3. pants

Vidējās izglītības satura un

mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide

ES telpā vidējās izglītības iegūšana ir minimālā prasība, lai

iekļautos darba tirgū. Atbilstoši prognozēm ES pieejamo

darbavietu skaits tiem, kuri ir ieguvuši pamatizglītību vai

kuriem iegūtā izglītība ir zemāka par pamatizglītību, laika posmā

no 2000.gada līdz 2010.gadam ir samazinājies un nepārsniedz 20,2%

no pieejamo darbavietu skaita; līdz 2020.gadam minēto darbavietu

skaits varētu sarukt vēl par 19,1%41.

Sasniegtais

Pilnveidoti vispārējās izglītības standarti un programmas

vidējās izglītības posmā un dabaszinātņu, matemātikas,

informācijas tehnoloģiju, valsts valodas un svešvalodu mācīšanā

pamatizglītības otrajā pakāpē. Modernizēts mācību saturs vidējā

izglītības pakāpē bioloģijā, ķīmijā, matemātikā, fizikā un

dabaszinībās, nodrošināts metodiskais atbalsts vidusskolas

skolotājiem mācību satura un latviešu valodas integrēšanai.

Modernizēti 850 dabaszinātņu kabineti, no kuriem 136 aprīkoti ar

ierīcēm, instrumentiem, nodrošināti ar nepieciešamajām vielām

u.tml., 132 kabineti aprīkoti ar informācijas tehnoloģiju

iekārtām. Lai nodrošinātu vispārējās izglītības kvalitāti,

pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma, veiktas

vispārējās izglītības satura reformas, izvērtēta pilnveidotās

izglītības satura ieviešanas kvalitāte, analizēts izvērtējums un

sagatavoti priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai.

Lai līdzsvarotu centralizēto eksāmenu skaitu dabaszinātnēs un

humanitārajās zinātnēs, atbilstoši plānotajam noteikts, ka ar

2008./2009.mācību gadu centralizētais eksāmens matemātikā ir

obligāts. Lai samazinātu vispārējās vidējās izglītības

izglītojamo slodzi un spriedzi pārbaudījumu laikā maija beigās un

jūnijā, kā arī lai palielinātu dienu skaitu starp valsts

pārbaudījumiem vispārējā vidējā izglītībā, veikti grozījumi

normatīvajos aktos (piemēram, jau 2012./2013.mācību gadā angļu

valodas eksāmens bija jākārto martā).

Pārskata perioda sākumā 1) vispārizglītojošo (dienas) skolu

skaits samazinājās par 15,8%, savukārt izglītojamo skaits to

programmās - par 20%, 2) vakara (maiņu) skolu skaits samazinājās

par 26,5%, izglītojamo skaits šajās skolās - par 9,8%. Ņemot vērā

faktisko izglītojamo skaitu attiecīgajos mācību gados, var

konstatēt, ka par 21,9% samazinājies arī vidējo izglītību (dienas

skolās) ieguvušo jauniešu skaits.

Vienlaikus skolēnu skaits palielinājās vakara (maiņu) skolās

(5,3%) un profesionālās izglītības iestādēs (23,9%).

4.attēls

Vidējo izglītību ieguvušo skolēnu skaita samazinājums

vērtējams vispārējo demogrāfisko tendenču kontekstā: ir mazāks

izglītojamo skaits 1) izglītības programmās, kuras apgūst dienas

skolās, 2) vakara un neklātienes programmās un 3) profesionālās

izglītības programmās.

5.attēls

6.attēls

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Latvijā jauniešiem ir pietiekami plašas izglītības ieguves

iespējas, tomēr daļa jauniešu izglītības procesā sastopas ar

sociālekonomiskajām problēmām un pamet mācības, neiegūstot savam

vecumam atbilstošu izglītību. Šādu jauniešu skaita īpatsvara

samazināšanas mērķis - panākt, ka līdz 2030.gadam skolu pirms

laika pamet ne vairāk kā 10% (mērķis noteikts attīstības

plānošanas dokumentā "Latvija 2030" un "Eiropa

2020"). Ņemot vērā pozitīvo tendenci, NAP2020 ir

iekļauts rādītājs par skolu pametušo skaitu - 10,2% līdz

2017.gadam, 10% līdz 2020.gadam. Kopš 2009.gada skolu nepabeigušo

skaita īpatsvars Latvijā ir samazinājies, 2012.gadā minētais

rādītājs sasniedza tikai 10,5% (šis rādītājs ir ievērojami labāks

kā Eiropas vidējais rādītājs - 12,8%).

No VISC statistikas datiem izriet, ka ir vērojama regresīva

tendence izglītojamo interesē kārtot ķīmijas, fizikas un

bioloģijas centralizētos eksāmenus, un tas savukārt liecina par

izglītojamo zemo interesi eksaktajās jomās un vēlēšanos savu

turpmāko akadēmisko un profesionālo gaitu saistīt ar citām

jomām.

Atzīstot faktu, ka zemāku izglītību ieguvušie ir visvairāk

apdraudētā iedzīvotāju grupa tieši nodarbinātības kontekstā,

aktuāla ir vispārējās izglītības ieguves sekmēšana kopumā. Arī

Eurostat 2011.gadā apkopotie dati liecina, ka vislielākie

bezdarba draudi ir vērojami tieši pamatizglītību ieguvušajiem.

Piemēram, analizējot bezdarba īpatsvaru to Latvijas iedzīvotāju

vidū, kuri ir vecumā no 25 līdz 64 gadiem, var konstatēt, ka

vidēji 25,8% bezdarbnieku ir pamatizglītība vai zemāks izglītības

līmenis (ES vidējais rādītājs šai iedzīvotāju grupai ir

14,8%).42

Priekšlaikus skolu pametušie, kas neiekļaujas darba tirgū,

rada slogu pārējiem sabiedrības locekļiem. Ir maza varbūtība, ka

priekšlaikus skolu pametušie kļūs par aktīviem pilsoņiem un

iesaistīsies mūžizglītībā. Atbilstoši CEDEFOP prognozēm

pieprasījums pēc darbaspēka ar zemu izglītības līmeni gan Eiropā

vidēji, gan Latvijā samazināsies.43

Arī EK aicina dalībvalstis uzlabot to jauniešu sniegumu,

kuriem ir liels mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks un zems

pamatprasmju līmenis, piemēram, savlaikus apzināt tos skolēnus,

kuru sniegums pamatprasmju apguvē ir vājš visos izglītības

posmos, sniegt viņiem individualizētu atbalstu un mazināt vājo

sniegumu, nodrošinot kvalitatīvu un pieejamu izglītību un aprūpi

agrīnā bērnībā. Augstāk minēto problēmu kontekstā kompetenču

pieejā ir nepieciešams pilnveidot vispārējās izglītības saturu,

kā arī izstrādāt un ieviest jaunu valsts vispārējās vidējās

izglītības standartu (normatīvā regulējuma pilnveide).