18. pants

1Izglītības kvalitātes vērtēšanas

2sistēmas pilnveide

3Izglītības kvalitātes vērtēšana un akreditācijas process ir

4vairākkārt apspriests gan publiskajā telpā, gan politikas

5veidotāju vidū, akcentējot nepieciešamās pārmaiņas līdz šim

6esošajā sistēmā. It sevišķi aktuāli ir bijuši augstākās

7izglītības akreditācijas jautājumi, jo šajā sektorā pārskata

8perioda beigās ir notikusi pāreja uz studiju virzienu

9akreditāciju. Eiropas līmenī pieaug profesionālās izglītības

10loma, un arī Latvijā plānošanas perioda beigās ir raisījušās

11plašas diskusijas par darba vidē bāzētas profesionālās izglītības

12sistēmas ieviešanu.

13Sasniegtais

14Līdz 2009.gadam vispārējās izglītības iestāžu un programmu

15akreditāciju veica Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas

16valsts aģentūra un Profesionālās izglītības administrācija.

17Saskaņā ar MK 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.356 "Par

18Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības

19kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras

20reorganizāciju"63 šīs funkcijas pārņēma IKVD. IZM

21nodrošina augstākās izglītības iestāžu akreditāciju, studiju

22virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu.

232011.gada 14.jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

24Augstskolu likumā", kas paredz vairākus būtiskus Latvijas

25augstākās izglītības attīstības un starptautiskās konkurētspējas

26veicināšanas pasākumus: 1) īstenot kopīgas programmas, 2) noteikt

27nepieciešamo minimālo akadēmiskajos amatos ievēlētu to personu

28skaitu, kurām ir doktora zinātniskais grāds, 3) noteikt

29stingrākas prasības augstskolu dibināšanai. Grozījumi Augstskolu

30likumā paredz izmaiņas arī akreditācijas sistēmā ─ studiju

31virzienu akreditācija programmu akreditācijas vietā.

32Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji

33atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku

34izmantošana. Lai veicinātu saskaņotas darbības ievērošanu

35augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ir izstrādāti un

36parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru

37padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Pārskata periodā ir

38veicināta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar

39Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošinātībai augstākajā

40izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes

41nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā

42("Standarts and Quidelines for Quality Assurance in the

43European Higher Education", pieņemti 2005.gadā

44izglītības ministru konferencē Bergenā; European Association for

45Quality Assurance in Higher Education (ENQA)).

46Pārskata periodā nodrošināta vispārējās izglītības iestāžu un

47programmu akreditācija, profesionālās izglītības iestāžu un

48programmu akreditācija, augstākās izglītības iestāžu un studiju

49programmu akreditācija, kā arī veikta ārējā vērtēšana izglītības

50iestādēs. Akreditētas 1575 vispārējās izglītības iestādes (tajā

51skaitā veicot aktualizāciju) un 5184 vispārējās izglītības

52programmas (tajā skaitā veicot aktualizāciju), 1457 profesionālās

53izglītības iestādes (tajā skaitā veicot aktualizāciju) un 5362

54profesionālās izglītības programmas (tajā skaitā veicot

55aktualizāciju). Pārskata perioda sākumā valstī bija akreditētas

5634 augstskolas un 20 koledžas, kā arī aptuveni 700 studiju

57programmas. Pārskata perioda beigās valstī ir akreditētas 33

58augstskolas, 25 koledžas un vairāk kā 900 studiju programmas.

59Nodrošināta izglītības kvalitātes novērtēšanas ekspertu

60sagatavošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu

61darbības kvalitātes vērtēšanas principiem. Regulāri organizēti

62vispārējās izglītības iestāžu darbības un programmu kvalitātes

63vērtēšanas ekspertu profesionālās kompetences paaugstināšanas

64semināri reģionos, kā arī semināri izglītības iestāžu

65vadītājiem.

66Uzlabojot profesionālās izglītības darbības kvalitātes

67nodrošināšanas sistēmu, pārskata periodā izstrādāts profesionālās

68kvalifikācijas eksāmena saturs 260 profesionālajām

69kvalifikācijām.

70Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās

71izglītības kvalitātes indikatoriem ir uzsākts izstrādāt valsts

72mērogā vienotus vispārējās izglītības kvalitātes indikatorus.

73Minēto indikatoru rādītāju analīze - t.i., izglītības kvalitātes

74monitoringa sistēma - ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus

75par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā

76arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot

77valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu

78pārskatāmību katrā izglītības posmā, konstatēt katra skolēna

79mācību sasniegumu dinamiku. Izglītības kvalitātes monitoringa

80ieviešana bija plānota līdz 2013.gada novembrim64.

81Turpmākās rīcības pamatjautājumi

82Nepieciešams turpināt izglītības iestāžu darbības un

83izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmas uzlabošanu,

84pilnveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas metodiku, veikt

85ārēju vērtēšanu izglītības iestādēs un nodrošināt nepārtrauktu

86akreditācijas ieteikumu monitoringu. Nepieciešams veicināt

87augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu

88atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem. Viens

89no pirmajiem pasākumiem bija paredzēts 2013.gada novembrī, proti,

90seminārs augstskolām par kvalitātes vadības sistēmu izveides

91principiem un augstskolu pieredzi to īstenošanā. Lai veicinātu

92izglītības izaugsmi un attīstību, palielināms to iestāžu skaits,

93kuras ir iesaistītas kvalitātes monitoringa ieviešanā,

94pilnveidojot esošās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas

95vai piedāvājot jaunus, inovatīvus risinājumus.