2. pants

Pedagoģiskā procesa efektivitātes paaugstināšana

pamatizglītības posmā

Izglītības likums nosaka, ka "obligāta ir no piecu

gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un

pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas

turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai". Nozīmīgi ir

arī ievērot izglītojamo ar atšķirīgām vajadzībām un

individuālajām prasmēm vajadzības, lai nodrošinātu līdztiesīgumu

un piekļuvi bērniem, kuriem personisku, sociālu, kultūras vai

ekonomisku apstākļu dēļ ir nepietiekama izglītība vai

nepieciešams atbalsts sava izglītības potenciāla

realizēšanai.

Sasniegtais

Mērķtiecīgi īstenojot pasākumus, pārskata periodā uzlabojās

pamatizglītības posmu pabeigušo skolēnu mācību rezultāti

(plānotais tika pārsniegts par 3,8%), proti, 2011./2012.mācību

gadā 96,8% izglītojamo, pabeidzot 9.klasi, ieguva apliecību par

pamatizglītību. 2011./2012.mācību gada noslēgumā to skolēnu

īpatsvars, kuri pamatskolas beigās saņēma liecību, bija 3,2% no

pamatskolas pabeidzēju kopskaita (salīdzinot pārskata perioda

sākumu ar 2007./2008.mācību gadu, - 4,7%).

Pārskata periodā samazinājās otrgadnieku un trešgadnieku

skaits, proti, 2011./2012.mācību gada sākumā otrgadnieku un

trešgadnieku kopskaits vispārējās izglītības skolās bija par 40%

mazāks nekā 2007./2008.mācību gadā.

Tika prognozēts, ka OECD PISA pētījumu ietvaros 7% izglītojamo

15 un 16 gadu vecumā varētu uzrādīt augstāko kompetences līmeni

lasītprasmē, dabaszinātnēs, matemātikā. 2006.gadā īstenotie OECD

PISA pētījumi liecina, ka Latvijā tikai 4,1% izglītojamo 15 gadu

vecumā uzrāda augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 4,5% -

lasītprasmē un 6,6% - matemātikā. 2009.gada OECD PISA pētījumu

rezultāti atspoguļo vēl lielāku situācijas pasliktināšanos

Latvijā, jo tikai 3,1% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam

apliecina augstāko kompetenci dabaszinātnēs, 3% - lasītprasmē,6%

- matemātikā.

2.attēls

Ņemot vērā 2006.gadā un 2009.gadā OECD PISA veikto pētījumu

rezultātus un izvērtējot definēto mērķi, bija plānots, ka ne

vairāk kā 15% izglītojamo no 15 līdz 16 gadu vecumam varētu

uzrādīt vājus sasniegumus iepriekš minētajās kompetencēs.

Latvijas jauniešu kompetenču līmenis lasīšanā un dabaszinātnēs

bija paaugstinājies (attiecīgi 17,6% un 14,7%) un ir labāks par

ES vidējo rādītāju (attiecīgi 19,6% un 17,7%), toties kompetences

līmenis matemātikā bija pasliktinājies (22,6%), kas atbilstoši

2009.gada pētījumu rezultātiem saskan ar vidējo ES rādītāju

(22,6%). Īpaši atzīmējams Latvijas skolēnu snieguma uzlabojums

dabaszinātnēs, - 2009.gadā tikai 14,7% skolēnu uzrādīja vājus

rezultātus dabaszinātnēs (skatīt 2.attēlu). Īpaši izteiktas ir

atšķirības mācību sasniegumu ziņā starp dzimumiem - vāju sniegumu

uzrādījušo vidū meitenes ir 8,7%, zēni - 26,6%36.

Ņemot vērā aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi, bija

iecerēts paplašināt apgūstamo svešvalodu skaitu un palielināt

Latvijas izglītības sistēmā mazāk izplatītu ES dalībvalstu valodu

apguvēju skaitu. Latvijā lielāks bija to skolu skaits, kuras

nodrošināja mazāk izplatītu valodu apguvi (par 9%). Par 3%

palielinājās mazāk izplatītu svešvalodu apguvē iesaistīto skolēnu

skaits. Šis skaits, ja ņem vērā kopējā izglītojamo skaita

samazinājumu pārskata periodā, ir ievērojams.

2011./2012.mācību gadā skolēni apguva šādas mazāk izplatītas

svešvalodas Latvijā: franču valodu (70%), lietuviešu valodu (6%),

spāņu valodu (4%), ivritu (4%).

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

3.attēls

Atbilstoši CSP 2011.gadā īstenotās tautas skaitīšanas

rezultātu apkopotajiem datiem: 1) fiksēts, ka 5 694 bērni un

jaunieši nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, nav ieguvuši

pamatizglītību un neapmeklē skolu; 2) konstatēts, ka starp

bērniem, kuri nav iekļāvušies obligātajā izglītībā, vislielākais

īpatsvars ir vērojams tieši septiņus gadus veco bērnu vidū

(3.attēls); 3) norādīts, ka galvenais skolas neapmeklēšanas

iemesls ir saistīts vai nu ar bērnu un jauniešu veselības

stāvokli (50%), vai citu iemeslu (47%).

Kaut arī kopš 2011.gada februāra valstī: 1) ir noteikta

vienota kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo

vecākus, pašvaldības un valsts iestādes, ja izglītojamais bez

attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi; 2) uzlabota

obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaite, vēl aizvien

aktuāls ir jautājums par obligātās izglītības vecumā esošajiem

bērniem, kuri nav reģistrēti kādas izglītības iestādes sarakstā.

IKVD ir norādījis, ka 2012./2013.mācību gadā ir ievērojami

samazinājies to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav

informācijas, tomēr vēl aizvien būtiski ir pilnveidot to

obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu uzskaiti, kuri nav

reģistrēti nevienā izglītības iestādē (informācija:

2012./2013.mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas par 2648

izglītojamiem; 2011./2012.mācību gadā - par 3327 izglītojamiem,

2010./2011.mācību gadā - par 4484 izglītojamiem).

Turklāt, ņemot vērā gan to izglītojamo skaitu, kuri nav

ieguvuši pamatizglītību, gan skolēnu ar zemiem mācību rezultātiem

skaitu, gan skolu pametušo un nesekmīgo skaitu, kā arī Latvijai

saistošajos politikas plānošanas dokumentos norādītos mērķus,

būtiski ir īstenot nacionāla mēroga padziļinātu izpēti, lai

apzinātu iemeslus un atrastu efektīvākos risinājumus, izstrādātu

un ieviestu atbalsta sistēmu skolotājiem un pedagogu

palīgiem.

OECD PISA 2006.gada un 2009.gada pētījumu rezultāti parāda, ka

Latvijā ir salīdzinoši neliels to skolēnu īpatsvars, kuriem ir

augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs (šis

skaits turpina samazināties). Šāda tendence var apdraudēt

hierarhiski augstākajos politikas plānošanas dokumentos definēto

mērķu sasniegšanu daudzās jomās, piemēram, zinātnē, tehnoloģijās

un citās. Arī EK ir uzsvērusi, ka dalībvalstīm ir jāsagatavo

jaunieši tā, lai viņi būtu apguvuši labu lasītprasmi, spētu

izmantot informāciju daudzveidīgos formātos un iegūt to no

dažādiem avotiem, tādējādi nodrošinot 21.gadsimtam nepieciešamās

kompetences37. Jāsniedz atbalsts gan aktivitātēm, lai

samazinātu to izglītojamo īpatsvaru, kuri uzrādījuši vājus mācību

sasniegumus, gan aktivitātēm, lai paaugstinātu to izglītojamo

īpatsvaru, kuriem ir augsti sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un

dabaszinātnēs, tādējādi sasniedzot NAP2020 noteikto mērķi,

proti, 2017.gadā 5% izglītojamo, 2020.gadā - 9% izglītojamo

uzrāda augstāko kompetences līmeni lasītprasmē (atbilstoši OECD

PISA standartā noteiktajam).

Akcentējot indivīda zināšanu, prasmju un iemaņu kā inovācijas,

produktivitātes un konkurētspējas galvenā virzītājspēka nozīmi,

ES ir norādījusi, ka dalībvalstīm būtu jāveicina

"kvalitatīvas un uz nākotni orientētas tādas izglītības un

apmācības attīstība, kas pielāgota Eiropas sabiedrības

vajadzībām, atbalstot un papildinot dalībvalstu pasākumus, ar

kuriem tās nodrošina to, lai pamatizglītības un apmācības

sistēmas visiem jauniešiem piedāvātu iespējas attīstīt pamata

kompetences tādā līmenī, kas tos sagatavo pieaugušo dzīvei un

veido pamatu turpmākām mācībām un darba

dzīvei..."38. Šī ES norāde skaidri iezīmē

aktualitāti, ka nepieciešams pilnveidot un ieviest tādu

pamatizglītības saturu, kura pamatā ir kompetences, t.i.,

pakāpeniski pamatizglītības saturā nostiprināma pamatizglītības

posma kompetenču izmantošana.

Nodrošinot starptautiskās mobilitātes pasākumus un atzīstot

aizvien pieaugošo svešvalodu zināšanu nozīmi studiju mobilitātes

un nodarbinātības kontekstu nākotnē (kā tas iezīmēts, piemēram,

ES izglītības un apmācību programmā "ERASMUS visiem",

kurā valodu apguve un valodu daudzveidība ir norādīta kā viena no

sešiem mērķiem39), svarīgi ir sekmēt svešvalodu apguvi

kopumā, tostarp arī agrīnu svešvalodu apguves uzsākšanu. Eiropā

kopš 2000.gada līdz 2010.gadam vidējais svešvalodu skaits, ko

izglītojamie apgūst ISCED 1 līmenī, ir palielinājies no 0,5% līdz

0,8%. Ir respektējams arī EK darba dokumentā "Valodu

kompetences nodarbinātībai, mobilitātei un attīstībai"

definētais mērķis, kas paredz, ka līdz 2020.gadam vismaz 75%

pamatizglītībā iesaistīto skolēnu būtu jāapgūst divas

svešvalodas40. Latvija šajā ziņā uzrāda labus

rezultātus, jo jau pašreiz Latvijas skolās izglītojamie apgūst

divas vai vairākas svešvalodas (populārākā no tām ir angļu valoda

(apgūst vairāk kā 90% izglītojamo)).