6. pants

Karjeras izglītības pilnveide

jauniešu motivētas un apzinātas tālākās izglītības iegūšanai un

savas karjeras veidošanai

Augstākajai izglītībai, tās saitei ar izpēti un inovācijām ir

nozīmīga loma sabiedrības attīstībā un nodrošināšanā ar augsti

kvalificētu darbaspēku, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un

darbavietu veidošanu. Ir svarīgi nodrošināt, lai jaunieši Latvijā

būtu informēti, kādas ir iespējas iekļauties darba tirgū, ja

iegūta profesionālā un/vai augstākā izglītība.

Sasniegtais

Lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba

samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas (KAAS)

resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta

uzlabošanu, tika izveidota Sadarbības padome, kurā darbojas

pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM,

EM un LDDK.

2007.gadā izveidoja nacionālo izglītības iespēju datubāzi

"NIID.LV", kuras izveidošanas mērķis − sniegt

informāciju par izglītības iespējām Latvijā. Datubāzē

"NIID.LV" ir pieejama informācija par studiju

programmām augstākās izglītības, profesionālās izglītības un arī

pieaugušo izglītības iestādēs.

Aktīvi strādāts izglītības politikas īstenošanas ietvaros, lai

nodrošinātu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvēju skaita

pieaugumu. Laika posmā no 2009.gada līdz 2012.gadam karjeras

konsultanta kvalifikāciju ieguva 110 cilvēku (rezultatīvais

rādītājs pārsniegts par 46%). Šī rezultatīvā rādītāja sasniegšanu

pozitīvi ietekmēja valsts nodrošinātais finansiālais atbalsts

studentiem, kas bija izvēlējušies iegūt karjeras konsultanta

kvalifikāciju. Ir sasniegts mērķis karjeras izglītības

īstenošanai paredzēto informatīvo vai metodisko materiālu (arī

elektroniskā formātā) izstrādē: 2011.gadā izstrādāti četri

informatīvie, viens mācību un viens metodiskais palīglīdzeklis

skolotājiem darbam ar vecākiem "Mans bērns izvēlas

karjeru", 2012.gadā izveidota multimediju vietne

"Profesiju pasaule" - gan kā informatīvs atbalsts

skolotājiem, lai iepazīstinātu bērnus ar daudzveidīgo darba

pasauli, gan kā materiāls jauniešiem patstāvīgai lietošanai;

izstrādāts metodiskais palīglīdzeklis "Darbs ar riska grupas

bērniem izglītības procesā". Šo minēto materiālu izveide ir

palīdzējusi uzlabot jau esošo informācijas un konsultācijas

centru sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nodrošināta pedagogu -

karjeras konsultantu - darbība vispārējās izglītības iestādēs

(2012.gadā Latvijā strādāja 54 pedagogi - karjeras

konsultanti).

Lai gan pārskata periodā 3800 skolotāju apguva profesionālās

pilnveides kursus karjeras izglītības īstenošanā, plānotie 48

karjeras informācijas centri profesionālajās un vispārējās

vidējās izglītības iestādēs nav izveidoti. Nav bijis iespējams

iesaistīt karjeras izglītības pasākumos 500 000 bērnu un

jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis

finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu karjeras izglītības

pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada

21.aprīļa sēdes protokola Nr.25 37.§ 1.8. un 1.9.punktam tika

atlikta 2007.-2013.gada plānošanas perioda ESF

1.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un

1.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un

karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem,

profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana

(abas minētās apakšaktivitātes tika izņemtas ārā no attiecīgās

aktivitātes finansējuma).

2012.gadā IZM uzsāka izstrādāt koncepciju "Karjeras

attīstības atbalsta sistēmas paplašināšana", kuras centrā ir

jautājumi, kā apgūt prasmes un attīstīt pašvērtējuma spējas

dažādos dzīves posmos, izzināt savas iespējas un nosacījumus,

plānot savas izglītības un karjeras virzienu, pieņemt lēmumu

plāna īstenošanai.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Ir nepieciešams finansiālais nodrošinājums, lai visos Latvijas

novados savu profesionālo darbību veiktu karjeras konsultanti.

Jāturpina pilnveidot karjeras izglītības satura un atbalsta

sistēmu. Nepieciešams, ņemot vērā darba tirgus vidējā termiņa un

ilgtermiņa prognozes, veikt attiecīgas pārmaiņas izglītības

sistēmā (tajā skaitā studējošo skaita proporcijā). Ekonomikas

ministrija prognozē46, ka 2020.gadā humanitāro un

sociālo zinātņu speciālistu skaits pārsniegs pieprasījumu, bet

pieprasījums pēc inženierzinātņu un IKT speciālistiem ievērojami

pārsniegs piedāvājumu. Tiek uzskatīts, ka uzlabojumi, kas veicami

vidējā izglītībā, ir saistīti ar vājajām zināšanām eksaktajos un

dabaszinību mācību priekšmetos, kā arī ar vājo izpratni par

karjeras iespējām.

Vienlaikus jānodrošina jauniešiem arī ārpus formālās

izglītības iespējas, tas palīdzēs sekmēt viņu sagatavošanos darba

tirgus izaicinājumiem.