17. pants

1Pedagogu darba kvalitātes

2novērtēšanas un atbilstošas darba samaksas sistēmas izveide

3Pedagogu darba novērtēšanā un it īpaši darba samaksas sistēmas

4izveidē ir noticis vislielākais pavērsiens, jo 2009.gadā tika

5ieviests jauns pedagogu atalgojuma aprēķināšanas princips

6"nauda seko skolēnam", kā arī, īstenojot ESF projekts

7"Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

8optimizācijas apstākļos" (2009.-2012.gads), ieviesta

9pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma (no 2012.gada

10septembra).

11Sasniegtais

12Tā kā 2009.gadā, izdarot grozījumus valsts budžetā,

13finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai

14samazināja par aptuveni 50%, tika veikti grozījumi MK 2009.gada

1528.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas

16noteikumi", nosakot pedagoga darba samaksu vidēji 250

17LVL/355,7EUR apmērā par vienu darba likmi, kā arī dodot iespēju

18izglītības iestādes vadītājam esošā finansējuma ietvaros noteikt

19darba samaksu par rakstudarbu labošanu, konsultācijām un klases

20audzināšanu. Ieviešot jauno finansēšanas principu "nauda

21seko skolēnam", ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju

22skaits pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

23iestādēs.

24Novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir ļoti

25zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir

26sakārtots un skolēnu skaits optimāls. 2012.gada 1.septembrī

27palielināja noteikto zemāko pedagoga darba samaksu par vienu

28likmi (255 LVL/362,8EUR), nosakot, ka turpmāk tā ir 280

29LVL/398,4EUR. 2013./2014.mācību gadā pedagogu algas robežas par

30vienādu stundu skaitu un dažādu skolēnu skaitu klasē ir no 287

31LVL/408,4EUR līdz 432 LVL/614,7EUR. Normētā skolēnu skaita pret

32vienu pedagoga mēneša darba algas likmi novados (8 skolēni pret

33vienu pedagoģisko likmi) tiek ievērota tikai 16 novados no

34109.

35No 2007.gada līdz 2013.gada jūnijam IZM, pamatojoties uz

36pašvaldību lēmumiem skolu tīkla sakārtošanā, saskaņoja pašvaldību

37lēmumus par 163 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un

38105 vispārējās izglītības iestāžu likvidēšanu. Finansēšanas

39princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu

40par vienu likmi, tas ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā

41arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi

42dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu un pedagogu

43skaita attiecību62.

44Līdz 2009.gadam panākts atalgojuma pieaugums augstskolu

45akadēmiskajam personālam: 2007.gadā - atalgojumu palielināja par

4623% salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2008.gadā - atalgojumu

47palielināja vidēji par 12% salīdzinājumā ar 2007.gadu. 2009.gadā

48augstskolu akadēmiskā personāla atalgojums samazinājās vidēji par

4925% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā salīdzinājumā ar

50iepriekšējo augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu

51palielināja apmēram par 8%. Savukārt 2011. un 2012.gadā

52atalgojums ir palicis iepriekšējā apmērā.

53Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās

54un profesionālās izglītības iestādēs 2012./2013.mācību gadā,

55joprojām lielākā daļa pedagogu ir vecāka par 40 gadiem.

56Vispārizglītojošajās skolās to pedagogu īpatsvars, kuri vēl nav

57sasnieguši 30 gadu vecumu, pieauga nenozīmīgi: no 7,1% pārskata

58perioda sākumā līdz 8,2% pārskata perioda beigās; līdzīga ir

59situācija profesionālās izglītības iestādēs: pieaugums no 7,6%

60pārskata perioda sākumā līdz 8,6% pārskata perioda beigās.

61Tādējādi nav nodrošināts plānotais jauno pedagogu īpatsvara

62pieaugums 8% apmērā.

63Vērtējot izglītības jomā nodarbināto sadalījumu pēc to

64dzimuma, pārskata periodā tas būtiski nav nemainījies, joprojām

65visās izglītības pakāpēs, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs

66un profesionālās izglītības iestādēs, dominē pedagogu

67īpatsvars.

682013.gadā izstrādāta pedagogu motivācijas programma

69"Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas

70un atalgojuma, un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

71sasaistes programma". Programmas ietvaros paredzēta: 1)

72pakāpeniska pedagogu atalgojuma paaugstināšana; 2) pedagogu

73profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšana; 3) modernas

74mācību un darba vides nodrošināšana; 4) pedagogu profesionālās

75izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveide, iekļaujot arī sociālo

76atbalstu. Šīs programmas īstenošanas procesā sasniedzamais

77rezultāts − izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma,

78pakāpeniski palielinot valsts finansējumu pedagogu darba

79samaksai, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, paaugstinot

80pedagogu profesijas prestižu.

81Turpmākās rīcības pamatjautājumi

82Pedagogu motivācijas paaugstināšana ir bijusi aktualitāte visu

83plānošanas periodu. Lai sekmētu turpmāku pedagogu motivācijas

84stiprināšanu un attīstību, nepieciešams pedagogu motivācijas

85programmas ietvaros īstenot noteiktos rīcības virzienus, saistībā

86ar pedagogu motivācijas un profesionālo pilnveidi, darba samaksas

87sistēmas sakārtošanu.

88Pārskata periodā problēmu liela daļa ir saistīta ar

89jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansēšanas aspektam, līdz

90ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu (tajā skaitā

91finanšu) pārvaldība, tas uzlabotu kopējo situāciju valstī un

92attīstītu institucionālo izcilību.

93Arī sociālie partneri atzīst, ka pedagogu atalgojums Latvijā

94ir ļoti neatbilstošs viņu ieguldītajam darbam bērnu un skolēnu

95izglītošanā. Vēl mazāks par vispārējās izglītības iestāžu

96pedagogu atalgojumu ir profesionālās izglītības pedagogu

97saņemtais atalgojums, kaut gan objektīvi vajadzētu stiprināt

98tieši profesionālās izglītības prestižu. No iepriekš teiktā

99izriet, ka būtu jāizlīdzina samaksa par likmi vispārējās un

100profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.