8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Izglītības un

zinātnes darbinieku arodbiedrība (turpmāk - LIZDA) - uzskata,

ka izglītības iestādēs jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem,

tomēr grozījumi Izglītības likumā, kas tika pieņemti 2016. gada

23. novembrī, neesot atbilstoši Satversmei.

LIZDA savulaik esot vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu

neizsludināt minētos likuma grozījumus un nodot tos Saeimai

atpakaļ otrreizējai izskatīšanai. LIZDA uzskata, ka apstrīdētās

normas bija izskatāmas Saeimā trijos lasījumos. Konkrētie

grozījumi neesot bijuši saistīti ar valsts budžeta finansējuma

piešķiršanu. Jau Ministru kabineta 2016. gada 4. oktobra sēdē

sociālie un sadarbības partneri esot norādījuši, ka likumprojekta

normas, kas saistītas ar nodarbinātības aizliegumu valstij

nelojāliem pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem,

nepieciešams izslēgt no likumprojekta, lai tās vispirms tiktu

izdiskutētas ar pedagogiem un nozares ekspertiem.

Ikvienam pedagogam esot svarīgi zināt un saprast savas

tiesības. Likumdevējs neesot definējis, kas ir nelojāls pedagogs.

Līdz ar to izglītības procesā iesaistīto pušu pārstāvjiem esot

dotas lielas interpretācijas iespējas. Pedagogi, kas nezina vai

neizprot viņu darba vērtēšanas būtību, vienmēr jutīšoties

satraukti un apmulsuši saskarsmē ar kontrolējošām institūcijām.

Tāpat neesot skaidrs, kā tiks noteikts, kad ir vainīgs pedagogs

un kad pats izglītojamais nav bijis godprātīgs, proti, kā tiks

konstatētas audzināšanas procesa nepilnības, turklāt ņemot vērā

to, ka audzināšanas rezultāts ne vienmēr ir atkarīgs tikai no

pedagoga. Pēc LIZDA ieskata, pedagoga pienākumus iespējams

iestrādāt darba līgumā vai amata aprakstā, kas atbilstoši Darba

likumam ir obligāti ikvienam strādājošajam.

Ar apstrīdētajām normām pēc būtības esot noteikts aizliegums

strādāt profesijā, jo par nelojālu atzītam pedagogam faktiski arī

pēc viena gada pārtraukuma nebūšot iespējams strādāt savā

profesijā, tāpēc ka darba devējs negribēšot sevi pakļaut riskam

un nepatikšanām, ko tam varētu sagādāt valsts pārvaldes

institūcijas.

Izglītības un zinātnes ministrija esot paudusi uzskatu, ka

"lojalitātes problēmas" skar aptuveni 30 pedagogus.

LIZDA uzsver, ka valstī kopumā pirmsskolas izglītības, vispārējās

un profesionālās izglītības jomā strādā ap 43 000 pedagoģisko

darbinieku (skolotāji, direktori, direktoru vietnieki,

bibliotekāri, psihologi, logopēdi, sociālie pedagogi u.c.).

Tādējādi problēma, pēc LIZDA ieskata, neesot izplatīta un būtu

risināma citādi. Kopumā grozījumi liecinot par to, ka ministrija

neizprot konstruktīva sociālā dialoga nozīmi demokrātiskā valstī

un neuzticas pedagogiem, viņu profesionalitātei, godaprātam,

lojalitātei Latvijas Republikai un tās Satversmei.