25. pantsnoteic, ka "katram cilvēkam ir tiesības uz tādu

noteic, ka "katram cilvēkam ir tiesības uz tādu

1dzīves līmeni, ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos

2pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams

3viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai", bet

4minētā pakta 12. panta pirmā daļa noteic, ka "šā pakta

5dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt augstāko

6fiziskās un psihiskās veselības līmeni".

7Atbilstoši Eiropas Sociālās hartas

8I sadaļai līgumslēdzējas puses par savas politikas mērķi,

9kas būtu jāveicina visiem piemērotiem līdzekļiem, kā nacionāliem

10tā starptautiskiem pēc sava rakstura, atzīst tādu apstākļu

11sasniegšanu, kuros var tikt efektīvi realizēta virkne tiesību un

12principu, tostarp arī, ka "ikvienai personai ir tiesības izmantot

13jebkurus pasākumus, kas ļauj tai uzturēt iespējami augstāko

14veselības līmeni".

15"Neapšaubot sociālo tiesību

16realizācijas ciešo saistību ar katras valsts iespējām, tomēr vērā

17ņemama ir šāda cilvēktiesību atziņa - ja kādas sociālās tiesības

18ir iekļautas pamatlikumā, tad valsts no tām nevar atteikties. Šīm

19tiesībām vairs nav tikai deklaratīvs raksturs"(Satversmes

20tiesas 2001. gada 13. marta spriedums lietā

21nr. 2000-08-0109).

22Tulkojot Satversmes

23111. pantā ietvertās normas kontekstā ar minētajiem

24starptautisko tiesību dokumentiem un to piemērošanas praksi, no

25Satversmes 111. pantā noteiktā, proti, ka "valsts aizsargā

26cilvēku veselību", izriet ne vien valsts pienākums noteiktos

27gadījumos un līmenī, kas cieši saistīts ar valsts ekonomiskajām

28iespējām, veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību, bet

29arī valsts pienākums atturēties no tādām darbībām, kas ierobežo

30iespējas katrai personai pašai rūpēties par savas veselības

31aizsardzību. Tas ir, saskaņā ar Satversmes 111. pantu

32ikvienai personai zināmās robežās ir tiesības veikt pasākumus, ko

33tā uzskata par nepieciešamu savas veselības nodrošināšanai.

34Minētā Satversmes 111. panta

35norma neuzliek valstij par pienākumu nodrošināt ikvienam

36iespējami augstāko veselības līmeni, taču uzliek par pienākumu

37aizsargāt ikvienas personas tiesības panākt un saglabāt šādu

38veselības stāvokli pašai, kā arī, izņemot noteiktus gadījumus,

39pienākumu atturēties no darbībām, kas traucē personai realizēt

40šīs tiesības.

41Arī no Satversmes tiesas

42spriedumiem lietās nr. 2001-05-03 un 2001-15-03 netieši izriet,

43ka Satversmes 111. pants ietver ieslodzīto personu tiesības

44saņemt pilnvērtīgu pārtiku, tostarp papildus nodrošinātajai

45ēdināšanai iegādājoties to cietuma veikalā un - pašreizējos

46apstākļos - arī saņemot pienesumu veidā.

47Liedzot iespēju ieslodzītajām

48personām patērēt pašu iegādātos vai ar pienesumiem saņemtos

49pārtikas produktus, kā arī lietot vitamīnus, tiek ierobežotas

50Satversmes 111. pantā garantētās šo personu pamattiesības uz

51veselības aizsardzību.

52Apstrīdētā akta 66. punkts

53noteic, ka "apcietinātā personīgās mantas un pārtika tiek nodotas

54glabāšanā noliktavā, un tās atdod pēc atbrīvošanas no izolatora.

55Ja produkti ir sabojājušies, par to sastāda aktu ..."

56Minētais punkts ir iekšēji loģiski

57un nesaraujami saistīts ar apstrīdētā akta 64. punktu, kas

58paredz, ka, "izciešot disciplinārsodu soda izolatorā,

59ieslodzītais var ņemt līdzi tikai personiskās higiēnas

60priekšmetus un visus pierakstus un dokumentus krimināllietā". Lai

61arī iesniedzēji šo punktu nav ietvēruši prasījumā, ņemot vērā tā

62nesaraujamo saistību ar apstrīdētajām normām, Satversmes tiesai

63ir jāizskata arī šā punkta atbilstība augstāka juridiskā spēka

64tiesību normām.

65Apstrīdētā akta 1. pielikuma

66"Priekšmetu, lietu un pārtikas produktu, kas var atrasties pie

67apcietinātajiem, saraksts" 5. punktā ir uzskaitīts, ko tā

68izdevējs uzskata par personiskās higiēnas priekšmetiem: tualetes

69ziepes, šampūns, zobu suka, zobu pasta, plastmasas ķemme, ziepju

70trauks, kabatas formāta spogulītis, drēbju un apavu suka, apavu

71krēms, diegi, kasešu, mehāniskais vai elektriskais bārdas

72skujamais aparāts, krēms pirms un pēc skūšanās, sejas un roku

73krēmi, cita alkoholu nesaturoša kosmētika. Saskaņā ar šā

74pielikuma 6. punktu brilles, kontaktlēcas, protēzes, kruķi,

75bet saskaņā ar 3. punktu - arī apakšveļa, neietilpst

76personiskās higiēnas priekšmetu kopumā.

77No apstrīdētā akta 64. un 66.

78punkta izriet nepārprotams aizliegums apcietinātajiem, kurus

79ievieto disciplinārsoda izolatorā, lietot ne vien pašu nopirkto

80vai no tuviniekiem saņemto pārtiku, bet arī vitamīnus, brilles,

81kontaktlēcas un citas lietas, ko šīs personas uzskata par

82nepieciešamām savas veselības nodrošināšanai, kā arī aizliegums

83mainīt veļu. Tādējādi minētās normas ietver Satversmes

84111. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumus un Satversmes

85tiesai ir jāpārbauda, vai šie ierobežojumi atbilst

86Satversmei.

872. Satversmes