15. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

Likumdevējs Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības

brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma,

kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

normai. Izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā

daļā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās

jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad

apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē

garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku

kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes

tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

25. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2014-13-01 22. punktu).

Demokrātiskā tiesiskā valstī tiek ievērots princips, ka

tiesību normas, kas pieņemtas, pašvaldībai pārkāpjot tās

kompetenci, jeb ultra vires, ir atzīstamas par

prettiesiskām un spēkā neesošām no to izdošanas brīža (sal.:

Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2007-04-03 25. punkts un 2016. gada 12. februāra sprieduma

lietā Nr. 2015-13-03 17. punkts). Attiecībā uz šādiem

gadījumiem prezumējams, ka antikonstitucionāls tiesību akts nekad

nav bijis spēkā, jo nav izdots pienācīgā kārtībā un tāpēc arī

nevar radīt tiesiskas sekas (sal.: Satversmes tiesas 2016.

gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 25. punkts).

Tomēr izņēmuma gadījumos ir pieļaujamas atkāpes no šīs

prezumpcijas. Šādos gadījumos Satversmes tiesai būtu jākonstatē

svarīgi apstākļi, kas pamatotu minētā izņēmuma noteikšanu

(sal.: Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma

lietā Nr. 2017-11-03 18. punkts).

Izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu atzīšana par spēkā

neesošām no to izdošanas brīža novestu pie tādas situācijas, ka

Jūrmalas pilsētas domei būtu jāatmaksā par kapavietu izmantošanu

saņemtā maksa. Šāds nolēmums būtiski ietekmētu pašvaldības

budžetu un tādējādi apdraudētu tās iedzīvotāju tiesības un

likumiskās intereses. Tādēļ apstrīdēto normu atcelšanai šajā

gadījumā nevar noteikt atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas

uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma

publicēšanas dienas.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2014.

gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas

pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas

noteikumi" 18. un 20. punktu par neatbilstošiem Latvijas

Republikas Satversmes 1. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Ziemele