta ar vēlmi mazināt

sociālo plaisu un stiprināt nodarbinātības līmeņa

paaugstināšanu.

Turpinot pedagogu profesionālās kapacitātes paaugstināšanu,

nepieciešams paredzēt profesionālās izglītības mācībspēku un

prakses vadītāju IKT kompetences, kā arī specifisko jomu

kompetenču pilnveidi. Tā kā pašreiz problēma pedagogu izglītībā

ir svešvalodu zināšanu trūkums, svešvalodu apguve būtu iekļaujama

profesionālās kompetences pilnveides programmās. Ir novērojams,

ka pedagogiem nepieciešama arī citu profesionālo un vispārējo

kompetenču pilnveide.

Sociālie partneri norāda, ka skolotāju izglītošanā jāpievērš

lielāka uzmanība darbam ar dažādu auditoriju - bērniem ar dažādām

vajadzībām. Pedagogiem jāprot strādāt ar bērniem, dažādojot

metodes un lietojot tehnoloģijas, tādējādi nodrošinot katram

bērnam iespēju strādāt atšķirīgā tempā un panākt pozitīvu

rezultātu. Sociālie partneri vērš uzmanību uz pedagogu profesijas

nepietiekamo prestižu (tas saistīts ar zemo atalgojumu, it īpaši

profesionālajā izglītībā).