18. pants

Izglītības kvalitātes vērtēšanas

sistēmas pilnveide

Izglītības kvalitātes vērtēšana un akreditācijas process ir

vairākkārt apspriests gan publiskajā telpā, gan politikas

veidotāju vidū, akcentējot nepieciešamās pārmaiņas līdz šim

esošajā sistēmā. It sevišķi aktuāli ir bijuši augstākās

izglītības akreditācijas jautājumi, jo šajā sektorā pārskata

perioda beigās ir notikusi pāreja uz studiju virzienu

akreditāciju. Eiropas līmenī pieaug profesionālās izglītības

loma, un arī Latvijā plānošanas perioda beigās ir raisījušās

plašas diskusijas par darba vidē bāzētas profesionālās izglītības

sistēmas ieviešanu.

Sasniegtais

Līdz 2009.gadam vispārējās izglītības iestāžu un programmu

akreditāciju veica Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas

valsts aģentūra un Profesionālās izglītības administrācija.

Saskaņā ar MK 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.356 "Par

Profesionālās izglītības administrācijas un Vispārējās izglītības

kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras

reorganizāciju"63 šīs funkcijas pārņēma IKVD. IZM

nodrošina augstākās izglītības iestāžu akreditāciju, studiju

virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu.

2011.gada 14.jūlijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi

Augstskolu likumā", kas paredz vairākus būtiskus Latvijas

augstākās izglītības attīstības un starptautiskās konkurētspējas

veicināšanas pasākumus: 1) īstenot kopīgas programmas, 2) noteikt

nepieciešamo minimālo akadēmiskajos amatos ievēlētu to personu

skaitu, kurām ir doktora zinātniskais grāds, 3) noteikt

stingrākas prasības augstskolu dibināšanai. Grozījumi Augstskolu

likumā paredz izmaiņas arī akreditācijas sistēmā ─ studiju

virzienu akreditācija programmu akreditācijas vietā.

Visās augstskolās un koledžās uzsākta Eiropas līmenī vispārēji

atzītu kopīgu kvalitātes nodrošināšanas kritēriju un metodiku

izmantošana. Lai veicinātu saskaņotas darbības ievērošanu

augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ir izstrādāti un

parakstīti līgumi ar galvenajām ieinteresētajām pusēm - Rektoru

padomi un Latvijas Koledžu asociāciju. Pārskata periodā ir

veicināta kvalitātes nodrošināšanas mehānisma saskaņošana ar

Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošinātībai augstākajā

izglītībā izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām kvalitātes

nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā

("Standarts and Quidelines for Quality Assurance in the

European Higher Education", pieņemti 2005.gadā

izglītības ministru konferencē Bergenā; European Association for

Quality Assurance in Higher Education (ENQA)).

Pārskata periodā nodrošināta vispārējās izglītības iestāžu un

programmu akreditācija, profesionālās izglītības iestāžu un

programmu akreditācija, augstākās izglītības iestāžu un studiju

programmu akreditācija, kā arī veikta ārējā vērtēšana izglītības

iestādēs. Akreditētas 1575 vispārējās izglītības iestādes (tajā

skaitā veicot aktualizāciju) un 5184 vispārējās izglītības

programmas (tajā skaitā veicot aktualizāciju), 1457 profesionālās

izglītības iestādes (tajā skaitā veicot aktualizāciju) un 5362

profesionālās izglītības programmas (tajā skaitā veicot

aktualizāciju). Pārskata perioda sākumā valstī bija akreditētas

34 augstskolas un 20 koledžas, kā arī aptuveni 700 studiju

programmas. Pārskata perioda beigās valstī ir akreditētas 33

augstskolas, 25 koledžas un vairāk kā 900 studiju programmas.

Nodrošināta izglītības kvalitātes novērtēšanas ekspertu

sagatavošana vienotas izpratnes veidošanai par izglītības iestāžu

darbības kvalitātes vērtēšanas principiem. Regulāri organizēti

vispārējās izglītības iestāžu darbības un programmu kvalitātes

vērtēšanas ekspertu profesionālās kompetences paaugstināšanas

semināri reģionos, kā arī semināri izglītības iestāžu

vadītājiem.

Uzlabojot profesionālās izglītības darbības kvalitātes

nodrošināšanas sistēmu, pārskata periodā izstrādāts profesionālās

kvalifikācijas eksāmena saturs 260 profesionālajām

kvalifikācijām.

Papildus esošajiem starptautiskajiem OECD vispārējās

izglītības kvalitātes indikatoriem ir uzsākts izstrādāt valsts

mērogā vienotus vispārējās izglītības kvalitātes indikatorus.

Minēto indikatoru rādītāju analīze - t.i., izglītības kvalitātes

monitoringa sistēma - ļaus skolas līmenī iegūt salīdzināmos datus

par sniegtās izglītības procesa stiprajām un vājajām pusēm, kā

arī attiecīgi pilnveidot izglītības procesu kopumā, pilnveidot

valsts pārbaužu datu bāzi, nodrošinot izglītības rezultātu

pārskatāmību katrā izglītības posmā, konstatēt katra skolēna

mācību sasniegumu dinamiku. Izglītības kvalitātes monitoringa

ieviešana bija plānota līdz 2013.gada novembrim64.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Nepieciešams turpināt izglītības iestāžu darbības un

izglītības programmu kvalitātes novērtēšanas sistēmas uzlabošanu,

pilnveidot izglītības kvalitātes novērtēšanas metodiku, veikt

ārēju vērtēšanu izglītības iestādēs un nodrošināt nepārtrauktu

akreditācijas ieteikumu monitoringu. Nepieciešams veicināt

augstskolu iekšējās kvalitātes sistēmu izstrādi, to pilnveidošanu

atbilstoši Eiropas līmenī atzītiem kvalitātes standartiem. Viens

no pirmajiem pasākumiem bija paredzēts 2013.gada novembrī, proti,

seminārs augstskolām par kvalitātes vadības sistēmu izveides

principiem un augstskolu pieredzi to īstenošanā. Lai veicinātu

izglītības izaugsmi un attīstību, palielināms to iestāžu skaits,

kuras ir iesaistītas kvalitātes monitoringa ieviešanā,

pilnveidojot esošās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas

vai piedāvājot jaunus, inovatīvus risinājumus.