Par Izglītības likuma 30. panta ceturtās un sestās daļas, 48. panta piektās un sestās daļas, 50. panta 5. punkta un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Inga

Bērtaite-Pudāne - uzsver, ka IKVD lēmums par izglītības

iestādes vadītāja vai pedagoga neatbilstību lojalitātes prasībām

ir administratīvs akts un rada personai tiesiskas sekas, proti,

aizliegumu strādāt par pedagogu vai ieņemt izglītības iestādes

vadītāja amatu. Viņa norāda, ka pedagogi un izglītības iestāžu

vadītāji tiek nodarbināti darba tiesisko attiecību ietvaros.

Tādējādi likumdevējs esot paredzējis IKVD kompetenci ietekmēt

darba tiesiskās attiecības. Šāds regulējums attiecoties arī uz

virkni citu gadījumu, piemēram, uz pašvaldību bāriņtiesu

locekļiem. Šāds komplicēts tiesisko attiecību regulējums, ar kuru

valsts ietekmē darba tiesiskās attiecības, pastāvot tādēļ, ka

Latvijā joprojām nav izveidots vienots civildienests attiecībā uz

visiem nodarbinātajiem, kas pēc būtības īsteno valsts funkcijas,

proti, darba tiesiskās attiecības pastāvot tādās jomās, kurās

nodarbinātie pēc būtības veic valsts dienestam raksturīgas

funkcijas.

Attiecībā uz IKVD kontroles apjomu vērā ņemams esot tas

apstāklis, ka strīds konkrētās administratīvajās lietās visdrīzāk

būs par lojalitātes prasību saturu un personas neatbilstību tām

vai personas rīcību konkrētā situācijā. Attiecībā uz lojalitātes

prasību pārbaudi esot jāievēro tas, ka lojalitāte valstij un tās

konstitūcijai ir nošķirama no lojalitātes konkrētai pie varas

esošai valdībai, noteiktai amatpersonai vai politiskajam spēkam.

Tas esot tiesību jautājums, ko pilnā mērā varot pārbaudīt gan

iestāde administratīvā procesa ietvaros, gan tiesa.

Turklāt lēmums, ka persona neatbilst lojalitātes prasībām,

esot nošķirams no darba tiesisko attiecību izbeigšanas, proti, no

civiltiesisko attiecību jautājuma, kas risināms Darba likumā un

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi gadījumā, kad

persona nepiekrīt ne IKVD lēmumam, nedz arī darba tiesisko

attiecību izbeigšanai, galīgo noregulējumu lietā varot panākt,

noslēdzoties diviem tiesvedības procesiem, un tas, pēc I.

Bērtaites-Pudānes ieskata, neesot efektīvi.

Secinājumu

daļa