2. pants

1Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana

2pamatizglītības posmā

3Izglītības likums nosaka, ka "obligāta ir no piecu

4gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un

5pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas

6turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai". Nozīmīgi ir

7arī ievērot izglītojamo ar atšķirīgām vajadzībām un

8individuālajām prasmēm vajadzības, lai nodrošinātu līdztiesīgumu

9un piekļuvi bērniem, kuriem personisku, sociālu, kultūras vai

10ekonomisku apstākļu dēļ ir nepietiekama izglītība vai

11nepieciešams atbalsts sava izglītības potenciāla

12realizēšanai.

13Sasniegtais

14Mērķtiecīgi īstenojot pasākumus, pārskata periodā uzlabojās

15pamatizglītības posmu pabeigušo skolēnu mācību rezultāti

16(plānotais tika pārsniegts par 3,8%), proti, 2011./2012.mācību

17gadā 96,8% izglītojamo, pabeidzot 9.klasi, ieguva apliecību par

18pamatizglītību. 2011./2012.mācību gada noslēgumā to skolēnu

19īpatsvars, kuri pamatskolas beigās saņēma liecību, bija 3,2% no

20pamatskolas pabeidzēju kopskaita (salīdzinot pārskata perioda

21sākumu ar 2007./2008.mācību gadu, - 4,7%).

22Pārskata periodā samazinājās otrgadnieku un trešgadnieku

23skaits, proti, 2011./2012.mācību gada sākumā otrgadnieku un

24trešgadnieku kopskaits vispārējās izglītības skolās bija par 40%

25mazāks nekā 2007./2008.mācību gadā.

26Tika prognozēts, ka OECD PISA pētījumu ietvaros 7% izglītojamo

2715 un 16 gadu vecumā varētu uzrādīt augstāko kompetences līmeni

28lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā. 2006.gadā īstenotie OECD

29PISA pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 4,1% izglītojamo 15 gadu

30vecumā uzrāda augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 4,5% -

31lasītprasmē un 6,6% - matemātikā. 2009.gada OECD PISA pētījumu

32rezultāti atspoguļo vēl lielāku situācijas pasliktināšanos

33Latvijā, jo tikai 3,1% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam

34apliecina augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 3% - lasītprasmē,6%

35- matemātikā.

362.attēls

37Ņemot vērā 2006.gadā un 2009.gadā OECD PISA veikto pētījumu

38rezultātus un izvērtējot definēto mērķi, bija plānots, ka ne

39vairāk kā 15% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam varētu

40uzrādīt vājus sasniegumus iepriekš minētajās kompetencēs.

41Latvijas jauniešu kompetenču līmenis lasīšanā un dabaszinātnēs

42bija paaugstinājies (attiecīgi 17,6% un 14,7%) un ir labāks par

43ES vidējo rādītāju (attiecīgi 19,6% un 17,7%), toties kompetences

44līmenis matemātikā bija pasliktinājies (22,6%), kas atbilstoši

452009.gada pētījumu rezultātiem saskan ar vidējo ES rādītāju

46(22,6%). Īpaši atzīmējams Latvijas skolēnu snieguma uzlabojums

47dabaszinātnēs, - 2009.gadā tikai 14,7% skolēnu uzrādīja vājus

48rezultātus dabaszinātnēs (skatīt 2.attēlu). Īpaši izteiktas ir

49atšķirības mācību sasniegumu ziņā starp dzimumiem - vāju sniegumu

50uzrādījušo vidū meitenes ir 8,7%, zēni - 26,6%36.

51Ņemot vērā aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi, bija

52iecerēts paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu un palielināt

53Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES dalībvalstu valodu

54apguvēju skaitu. Latvijā lielāks bija to skolu skaits, kuras

55nodrošināja mazāk izplatītu valodu apguvi (par 9%). Par 3%

56palielinājās mazāk izplatītu svešvalodu apguvē iesaistīto skolēnu

57skaits. Šis skaits, ja ņem vērā kopējā izglītojamo skaita

58samazinājumu pārskata periodā, ir ievērojams.

592011./2012.mācību gadā skolēni apguva šādas mazāk izplatītas

60svešvalodas Latvijā: franču valodu (70%), lietuviešu valodu (6%),

61spāņu valodu (4%), ivritu (4%).

62Turpmākās rīcības pamatjautājumi

633.attēls

64Atbilstoši CSP 2011.gadā īstenotās tautas skaitīšanas

65rezultātu apkopotajiem datiem: 1) fiksēts, ka 5 694 bērni un

66jaunieši nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, nav ieguvuši

67pamatizglītību un neapmeklē skolu; 2) konstatēts, ka starp

68bērniem, kuri nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, vislielākais

69īpatsvars ir vērojams tieši septiņus gadus veco bērnu vidū

70(3.attēls); 3) norādīts, ka galvenais skolas neapmeklēšanas

71iemesls ir saistīts vai nu ar bērnu un jauniešu veselības

72stāvokli (50%), vai citu iemeslu (47%).

73Kaut arī kopš 2011.gada februāra valstī: 1) ir noteikta

74vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo

75vecākus, pašvaldības un valsts iestādes, ja izglītojamais bez

76attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 2) uzlabota

77obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite, vēl aizvien

78aktuāls ir jautājums par obligātās izglītības vecumā esošajiem

79bērniem, kuri nav reģistrēti kādas izglītības iestādes sarakstā.

80IKVD ir norādījis, ka 2012./2013.mācību gadā ir ievērojami

81samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav

82informācijas, tomēr vēl aizvien būtiski ir pilnveidot to

83obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti, kuri nav

84reģistrēti nevienā izglītības iestādē (informācija:

852012./2013.mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas par 2648

86izglītojamiem; 2011./2012.mācību gadā - par 3327 izglītojamiem,

872010./2011.mācību gadā - par 4484 izglītojamiem).

88Turklāt, ņemot vērā gan to izglītojamo skaitu, kuri nav

89ieguvuši pamatizglītību, gan skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem

90skaitu, gan skolu pametušo un nesekmīgo skaitu, kā arī Latvijai

91saistošajos politikas plānošanas dokumentos norādītos mērķus,

92būtiski ir īstenot nacionāla mēroga padziļinātu izpēti, lai

93apzinātu iemeslus un atrastu efektīvākos risinājumus, izstrādātu

94un ieviestu atbalsta sistēmu skolotājiem un pedagogu

95palīgiem.

96OECD PISA 2006.gada un 2009.gada pētījumu rezultāti parāda, ka

97Latvijā ir salīdzinoši neliels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir

98augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs (šis

99skaits turpina samazināties). Šāda tendence var apdraudēt

100hierarhiski augstākajos politikas plānošanas dokumentos definēto

101mērķu sasniegšanu daudzās jomās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās

102un citās. Arī EK ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo

103jaunieši tā, lai viņi būtu apguvuši labu lasītprasmi, spētu

104izmantot informāciju daudzveidīgos formātos un iegūt to no

105dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot 21.gadsimtam nepieciešamās

106kompetences37. Jāsniedz atbalsts gan aktivitātēm, lai

107samazinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuri uzrādījuši vājus mācību

108sasniegumus, gan aktivitātēm, lai paaugstinātu to izglītojamo

109īpatsvaru, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un

110dabaszinātnēs, tādējādi sasniedzot NAP2020 noteikto mērķi,

111proti, 2017.gadā 5% izglītojamo, 2020.gadā - 9% izglītojamo

112uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē (atbilstoši OECD

113PISA standartā noteiktajam).

114Akcentējot indivīda zināšanu, prasmju un iemaņu kā inovācijas,

115produktivitātes un konkurētspējas galvenā virzītājspēka nozīmi,

116ES ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāveicina

117"kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un

118apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības

119vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar

120kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības

121sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamata

122kompetences tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un

123veido pamatu turpmākām mācībām un darba

124dzīvei..."38. Šī ES norāde skaidri iezīmē

125aktualitāti, ka nepieciešams pilnveidot un ieviest tādu

126pamatizglītības saturu, kura pamatā ir kompetences, t.i.,

127pakāpeniski pamatizglītības saturā nostiprināma pamatizglītības

128posma kompetenču izmantošana.

129Nodrošinot starptautiskās mobilitātes pasākumus un atzīstot

130aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi studiju mobilitātes

131un nodarbinātības kontekstu nākotnē (kā tas iezīmēts, piemēram,

132ES izglītības un apmācību programmā "ERASMUS visiem",

133kurā valodu apguve un valodu daudzveidība ir norādīta kā viena no

134sešiem mērķiem39), svarīgi ir sekmēt svešvalodu apguvi

135kopumā, tostarp arī agrīnu svešvalodu apguves uzsākšanu. Eiropā

136kopš 2000.gada līdz 2010.gadam vidējais svešvalodu skaits, ko

137izglītojamie apgūst ISCED 1 līmenī, ir palielinājies no 0,5% līdz

1380,8%. Ir respektējams arī EK darba dokumentā "Valodu

139kompetences nodarbinātībai, mobilitātei un attīstībai"

140definētais mērķis, kas paredz, ka līdz 2020.gadam vismaz 75%

141pamatizglītībā iesaistīto skolēnu būtu jāapgūst divas

142svešvalodas40. Latvija šajā ziņā uzrāda labus

143rezultātus, jo jau pašreiz Latvijas skolās izglītojamie apgūst

144divas vai vairākas svešvalodas (populārākā no tām ir angļu valoda

145(apgūst vairāk kā 90% izglītojamo)).