9. pants

Zinātnes un pētniecības lomas

palielināšana augstskolās

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis

ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības,

ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot

zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgu tās izaugsmi.

Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas pamatprincipi

nosaka, ka zinātne un pētniecība ir konkurētspējīgas augstākās

izglītības un zināšanu sabiedrības pamats, kā arī to, ka zinātnes

un tehnoloģiju attīstība ir noteicošs faktors Latvijas

ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, sabiedrības labklājības

nodrošināšanai, vides un dabas resursu saglabāšanai.

Sasniegtais

Zinātnes un pētniecības lomas palielināšanu augstskolās sekmē

zinātnisko institūtu integrēšana tajās. 2007.gadā augstskolās

bija 16 integrētie institūti: Latvijas Universitātē integrēti

desmit, Rīgas Stradiņa Universitātē integrēts viens, Rīgas

Tehniskajā universitātē integrēts viens, Latvijas

Lauksaimniecības universitātē integrēti četri institūti.

2008.gadā augstskolās turpināja darbību 14 zinātniskie institūti

- publiskās aģentūras: Latvijas Universitātē - deviņi, Rīgas

Tehniskajā universitātē - viens, Latvijas Lauksaimniecības

universitātē - četri. 2013.gadā augstskolās darbojās 14

zinātniskie institūti - publiskās aģentūras: Latvijas

Universitātē - deviņi, Latvijas Lauksaimniecības universitātē -

trīs, Vidzemes Augstskolā - viens, Rīgas Tehniskajā universitātē

- viens.

Ekonomiskās krīzes ietekmes un zinātnisko darbinieku

novecošanās dēļ pētnieciskajā darbā strādājošo skaits, tostarp

arī zinātnisko darbinieku skaits augstākās izglītības sektorā,

turpina samazināties: CSP dati liecina, ka 2007.gadā augstākās

izglītības sektorā pētnieciskajā darbā bija nodarbināti 3879

cilvēki pilna laika ekvivalenta izteiksmē (tajā skaitā 3016

zinātniskie darbinieki), 2008.gadā - 3 776 cilvēki (tajā skaitā

3032 zinātniskie darbinieki), 2009.gadā - 3 246 cilvēki (tajā

skaitā 2596 zinātniskie darbinieki), 2010.gadā - 3285 cilvēki

(tajā skaitā 2629 zinātniskie darbinieki) un 2011.gadā - 3393

cilvēki (tajā skaitā 2708 zinātniskie darbinieki).

Pētniecībai augstskolās no valsts budžeta līdzekļiem zinātnei

novirzītais finansējums ir bijis svārstīgs (visvairāk to

ietekmēja ekonomiskā krīze). 2010.gadā no valsts budžeta

līdzekļiem zinātnei novirzītais finansējums ir sasniedzis 43%, un

tas nozīmē, ka rezultatīvais rādītājs (40%) ir sasniegts.

Turpmākās rīcības pamatjautājumi

Latvijas finansējuma apmērs R&D (Research and

Development) attīstībai ir zems. R&D intensitāte

Latvijā ir 0,6% no IKP (2010), un tas ir viens no zemākajiem

rādītājiem ES. Šo rādītāju ir nepieciešams uzlabot. Ir

nepieciešams pievērst lielāku uzmanību zinātnieku, inženieru un

tehnisko darbinieku sagatavošanai.