116. pants
noteic, ka "personas tiesības, kas noteiktas

Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā,

deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt

sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos

gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz

šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās

pārliecības paušanu."

Satversmes 116. pantā nav

minētas 111. pantā garantētās tiesības, tomēr tas nenozīmē,

ka šīs pamattiesības ir absolūtas un tām nevar noteikt

ierobežojumus. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās

normas tulkojamas sistēmiski. Pieņēmums, ka Satversmes

111. pantā paredzētajām katras konkrētas personas tiesībām

vispār nevar noteikt ierobežojumus, nonāktu pretrunā gan ar citos

Satversmes pantos garantētajām citu personu pamattiesībām, gan ar

Satversmes 89. pantā noteikto valsts pienākumu aizsargāt

personas pamattiesības, gan ar pašā 111. pantā paredzētajām

citu personu tiesībām uz veselību, gan arī ar citām Satversmes

normām.

Satversmes 111. pantā

noteiktajām personas pamattiesībām var noteikt ierobežojumus, lai

aizsargātu citas Satversmē garantētās vērtības, tostarp citu

personu pamattiesības un demokrātisku valsts iekārtu.

Tomēr tas nenozīmē, ka šādi

ierobežojumi pieļaujami jebkādā formā. Satversme kā vienots

dokuments prasa, lai tajā garantēto pamattiesību ierobežojumi

tiktu noteikti demokrātiskā valstī pieņemamā veidā, tas ir, ar

likumu vai uz tā pamata.

Turklāt ierobežojumi pieļaujami

tikai tiktāl, ciktāl tie nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai,

tas ir, tiem jābūt samērīgiem (proporcionāliem) ar šo mērķi.

Arī Eiropas Sociālās hartas

31. panta pirmā daļa paredz, ka "efektīvi realizējamās

tiesības un principi, kas minēti I sadaļā, un to efektīva

izmantošana saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem netiek pakļauta

nekādiem ierobežojumiem vai limitiem, kas nav minēti šajās

sadaļās, izņemot tos, ko nosaka likums un kas demokrātiskā

sabiedrībā ir nepieciešami līdzpilsoņu tiesību un brīvību

aizsardzībai vai sabiedrības interešu, nacionālās drošības,

sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai".

Tādējādi, lai izvērtētu, vai

apstrīdētajās normās ietvertie ierobežojumi atbilst Satversmes

111. pantam, jākonstatē, vai šie ierobežojumi ir:

1) noteikti ar likumu vai uz tā

pamata;

2) attaisnojami ar leģitīmu

mērķi;

3) samērīgi (proporcionāli) ar šo

mērķi.

3. Satversmes