8. pants

1Augstākās izglītības

2konkurētspējas uzlabošana

3Pēdējos gados gan Eiropas līmenī, gan arī dalībvalstu līmenī

4uzsvērta nepieciešamība iegūt augstāko izglītību, lai palielinātu

5to darbaspēka daļu, kam ir augstas prasmes. Augsti kvalificēts

6darbaspēks ir daļa no "Eiropas 2020" stratēģijas, lai

7nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

8Sasniegtais

9Lai sekmētu augstākās izglītības un zinātnes sektora

10stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās

11konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī valsts budžeta līdzekļu

12efektīvu izlietošanu, 2010.gadā tika izstrādāts un apstiprināts

13MK "Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā

14izglītībā un zinātnē 2010.- 2012.gadam"50. Plānā

15noteikti pasākumi, kas veicina studiju un zinātniskās darbības

16kvalitātes uzlabošanu, atbildības, resursu izmantošanas

17efektivitātes un atdeves paaugstināšanu, eksportspējas un

18starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī sasaistes ar

19tautsaimniecību un inovatīvās darbības stiprināšanu.

202011.gada 1.augustā stājās spēkā likums "Grozījumi

21Augstskolu likumā"51, kurā ietverti nosacījumi

22augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanai, studiju virzienu

23akreditēšanas normas, stingrākas prasības augstskolu dibināšanai,

24kā arī tiesības augstskolām veidot un īstenot kopā ar citu valstu

25augstskolām kopīgas studiju programmas ES valodās, kā arī

26izsniegt kopīgus diplomus.

272012.gadā veikti pasākumi, lai, ieviešot studiju virzienu

28akreditāciju, pārietu uz jaunu augstākās izglītības ārējās

29kvalitātes novērtēšanas sistēmu. Sagatavota normatīvā bāze

30studiju virzienu akreditācijas modelim, t.i., 1) apstiprināti

31augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas

32noteikumi52, kas paredz, ka 2013.gadā augstskolu un

33koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai

34tās pilnvarota institūcija, 2) apstiprināti studiju programmu

35licencēšanas noteikumi, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas

36institūcijas funkcijas var veikt IZM, 3) precizēts akreditācijas

37un licencēšanas pakalpojumu cenrādis un 4) apstiprināts Studiju

38akreditācijas komisijas sastāvs. Paredzams, ka, sākot ar

392014.gadu, akreditācijas veikšanai augstskolas pašas varēs

40izvēlēties kādu no EQAR reģistrētajām Eiropas akreditācijas

41institūcijām. Paralēli tiek izvērtēta iespēja veidot nacionālu

42akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR ieteiktajiem

43kritērijiem.

44Lai izvērtētu augstākās izglītības studiju programmu

45kvalitāti, resursu pietiekamību un ilgtspēju, nodrošināta ESF

46projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana

47un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" īstenošana.

48Starptautiskie eksperti izvērtēja 29 studiju virzienos

49ietilpstošās 857 programmas un iesniedza ieteikumus augstākās

50izglītības politikas veidotājiem, augstākās izglītības iestāžu

51vadībai un studiju programmu direktoriem, lai uzlabotu augstākās

52izglītības kvalitāti un efektivitāti. Ievērojot studiju programmu

53izvērtēšanas rezultātus, sagatavoti ekspertu ieteikumi turpmākai

54studiju programmu pilnveidei, attīstībai, konsolidācijai,

55slēgšanai, starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, resursu

56efektīvai izmantošanai un finansēšanai no valsts budžeta

57līdzekļiem. Paredzēts sagatavot ieteikumus studiju programmu

58vērtēšanas un akreditācijas procesa un normatīvo aktu sistēmas

59pilnveidei.

60Lai nodrošinātu studiju programmu atbilstību tautsaimniecības

61vajadzībām un Latvijas ekonomiskās attīstības interesēm, ir

62uzsākts augstākās izglītības nozaru pārstrukturizācijas darbs,

63kura mērķis ir mainīt studējošo skaita proporciju, lai atbilstoši

64darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm palielinātu studējošo

65skaitu dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģiju

66jomā. Pakāpeniski tiks mainīts no valsts budžeta finansēto

67studiju vietu sadalījums, ņemot vērā speciālistu trūkumu valstij

68prioritārajās nozarēs. Veidojot zināšanu ekonomikai nozīmīgas

69starpnozaru studiju programmas un attīstot sadarbību ar

70tautsaimniecības struktūrām, licencētas ekonomikai nozīmīgas

71studiju programmas: "Ražošanas inženierzinības un

72vadība", "Vides inženierzinātne", "Finanšu

73inženierija", "Inovācijas un produktu attīstība

74uzņēmējdarbībā" u.c.

752013.gadā veikti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu

76principiāli jaunu finansēšanas modeli, pamatojoties uz detalizēti

77veikto analīzi un starptautiskā līmeņa ekspertu vērtējumiem. IZM

78sadarbībā ar Pasaules Banku plāno veikt pētījumu par Latvijas

79apstākļiem optimālu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas

80veicinās maksimālu augstākās izglītības pieejamību, tās

81starptautiskās konkurētspējas objektīvi novērtējamu kāpumu un

82taisnīgumu, juridisko, ekonomisko, finanšu, sociālo un citu risku

83izvērtēšanu, kā arī ieviešanas plāna izstrādi.

84Palielināta darba devēju līdzdalība studiju programmu

85akreditācijas procesā un prakses organizēšanā. Akreditācijas

86procesā ir iesaistīti profesionālo organizāciju pārstāvji, darba

87devēju pārstāvji, arodbiedrību pārstāvji, valsts institūciju

88pārstāvji. Darba devēju pārstāvis piedalās katras profesionālās

89studiju programmas novērtēšanas komisijā. Darba devēju pārstāvis

90ir iekļauts arī Augstākās izglītības padomes sastāvā un piedalās

91augstskolu akreditācijas procesā. Lai palielinātu darba devēju

92lomu profesionālo augstākās izglītības studiju programmu

93izstrādē, studiju rezultātu formulēšanā un programmu atbilstības

94novērtēšanā, kā arī iesaistīšanu studiju rezultātu pārbaudē u.c.,

952012.gada 9.novembrī IZM un LDDK parakstīja sadarbības memorandu

96par efektīvu un atklātu sadarbību augstākās izglītības un

97zinātnes reformu plānošanas un īstenošanas procesā.

98Lai nodrošinātu nepieciešamo reformu turpināšanu augstākajā

99izglītībā un zinātnē saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas

100dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un

101zinātnes jomā, 2013.gadā IZM izstrādāja Augstākās izglītības un

102zinātnes attīstības pasākumu plāna projektu laika posmam no

1032013.gada 1.novembra līdz 2014.gada 31.decembrim. Pasākumu plāna

104projekts ir virzīts uz galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu,

105starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko

106izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar

107konsolidētiem resursiem. Tajā ir paredzēti konkrēti pasākumi trīs

108galvenajos rīcības virzienos: (1) studiju un zinātniskās darbības

109kvalitātes paaugstināšana; (2) augstākās izglītības sektora

110resursu efektīva izmantošana un integrācija ar zinātni; (3)

111augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācija un

112starptautiskās konkurētspējas paaugstināšana.

113Latvijas augstākās izglītības sistēmas raksturīga iezīme ir

114akadēmiskā personāla novecošanās. Latvijā ir viens no zemākajiem

115doktorantūras absolventu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju Eiropā.

116Pēdējos gados doktorantūras absolventu kopskaits pakāpeniski

117palielinās, tomēr kāpuma temps joprojām nav pietiekami straujš,

118lai panāktu, piemēram, Igauniju un Lietuvu. Nelielais cilvēku

119skaits, kas apgūst augstākā līmeņa studijas, ir pārāk mazs, un

120tas apdraud augstākās izglītības sistēmas turpmāku attīstību, jo

121akadēmiskais personāls Latvijā pastāvīgi noveco. Zemais

122doktorantūras aktivitātes līmenis liecina arī par to, ka ir maz

123oriģinālu pētījumu, kas tiek veikti Latvijā.53

124Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas -

125maģistrantūra un doktorantūra - ir nepietiekami produktīva vide

126pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels,

127programmas - fragmentētas.

128Nepietiekami efektīva ir gan no valsts, gan augstskolu puses

129veiktā augstākās izglītības pārvaldība (augstskolas ir dažādu

130ministriju pakļautībā), augstskolu stratēģiskajā vadībā nav

131iesaistītas ārējās ieinteresētās grupas (piemēram, darba devēji,

132valsts attīstībai svarīgu lēmumu pieņēmēji, sabiedrības kultūras

133elites pārstāvji u.c.), racionālu darbu un informācijas

134pieejamību apgrūtina tas, ka augstākās izglītības reģistri ir

135vairākās vietās, daži vispār nav izveidoti.

136Ekonomiskās krīzes sekas būtiski samazināja iespēju sasniegt

137definētos finansiālos mērķus augstākās izglītības konkurētspējas

138pilnveidei. Nav bijis iespējams sasniegt valsts finansējumu

139augstākajai izglītībai 1,5% apmērā no IKP un nodrošināt no valsts

140budžeta līdzekļiem vismaz 4000 LVL lielu finansējumu "uz

141vienu studējošo". Sekmīgi ir izpildīti citi plānotie

142uzdevumi, tajā skaitā laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam

143palielināts valsts budžeta finansēto vietu skaits prioritārajās

144jomās.

145Ir izveidotas zināšanu ekonomikai nozīmīgas starpnozaru

146studiju programmas. ESF stipendijas tiek nodrošinātas

147maģistrantūras un doktorantūras studentiem.

148Turpmākās rīcības pamatjautājumi

149Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams pievērst

150pastiprinātu uzmanību absolventiem (bakalaura un maģistra grādu

151ieguvējiem), kuri 18 mēnešus pēc absolvēšanas nav atraduši darbu.

152Jānodrošina atbalsts prioritārajiem virzieniem augstākajā

153izglītībā, sekmējot tās atbilstību darba tirgus prasībām un

154attiecīgi palielinot studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un

155inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita, kā arī jāpalielina

156to studentu skaits, kuri studē starptautiskajās programmās.

157Stratēģijas "Eiropa 2020" viens no mērķiem augstākajā

158izglītībā ir panākt, ka 40% no cilvēkiem vecuma grupā no 30 līdz

15934 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību (Latvijas NRP šis

160rādītājs ir no 34% līdz 36%). Minētais mērķis ir iekļauts arī

161NAP2020, kā arī attīstības stratēģijā "Latvija

1622030". 2012.gadā 37% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34

163gadiem bija ieguvuši augstāko izglītību. Lai sasniegtu attīstības

164stratēģijā "Latvija 2030" noteikto mērķi - ārvalstu

165studentu īpatsvars augstskolās pārsniedz 10% - , jāīsteno

166augstākās izglītības internacionalizācijas pasākumi.