17. pants

Pedagogu darba kvalitātes

novērtēšanas un atbilstošas darba samaksas sistēmas izveide

Pedagogu darba novērtēšanā un it īpaši darba samaksas sistēmas

izveidē ir noticis vislielākais pavērsiens, jo 2009.gadā tika

ieviests jauns pedagogu atalgojuma aprēķināšanas princips

"nauda seko skolēnam", kā arī, īstenojot ESF projekts

"Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos" (2009.-2012.gads), ieviesta

pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas sistēma (no 2012.gada

septembra).

Sasniegtais

Tā kā 2009.gadā, izdarot grozījumus valsts budžetā,

finansējumu mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai

samazināja par aptuveni 50%, tika veikti grozījumi MK 2009.gada

28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu darba samaksas

noteikumi", nosakot pedagoga darba samaksu vidēji 250

LVL/355,7EUR apmērā par vienu darba likmi, kā arī dodot iespēju

izglītības iestādes vadītājam esošā finansējuma ietvaros noteikt

darba samaksu par rakstudarbu labošanu, konsultācijām un klases

audzināšanu. Ieviešot jauno finansēšanas principu "nauda

seko skolēnam", ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju

skaits pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības

iestādēs.

Novados ar mazu skolēnu skaitu pedagogu atalgojums ir ļoti

zems salīdzinājumā ar tiem novadiem, kuros skolu tīkls ir

sakārtots un skolēnu skaits optimāls. 2012.gada 1.septembrī

palielināja noteikto zemāko pedagoga darba samaksu par vienu

likmi (255 LVL/362,8EUR), nosakot, ka turpmāk tā ir 280

LVL/398,4EUR. 2013./2014.mācību gadā pedagogu algas robežas par

vienādu stundu skaitu un dažādu skolēnu skaitu klasē ir no 287

LVL/408,4EUR līdz 432 LVL/614,7EUR. Normētā skolēnu skaita pret

vienu pedagoga mēneša darba algas likmi novados (8 skolēni pret

vienu pedagoģisko likmi) tiek ievērota tikai 16 novados no

109.

No 2007.gada līdz 2013.gada jūnijam IZM, pamatojoties uz

pašvaldību lēmumiem skolu tīkla sakārtošanā, saskaņoja pašvaldību

lēmumus par 163 vispārējās izglītības iestāžu reorganizāciju un

105 vispārējās izglītības iestāžu likvidēšanu. Finansēšanas

princips radīja konkurenci un diferencētu pedagogu darba samaksu

par vienu likmi, tas ietekmēja daudzu pedagogu darba samaksu, kā

arī veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi

dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu un pedagogu

skaita attiecību62.

Līdz 2009.gadam panākts atalgojuma pieaugums augstskolu

akadēmiskajam personālam: 2007.gadā - atalgojumu palielināja par

23% salīdzinājumā ar 2006.gadu, 2008.gadā - atalgojumu

palielināja vidēji par 12% salīdzinājumā ar 2007.gadu. 2009.gadā

augstskolu akadēmiskā personāla atalgojums samazinājās vidēji par

25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 2010.gadā salīdzinājumā ar

iepriekšējo augstskolu akadēmiskā personāla atalgojumu

palielināja apmēram par 8%. Savukārt 2011. un 2012.gadā

atalgojums ir palicis iepriekšējā apmērā.

Vērtējot pedagogu vecuma struktūru vispārizglītojošajās skolās

un profesionālās izglītības iestādēs 2012./2013.mācību gadā,

joprojām lielākā daļa pedagogu ir vecāka par 40 gadiem.

Vispārizglītojošajās skolās to pedagogu īpatsvars, kuri vēl nav

sasnieguši 30 gadu vecumu, pieauga nenozīmīgi: no 7,1% pārskata

perioda sākumā līdz 8,2% pārskata perioda beigās; līdzīga ir

situācija profesionālās izglītības iestādēs: pieaugums no 7,6%

pārskata perioda sākumā līdz 8,6% pārskata perioda beigās.

Tādējādi nav nodrošināts plānotais jauno pedagogu īpatsvara

pieaugums 8% apmērā.

Vērtējot izglītības jomā nodarbināto sadalījumu pēc to

dzimuma, pārskata periodā tas būtiski nav nemainījies, joprojām

visās izglītības pakāpēs, it īpaši vispārējās izglītības iestādēs

un profesionālās izglītības iestādēs, dominē pedagogu

īpatsvars.

2013.gadā izstrādāta pedagogu motivācijas programma

"Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas

un atalgojuma, un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas

sasaistes programma". Programmas ietvaros paredzēta: 1)

pakāpeniska pedagogu atalgojuma paaugstināšana; 2) pedagogu

profesionālās darbības kvalitātes paaugstināšana; 3) modernas

mācību un darba vides nodrošināšana; 4) pedagogu profesionālās

izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveide, iekļaujot arī sociālo

atbalstu. Šīs programmas īstenošanas procesā sasniedzamais

rezultāts − izveidota jauna pedagogu atalgojuma sistēma,

pakāpeniski palielinot valsts finansējumu pedagogu darba

samaksai, nodrošinot kvalitatīvu izglītības procesu, paaugstinot

pedagogu profesijas prestižu.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Pedagogu motivācijas paaugstināšana ir bijusi aktualitāte visu

plānošanas periodu. Lai sekmētu turpmāku pedagogu motivācijas

stiprināšanu un attīstību, nepieciešams pedagogu motivācijas

programmas ietvaros īstenot noteiktos rīcības virzienus, saistībā

ar pedagogu motivācijas un profesionālo pilnveidi, darba samaksas

sistēmas sakārtošanu.

Pārskata periodā problēmu liela daļa ir saistīta ar

jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansēšanas aspektam, līdz

ar to primāri būtu jānodrošina efektīva resursu (tajā skaitā

finanšu) pārvaldība, tas uzlabotu kopējo situāciju valstī un

attīstītu institucionālo izcilību.

Arī sociālie partneri atzīst, ka pedagogu atalgojums Latvijā

ir ļoti neatbilstošs viņu ieguldītajam darbam bērnu un skolēnu

izglītošanā. Vēl mazāks par vispārējās izglītības iestāžu

pedagogu atalgojumu ir profesionālās izglītības pedagogu

saņemtais atalgojums, kaut gan objektīvi vajadzētu stiprināt

tieši profesionālās izglītības prestižu. No iepriekš teiktā

izriet, ka būtu jāizlīdzina samaksa par likmi vispārējās un

profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem.