6. pants

1Karjeras izglītības pilnveide

2jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un

3savas karjeras veidošanai

4Augstākajai izglītībai, tās saitei ar izpēti un inovācijām ir

5nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un nodrošināšanā ar augsti

6kvalificētu darbaspēku, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un

7darbavietu veidošanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši Latvijā

8būtu informēti, kādas ir iespējas iekļauties darba tirgū, ja

9iegūta profesionālā un/vai augstākā izglītība.

10Sasniegtais

11Lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba

12samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS)

13resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta

14uzlabošanu, tika izveidota Sadarbības padome, kurā darbojas

15pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM,

16EM un LDDK.

172007.gadā izveidoja nacionālo izglītības iespēju datubāzi

18"NIID.LV", kuras izveidošanas mērķis − sniegt

19informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē

20"NIID.LV" ir pieejama informācija par studiju

21programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības un arī

22pieaugušo izglītības iestādēs.

23Aktīvi strādāts izglītības politikas īstenošanas ietvaros, lai

24nodrošinātu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvēju skaita

25pieaugumu. Laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam karjeras

26konsultanta kvalifikāciju ieguva 110 cilvēku (rezultatīvais

27rādītājs pārsniegts par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu

28pozitīvi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts

29studentiem, kas bija izvēlējušies iegūt karjeras konsultanta

30kvalifikāciju. Ir sasniegts mērķis karjeras izglītības

31īstenošanai paredzēto informatīvo vai metodisko materiālu (arī

32elektroniskā formātā) izstrādē: 2011.gadā izstrādāti četri

33informatīvie, viens mācību un viens metodiskais palīglīdzeklis

34skolotājiem darbam ar vecākiem "Mans bērns izvēlas

35karjeru", 2012.gadā izveidota multimediju vietne

36"Profesiju pasaule" - gan kā informatīvs atbalsts

37skolotājiem, lai iepazīstinātu bērnus ar daudzveidīgo darba

38pasauli, gan kā materiāls jauniešiem patstāvīgai lietošanai;

39izstrādāts metodiskais palīglīdzeklis "Darbs ar riska grupas

40bērniem izglītības procesā". Šo minēto materiālu izveide ir

41palīdzējusi uzlabot jau esošo informācijas un konsultācijas

42centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināta pedagogu -

43karjeras konsultantu - darbība vispārējās izglītības iestādēs

44(2012.gadā Latvijā strādāja 54 pedagogi - karjeras

45konsultanti).

46Lai gan pārskata periodā 3800 skolotāju apguva profesionālās

47pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, plānotie 48

48karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās

49vidējās izglītības iestādēs nav izveidoti. Nav bijis iespējams

50iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un

51jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis

52finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu karjeras izglītības

53pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada

5421.aprīļa sēdes protokola Nr.25 37.§ 1.8. un 1.9.punktam tika

55atlikta 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF

561.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

57karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un

581.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

59karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem,

60profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana

61(abas minētās apakšaktivitātes tika izņemtas ārā no attiecīgās

62aktivitātes finansējuma).

632012.gadā IZM uzsāka izstrādāt koncepciju "Karjeras

64attīstības atbalsta sistēmas paplašināšana", kuras centrā ir

65jautājumi, kā apgūt prasmes un attīstīt pašvērtējuma spējas

66dažādos dzīves posmos, izzināt savas iespējas un nosacījumus,

67plānot savas izglītības un karjeras virzienu, pieņemt lēmumu

68plāna īstenošanai.

69Turpmākās rīcības pamatjautājumi

70Ir nepieciešams finansiālais nodrošinājums, lai visos Latvijas

71novados savu profesionālo darbību veiktu karjeras konsultanti.

72Jāturpina pilnveidot karjeras izglītības satura un atbalsta

73sistēmu. Nepieciešams, ņemot vērā darba tirgus vidējā termiņa un

74ilgtermiņa prognozes, veikt attiecīgas pārmaiņas izglītības

75sistēmā (tajā skaitā studējošo skaita proporcijā). Ekonomikas

76ministrija prognozē46, ka 2020.gadā humanitāro un

77sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, bet

78pieprasījums pēc inženierzinātņu un IKT speciālistiem ievērojami

79pārsniegs piedāvājumu. Tiek uzskatīts, ka uzlabojumi, kas veicami

80vidējā izglītībā, ir saistīti ar vājajām zināšanām eksaktajos un

81dabaszinību mācību priekšmetos, kā arī ar vājo izpratni par

82karjeras iespējām.

83Vienlaikus jānodrošina jauniešiem arī ārpus formālās

84izglītības iespējas, tas palīdzēs sekmēt viņu sagatavošanos darba

85tirgus izaicinājumiem.