7. pants

1Pieaicinātā persona - Tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots tiesiskais

3regulējums.

4Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā esot nepieciešams noteikt

5lojalitātes prasības pedagogiem. Esot svarīgi, lai pedagogs būtu

6ne vien ar nevainojamu reputāciju, zinošs, taisnīgs un iecietīgs,

7bet arī lojāls Latvijas Republikai. Izglītojamo nacionālā

8pašapziņa lielā mērā esot atkarīga arī no pedagoģiskā personāla

9personiskajām īpašībām, individuālajām iniciatīvām un spējas

10veikt sistemātisku valstiskās audzināšanas darbu. Pedagogs

11skolēnam esot autoritāte arī ārpus skolas. Tomēr Tiesībsargs

12uzsver, ka lojalitātes jēdziens apstrīdēto normu kontekstā būtu

13jātulko šauri, to attiecinot tikai uz Satversmes kodolu.

14Kaut arī skolotāja profesija pati par sevi nosakot zināmus

15ētikas, tolerances un iecietības standartus, tomēr skolotājs

16nedrīkstot būt arī pārāk ierobežots savā profesionālajā darbībā.

17Skolotājam esot jāmāca skolēni domāt, nevis tikai izpildīt

18norādīto, un tāpēc jāļauj viņam paust savu pārliecību par to, kas

19notiek sabiedrībā. Dinamiskā un nepārtrauktā sabiedrības

20attīstība izvirzot izglītības sistēmai uzdevumu adekvāti reaģēt

21uz sociālajām novitātēm, tādēļ pastiprināta uzmanība esot

22pievēršama autonomas, brīvas, ar kritisku pašapziņu apveltītas

23personības veidošanās problemātikai. Vārda brīvība esot īpaši

24nozīmīga tādos priekšmetos kā vēsture vai sociālās zinības, kuri

25pat prasot, lai pedagogs veicinātu diskusijas par pretrunīgiem

26jautājumiem. Piemēram, vēstures jautājumi dažkārt varot būt ļoti

27pretrunīgi un sarežģīti. Tiesībsargs pieļauj, ka lojalitātes

28prasības var radīt skolotājiem bailes diskutēt par šādiem

29jautājumiem, taču uzskata, ka ar to apspriešanu netiek pārkāptas

30lojalitātes prasības.

31Tiesībsargs atzīst, ka apstrīdētās normas, kas pieņemtas kopā

32ar 2017. gada valsts budžetu, bija izskatāmas Saeimā trijos

33lasījumos, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas ar pedagogiem un

34ekspertiem. Par pieņemtajiem grozījumiem faktiski neesot

35notikušas diskusijas apstrīdēto normu adresātu vidū, un tādējādi

36pastāvot šaubas, vai pedagogiem ir skaidrs, kā lojalitātes

37prasības ievērojamas. Lai pedagogi savā profesionālajā darbībā

38būtu brīvi, viņiem vajagot skaidri izprast gan lojalitātes

39jēdziena būtību, gan to, kā atbilstība lojalitātes prasībām tiks

40vērtēta. Neskaidrības un šaubas par to, kāda rīcība varētu tikt

41traktēta kā nelojāla, var apgrūtināt pedagogu profesionālo

42darbību. Turklāt izglītojamā uzskatus veidojot ne tikai

43izglītības iestāde un pedagogi, bet arī vecāki, ģimenes locekļi

44un vienaudži. Varot būt tādas situācijas, kad ģimenes locekļi vai

45vienaudži pauž Latvijas Republikai un Satversmei nelojālas domas,

46kas ietekmē izglītojamo, un tādā gadījumā būtu grūti pierādīt, ka

47šeit nav pedagoga vainas.

48Tiesībsargs uzskata, ka pamattiesību ierobežojumiem ir

49leģitīmi mērķi - aizsargāt valsts un sabiedrības intereses,

50demokrātiju, valsts drošību un attīstību.

51Likumdevēja izraudzītais līdzeklis esot piemērots leģitīmo

52mērķu sasniegšanai, un tos neesot iespējams sasniegt ar mazāk

53ierobežojošiem līdzekļiem. Arī labums, ko iegūst sabiedrība, esot

54lielāks par indivīdu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto

55kaitējumu.

56Ierobežojuma leģitīmais mērķis tiekot sasniegts ar pedagoga

57vai izglītības iestādes vadītāja atbrīvošanu no darba. Tādā veidā

58pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs tiekot izolēts no

59izglītojamiem un vairs nevarot viņu priekšā paust viedokli, kas

60grauj Latvijas valstiskuma pamatus. Vienlaikus Tiesībsargs

61uzsver, ka īpaša atbildība gulsies uz apstrīdēto normu

62piemērotājiem, kuriem katrs gadījums būs jāvērtē individuāli un

63ar īpašu rūpību. Tieši no viņu izpratnes par lojalitātes jēdzienu

64būšot atkarīga apstrīdēto normu pareiza, proti, to jēgai un

65leģitīmajiem mērķiem atbilstoša piemērošana. Uzsvērts, ka ir

66svarīga vienota pieeja noteikto ierobežojumu iztulkošanai un ka

67gan pedagoga, gan izglītības iestādes vadītāja pārkāpumu

68izvērtēšanai būtu jānotiek vienādā procedūrā administratīvā

69procesa kārtībā.

70Pēc Tiesībsarga ieskata, noteiktais vārda brīvības

71ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmes 100. panta

72pirmajam teikumam, taču neatbilst Satversmes 106. panta pirmajam

73teikumam tiktāl, ciktāl pieļauj atšķirīgu procesuālu kārtību

74pedagoga un izglītības iestādes vadītāja lojalitātes

75izvērtēšanai.