Par Izglītības likuma 30. panta ceturtās un sestās daļas, 48. panta piektās un sestās daļas, 50. panta 5. punkta un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

18. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Konstatējot, ka visas apstrīdētās normas ir

pieņemtas ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai

jāturpina to vērtēšana, pārbaudot, vai personas vārda brīvības un

personas tiesību brīvi strādāt izvēlētajā profesijā ierobežojums

ir noteikts leģitīma mērķa labad.

Ja ir noteikts pamattiesību ierobežojums, tad pienākums

uzrādīt un pamatot ierobežojuma leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 13. punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas pieņemtas ar mērķi

aizsargāt citu cilvēku tiesības un demokrātisko valsts iekārtu.

Saeimas viedoklim pēc būtības pievienojas visas lietā

pieaicinātās personas un piekrīt arī Pieteikuma iesniedzējs.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valsts pienākums ir

nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku izglītību ikvienam

izglītojamam. Izglītošanas procesā galvenais ir izglītojamais un

viņa tiesību un interešu nodrošināšana. Atbilstoši Izglītības

likuma 2. pantam katram izglītojamam ir tiesības saņemt tādu

izglītību, kas ieaudzina cieņu pret demokrātiskas valsts

pamatprincipiem, Latvijas valsts nacionālajām vērtībām un

nodrošina to, ka izglītojamais nākotnē var kļūt par pilnvērtīgu

demokrātiskas sabiedrības locekli. Demokrātiskās valsts iekārtas

aizsardzības aspektā svarīgi ir tas, ka izglītības procesā

izglītojamos tiek veicināta sajūta, ka viņi ir piederīgi Latvijas

valstij un tās pamatvērtībām, kā arī izpratne par demokrātiju un

pilsoniskās līdzdalības iespējām, attīstot viņos atbildības

izjūtu pret sabiedrību un apkārtējo vidi un stiprinot viņu

nacionālo pašapziņu.

Latvijai kā demokrātiskai tiesiskai valstij, ņemot vērā

vēsturisko pieredzi un veidojot atklātu, tolerantu, pilsoniski

aktīvu sabiedrību, ir jārūpējas par demokrātisko vērtību

aizstāvēšanu un nostiprināšanu izglītības procesā.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam tiesību ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu

cilvēku tiesību un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.