19. pants

Noskaidrojot, vai ar apstrīdētajām normām

noteiktais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes

tiesa izvērtē, vai izmantotie ierobežojošie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, vai mērķi nav iespējams sasniegt ar

citiem, indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem un vai

labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks

par indivīdam nodarīto zaudējumu. Ja, izvērtējot tiesību normu,

tiek atzīts, ka tā neatbilst kaut vienam no šiem kritērijiem, tā

neatbilst arī samērīguma principam un ir prettiesiska (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija sprieduma lietā

Nr. 2006-42-01 11. punktu).

19.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka likumdevēja

izraudzītie līdzekļi ir piemēroti mērķa sasniegšanai, ja ar

attiecīgajām tiesību normām šo mērķi var sasniegt (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

Nr. 2010-70-01 15. punktu). Saeima uzskata, ka apstrīdētajās

normās noteiktais ierobežojums - prasība būt lojālam Latvijas

Republikai un tās Satversmei, kā arī šīs prasības neievērošanas

tiesiskās sekas, kas izpaužas kā aizliegums strādāt par pedagogu

vai izglītības iestādes vadītāju, - ir piemērots leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Saeima uzsvērusi pedagoga lomu izglītošanas procesā. Viens no

pedagoga pienākumiem esot būt par paraugu izglītojamiem. Tādēļ

pedagoga attieksme un rīcība ne tikai izglītības procesā un tiešā

saskarsmē ar izglītojamiem, bet arī ārpus izglītības iestādes, ja

šī attieksme vai rīcība ir publiska vai kļūst zināma

izglītojamam, ietekmē audzināšanas procesu, tostarp izglītojamā

attieksmju veidošanos. Ja pedagogs nebūtu uzticīgs Latvijai kā

demokrātiskai tiesiskai valstij un tās pamatiem, noniecinātu

Latvijas valsts simbolus, apšaubītu cilvēka tiesību un

pamatbrīvību vērtību un ar šādiem uzskatiem vai tos apliecinošu

rīcību ietekmētu izglītojamos, būtu apgrūtināta izglītības mērķu

sasniegšana. Saeimas viedoklim pēc būtības pievienojas visas

lietā pieaicinātās personas.

Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 480

"Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību

līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas

kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 480) ir norādīti

audzināšanas mērķi un uzdevumi. Viens no uzdevumiem ir stiprināt

izglītojamā valstiskuma apziņu, veicināt pilsonisko līdzdalību un

iniciatīvu, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot

valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu,

atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un citus pasākumus, kas

padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos,

valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts

aizsardzību, veicināt lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem,

popularizēt cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina

pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicināt

izglītojamos izjūtu, ka viņi ir piederīgi savai izglītības

iestādei, novadam, pilsētai, un informēt viņus par pilsoniskās

līdzdalības iespējām (sk. Noteikumu Nr. 480 10.5.

apakšpunktu). Arī IKVD vēstulē par apstrīdēto normu

piemērošanu pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības

speciālistiem norāda, ka pedagoga rīcība vai paustais viedoklis

nevar būt pretrunā ar Noteikumiem Nr. 480 (sk. IKVD 2017. gada

13. janvāra vēstuli Nr. 1-19.2/16 pašvaldību izglītības pārvaldēm

un izglītības speciālistiem lietas materiālu 1. sēj. 129.

lpp.).

Izglītības likumā izvirzītos mērķus - nodrošināt kvalitatīvu

un demokrātisku izglītības saturu, kā arī novērst riskus valsts

drošībai un demokrātijai - iespējams sasniegt, audzinot Latvijai

lojālus sabiedrības locekļus. Izglītības likums paredz

izglītošanas procesā izmantot tikai Izglītības satura centra

apstiprinātus mācību līdzekļus. Tomēr izglītības process ietver

ne tikai noteiktu mācību līdzekļu izmantošanu. Pedagogi var pēc

saviem ieskatiem izvēlēties dažādus papildmateriālus, kas tiek

izmantoti izglītošanas procesā, un ieteikt papildu literatūru,

turklāt būtiska nozīme ir arī paša pedagoga personībai. Pedagogs

izglītojamiem, īpaši bērniem, rada priekšstatu par to, kādam

jābūt Latvijas - demokrātiskas tiesiskas valsts - pilsoniskās

sabiedrības loceklim, un pats šajā ziņā kalpo par paraugu.

Tādējādi kvalitatīvs izglītības process ir tāds, kura ietvaros

izglītojamiem tiek sniegtas ne vien zināšanas, bet arī izpratne

par Latvijas valsts un Satversmes vērtībām, ieaudzināta cieņa

pret tām un stiprināta apziņa, ka viņi ir Latvijas pilsoniskās

sabiedrības sastāvdaļa. Tādējādi tiek nodrošināta un aizsargāta

demokrātiskā valsts iekārta gan šobrīd, gan arī nākotnē. Ja

pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs, kas nav lojāls

Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij un Satversmes

principiem un ar savu rīcību vai izteikumiem šādus nelojālus

uzskatus pauž, piedalītos izglītības procesā un ietekmētu

izglītojamos, kvalitatīvas izglītības nodrošināšana un

izglītošanas mērķu sasniegšana nebūtu iespējama.

Apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums nodrošina, ka

tiesības uz kvalitatīvu izglītību tiek īstenotas Latvijai kā

tiesiskai demokrātiskai valstij lojālā veidā.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

noteiktais ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu

sasniegšanai.

19.2. Satversmes tiesai arī jāvērtē, vai nepastāv

saudzējošāki leģitīmo mērķu sasniegšanas līdzekļi un vai šādus

līdzekļus likumdevējs ir apsvēris. Turklāt jāņem vērā, ka

pamattiesību ierobežojums ir samērīgs vienīgi tad, ja nav citu

līdzekļu, kuri būtu tikpat efektīvi un kurus izvēloties

pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk jūtami. Izvērtējot, vai

leģitīmo mērķi var sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, jāņem

vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai

tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13.

maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

punktu).

Pieteikuma iesniedzējs nav norādījis, ka pastāvētu lojalitātes

prasībām alternatīvi līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu

sasniegt tādā pašā kvalitātē, bet paudis uzskatu, ka lojalitāte

Latvijai būtu iedzīvināma, veicinot gan pedagogu, gan visas

sabiedrības uzticību valstij un tās Satversmei "ar

darbiem", proti, īstenojot tādu politiku, kas apmierinātu

sabiedrību, līdzsvarojot dažādu tās grupu intereses, nodrošinātu

valsts ekonomisko izaugsmi un celtu sabiedrības labklājību.

Saeima uzskata, ka nepastāv saudzējošāki leģitīmā mērķa

sasniegšanas līdzekļi.

Satversmes tiesa uzsver, ka persona, kas ieņem pedagoga vai

izglītības iestādes vadītāja amatu, pilda valstij nozīmīgu

funkciju - nodrošina Satversmē nostiprinātās tiesības uz

kvalitatīvu izglītību, kas citstarp ietver lojālu attieksmi pret

Latvijas valsti un tās Satversmi. Izglītības procesā tiek

nodrošinātas ikviena izglītojamā tiesības uz attīstību,

pilnveidojot savus talantus un spējas, izglītojamos ieaudzināta

cieņa pret demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtībām,

nostiprināta personības un valstiskā identitāte, piederība pie

pilsoniskās sabiedrības un citi personības attīstībai būtiski

aspekti. Tādējādi Izglītības likuma mērķi ietver tādu zināšanu,

prasmju un attieksmju ieguvi, kurām citstarp jānodrošina personas

aktīva iekļaušanās Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē. Viens no

šo mērķu īstenošanas priekšnoteikumiem ir Latvijas valstij un tās

Satversmei lojāls pedagoģiskais personāls, jo, kā jau iepriekš

tika atzīts, pedagogs un izglītības iestādes vadītājs ietekmē

ikviena izglītojamā personības attīstību un izpratni par

sabiedrību un valsti. Lai arī kopš neatkarības atjaunošanas

Latvijā ir nostiprinājušās demokrātiskās vērtības un pilsoniskā

sabiedrība, tomēr valstij, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ir

jāturpina īpaši rūpēties par demokrātijas vērtību aizstāvēšanu un

nostiprināšanu izglītības jomā. Piemērojot apstrīdētās normas,

šis būtiskais priekšnoteikums attiecībā uz pedagoģisko personālu

tiek izpildīts. No lietas materiāliem izriet, ka likumdevējs ir

apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas un izvēlējies saudzējošāko

leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekli. Nekādā citādā veidā

nevarētu nodrošināt to, ka pedagogi un izglītības iestādes

vadītāji ir lojāli Latvijas valstij un tās Satversmei.

Tātad leģitīmos mērķus tādā pašā

kvalitātē nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda tiesības

mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.

19.3. Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma

samērīgumu, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas

personai rodas pamattiesību ierobežošanas rezultātā, nav lielākas

par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 20. maija sprieduma lietā

Nr. 2010-70-01 17. punktu).

Pamatojot, ka labums, ko no apstrīdētajām normām gūst

sabiedrība, ir lielāks par personai nodarīto kaitējumu, Saeima

uzsver, ka lielākā daļa no lojalitātes prasību satura ir tiesiski

noregulēta. Piemēram, genocīda un citu starptautisku noziegumu

slavināšana vai aicinājums likvidēt Latvijas valstisko neatkarību

un teritoriālo vienotību tiek uzskatīts par naida runu un tādu

izteiksmes veidu, kas nav aizsargāts ar personas tiesībām uz

vārda brīvību. Arī necieņa pret valsts simboliem vai to zaimošana

ir sodāma gan administratīvā, gan krimināltiesiskā kārtībā

(sk. Krimināllikuma 93. pantu un Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 201.44 pantu). Šie ierobežojumi

ir jāievēro ikvienam indivīdam neatkarīgi no viņa profesijas vai

nodarbošanās.

Saeima norāda, ka personas pamattiesību ierobežojums ir

samērīgs. Pedagoga profesija ir viena no reglamentētajām

profesijām, jo ir saistīta ar valsts funkciju īstenošanu

izglītības jomā. Personai jāapzinās, ka šī profesija ir saistīta

ar noteiktiem ierobežojumiem, proti, ka tai, strādājot par

pedagogu, būs jāievēro valsts noteiktais izglītības saturs un

programmas, noteikumi attiecībā uz nevainojamu reputāciju un

sodāmības neesību, kā arī ierobežojumi, kas noteikti

apstrīdētajās normās. Tādējādi personai jāņem vērā, ka,

izvēloties pedagoga profesiju, tā nevarēs izmantot vārda brīvību

tik lielā mērā, kādā to varētu izmantot citu, ar izglītošanu

nesaistītu profesiju pārstāvji.

Satversmes tiesa atzīst Saeimas viedokli par pamatotu, taču

atzīst par vajadzīgu uzsvērt, ka lojalitātes prasības neierobežo

personas tiesības būt sabiedriski, tātad arī pilsoniski un

politiski aktīvai. Tās ļauj personai īstenot vārda brīvību

Satversmei un pedagoga ētikai atbilstošā veidā, citstarp arī

kritiski analizējot politiskos un sabiedriskos procesus,

amatpersonu vai valdības rīcību. Tāpat lojalitātes prasības

neliedz pedagogam organizēt mācību stundas un audzināšanas darbu

tādā veidā, kas rosina kritisko domāšanu, attīsta spēju paust,

uzklausīt un analizēt dažādus viedokļus. Tomēr paustais viedoklis

vai rīcība nedrīkst graut izglītojamo uzticību Latvijas valstij

un Satversmes principiem.

Izskatāmajā lietā indivīda, respektīvi, pedagoga, tiesības ir

jāsamēro ar izglītojamo, tostarp bērnu, tiesībām uz kvalitatīvu

izglītību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka izglītības procesā

svarīgākais ir izglītojamais (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu

daļas 20.3. punktu). Līdz ar to izglītošanas procesam jābūt

vērstam uz izglītojamā un viņa tiesību un interešu nodrošināšanu.

Katram izglītojamam Latvijā ir tiesības saņemt tādu izglītību,

kas citstarp atbilst demokrātiskas tiesiskas valsts principam,

Latvijas kā nacionālas valsts principam un nodrošina to, ka

izglītojamais kļūst par pilnvērtīgu demokrātiskas pilsoniskas

sabiedrības locekli. Sabiedrības locekļi, kas apzinās un ciena

vērtības, uz kurām balstīta Satversme, ir demokrātiskas tiesiskas

valsts pastāvēšanas priekšnoteikums. Turklāt izglītības procesa

prioritārais mērķis - nodrošināt izglītojamo tiesības saņemt tādu

izglītību un audzināšanu, kas ļautu veidot un stiprināt sajūtu,

ka viņi ir piederīgi Latvijai, - atbilst ne tikai izglītojamo,

bet visas sabiedrības interesēm. Proti, ne tikai izglītojamo, bet

visas sabiedrības interesēs ir tas, lai pedagoga un izglītības

iestādes vadītāja pienākumus veiktu personas, kas ir lojālas

Latvijas Republikai un tās Satversmei un attiecīgi spēj

izglītojamos audzināt par Latvijas valstij un tās pamatvērtībām

uzticīgiem pilsoniskas sabiedrības locekļiem. Līdz ar to

likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir ievērojis līdzsvaru

starp sabiedrības un indivīda interesēm un ar apstrīdētajām

normām noteiktais ierobežojums ir samērīgs.

Tādējādi apstrīdētajās normās

ietvertais tiesību ierobežojums atbilst samērīguma principam un

līdz ar to apstrīdētās normas atbilst Latvijas Republikas

Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam

teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Izglītības likuma 30. panta

ceturto un sesto daļu, 48. panta piekto un sesto daļu, 50. panta

5. punktu un 51. panta pirmās daļas 2.1 punktu par

atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam

teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele