7. pants

Profesionālās izglītības sistēmas

modernizācija un prestiža paaugstināšana

Eiropas Parlamenta 2011.gada 8.jūnija rezolūcijā par Eiropas

sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā teikts, ka

profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu

individuālajām vajadzībām, ir īpaša nozīme, lai paplašinātu

personu iespējas reaģēt uz pieaugošo konkurenci, lai paaugstinātu

dzīves līmeni, veicinātu sociālekonomisko kohēziju un labāku

integrāciju, it sevišķi specifisku personu, piemēram, migrantu,

personu ar invaliditāti, priekšlaikus skolu pārtraukušo skolēnu,

mazāk aizsargātu sieviešu grupu integrāciju.

Sasniegtais

2010.gadā apstiprinātas "Profesionālās izglītības iestāžu

tīkla optimizācijas pamatnostādnes

2010.-2015.gadam"47, kuru mērķis ir: 1) turpināt

profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu,

pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un

izvietojumu reģionos, kā arī veicot profesionālās izglītības

iestāžu diferenciāciju; 2) izveidot modernu, mūsdienu prasībām

atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko

nodrošinājumu; 3) sekmēt visu veidu resursu efektīvāku

izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un

pieejamību. Veicot profesionālās izglītības iestāžu

diferenciēšanu, precizēts, kura veida profesionālās izglītības

iestādes funkcijas tās turpmāk īstenos. Atkarībā no tā

profesionālās izglītības iestādes var būt: profesionālās

izglītības kompetences centrs, profesionālās izglītības iestāde

ar specializāciju, profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu

apgūšanai un profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno

integrētas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības

programmas. Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

izveidoti seši profesionālās izglītības kompetences centri.

Vērtētas iespējas nodot profesionālās izglītības iestādes

pašvaldībām. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības

iestāžu veidu precizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem

Profesionālās izglītības likuma 16.pantā48 ir

noteikti profesionālās izglītības iestāžu veidi: profesionālā

pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums,

koledža.

IZM padotībā patlaban ir 38 profesionālās izglītības iestādes.

Paredzēts, ka līdz 2015.gada 31.decembrim IZM padotībā būs 30

profesionālās izglītības iestādes. Pilnveides noteicošie faktori

ir demogrāfiskā situācija, profesionālās izglītības iestāžu

audzēkņu tagadējais un iespējamais skaits perspektīvā, skolu

kapacitāte un paredzamais to piepildījums, skolu ēku tehniskais

stāvoklis, pašvaldību vēlme pārņemt profesionālās izglītības

iestādes savā padotībā, veidojot izglītības iestādes, kur

vienuviet īsteno vispārējās izglītības un profesionālās

izglītības programmas.

Pārskata periodā definēts mērķis - panākt audzēkņu skaita

īpatsvara pieaugumu 6% apmērā profesionālajās izglītības

programmās un nodrošināt, ka profesionālo izglītības iestāžu

absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%. Ir

vērojams, ka profesionālajās izglītības programmās audzēkņu

īpatsvars ir pieaudzis par 5,7%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais

rādītājs ir gandrīz sasniegts. 2013.gada 1.ceturksnī 32,3%

bezdarbnieku no visiem bezdarbniekiem bija arodizglītība vai

profesionālā vidējā izglītība. Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa

personu no minētās grupas ir 25 gadus vecas un vecākas.

Nav izdevies sasniegt rezultatīvo rādītāju, kas paredzēja, ka

no profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņiem atskaitīto

skaits nepārsniedz 10%. 2011./2012.mācību gadā no 1.kursa

atskaitīti 2265 audzēkņi jeb 19,5% no visiem 1.kursa

audzēkņiem.

Sekmējot profesionālās izglītības programmu pilnveidi, ir

nodrošināta to licencēšana. Izveidotas 12 NEP, izstrādātas jaunas

vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas:

2011.gadā - 137 programmas, 2012.gadā - 194 programmas. Līdz ar

to rezultatīvie rādītāji par profesionālās izglītības programmu

sagatavošanu ir izpildīti. Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir izstrādāti

48 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas

pamatprasības. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību,

nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada

plānošanas periodā ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes "Atbalsts

sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas

kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" ietvaros 9949

audzēkņi bija mācību praksē ārpus izglītības iestādes.

Izstrādāti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785

"Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas

kārtība"49, kas aktualizē mācību prakses

organizācijas jautājumus un nosaka profesionālās kvalifikācijas,

kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret

nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Sekmējot jauniešu

nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādātas

jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības

programmas (viena gada vai pusotra gada programmas).

2012.gada decembrī noslēgts "Memorands par sadarbību

profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā starp Vācijas

Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības

ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes

ministriju, Spānijas Karalistes Izglītības, kultūras un sporta

ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes

ministriju, Grieķijas Republikas Izglītības, reliģisko lietu,

kultūras un sporta ministriju, Slovākijas Republikas Izglītības,

zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas

Izglītības ministriju".

Vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un

profesionālajā vidējā izglītībā, secināms, ka aizvien vairāk

pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās

izglītības iestādēs: 2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaita

attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā bija attiecīgi

70,47% un 29,53%; 2012./2013.gadā attiecīgi 60,86% un 39,14%.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību,

tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši

profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības

tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu

profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams

samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto

audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā,

tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību

ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020

noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo

vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu

profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50.