10. pants

Pieaicinātā persona - M. Phil., Ph. D.

(Cantab.) Roberts Ķīlis - norāda, ka dažādu prasību

izvirzīšana pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem saistībā

ar lojalitātes izrādīšanu valstij vēsturiski esot bijusi visai

izplatīta prakse. Šādas prasības bijušas izvirzītas, piemēram,

Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Turcijas

Republikā un Japānā. Eiropas Savienības dalībvalstīs ierobežojumi

pedagogiem esot paredzēti galvenokārt saistībā ar krimināla

rakstura nodarījumiem.

R. Ķīlis uzskata, ka lojalitāte valstij un tās konstitūcijai

brīvā sabiedrībā ir ļoti grūti definējama un ar attiecīgu

ierobežojumu noteikšanu saistītie riski ir lielāki nekā

eventuālie ieguvumi. Viņš uzskata, ka apstrīdētās normas nebūtu

atbalstāmas. Vislielākais kaitējums, ko radot apstrīdētās normas,

esot pedagogu bailes un pašcenzūra, kas viņiem liedzot rīkoties

radoši un brīvi savā profesionālajā darbībā. Viena no

būtiskākajām nākotnes kompetencēm dzīvē un darba tirgū esot spēja

spriest kritiski. Tas nozīmējot - apšaubīt, daudzpusīgi izvērtēt,

kritizēt un argumentēt. Pedagoģiskā kontekstā tas esot pieļaujams

bez ierobežojumiem. Apstrīdēto normu dēļ varot rasties problēmas

ar pretrunīgu vēstures posmu un politisko teoriju vai ideoloģiju,

piemēram, marksisma, fašisma, nacisma un tamlīdzīgu ideju,

analīzi un apspriešanu, citstarp domrakstos.

Otru problemātisku aspektu R. Ķīlis saskata saistībā ar

pamattiesībām uz vārda brīvību. Raudzīšanās uz lietu kārtību

tikai no pārejošas valstiski formulētas pozīcijas varot ierobežot

iespējas citu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem

integrēties Latvijas vidē un savukārt Latvijas jauniešiem

gatavoties citādai dzīves praksei citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs.

Tādējādi R. Ķīlis uzskata, ka apstrīdētās normas var kaitēt

nākotnei nepieciešamo kompetenču attīstībai bērnos un jauniešos,

radīt spriedzi Satversmē ietverto vērtību interpretācijā, kā arī

ierobežot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā pastāvošajos

dažādajos sabiedriskās dzīves modeļos. Turklāt Latvijā jau esot

likumdošanas akti, ar kuriem pietiekot, lai novērstu krimināla

rakstura incidentus pedagogu darbā.