19. pants

1Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

2noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes

3tiesa izvērtē, vai izmantotie ierobežojošie līdzekļi ir piemēroti

4leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar

5citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai

6labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks

7par indivīdam nodarīto zaudējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu,

8tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā

9neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk.,

10piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā

11Nr. 2006-42-01 11. punktu).

1219.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevēja

13izraudzītie līdzekļi ir piemēroti mērķa sasniegšanai, ja ar

14attiecīgajām tiesību normām šo mērķi var sasniegt (sk.,

15piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

16Nr. 2010-70-01 15. punktu). Saeima uzskata, ka apstrīdētajās

17normās noteiktais ierobežojums - prasība būt lojālam Latvijas

18Republikai un tās Satversmei, kā arī šīs prasības neievērošanas

19tiesiskās sekas, kas izpaužas kā aizliegums strādāt par pedagogu

20vai izglītības iestādes vadītāju, - ir piemērots leģitīmā mērķa

21sasniegšanai.

22Saeima uzsvērusi pedagoga lomu izglītošanas procesā. Viens no

23pedagoga pienākumiem esot būt par paraugu izglītojamiem. Tādēļ

24pedagoga attieksme un rīcība ne tikai izglītības procesā un tiešā

25saskarsmē ar izglītojamiem, bet arī ārpus izglītības iestādes, ja

26šī attieksme vai rīcība ir publiska vai kļūst zināma

27izglītojamam, ietekmē audzināšanas procesu, tostarp izglītojamā

28attieksmju veidošanos. Ja pedagogs nebūtu uzticīgs Latvijai kā

29demokrātiskai tiesiskai valstij un tās pamatiem, noniecinātu

30Latvijas valsts simbolus, apšaubītu cilvēka tiesību un

31pamatbrīvību vērtību un ar šādiem uzskatiem vai tos apliecinošu

32rīcību ietekmētu izglītojamos, būtu apgrūtināta izglītības mērķu

33sasniegšana. Saeimas viedoklim pēc būtības pievienojas visas

34lietā pieaicinātās personas.

35Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 480

36"Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību

37līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas

38kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 480) ir norādīti

39audzināšanas mērķi un uzdevumi. Viens no uzdevumiem ir stiprināt

40izglītojamā valstiskuma apziņu, veicināt pilsonisko līdzdalību un

41iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot

42valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu,

43atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas

44padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos,

45valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts

46aizsardzību, veicināt lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem,

47popularizēt cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina

48pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicināt

49izglītojamos izjūtu, ka viņi ir piederīgi savai izglītības

50iestādei, novadam, pilsētai, un informēt viņus par pilsoniskās

51līdzdalības iespējām (sk. Noteikumu Nr. 480 10.5.

52apakšpunktu). Arī IKVD vēstulē par apstrīdēto normu

53piemērošanu pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības

54speciālistiem norāda, ka pedagoga rīcība vai paustais viedoklis

55nevar būt pretrunā ar Noteikumiem Nr. 480 (sk. IKVD 2017. gada

5613. janvāra vēstuli Nr. 1-19.2/16 pašvaldību izglītības pārvaldēm

57un izglītības speciālistiem lietas materiālu 1. sēj. 129.

58lpp.).

59Izglītības likumā izvirzītos mērķus - nodrošināt kvalitatīvu

60un demokrātisku izglītības saturu, kā arī novērst riskus valsts

61drošībai un demokrātijai - iespējams sasniegt, audzinot Latvijai

62lojālus sabiedrības locekļus. Izglītības likums paredz

63izglītošanas procesā izmantot tikai Izglītības satura centra

64apstiprinātus mācību līdzekļus. Tomēr izglītības process ietver

65ne tikai noteiktu mācību līdzekļu izmantošanu. Pedagogi var pēc

66saviem ieskatiem izvēlēties dažādus papildmateriālus, kas tiek

67izmantoti izglītošanas procesā, un ieteikt papildu literatūru,

68turklāt būtiska nozīme ir arī paša pedagoga personībai. Pedagogs

69izglītojamiem, īpaši bērniem, rada priekšstatu par to, kādam

70jābūt Latvijas - demokrātiskas tiesiskas valsts - pilsoniskās

71sabiedrības loceklim, un pats šajā ziņā kalpo par paraugu.

72Tādējādi kvalitatīvs izglītības process ir tāds, kura ietvaros

73izglītojamiem tiek sniegtas ne vien zināšanas, bet arī izpratne

74par Latvijas valsts un Satversmes vērtībām, ieaudzināta cieņa

75pret tām un stiprināta apziņa, ka viņi ir Latvijas pilsoniskās

76sabiedrības sastāvdaļa. Tādējādi tiek nodrošināta un aizsargāta

77demokrātiskā valsts iekārta gan šobrīd, gan arī nākotnē. Ja

78pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, kas nav lojāls

79Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij un Satversmes

80principiem un ar savu rīcību vai izteikumiem šādus nelojālus

81uzskatus pauž, piedalītos izglītības procesā un ietekmētu

82izglītojamos, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un

83izglītošanas mērķu sasniegšana nebūtu iespējama.

84Apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums nodrošina, ka

85tiesības uz kvalitatīvu izglītību tiek īstenotas Latvijai kā

86tiesiskai demokrātiskai valstij lojālā veidā.

87Līdz ar to apstrīdētajās normās

88noteiktais ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

89sasniegšanai.

9019.2. Satversmes tiesai arī jāvērtē, vai nepastāv

91saudzējošāki leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzekļi un vai šādus

92līdzekļus likumdevējs ir apsvēris. Turklāt jāņem vērā, ka

93pamattiesību ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav citu

94līdzekļu, kuri būtu tikpat efektīvi un kurus izvēloties

95pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami. Izvērtējot, vai

96leģitīmo mērķi var sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, jāņem

97vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

98tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā

99kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13.

100maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

101punktu).

102Pieteikuma iesniedzējs nav norādījis, ka pastāvētu lojalitātes

103prasībām alternatīvi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu

104sasniegt tādā pašā kvalitātē, bet paudis uzskatu, ka lojalitāte

105Latvijai būtu iedzīvināma, veicinot gan pedagogu, gan visas

106sabiedrības uzticību valstij un tās Satversmei "ar

107darbiem", proti, īstenojot tādu politiku, kas apmierinātu

108sabiedrību, līdzsvarojot dažādu tās grupu intereses, nodrošinātu

109valsts ekonomisko izaugsmi un celtu sabiedrības labklājību.

110Saeima uzskata, ka nepastāv saudzējošāki leģitīmā mērķa

111sasniegšanas līdzekļi.

112Satversmes tiesa uzsver, ka persona, kas ieņem pedagoga vai

113izglītības iestādes vadītāja amatu, pilda valstij nozīmīgu

114funkciju - nodrošina Satversmē nostiprinātās tiesības uz

115kvalitatīvu izglītību, kas citstarp ietver lojālu attieksmi pret

116Latvijas valsti un tās Satversmi. Izglītības procesā tiek

117nodrošinātas ikviena izglītojamā tiesības uz attīstību,

118pilnveidojot savus talantus un spējas, izglītojamos ieaudzināta

119cieņa pret demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām,

120nostiprināta personības un valstiskā identitāte, piederība pie

121pilsoniskās sabiedrības un citi personības attīstībai būtiski

122aspekti. Tādējādi Izglītības likuma mērķi ietver tādu zināšanu,

123prasmju un attieksmju ieguvi, kurām citstarp jānodrošina personas

124aktīva iekļaušanās Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē. Viens no

125šo mērķu īstenošanas priekšnoteikumiem ir Latvijas valstij un tās

126Satversmei lojāls pedagoģiskais personāls, jo, kā jau iepriekš

127tika atzīts, pedagogs un izglītības iestādes vadītājs ietekmē

128ikviena izglītojamā personības attīstību un izpratni par

129sabiedrību un valsti. Lai arī kopš neatkarības atjaunošanas

130Latvijā ir nostiprinājušās demokrātiskās vērtības un pilsoniskā

131sabiedrība, tomēr valstij, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ir

132jāturpina īpaši rūpēties par demokrātijas vērtību aizstāvēšanu un

133nostiprināšanu izglītības jomā. Piemērojot apstrīdētās normas,

134šis būtiskais priekšnoteikums attiecībā uz pedagoģisko personālu

135tiek izpildīts. No lietas materiāliem izriet, ka likumdevējs ir

136apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas un izvēlējies saudzējošāko

137leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli. Nekādā citādā veidā

138nevarētu nodrošināt to, ka pedagogi un izglītības iestādes

139vadītāji ir lojāli Latvijas valstij un tās Satversmei.

140Tātad leģitīmos mērķus tādā pašā

141kvalitātē nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības

142mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

14319.3. Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma

144samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas

145personai rodas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas

146par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (sk.,

147piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

148Nr. 2010-70-01 17. punktu).

149Pamatojot, ka labums, ko no apstrīdētajām normām gūst

150sabiedrība, ir lielāks par personai nodarīto kaitējumu, Saeima

151uzsver, ka lielākā daļa no lojalitātes prasību satura ir tiesiski

152noregulēta. Piemēram, genocīda un citu starptautisku noziegumu

153slavināšana vai aicinājums likvidēt Latvijas valstisko neatkarību

154un teritoriālo vienotību tiek uzskatīts par naida runu un tādu

155izteiksmes veidu, kas nav aizsargāts ar personas tiesībām uz

156vārda brīvību. Arī necieņa pret valsts simboliem vai to zaimošana

157ir sodāma gan administratīvā, gan krimināltiesiskā kārtībā

158(sk. Krimināllikuma 93. pantu un Latvijas Administratīvo

159pārkāpumu kodeksa 201.44 pantu). Šie ierobežojumi

160ir jāievēro ikvienam indivīdam neatkarīgi no viņa profesijas vai

161nodarbošanās.

162Saeima norāda, ka personas pamattiesību ierobežojums ir

163samērīgs. Pedagoga profesija ir viena no reglamentētajām

164profesijām, jo ir saistīta ar valsts funkciju īstenošanu

165izglītības jomā. Personai jāapzinās, ka šī profesija ir saistīta

166ar noteiktiem ierobežojumiem, proti, ka tai, strādājot par

167pedagogu, būs jāievēro valsts noteiktais izglītības saturs un

168programmas, noteikumi attiecībā uz nevainojamu reputāciju un

169sodāmības neesību, kā arī ierobežojumi, kas noteikti

170apstrīdētajās normās. Tādējādi personai jāņem vērā, ka,

171izvēloties pedagoga profesiju, tā nevarēs izmantot vārda brīvību

172tik lielā mērā, kādā to varētu izmantot citu, ar izglītošanu

173nesaistītu profesiju pārstāvji.

174Satversmes tiesa atzīst Saeimas viedokli par pamatotu, taču

175atzīst par vajadzīgu uzsvērt, ka lojalitātes prasības neierobežo

176personas tiesības būt sabiedriski, tātad arī pilsoniski un

177politiski aktīvai. Tās ļauj personai īstenot vārda brīvību

178Satversmei un pedagoga ētikai atbilstošā veidā, citstarp arī

179kritiski analizējot politiskos un sabiedriskos procesus,

180amatpersonu vai valdības rīcību. Tāpat lojalitātes prasības

181neliedz pedagogam organizēt mācību stundas un audzināšanas darbu

182tādā veidā, kas rosina kritisko domāšanu, attīsta spēju paust,

183uzklausīt un analizēt dažādus viedokļus. Tomēr paustais viedoklis

184vai rīcība nedrīkst graut izglītojamo uzticību Latvijas valstij

185un Satversmes principiem.

186Izskatāmajā lietā indivīda, respektīvi, pedagoga, tiesības ir

187jāsamēro ar izglītojamo, tostarp bērnu, tiesībām uz kvalitatīvu

188izglītību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka izglītības procesā

189svarīgākais ir izglītojamais (sk., piemēram, Satversmes tiesas

1902005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

191daļas 20.3. punktu). Līdz ar to izglītošanas procesam jābūt

192vērstam uz izglītojamā un viņa tiesību un interešu nodrošināšanu.

193Katram izglītojamam Latvijā ir tiesības saņemt tādu izglītību,

194kas citstarp atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principam,

195Latvijas kā nacionālas valsts principam un nodrošina to, ka

196izglītojamais kļūst par pilnvērtīgu demokrātiskas pilsoniskas

197sabiedrības locekli. Sabiedrības locekļi, kas apzinās un ciena

198vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas

199valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Turklāt izglītības procesa

200prioritārais mērķis - nodrošināt izglītojamo tiesības saņemt tādu

201izglītību un audzināšanu, kas ļautu veidot un stiprināt sajūtu,

202ka viņi ir piederīgi Latvijai, - atbilst ne tikai izglītojamo,

203bet visas sabiedrības interesēm. Proti, ne tikai izglītojamo, bet

204visas sabiedrības interesēs ir tas, lai pedagoga un izglītības

205iestādes vadītāja pienākumus veiktu personas, kas ir lojālas

206Latvijas Republikai un tās Satversmei un attiecīgi spēj

207izglītojamos audzināt par Latvijas valstij un tās pamatvērtībām

208uzticīgiem pilsoniskas sabiedrības locekļiem. Līdz ar to

209likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis līdzsvaru

210starp sabiedrības un indivīda interesēm un ar apstrīdētajām

211normām noteiktais ierobežojums ir samērīgs.

212Tādējādi apstrīdētajās normās

213ietvertais tiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un

214līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Latvijas Republikas

215Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam

216teikumam.

217Nolēmumu

218daļa

219Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

220Satversmes tiesa

221nosprieda:

222atzīt Izglītības likuma 30. panta

223ceturto un sesto daļu, 48. panta piekto un sesto daļu, 50. panta

2245. punktu un 51. panta pirmās daļas 2.1 punktu par

225atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam

226teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

227Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

228Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

229Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

230Ziemele