8. pants

Augstākās izglītības

konkurētspējas uzlabošana

Pēdējos gados gan Eiropas līmenī, gan arī dalībvalstu līmenī

uzsvērta nepieciešamība iegūt augstāko izglītību, lai palielinātu

to darbaspēka daļu, kam ir augstas prasmes. Augsti kvalificēts

darbaspēks ir daļa no "Eiropas 2020" stratēģijas, lai

nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Sasniegtais

Lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes sektora

stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās

konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu

efektīvu izlietošanu, 2010.gadā tika izstrādāts un apstiprināts

MK "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā

izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam"50. Plānā

noteikti pasākumi, kas veicina studiju un zinātniskās darbības

kvalitātes uzlabošanu, atbildības, resursu izmantošanas

efektivitātes un atdeves paaugstināšanu, eksportspējas un

starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī sasaistes ar

tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšanu.

2011.gada 1.augustā stājās spēkā likums "Grozījumi

Augstskolu likumā"51, kurā ietverti nosacījumi

augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, studiju virzienu

akreditēšanas normas, stingrākas prasības augstskolu dibināšanai,

kā arī tiesības augstskolām veidot un īstenot kopā ar citu valstu

augstskolām kopīgas studiju programmas ES valodās, kā arī

izsniegt kopīgus diplomus.

2012.gadā veikti pasākumi, lai, ieviešot studiju virzienu

akreditāciju, pārietu uz jaunu augstākās izglītības ārējās

kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Sagatavota normatīvā bāze

studiju virzienu akreditācijas modelim, t.i., 1) apstiprināti

augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas

noteikumi52, kas paredz, ka 2013.gadā augstskolu un

koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai

tās pilnvarota institūcija, 2) apstiprināti studiju programmu

licencēšanas noteikumi, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas

institūcijas funkcijas var veikt IZM, 3) precizēts akreditācijas

un licencēšanas pakalpojumu cenrādis un 4) apstiprināts Studiju

akreditācijas komisijas sastāvs. Paredzams, ka, sākot ar

2014.gadu, akreditācijas veikšanai augstskolas pašas varēs

izvēlēties kādu no EQAR reģistrētajām Eiropas akreditācijas

institūcijām. Paralēli tiek izvērtēta iespēja veidot nacionālu

akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR ieteiktajiem

kritērijiem.

Lai izvērtētu augstākās izglītības studiju programmu

kvalitāti, resursu pietiekamību un ilgtspēju, nodrošināta ESF

projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana

un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošana.

Starptautiskie eksperti izvērtēja 29 studiju virzienos

ietilpstošās 857 programmas un iesniedza ieteikumus augstākās

izglītības politikas veidotājiem, augstākās izglītības iestāžu

vadībai un studiju programmu direktoriem, lai uzlabotu augstākās

izglītības kvalitāti un efektivitāti. Ievērojot studiju programmu

izvērtēšanas rezultātus, sagatavoti ekspertu ieteikumi turpmākai

studiju programmu pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai,

slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu

efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta

līdzekļiem. Paredzēts sagatavot ieteikumus studiju programmu

vērtēšanas un akreditācijas procesa un normatīvo aktu sistēmas

pilnveidei.

Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības

vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir

uzsākts augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas darbs,

kura mērķis ir mainīt studējošo skaita proporciju, lai atbilstoši

darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm palielinātu studējošo

skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju

jomā. Pakāpeniski tiks mainīts no valsts budžeta finansēto

studiju vietu sadalījums, ņemot vērā speciālistu trūkumu valstij

prioritārajās nozarēs. Veidojot zināšanu ekonomikai nozīmīgas

starpnozaru studiju programmas un attīstot sadarbību ar

tautsaimniecības struktūrām, licencētas ekonomikai nozīmīgas

studiju programmas: "Ražošanas inženierzinības un

vadība", "Vides inženierzinātne", "Finanšu

inženierija", "Inovācijas un produktu attīstība

uzņēmējdarbībā" u.c.

2013.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu

principiāli jaunu finansēšanas modeli, pamatojoties uz detalizēti

veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM

sadarbībā ar Pasaules Banku plāno veikt pētījumu par Latvijas

apstākļiem optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas

veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās

starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un

taisnīgumu, juridisko, ekonomisko, finanšu, sociālo un citu risku

izvērtēšanu, kā arī ieviešanas plāna izstrādi.

Palielināta darba devēju līdzdalība studiju programmu

akreditācijas procesā un prakses organizēšanā. Akreditācijas

procesā ir iesaistīti profesionālo organizāciju pārstāvji, darba

devēju pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, valsts institūciju

pārstāvji. Darba devēju pārstāvis piedalās katras profesionālās

studiju programmas novērtēšanas komisijā. Darba devēju pārstāvis

ir iekļauts arī Augstākās izglītības padomes sastāvā un piedalās

augstskolu akreditācijas procesā. Lai palielinātu darba devēju

lomu profesionālo augstākās izglītības studiju programmu

izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības

novērtēšanā, kā arī iesaistīšanu studiju rezultātu pārbaudē u.c.,

2012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu

par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un

zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu turpināšanu augstākajā

izglītībā un zinātnē saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas

dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un

zinātnes jomā, 2013.gadā IZM izstrādāja Augstākās izglītības un

zinātnes attīstības pasākumu plāna projektu laika posmam no

2013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Pasākumu plāna

projekts ir virzīts uz galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu,

starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko

izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar

konsolidētiem resursiem. Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi trīs

galvenajos rīcības virzienos: (1) studiju un zinātniskās darbības

kvalitātes paaugstināšana; (2) augstākās izglītības sektora

resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; (3)

augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un

starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.

Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturīga iezīme ir

akadēmiskā personāla novecošanās. Latvijā ir viens no zemākajiem

doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

Pēdējos gados doktorantūras absolventu kopskaits pakāpeniski

palielinās, tomēr kāpuma temps joprojām nav pietiekami straujš,

lai panāktu, piemēram, Igauniju un Lietuvu. Nelielais cilvēku

skaits, kas apgūst augstākā līmeņa studijas, ir pārāk mazs, un

tas apdraud augstākās izglītības sistēmas turpmāku attīstību, jo

akadēmiskais personāls Latvijā pastāvīgi noveco. Zemais

doktorantūras aktivitātes līmenis liecina arī par to, ka ir maz

oriģinālu pētījumu, kas tiek veikti Latvijā.53

Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas -

maģistrantūra un doktorantūra - ir nepietiekami produktīva vide

pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels,

programmas - fragmentētas.

Nepietiekami efektīva ir gan no valsts, gan augstskolu puses

veiktā augstākās izglītības pārvaldība (augstskolas ir dažādu

ministriju pakļautībā), augstskolu stratēģiskajā vadībā nav

iesaistītas ārējās ieinteresētās grupas (piemēram, darba devēji,

valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņēmēji, sabiedrības kultūras

elites pārstāvji u.c.), racionālu darbu un informācijas

pieejamību apgrūtina tas, ka augstākās izglītības reģistri ir

vairākās vietās, daži vispār nav izveidoti.

Ekonomiskās krīzes sekas būtiski samazināja iespēju sasniegt

definētos finansiālos mērķus augstākās izglītības konkurētspējas

pilnveidei. Nav bijis iespējams sasniegt valsts finansējumu

augstākajai izglītībai 1,5% apmērā no IKP un nodrošināt no valsts

budžeta līdzekļiem vismaz 4000 LVL lielu finansējumu "uz

vienu studējošo". Sekmīgi ir izpildīti citi plānotie

uzdevumi, tajā skaitā laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam

palielināts valsts budžeta finansēto vietu skaits prioritārajās

jomās.

Ir izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru

studiju programmas. ESF stipendijas tiek nodrošinātas

maģistrantūras un doktorantūras studentiem.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams pievērst

pastiprinātu uzmanību absolventiem (bakalaura un maģistra grādu

ieguvējiem), kuri 18 mēnešus pēc absolvēšanas nav atraduši darbu.

Jānodrošina atbalsts prioritārajiem virzieniem augstākajā

izglītībā, sekmējot tās atbilstību darba tirgus prasībām un

attiecīgi palielinot studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un

inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita, kā arī jāpalielina

to studentu skaits, kuri studē starptautiskajās programmās.

Stratēģijas "Eiropa 2020" viens no mērķiem augstākajā

izglītībā ir panākt, ka 40% no cilvēkiem vecuma grupā no 30 līdz

34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību (Latvijas NRP šis

rādītājs ir no 34% līdz 36%). Minētais mērķis ir iekļauts arī

NAP2020, kā arī attīstības stratēģijā "Latvija

2030". 2012.gadā 37% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34

gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. Lai sasniegtu attīstības

stratēģijā "Latvija 2030" noteikto mērķi - ārvalstu

studentu īpatsvars augstskolās pārsniedz 10% - , jāīsteno

augstākās izglītības internacionalizācijas pasākumi.