3. pants

1Vidējās izglītības satura un

2mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide

3ES telpā vidējās izglītības iegūšana ir minimālā prasība, lai

4iekļautos darba tirgū. Atbilstoši prognozēm ES pieejamo

5darbavietu skaits tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību vai

6kuriem iegūtā izglītība ir zemāka par pamatizglītību, laika posmā

7no 2000.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies un nepārsniedz 20,2%

8no pieejamo darbavietu skaita; līdz 2020.gadam minēto darbavietu

9skaits varētu sarukt vēl par 19,1%41.

10Sasniegtais

11Pilnveidoti vispārējās izglītības standarti un programmas

12vidējās izglītības posmā un dabaszinātņu, matemātikas,

13informācijas tehnoloģiju, valsts valodas un svešvalodu mācīšanā

14pamatizglītības otrajā pakāpē. Modernizēts mācību saturs vidējā

15izglītības pakāpē bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā un

16dabaszinībās, nodrošināts metodiskais atbalsts vidusskolas

17skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai.

18Modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar

19ierīcēm, instrumentiem, nodrošināti ar nepieciešamajām vielām

20u.tml., 132 kabineti aprīkoti ar informācijas tehnoloģiju

21iekārtām. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības kvalitāti,

22pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, veiktas

23vispārējās izglītības satura reformas, izvērtēta pilnveidotās

24izglītības satura ieviešanas kvalitāte, analizēts izvērtējums un

25sagatavoti priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai.

26Lai līdzsvarotu centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un

27humanitārajās zinātnēs, atbilstoši plānotajam noteikts, ka ar

282008./2009.mācību gadu centralizētais eksāmens matemātikā ir

29obligāts. Lai samazinātu vispārējās vidējās izglītības

30izglītojamo slodzi un spriedzi pārbaudījumu laikā maija beigās un

31jūnijā, kā arī lai palielinātu dienu skaitu starp valsts

32pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā, veikti grozījumi

33normatīvajos aktos (piemēram, jau 2012./2013.mācību gadā angļu

34valodas eksāmens bija jākārto martā).

35Pārskata perioda sākumā 1) vispārizglītojošo (dienas) skolu

36skaits samazinājās par 15,8%, savukārt izglītojamo skaits to

37programmās - par 20%, 2) vakara (maiņu) skolu skaits samazinājās

38par 26,5%, izglītojamo skaits šajās skolās - par 9,8%. Ņemot vērā

39faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajos mācību gados, var

40konstatēt, ka par 21,9% samazinājies arī vidējo izglītību (dienas

41skolās) ieguvušo jauniešu skaits.

42Vienlaikus skolēnu skaits palielinājās vakara (maiņu) skolās

43(5,3%) un profesionālās izglītības iestādēs (23,9%).

444.attēls

45Vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaita samazinājums

46vērtējams vispārējo demogrāfisko tendenču kontekstā: ir mazāks

47izglītojamo skaits 1) izglītības programmās, kuras apgūst dienas

48skolās, 2) vakara un neklātienes programmās un 3) profesionālās

49izglītības programmās.

505.attēls

516.attēls

52Turpmākās rīcības pamatjautājumi

53Latvijā jauniešiem ir pietiekami plašas izglītības ieguves

54iespējas, tomēr daļa jauniešu izglītības procesā sastopas ar

55sociālekonomiskajām problēmām un pamet mācības, neiegūstot savam

56vecumam atbilstošu izglītību. Šādu jauniešu skaita īpatsvara

57samazināšanas mērķis - panākt, ka līdz 2030.gadam skolu pirms

58laika pamet ne vairāk kā 10% (mērķis noteikts attīstības

59plānošanas dokumentā "Latvija 2030" un "Eiropa

602020"). Ņemot vērā pozitīvo tendenci, NAP2020 ir

61iekļauts rādītājs par skolu pametušo skaitu - 10,2% līdz

622017.gadam, 10% līdz 2020.gadam. Kopš 2009.gada skolu nepabeigušo

63skaita īpatsvars Latvijā ir samazinājies, 2012.gadā minētais

64rādītājs sasniedza tikai 10,5% (šis rādītājs ir ievērojami labāks

65kā Eiropas vidējais rādītājs - 12,8%).

66No VISC statistikas datiem izriet, ka ir vērojama regresīva

67tendence izglītojamo interesē kārtot ķīmijas, fizikas un

68bioloģijas centralizētos eksāmenus, un tas savukārt liecina par

69izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās un vēlēšanos savu

70turpmāko akadēmisko un profesionālo gaitu saistīt ar citām

71jomām.

72Atzīstot faktu, ka zemāku izglītību ieguvušie ir visvairāk

73apdraudētā iedzīvotāju grupa tieši nodarbinātības kontekstā,

74aktuāla ir vispārējās izglītības ieguves sekmēšana kopumā. Arī

75Eurostat 2011.gadā apkopotie dati liecina, ka vislielākie

76bezdarba draudi ir vērojami tieši pamatizglītību ieguvušajiem.

77Piemēram, analizējot bezdarba īpatsvaru to Latvijas iedzīvotāju

78vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem, var konstatēt, ka

79vidēji 25,8% bezdarbnieku ir pamatizglītība vai zemāks izglītības

80līmenis (ES vidējais rādītājs šai iedzīvotāju grupai ir

8114,8%).42

82Priekšlaikus skolu pametušie, kas neiekļaujas darba tirgū,

83rada slogu pārējiem sabiedrības locekļiem. Ir maza varbūtība, ka

84priekšlaikus skolu pametušie kļūs par aktīviem pilsoņiem un

85iesaistīsies mūžizglītībā. Atbilstoši CEDEFOP prognozēm

86pieprasījums pēc darbaspēka ar zemu izglītības līmeni gan Eiropā

87vidēji, gan Latvijā samazināsies.43

88Arī EK aicina dalībvalstis uzlabot to jauniešu sniegumu,

89kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems

90pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus,

91kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir vājš visos izglītības

92posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu un mazināt vājo

93sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi

94agrīnā bērnībā. Augstāk minēto problēmu kontekstā kompetenču

95pieejā ir nepieciešams pilnveidot vispārējās izglītības saturu,

96kā arī izstrādāt un ieviest jaunu valsts vispārējās vidējās

97izglītības standartu (normatīvā regulējuma pilnveide).