7. pants

1Profesionālās izglītības sistēmas

2modernizācija un prestiža paaugstināšana

3Eiropas Parlamenta 2011.gada 8.jūnija rezolūcijā par Eiropas

4sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā teikts, ka

5profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu

6individuālajām vajadzībām, ir īpaša nozīme, lai paplašinātu

7personu iespējas reaģēt uz pieaugošo konkurenci, lai paaugstinātu

8dzīves līmeni, veicinātu sociālekonomisko kohēziju un labāku

9integrāciju, it sevišķi specifisku personu, piemēram, migrantu,

10personu ar invaliditāti, priekšlaikus skolu pārtraukušo skolēnu,

11mazāk aizsargātu sieviešu grupu integrāciju.

12Sasniegtais

132010.gadā apstiprinātas "Profesionālās izglītības iestāžu

14tīkla optimizācijas pamatnostādnes

152010.-2015.gadam"47, kuru mērķis ir: 1) turpināt

16profesionālās izglītības sistēmas strukturālo reformu īstenošanu,

17pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu skaitu un

18izvietojumu reģionos, kā arī veicot profesionālās izglītības

19iestāžu diferenciāciju; 2) izveidot modernu, mūsdienu prasībām

20atbilstošu profesionālās izglītības materiālo un tehnisko

21nodrošinājumu; 3) sekmēt visu veidu resursu efektīvāku

22izmantošanu, paaugstinot profesionālās izglītības kvalitāti un

23pieejamību. Veicot profesionālās izglītības iestāžu

24diferenciēšanu, precizēts, kura veida profesionālās izglītības

25iestādes funkcijas tās turpmāk īstenos. Atkarībā no tā

26profesionālās izglītības iestādes var būt: profesionālās

27izglītības kompetences centrs, profesionālās izglītības iestāde

28ar specializāciju, profesionālās izglītības iestāde pamatiemaņu

29apgūšanai un profesionālās izglītības iestāde, kas īsteno

30integrētas vispārizglītojošās un profesionālās izglītības

31programmas. Pilnveidojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

32izveidoti seši profesionālās izglītības kompetences centri.

33Vērtētas iespējas nodot profesionālās izglītības iestādes

34pašvaldībām. Vienlaikus veikti pasākumi profesionālās izglītības

35iestāžu veidu precizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem

36Profesionālās izglītības likuma 16.pantā48 ir

37noteikti profesionālās izglītības iestāžu veidi: profesionālā

38pamatskola, arodskola, profesionālā vidusskola, tehnikums,

39koledža.

40IZM padotībā patlaban ir 38 profesionālās izglītības iestādes.

41Paredzēts, ka līdz 2015.gada 31.decembrim IZM padotībā būs 30

42profesionālās izglītības iestādes. Pilnveides noteicošie faktori

43ir demogrāfiskā situācija, profesionālās izglītības iestāžu

44audzēkņu tagadējais un iespējamais skaits perspektīvā, skolu

45kapacitāte un paredzamais to piepildījums, skolu ēku tehniskais

46stāvoklis, pašvaldību vēlme pārņemt profesionālās izglītības

47iestādes savā padotībā, veidojot izglītības iestādes, kur

48vienuviet īsteno vispārējās izglītības un profesionālās

49izglītības programmas.

50Pārskata periodā definēts mērķis - panākt audzēkņu skaita

51īpatsvara pieaugumu 6% apmērā profesionālajās izglītības

52programmās un nodrošināt, ka profesionālo izglītības iestāžu

53absolventu īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā nepārsniedz 4%. Ir

54vērojams, ka profesionālajās izglītības programmās audzēkņu

55īpatsvars ir pieaudzis par 5,7%, un tas nozīmē, ka rezultatīvais

56rādītājs ir gandrīz sasniegts. 2013.gada 1.ceturksnī 32,3%

57bezdarbnieku no visiem bezdarbniekiem bija arodizglītība vai

58profesionālā vidējā izglītība. Tomēr jāuzsver, ka lielākā daļa

59personu no minētās grupas ir 25 gadus vecas un vecākas.

60Nav izdevies sasniegt rezultatīvo rādītāju, kas paredzēja, ka

61no profesionālās izglītības iestāžu 1.kursa audzēkņiem atskaitīto

62skaits nepārsniedz 10%. 2011./2012.mācību gadā no 1.kursa

63atskaitīti 2265 audzēkņi jeb 19,5% no visiem 1.kursa

64audzēkņiem.

65Sekmējot profesionālās izglītības programmu pilnveidi, ir

66nodrošināta to licencēšana. Izveidotas 12 NEP, izstrādātas jaunas

67vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības programmas:

682011.gadā - 137 programmas, 2012.gadā - 194 programmas. Līdz ar

69to rezultatīvie rādītāji par profesionālās izglītības programmu

70sagatavošanu ir izpildīti. Līdz 2013.gada 1.jūnijam ir izstrādāti

7148 profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas

72pamatprasības. Veicinot audzēkņu profesionālo attīstību,

73nodrošinātas prakses vietas visos reģionos: 2007.-2013.gada

74plānošanas periodā ESF 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes "Atbalsts

75sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas

76kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai" ietvaros 9949

77audzēkņi bija mācību praksē ārpus izglītības iestādes.

78Izstrādāti MK 2012.gada 20.novembra noteikumi Nr.785

79"Mācību prakses organizēšanas un apdrošināšanas

80kārtība"49, kas aktualizē mācību prakses

81organizācijas jautājumus un nosaka profesionālās kvalifikācijas,

82kuras iegūstot veicama obligāta izglītojamo apdrošināšana pret

83nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā. Sekmējot jauniešu

84nodarbinātību un ātrāku iekļaušanos darba tirgū, izstrādātas

85jaunas vai pilnveidotas esošās profesionālās izglītības

86programmas (viena gada vai pusotra gada programmas).

872012.gada decembrī noslēgts "Memorands par sadarbību

88profesionālajā izglītībā un apmācībā Eiropā starp Vācijas

89Federatīvās Republikas Federālo izglītības un pētniecības

90ministriju, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes

91ministriju, Spānijas Karalistes Izglītības, kultūras un sporta

92ministriju, Portugāles Republikas Izglītības un zinātnes

93ministriju, Grieķijas Republikas Izglītības, reliģisko lietu,

94kultūras un sporta ministriju, Slovākijas Republikas Izglītības,

95zinātnes, pētniecības un sporta ministriju un Itālijas Republikas

96Izglītības ministriju".

97Vērtējot izglītojamo īpatsvaru vispārējā vidējā izglītībā un

98profesionālajā vidējā izglītībā, secināms, ka aizvien vairāk

99pamatskolas absolventu izvēlas turpināt mācības profesionālajās

100izglītības iestādēs: 2007./2008.mācību gadā izglītojamo skaita

101attiecība vispārējā un profesionālajā izglītībā bija attiecīgi

10270,47% un 29,53%; 2012./2013.gadā attiecīgi 60,86% un 39,14%.

103Turpmākās rīcības pamatjautājumi

104Ir jāturpina paaugstināt profesionālās izglītības pievilcību,

105tostarp arī sakārtojot profesionālās izglītības iestāžu tīklu,

106nodrošinot infrastruktūras un aprīkojuma pilnveidi atbilstoši

107profesionālās izglītības programmām darba tirgus attīstības

108tendenču kontekstā, lai tādā veidā palielinātu audzēkņu skaitu

109profesionālajās vidējās izglītības programmās. Nepieciešams

110samazināt nesekmības vai nodarbību neapmeklēšanas dēļ atskaitīto

111audzēkņu skaitu. Profesionālās izglītības programmu īstenošanā,

112tajā skaitā prakses nodrošināšanā. Jāturpina stiprināt sadarbību

113ar darba devējiem. Šie pasākumi palīdzēs sasniegt NAP 2020

114noteikto mērķi - pēc pamatizglītības ieguves izglītojamo

115vispārējās vidējās izglītības programmās un audzēkņu

116profesionālās izglītības programmās proporcija ir 50/50.