Par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

1Jūrmalas pilsētas dome, pamatojoties uz likuma

2"Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu, 2014. gada 4.

3septembrī izdeva saistošos noteikumus Nr. 27 "Jūrmalas

4pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas

5noteikumi" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 27), kas

6stājās spēkā 2014. gada 28. oktobrī.

7Saistošie noteikumi Nr. 27 saskaņā ar to 1. punktu citstarp

8nosaka kapavietu piešķiršanas kārtību. Saskaņā ar šo noteikumu

918. punktu nomnieks iegūst kapavietas nomas tiesības, noslēdzot

10kapavietas nomas līgumu ar kapsētu apsaimniekotāju. Savukārt

11Saistošo noteikumu Nr. 27 20. punkts noteic, ka kapavietas

12nomnieks maksā kapsētu apsaimniekotājam ikgadēju kapavietas nomas

13maksu, ko apstiprina Jūrmalas pilsētas dome ar lēmumu.

1Pieteikuma iesniedzējs - tiesībsargs -

2uzskata, ka Saistošo noteikumu Nr. 27 18. un 20. punkts (turpmāk

3- apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

4(turpmāk - Satversme) 1. pantam.

5Tiesībsargs ierosinājis pārbaudes lietu par apstrīdētajām

6normām. Minētās lietas ietvaros tiesībsargs secinājis, ka

7apstrīdētās normas ir prettiesiskas, un aicinājis Jūrmalas

8pilsētas domi tās atcelt. Tomēr Jūrmalas pilsētas dome

9atteikusies novērst konstatētos trūkumus.

10Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

11daļas 2. punktam kapsētu izveidošana un uzturēšana esot

12pašvaldību autonomā kompetence. Lai gan autonomo funkciju izpildi

13organizējot un par to atbildot pašvaldība, tomēr izraudzītajam

14risinājumam vajagot būt tiesiskam. Turklāt šo autonomo funkciju

15izpilde esot finansējama no pašvaldības budžeta.

16Pašvaldības īpašums visupirms esot izmantojams attiecīgās

17administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,

18nododot to publiskā lietošanā, un tikai to īpašuma daļu, kas nav

19nepieciešama iepriekš minētajam nolūkam, pašvaldība varot

20izmantot ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā, citstarp arī

21iznomājot.

22Kapsētas esot publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums,

23kas kalpo sabiedrības vajadzībām likuma "Par

24pašvaldībām" 77. panta otrās daļas izpratnē. Tādējādi

25kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem, parkiem esot

26publiskas lietas statuss. No Saistošo noteikumu Nr. 27 8., 18. un

2722. punkta izrietot, ka atsevišķi kapsētas iecirkņi (kapavietas

28vai ģimenes kapavietas) var tikt nodoti konkrētu fizisko personu

29sevišķā lietošanā ar tiesībām tikt apglabātām šajos iecirkņos vai

30apbedīt tajos savus piederīgos. Lai persona iegūtu kapavietas

31lietošanas tiesības, tai saskaņā ar apstrīdētajām normām esot

32jāslēdz nomas līgums un jāmaksā ikgadēja kapavietas nomas maksa.

33Tomēr pašvaldībai neesot tiesību noteikt nomas maksu par

34publiskas lietas lietošanu. Tādējādi, pieņemot apstrīdētās

35normas, Jūrmalas pilsētas dome neesot ievērojusi no Satversmes 1.

36panta izrietošos demokrātiskas tiesiskas valsts principus -

37tiesiskuma principu un varas dalīšanas principu.

38Tiesībsargs uzskata, ka pašvaldības nav tiesīgas noteikt arī

39nodevu par kapavietas izmantošanu. Likuma "Par nodokļiem un

40nodevām" 2. panta ceturtā daļa nosakot: ja vietējo

41pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz

42obligātus maksājumus, kuri ir pašvaldības nodeva, bet nav

43paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama,

44kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Tā kā

45likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmajā

46daļā nav paredzēta nodeva par kapavietas izmantošanu, šobrīd

47pašvaldības neesot tiesīgas šādu nodevu noteikt. Tātad Jūrmalas

48pilsētas dome, nosakot jaunu pašvaldības nodevu, proti, nodevu

49par kapavietas izmantošanu, esot rīkojusies, pārkāpjot tai likumā

50noteiktās rīcības brīvības robežas.

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Jūrmalas pilsētas dome - uzskata, ka apstrīdētās normas

3atbilst Satversmes 1. pantam.

4Likumdevējs atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15.

5panta pirmās daļas 2. punktam nodevis pašvaldību autonomajā

6kompetencē funkciju gādāt par savas administratīvās teritorijas

7labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp kapsētu izveidošanu un

8uzturēšanu. Lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi saskaņā ar

9minētā likuma 43. panta pirmo daļu, pašvaldības dome esot tiesīga

10pieņemt saistošos noteikumus. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas dome,

11pieņemot Saistošos noteikumus Nr. 27, esot rīkojusies likumdevēja

12dotā pilnvarojuma ietvaros.

13Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

14punkts ļaujot pašvaldībai pieprasīt maksu par tās sniegto

15pakalpojumu. Lai gan apstrīdētajās normās samaksa par kapavietas

16uzturēšanu ir nosaukta par nomas maksu, faktiski tā esot samaksa

17par pakalpojumu un tās mērķis esot nevis peļņas gūšana, bet gan

18pašvaldības izdevumu segšana.

19Jūrmalas pilsētas dome uzsver, ka ir tiesīga izdot tādus

20saistošos noteikumus, no kuru mērķa un satura būtu izsecināms, ka

21tie izdoti tādēļ, lai nodrošinātu kapsētu izveidošanu,

22uzturēšanu, labiekārtošanu, kā arī sanitāro tīrību. Tā kā

23normatīvajos aktos neesot noregulēts tas, kādā veidā pašvaldības

24pilda minēto funkciju, pašvaldībām esot plaša rīcības brīvība

25izvēlēties atbilstošāko risinājumu.

26Kapsētas esot uzskatāmas par publiskām lietām. Maksas

27noteikšana par publiskas lietas lietošanu esot pamatprincips,

28nevis izņēmums. Tas izrietot no Publiskas personas finanšu

29līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk -

30Izšķērdēšanas novēršanas likums) 5. panta pirmās daļas, kas

31aizliedzot publiskas personas mantu nodot privātpersonai vai

32kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

33Sabiedrības interesēs esot tas, lai pašvaldības varētu pēc

34iespējas efektīvāk attīstīt un apsaimniekot to teritorijā esošās

35kapsētas, kā arī nodrošināt tajās sanitāro prasību ievērošanu.

36Maksa par kapavietas izmantošanu esot viens no šā mērķa

37sasniegšanas līdzekļiem. Tā kā pašvaldības jaunas kapsētas

38veidojot un esošās kapsētas uzturot pilnībā no sava budžeta, tās

39esot tiesīgas arī noteikt maksu par pakalpojumu - kapavietas

40nodrošināšanu. Nepastāvot citi līdzekļi, ar ko pašvaldība varētu

41nodrošināt konkrētās autonomās funkcijas izpildi tā, lai šī

42funkcija nekļūtu tai par nesamērīgu slogu.

1Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

2atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajai

3daļai pašvaldību autonomo funkciju izpilde visupirms esot

4nodrošināma no pašvaldības budžeta. Tādēļ pašvaldības rīcības

5brīvība autonomo funkciju izpildē, citstarp attiecībā uz maksas

6noteikšanu par kapavietu, esot ierobežota ar likumdevēja

7noteiktajiem finansēšanas avotiem.

8Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. pantā

9noteiktie pašvaldības nodevas objekti esot uzskaitīti izsmeļoši,

10un, ja rodas nepieciešamība paredzēt jaunu nodevu objektu, tad šo

11likumu vajagot grozīt un attiecīgo sarakstu papildināt. Savukārt

12attiecībā uz maksas pakalpojumiem jānorāda, ka likumā "Par

13pašvaldībām" nav izsmeļoši uzskaitīti pakalpojumi, par

14kuriem pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu.

15Augstākā tiesa, analizējot kapavietas nomas līguma tiesisko

16dabu, esot atzinusi, ka ar šādu līgumu faktiski tiek piešķirta

17atļauja apbedīšanai noteiktā vietā. Nosakot un iekasējot maksu

18par kapavietas nomu, pašvaldība rīkojoties nevis kā jebkurš cits

19īpašnieks, bet gan īstenojot likumā noteiktu valsts pārvaldes

20uzdevumu. Līdz ar to Augstākā tiesa secinājusi, ka nomas maksa

21par kapavietu pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu.

22To, ka kapavietas nomas maksājums būtu jāuztver un jāparedz kā

23pašvaldības nodeva, norādījusi arī Valsts kontrole 2018. gada 7.

24februāra informatīvajā ziņojumā par kapsētu saimniecību Latvijā.

25Tādējādi maksājums, kas apstrīdētajās normās apzīmēts kā nomas

26maksa par kapavietu, pēc savas būtības esot uzskatāms par

27pašvaldības nodevu. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par

28nodokļiem un nodevām" 2. panta ceturtajai daļai šāda

29pašvaldības nodeva nebūtu piemērojama līdz tās objekta

30iekļaušanai minētā likuma 12. pantā noteiktajā pašvaldības

31nodevas objektu sarakstā.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.

3pantam.

4Tiesības pienācīgi apbedīt savu tuvinieku ietilpstot tiesībās

5uz privāto un ģimenes dzīvi. Ja persona atsakās noslēgt nomas

6līgumu, tad atbilstoši Saistošajiem noteikumiem Nr. 27 tās

7tuvinieks tiekot apbedīts kapsētā speciāli ierādītā bezpiederīgo

8apbedīšanai paredzētā vietā. Gadījumā, kad mirušajam ir

9tuvinieki, to nevarot uzskatīt par cieņpilnu apbedīšanu. Tādējādi

10pašvaldība, pieprasot kapavietas nomas līguma slēgšanu un nomas

11maksu, pārkāpjot tiesiskuma principu.

12Prasība veikt vienreizēju maksājumu par kapavietu esot

13samērīga, taču pašvaldībai neesot tiesību pieprasīt ikgadēju

14nomas maksu par kapavietas izmantošanu. Tas esot pretrunā ar

15demokrātiskas tiesiskas valsts principiem. Nomas līguma

16noslēgšana esot pieļaujama vienīgi tad, ja persona vēlas

17pretendēt uz kādiem ekskluzīviem pakalpojumiem.

18Tiesības noteikt maksu par kapavietas izmantošanu pašvaldībai

19neizrietot arī no Izšķērdēšanas novēršanas likuma, jo tas

20neattiecoties uz gadījumiem, kad pašvaldības īpašums tiek nodots

21publiskā lietošanā.

1Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

2norāda, ka šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu pašvaldības

3nav tiesīgas noteikt nodevu par kapavietas izmantošanu.

4Pašvaldības domei esot tiesības Ministru kabineta noteikumos

5paredzētajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt

6vienīgi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta

7pirmajā daļā noteiktās pašvaldības nodevas. Pašvaldības nodeva

8esot uzskatāma par politikas veidošanas un regulēšanas

9instrumentu, un tā tiekot noteikta atsevišķu politikas mērķu

10sasniegšanai, regulējot (kontrolējot, veicinot, ierobežojot)

11personas darbību. Atbilstoši likuma "Par nodokļiem un

12nodevām" 1. panta 3. punktam pašvaldības nodevas apmērs

13neesot tiešā veidā saistīts ar pašvaldības institūcijas vai tās

14struktūrvienības darbības izmaksu segšanu.

15Pašvaldības nodevas objektu kopīgā pazīme saskaņā ar likuma

16"Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmo daļu esot

17tā, ka personai ir tiesības brīvi izvēlēties konkrēto darbību

18(pakalpojumu). Savukārt par konkrēto darbību maksājamās nodevas

19apmērs esot faktors, no kura atkarīgs tas, vai persona konkrēto

20darbību izvēlēsies.

21Maksas par kapsētas uzturēšanu noteikšana neatbilstot

22pašvaldības nodevas objektam, jo pašvaldības uzdevums esot nevis

23veicināt vai ierobežot mirušo personu apbedīšanu, bet gan

24nodrošināt to, ka mirušie, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta

25bijusi pašvaldības administratīvajā teritorijā, var tikt apbedīti

26pašvaldības izveidotajās kapsētās. Turklāt mirušas personas

27apbedīšana neesot uzskatāma par tādu darbību, kuru šīs personas

28piederīgie būtu tiesīgi pēc pašu izvēles veikt vai neveikt. Arī

29no likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 2.

30punkta izrietot pašvaldības pienākums gādāt par kapsētu

31izveidošanu un uzturēšanu. Atbilstoši minētā likuma 7. panta

32otrajai daļai šīs funkcijas izpilde esot finansējama no

33attiecīgās pašvaldības budžeta.

1Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

2reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

3normas atbilst Satversmes 1. pantam.

4Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, esot viena no

5kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Kapu kopšanas

6tradīcijas esot jāskata gan vēsturiskajā kontekstā, gan ņemot

7vērā dažādos Latvijas vēsturiskajos novados pastāvošās

8atšķirības. Pašvaldības, ņemot vērā budžeta iespējas, veidojot un

9uzturot kapsētas, nosakot to izmantošanas kārtību, kā arī risinot

10ar kapavietas iegūšanu saistītos jautājumus.

11Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

12daļas 23. punktam pašvaldības dome esot tiesīga lemt par kārtību,

13kādā nodrošināma kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana. Lai

14nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, pašvaldības esot tiesīgas

15izdot saistošos noteikumus, kuros noteikta kapavietu

16piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas

17kārtība, kapliču izmantošanas kārtība, kā arī regulēti citi

18jautājumi.

19Nedz likumos, nedz Ministru kabineta noteikumos neesot

20noregulēts tas, tieši kādā veidā pašvaldībām ir jānodrošina

21kapsētu uzturēšana. Tādēļ atbilstoši likuma "Par

22pašvaldībām" 7. panta otrajai daļai un 21. panta pirmās

23daļas 23. punktam pašvaldības domei esot kompetence noteikt,

24tieši kādā veidā izpildāma šī funkcija. Pašvaldību autonomo

25funkciju izpilde esot saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo

26līdzekļu apjomu. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

27pirmās daļas 14. punkts ļaujot pašvaldības domei noteikt maksu

28par pakalpojumiem, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem

29vai Ministru kabineta noteikumiem. Apstrīdētās normas esot

30pieņemtas, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas

31izpildi kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas jomā.

32Atsaucoties uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu

33departamenta 2015. gada 20. novembra lēmumu lietā Nr.

34SKA-1427/2015, ministrija norāda, ka kapsētas ir publiskā

35lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības

36vajadzībām likuma "Par pašvaldībām" 77. panta otrās

37daļas izpratnē. Proti, kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām,

38laukumiem vai parkiem esot publiskas lietas statuss. Līdz ar to

39tiesības piekļūt kapsētai un to lietot, tostarp arī iespēja slēgt

40līgumu par kapavietas nomu, esot publiski tiesisks jautājums.

1Pieaicinātā persona - Latvijas Pašvaldību

2savienība - pievienojas Jūrmalas pilsētas domes viedoklim, ka

3apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1. pantam.

4Likuma par "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas

52. punktā noteiktā pašvaldību autonomā funkcija - kapsētu

6izveidošana un uzturēšana - esot saistīta ar pašvaldību pienākumu

7nodrošināt infrastruktūru, nevis sniegt pakalpojumus. Pašvaldību

8pienākums esot par to budžeta līdzekļiem izveidot kapsētas un

9nodrošināt, ka tās ir visiem pieejamas. Lai arī kapsētas kā

10pašvaldību infrastruktūras objekts kopumā esot nodotas publiskā

11lietošanā, tomēr katra konkrētā apbedīšanai paredzētā vieta

12personai tiekot nodota individuālā lietošanā. Saskaņā ar

13Izšķērdēšanas novēršanas likumu individuāls publiskas lietas

14lietojums bez atlīdzības nav pieļaujams. Tādējādi Jūrmalas

15pilsētas dome, nosakot nomas maksu par kapavietas izmantošanu,

16esot rīkojusies tiesiski. Turklāt kapavietas varot tikt gan

17tirgotas, gan arī mantotas. Piemēram, persona, kura izvēlējusies

18mirušos tuviniekus apglabāt privātā kapsētā, veicot vienreizēju

19vai ikgadēju maksājumu par kapavietu.

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Kristīne

2Jaunzeme - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes

31. pantam.

4Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

5daļas 2. punktam kapsētu izveidošana un uzturēšana esot viena no

6pašvaldību autonomajām funkcijām. Šīs funkcijas izpildi

7organizējot un par to atbildot pašvaldības. Turklāt, ja likumā

8nav noteikts citādi, saskaņā ar likuma "Par

9pašvaldībām" 7. panta otro daļu autonomās funkcijas izpilde

10tiekot finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta.

11Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešā daļa

12paredzot, ka pašvaldības dome var pieņemt saistošos noteikumus,

13lai nodrošinātu autonomo funkciju izpildi. Tāpat atbilstoši

14minētā likuma 21. panta pirmās daļas "g" apakšpunktam

15pašvaldības dome varot noteikt maksu par pakalpojumiem, ja tas

16nav aizliegts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem.

17Minētās tiesību normas pilnvarojot pašvaldību noteikt kārtību,

18kādā tās administratīvajā teritorijā tiek izveidotas, uzturētas

19un darbojas kapsētas, tostarp noteikt arī ar to saistītos maksas

20pakalpojumus. Iekams valstī nav universāli noregulēti būtiskākie

21ar apbedīšanu un kapavietu izveidošanu saistītie jautājumi,

22katras pašvaldības ziņā esot lemšana par formu, kādā noteikta

23kapavieta tiek piešķirta vai rezervēta. Tas vien, ka kapsētas ir

24publiskas lietas un kalpo sabiedrības vajadzībām, pats par sevi

25neliedzot pašvaldības domei noteikt ar kapsētu izmantošanu

26saistītus maksājumus.

27Secinājumu

28daļa

1Tiesībsargs uzskata, ka divas Saistošo noteikumu

2Nr. 27 normas neatbilst Satversmes 1. pantam.

3Saistošo noteikumu Nr. 27 18. punkts nosaka kārtību, kādā

4personai tiek piešķirta kapavieta. Proti, lai persona iegūtu

5kapavietu, tai jānoslēdz kapavietas nomas līgums ar kapsētu

6apsaimniekotāju. Savukārt šo noteikumu 20. punkts paredz personas

7pienākumu pēc tam, kad tai kapavieta ir piešķirta, maksāt kapsētu

8apsaimniekotājam ikgadēju nomas maksu, kuras apmērs saskaņā ar

9Jūrmalas pilsētas domes lēmumu ir 0,83 euro gadā par vienu

10kvadrātmetru. Apstrīdētās normas ir savstarpēji saistītas kā daļa

11no tiesiskā regulējuma, kas reglamentē ar kapavietas iegūšanu

12saistītos jautājumus. Proti, no tām izriet, ka persona iegūst

13tiesības izmantot kapavietu pēc kapavietas nomas līguma

14noslēgšanas un ka par kapavietas nomu ir jāmaksā ikgadēja

15maksa.

16Līdz ar to Satversmes tiesa, izskatot apstrīdēto normu

17atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai, tās vērtēs kā

18vienotu regulējumu.

1Satversmes 1. pants nosaka: "Latvija ir

2neatkarīga demokrātiska republika."

3Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 1. panta

4tvērumā ietilpst no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

5atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts

6princips (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija

7sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 15.1. punktu). Tiesiskas

8valsts principa materiālā izpratne paredz pamattiesību

9vispārsaistošā rakstura atzīšanu un to aizsardzību. Satversmes

10ievada ceturtā rindkopa noteic, ka Latvija kā demokrātiska,

11tiesiska [..] valsts balstās uz cilvēka cieņu. Cilvēka cieņa un

12katra indivīda vērtība ir pamattiesību būtība. Tāpēc demokrātiskā

13tiesiskā valstī gan likumdevējam, pieņemot tiesību normas, gan

14tiesību normu piemērotājam, tās piemērojot, ir jārespektē cilvēka

15cieņa (sk.: Barak A. Human Dignity: The Constitutional Value

16and the Constitutional Right. Cambridge: Cambridge University,

172015, p. 108).

18Cilvēka cieņa kā konstitucionāla vērtība raksturo cilvēku kā

19augstāko demokrātiskas tiesiskas valsts vērtību. Tā ir jāaizsargā

20gan attiecībās starp valsti un cilvēku, gan cilvēku savstarpējās

21attiecībās, gan arī pēc cilvēka nāves, proti, arī pēc cilvēka

22nāves pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu. Eiropas

23Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka valstij jāaizsargā cilvēka

24cieņa, identitāte un integritāte gan cilvēka dzīves laikā, gan

25arī pēc viņa nāves (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015.

26gada 13. janvāra sprieduma lietā "Elberte pret

27Latviju", iesniegums Nr. 61243/08, 142. punktu). Tādēļ,

28piemēram, arī Latvijas Krimināllikuma 139. un 228. pantā ir

29paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgiem nodarījumiem pret

30mirušas personas ķermeni, kapa un līķa apgānīšanu. Arī Vācijas

31Federālā konstitucionālā tiesa uzsvērusi, ka ar cilvēka cieņas

32neaizskaramību, kas ir visu pamattiesību pamatā, būtu pretrunā

33tas, ka cilvēkam pēc nāves tiktu atņemta cieņa vai viņa ķermenis

34varētu tikt pazemots. Valsts pienākums aizsargāt cilvēka cieņu

35nebeidzas līdz ar cilvēka nāvi (sk. Vācijas Federālās

36konstitucionālās tiesas 1971. gada 24. februāra lēmumu lietā 1

37BvR 435/68).

38Cilvēka cieņas aizsardzība pēc nāves ir balstīta arī uz

39kultūras un reliģijas tradīcijām, kas ietvertas Satversmes ievada

40piektajā rindkopā minētajā latviskajā dzīvesziņā. Latvijas

41kultūras kanonā, kas citstarp ir kultūras vērtību apkopojums, kā

42vērtība iekļauta arī kapu kopšanas tradīcija. Kā norādīts kanonā,

43kapsētas ir viena no kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm.

44Tās ne tikai kalpo kā mirušo atdusas vietas, bet arī apliecina

45vēlmi un vajadzību izrādīt cieņu saviem mirušajiem tuviniekiem.

46Daudzviet mirušo apglabāšanas vietas tiek uzskatītas par svētām.

47Īpaša kapu kopšanas izpausme ir kapu svētki, kas ietver gan

48publiskus, gan individuālus atceres rituālus. Tie apliecina un

49uztur vērtības, sekmē cilvēku piederību vietējai kopienai

50(sk.: Mellēna M. Kapu kopšanas tradīcija. Pieejams:

51https://kulturaskanons.lv/).

52Satversmes ievada piektā rindkopa noteic, ka Latvijas

53identitāti Eiropas kultūrtelpā veido [..] vispārcilvēciskās

54vērtības. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem. Šīs

55vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa, noteic to, ka

56pēc cilvēka nāves viņš ir jāapbedī un šis pienākums visupirms

57gulstas uz mirušā cilvēka tuviniekiem. Latvijā tradicionāli

58apbedīšana tiek veikta, mirušos cilvēkus apglabājot kapsētās.

59Cilvēka cieņa ietver arī personas tiesības lemt par savu ķermeni.

60Tas nozīmē, ka ir respektējama cilvēka dzīves laikā izteiktā

61griba tikt apbedītam noteiktā veidā vai pēc nāves ziedot savu

62ķermeni zinātniskiem pētījumiem.

63Līdz ar to demokrātiskai tiesiskai

64valstij ir pienākums, regulējot ar miruša cilvēka apbedīšanu

65saistītus jautājumus, aizsargāt cilvēka cieņu arī pēc viņa

66nāves.

1Tiesībsargs lūdzis Satversmes tiesu izvērtēt

2pašvaldības saistošo noteikumu normu atbilstību Satversmei.

3Apstrīdētās normas nosaka samaksu par kapavietas izmantošanu un

4ir izdotas, atsaucoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43.

5panta trešo daļu, lai nodrošinātu tā paša likuma 15. panta pirmās

6daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas - gādāt

7par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu - izpildi.

812.1. Pašvaldības autonomās funkcijas ir tās funkcijas,

9kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv (sk.: Levits E. Pašvaldību

10likuma koncepcija, 2003, 15. punkts). Tādējādi tiek

11nodrošināta vietējo iedzīvotāju visplašākā iesaistīšana kopējo

12mērķu un interešu sasniegšanā (sk. Satversmes tiesas 2018.

13gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 11.

14punktu).

15Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

16daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir

17kapsētu izveidošana un uzturēšana.

18Ja likumdevējs kādu funkciju noteicis par pašvaldības autonomo

19funkciju, tad pašvaldībai ir pienākums to pildīt. Pašvaldībai ir

20pienākums savas kompetences ietvaros nodrošināt to, lai

21iedzīvotāju tiesības tiktu īstenotas atbilstošākajā veidā.

22Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrā daļa noteic, ka

23autonomās funkcijas izpildi organizē un par to atbild pašvaldība.

24Autonomo funkciju īstenošanas apjomu nosaka tiesību normas. Tādēļ

25pašvaldība, īstenojot savas autonomās funkcijas, bauda rīcības

26brīvību, ciktāl to neierobežo tiesību normas (sk. Satversmes

27tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

2821.1. punktu).

2912.2. Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta

30otrajā daļā ir noteikts, ka autonomo funkciju izpilde tiek

31finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav

32noteikts citādi. Pašvaldības autonomās funkcijas - izveidot un

33uzturēt kapsētas - izpilde arī ir finansējama no pašvaldības

34budžeta līdzekļiem.

35Pašvaldības savus budžetus izstrādā patstāvīgi (sk. likuma

36"Par pašvaldībām" 46. pantu). No likuma "Par

37pašvaldību budžetiem" 13. panta izriet, ka pašvaldību

38budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets saskaņo ar

39pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju

40kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, plānojamā

41saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp

42pašvaldībām. Pašvaldību budžetu ieņēmumus, no kuriem nodrošināma

43likumā noteikto autonomo funkciju izpilde, veido atskaitījumi no

44valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta

45dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu

46izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi

47par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas,

48ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma

49pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi (sk. likuma

50"Par pašvaldību budžetiem" 21. pantu).

51Ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru

52kabineta noteikumiem, pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu par

53pakalpojumiem, kā arī paredzēt pašvaldības nodevu ieviešanu

54(sk. likuma "Par pašvaldībām" 21. pantu).

55Tādējādi noteiktos gadījumos pašvaldības dome ir tiesīga

56saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par

57pašvaldībām" 43. pantu, noteikt maksu par pakalpojumiem, kā

58arī paredzēt pašvaldības nodevu ieviešanu.

59Tomēr tiesību normām, kuras pašvaldība izdod savu autonomo

60funkciju izpildes nodrošināšanai, ir jābūt tiesiskām. Proti,

61tiesiskuma princips paredz pašvaldības padotību likumam un

62tiesībām, jo valsts pārvaldes darbībai visupirms ir jāatbilst

63vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2018.

64gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu).

65Pašvaldības ir padotas tiesībām kā procesuāltiesiskā, tā

66materiāltiesiskā ziņā. Tiesiskuma principa procesuālais aspekts

67paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus

68tikai likumā noteiktos gadījumos un likuma ietvaros, bet

69materiālais -, ka pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem

70ir jāatbilst Satversmes normām, kā arī citām augstāka juridiska

71spēka tiesību normām pēc būtības [sal.: Satversmes tiesas

722014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-06-03 21.

73punkts; Levits E. 14. pants. Likuma prioritātes princips.

74Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa.

75Briede J. (zin.red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 197.

76lpp.].

77Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt maksu

78par kapavietas izmantošanu. Turklāt pat tad, ja pašvaldībai šādas

79tiesības būtu, tā neesot tiesīga noteikt nodevu par kapavietu, jo

80šādai nodevai saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un

81nodevām" 2. panta ceturto daļu visupirms vajadzētu būt

82noteiktai ar attiecīgu likumu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

832.-5. lp.). Savukārt Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā

84norāda, ka esot tiesīga noteikt maksu par kapavietas izmantošanu

85un tādēļ apstrīdētās normas atbilstot Satversmes 1. pantam

86(sk. lietas materiālu 1. sēj. 43.-44. lp.).

87Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai pašvaldība bija

88tiesīga autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai pieņemt

89apstrīdētās normas.

1Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas pilsētas dome

2saistošajos noteikumos noteikusi nomas maksu par kapavietas

3izmantošanu. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātās personas Saeima un

4Tieslietu ministrija norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome neesot

5tiesīga noteikt nomas maksu par kapavietas izmantošanu (sk.

6lietas materiālu 1. sēj. 4., 68. un 72.-73. lp.).

7Pašvaldība ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

8kura pamatā darbojas publisko tiesību jomā, īstenojot tai

9noteiktās publiskās funkcijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes

10iekārtas likuma 1. panta 2. punktam pašvaldībai var būt sava

11manta. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 77. panta

12otro daļu pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās

13administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,

14gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes un

15pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju

16tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus.

17Pašvaldības darbība privāto tiesību jomā ir izņēmums. Tomēr

18savas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interešu īstenošanas

19nolūkā arī publiskā persona var veikt privāttiesiskas darbības.

20To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama attiecīgās administratīvās

21teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, pašvaldība var

22izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai arī lai

23likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu (sk.

24likuma "Par pašvaldībām" 77. panta ceturto

25daļu).

26Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās

27daļas 1. punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, likumā

28noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes.

29Izskatāmajā gadījumā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi

30Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību

31"Jūrmalas kapi", kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldības

32autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi.

33Minētā sabiedrība citstarp slēdz kapavietas nomas līgumus un

34iekasē nomas maksu (sk. Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 12.

35novembra lēmuma Nr. 48 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības

36iestādes "Jūrmalas kapi" nolikums" 1., 7. un 9.13.

37punktu).

38Nomas līguma slēgšana ir darbība privāto tiesību jomā. Saskaņā

39ar Civillikuma 2112. pantu noma ir līgums, ar ko viena puse

40piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas

41lietošanu. Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas

42ķermeniskās lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tiesības

43(sk. Civillikuma 2113. pantu).

44Analizējot līguma par kapavietas nomu tiesisko dabu, Augstākās

45tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka kapsētas

46un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav

47pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā.

48Proti, tās tradicionāli neesot apgrozības priekšmets (sk.

49Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20.

50novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu). Arī

51juridiskajā literatūrā norādīts, ka ierobežota ir to lietu

52apgrozība, kuras domātas apbedīšanas mērķiem un mirušo piemiņai,

53t. i., kapsētas, atsevišķas kapavietas, kapu pieminekļi, kapličas

54un citas lietas, kuras atbilstoši reliģiskajām paražām un

55tradīcijām kalpo šiem mērķiem. Minētās lietas pēc vispārīgā

56principa nav izmantojamas laicīgiem mērķiem, kuriem tās nav

57domātas (piemēram, atsavināšanai peļņas gūšanas nolūkā) (sk.:

58Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu

59tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu

60namu aģentūra, 2002, 33. lp.). Šim uzskatam pievienojas arī

61pieaicinātā persona Tieslietu ministrija, norādot, ka tiesības uz

62mirušo apbedīšanu ir īpaši respektējamas un saudzējamas un šādā

63gadījumā attiecībā uz tām netiek piemēroti vispārējie

64civiltiesiskās apgrozības principi (sk. lietas materiālu 1.

65sēj. 71. lp.).

66Nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība,

67kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas

68kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša

69cilvēka cieņpilna apbedīšana. Izskatāmajā gadījumā pašvaldība,

70nododot atsevišķu kapavietu personas individuālā lietošanā un

71paredzot par to samaksu, nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan

72īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu, proti,

73nodrošināt tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas

74- izpildi. Iznomājot kapsētas, pašvaldība rīkojas pretēji likuma

75"Par pašvaldībām" 77. panta otrajai daļai, jo kapsētas

76ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo

77sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu

78gūšanai.

79Tātad pašvaldība nav tiesīga iznomāt

80kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas - izveidot un

81uzturēt kapsētas - izpildi.

1Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā norāda, ka

2apstrīdētajās normās noteiktais maksājums gan esot nosaukts par

3nomas maksu, bet faktiski esot samaksa par sniegto pakalpojumu un

4šādu samaksu pašvaldība esot tiesīga pieprasīt saskaņā ar likuma

5"Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14. punkta

6"g" apakšpunktu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

732.-33. lp.).

8Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Jūrmalas pilsētas

9domes pieprasītā maksa par kapavietu pēc būtības atbilst samaksai

10par pakalpojumu.

1114.1. Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā norāda, ka

12ar nomas līguma noslēgšanu personai tiek piešķirta atļauja veikt

13apbedījumus noteiktā vietā - nomātajā kapavietā vai dzimtas

14kapavietā. Tātad ar šo līgumu personai tiekot piešķirtas tiesības

15individuāli izmantot publisku lietu. Savukārt maksa par

16kapavietas izmantošanu esot noteikta, lai kompensētu izdevumus,

17kas pašvaldībai rodas, pildot tās autonomajā kompetencē nodoto

18funkciju - izveidot un uzturēt kapsētas. Šī maksa neesot noteikta

19peļņas nolūkā, lai gūtu papildu līdzekļus pašvaldības budžetā.

20Turklāt saņemtā samaksa pilnībā nesedzot attiecīgos izdevumus

21(sk. lietas materiālu 1. sēj. 33.-38. lp.).

22Augstākā tiesa ir atzinusi, ka kapsētām ir publiskas lietas

23statuss (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

24departamenta 2015. gada 20. novembra lēmuma lietā Nr.

25SKA-1427/2015 7. punktu). Publiskās lietas parasti ir

26sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var

27izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Tomēr atsevišķos

28gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt

29ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai

30personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi

31izmantojamās publiskās lietas statusu (sk. Augstākās tiesas

32Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 22. februāra lēmuma

33lietā Nr. SKA-101/2010 16.1. punktu). Lieta savu īpašo

34statusu kā publiska lieta iegūst ar piešķīrumu, kam seko faktiskā

35lietas izmantošana tam mērķim, kuram tā piešķirta. Juridiskajā

36literatūrā skaidrots, ka publiskas lietas individuālai jeb

37speciālai izmantošanai nepieciešama individualizēta atļauja, kas

38izdota administratīvā akta vai administratīvā līguma formā

39(sk.: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās

40tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 244.

41lpp.).

42Lai gan kapsētas ir visiem pieejamas un izmantojamas bez

43īpašas atļaujas, tomēr noteiktu kapavietu izmanto tikai konkrēta

44persona, kurai piešķirtas tās izmantošanas tiesības. Tādējādi,

45lai izpildītu apbedīšanas pienākumu, atsevišķi kapsētas iecirkņi

46- kapavietas vai dzimtas kapavietas - var tikt nodoti konkrētu

47personu sevišķā lietošanā ar tiesībām tikt apglabātām šajos

48iecirkņos vai apbedīt tajos savus piederīgos (sk. Augstākās

49tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20. novembra

50lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu).

51Tātad apstrīdētajā Saistošo noteikumu Nr. 27 20. punktā ir

52noteikta maksa par piešķīrumu individuāli izmantot publisku

53lietu.

5414.2. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

55pirmās daļas 14. punkts paredz pašvaldībai tiesības noteikt maksu

56par pakalpojumiem, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem

57vai Ministru kabineta noteikumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta

582011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā

59plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo

60pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas

61pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu

62apstiprināšanas kārtība" 10. punktu maksas pakalpojuma

63izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot šo

64pakalpojumu.

65Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

66punktā noteikts, ka pašvaldības dome ir tiesīga noteikt maksu par

67šādiem pakalpojumiem: 1) pašvaldības zemes, cita nekustamā un

68kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu); 2) pašvaldības dzīvojamā

69un nedzīvojamā fonda īri (nomu); 3) pašvaldības ūdensvada un

70kanalizācijas lietošanu; 4) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju;

715) sadzīves atkritumu savākšanu; 6) licenču (atļauju)

72izsniegšanu; 7) citiem pakalpojumiem.

73Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

74punktā norādītie pakalpojumi ir vērsti uz to, lai citstarp

75nodrošinātu un aizsargātu ikviena pašvaldības iedzīvotāja

76tiesības uz veselību, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī

77ļautu īstenot dažādas ekonomiskās intereses. Maksas par

78pakalpojumu noteikšanas mērķis ir segt pašvaldības ieguldījumu

79izdevumus par savu iekārtojumu izbūvi, radīšanu, uzlabošanu,

80atjaunināšanu un attīstīšanu, kas rada to lietotājiem labākus to

81lietošanas apstākļus (sk.: Seer R. Finanzverfassungsrechtliche

82Grundlagen der Steuerrechtsordnung. In: Seer R., Hey J., Montag

83H. Steurrecht. 22., neu bearbeitete Auflage. Köln: Schmidt, 2015,

84S. 44.). Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

85daļas 14. punktā norādītie pakalpojumi nav salīdzināmi ar

86pašvaldības piešķīrumu izmantot noteiktu kapavietu, jo kapavietas

87piešķiršana ir būtiska tieši mirušā cilvēka cieņpilnai

88apbedīšanai. Vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa,

89pieprasa, ka pēc nāves tuviniekiem ir pienākums apbedīt mirušo

90cilvēku, un kapavietas piešķiršana ir nepieciešams

91priekšnoteikums tam, lai būtu nodrošināta apbedīšanas pienākuma

92izpilde. Pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc

93sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums,

94kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka

95ķermeni, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība

96pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par

97pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves

98pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu.

99Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

100kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome

101saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

102daļas 14. punktu būtu tiesīga noteikt samaksu.

10314.3. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātā persona Saeima

104uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes noteiktā "nomas

105maksa" pēc būtības ir pašvaldības nodeva (sk. lietas

106materiālu 1. sēj. 4.-5. un 69. lp.).

107Analizējot Saistošo noteikumu Nr. 27 20. punktā noteiktā

108maksājuma tiesisko dabu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu

109departaments atzinis, ka Jūrmalas pilsētas domes noteiktā maksa

110pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu (sk.

111Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20.

112novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu).

113Satversmes tiesa pārbaudīs, vai pašvaldība bija tiesīga noteikt

114nodevu par kapavietas izmantošanu.

115Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmajā

116daļā noteikts, ka pašvaldību nodevas ir tiesīgas uzlikt vietējās

117pašvaldības ar saviem saistošajiem noteikumiem. Šā paša likuma 2.

118panta ceturtā daļa nosaka: ja vietējo pašvaldību saistošajos

119noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātu maksājumu,

120kurš atbilst šā likuma 1. pantā minētajam terminam

121"pašvaldības nodeva", bet kurš nav paredzēts šajā

122likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama.

123Pašvaldību nodevu objekti ir noteikti likuma "Par

124nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 11. punktā.

125Minētajā likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības noteikt

126nodevu par kapavietas izmantošanu.

127Satversmes tiesa jau atzinusi, ka pašvaldības dome ir tiesīga

128izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos noteiktajos

129gadījumos un apjomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016.

130gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14.1.

131punktu).

132Tātad Jūrmalas pilsētas dome nav tiesīga noteikt nodevu par

133kapavietas izmantošanu. Arī Ministru kabineta 2005. gada 28.

134jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā

135pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 3. punkts paredz,

136ka nodevas uzliek saskaņā ar domes izdotajiem saistošajiem

137noteikumiem tikai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.

138panta pirmajā daļā norādītajiem nodevu objektiem.

139Tādējādi Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot apstrīdētās normas,

140ir pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto kompetenci un nav

141ievērojusi padotību likumam un tiesībām.

142Līdz ar to apstrīdētās normas

143neatbilst Satversmes 1. pantam.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi.

6Likumdevējs Satversmes tiesai ir piešķīris plašu rīcības

7brīvību izlemt, no kura brīža spēku zaudē tāda apstrīdētā norma,

8kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību

9normai. Izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā

10daļā piešķirtās tiesības, Satversmes tiesai iespēju robežās

11jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad

12apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu personām Satversmē

13garantēto pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku

14kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes

15tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103

1625. punktu un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr.

172014-13-01 22. punktu).

18Demokrātiskā tiesiskā valstī tiek ievērots princips, ka

19tiesību normas, kas pieņemtas, pašvaldībai pārkāpjot tās

20kompetenci, jeb ultra vires, ir atzīstamas par

21prettiesiskām un spēkā neesošām no to izdošanas brīža (sal.:

22Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā

23Nr. 2007-04-03 25. punkts un 2016. gada 12. februāra sprieduma

24lietā Nr. 2015-13-03 17. punkts). Attiecībā uz šādiem

25gadījumiem prezumējams, ka antikonstitucionāls tiesību akts nekad

26nav bijis spēkā, jo nav izdots pienācīgā kārtībā un tāpēc arī

27nevar radīt tiesiskas sekas (sal.: Satversmes tiesas 2016.

28gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 25. punkts).

29Tomēr izņēmuma gadījumos ir pieļaujamas atkāpes no šīs

30prezumpcijas. Šādos gadījumos Satversmes tiesai būtu jākonstatē

31svarīgi apstākļi, kas pamatotu minētā izņēmuma noteikšanu

32(sal.: Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma

33lietā Nr. 2017-11-03 18. punkts).

34Izskatāmajā gadījumā apstrīdēto normu atzīšana par spēkā

35neesošām no to izdošanas brīža novestu pie tādas situācijas, ka

36Jūrmalas pilsētas domei būtu jāatmaksā par kapavietu izmantošanu

37saņemtā maksa. Šāds nolēmums būtiski ietekmētu pašvaldības

38budžetu un tādējādi apdraudētu tās iedzīvotāju tiesības un

39likumiskās intereses. Tādēļ apstrīdēto normu atcelšanai šajā

40gadījumā nevar noteikt atpakaļvērstu spēku un apstrīdētās normas

41uzskatāmas par spēkā neesošām no Satversmes tiesas sprieduma

42publicēšanas dienas.

43Nolēmumu

44daļa

45Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

46Satversmes tiesa

47nosprieda:

48atzīt Jūrmalas pilsētas domes 2014.

49gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas

50pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas

51noteikumi" 18. un 20. punktu par neatbilstošiem Latvijas

52Republikas Satversmes 1. pantam.

53Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

54Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

55Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

56Ziemele