14. punkts

1Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā norāda, ka

2apstrīdētajās normās noteiktais maksājums gan esot nosaukts par

3nomas maksu, bet faktiski esot samaksa par sniegto pakalpojumu un

4šādu samaksu pašvaldība esot tiesīga pieprasīt saskaņā ar likuma

5"Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14. punkta

6"g" apakšpunktu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

732.-33. lp.).

8Tādējādi Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Jūrmalas pilsētas

9domes pieprasītā maksa par kapavietu pēc būtības atbilst samaksai

10par pakalpojumu.

1114.1. Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā norāda, ka

12ar nomas līguma noslēgšanu personai tiek piešķirta atļauja veikt

13apbedījumus noteiktā vietā - nomātajā kapavietā vai dzimtas

14kapavietā. Tātad ar šo līgumu personai tiekot piešķirtas tiesības

15individuāli izmantot publisku lietu. Savukārt maksa par

16kapavietas izmantošanu esot noteikta, lai kompensētu izdevumus,

17kas pašvaldībai rodas, pildot tās autonomajā kompetencē nodoto

18funkciju - izveidot un uzturēt kapsētas. Šī maksa neesot noteikta

19peļņas nolūkā, lai gūtu papildu līdzekļus pašvaldības budžetā.

20Turklāt saņemtā samaksa pilnībā nesedzot attiecīgos izdevumus

21(sk. lietas materiālu 1. sēj. 33.-38. lp.).

22Augstākā tiesa ir atzinusi, ka kapsētām ir publiskas lietas

23statuss (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

24departamenta 2015. gada 20. novembra lēmuma lietā Nr.

25SKA-1427/2015 7. punktu). Publiskās lietas parasti ir

26sabiedriski izmantojamas, proti, tās bez īpašas atļaujas var

27izmantot neierobežota sabiedrības daļa. Tomēr atsevišķos

28gadījumos sabiedrības tiesības izmantot publisku lietu var tikt

29ierobežotas, piešķirot tās izmantošanas tiesības kādai konkrētai

30personai vai personām. Tādā gadījumā lieta iegūst sevišķi

31izmantojamās publiskās lietas statusu (sk. Augstākās tiesas

32Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 22. februāra lēmuma

33lietā Nr. SKA-101/2010 16.1. punktu). Lieta savu īpašo

34statusu kā publiska lieta iegūst ar piešķīrumu, kam seko faktiskā

35lietas izmantošana tam mērķim, kuram tā piešķirta. Juridiskajā

36literatūrā skaidrots, ka publiskas lietas individuālai jeb

37speciālai izmantošanai nepieciešama individualizēta atļauja, kas

38izdota administratīvā akta vai administratīvā līguma formā

39(sk.: Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A., Administratīvās

40tiesības. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 244.

41lpp.).

42Lai gan kapsētas ir visiem pieejamas un izmantojamas bez

43īpašas atļaujas, tomēr noteiktu kapavietu izmanto tikai konkrēta

44persona, kurai piešķirtas tās izmantošanas tiesības. Tādējādi,

45lai izpildītu apbedīšanas pienākumu, atsevišķi kapsētas iecirkņi

46- kapavietas vai dzimtas kapavietas - var tikt nodoti konkrētu

47personu sevišķā lietošanā ar tiesībām tikt apglabātām šajos

48iecirkņos vai apbedīt tajos savus piederīgos (sk. Augstākās

49tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20. novembra

50lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu).

51Tātad apstrīdētajā Saistošo noteikumu Nr. 27 20. punktā ir

52noteikta maksa par piešķīrumu individuāli izmantot publisku

53lietu.

5414.2. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

55pirmās daļas 14. punkts paredz pašvaldībai tiesības noteikt maksu

56par pakalpojumiem, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem

57vai Ministru kabineta noteikumiem. Saskaņā ar Ministru kabineta

582011. gada 3. maija noteikumu Nr. 333 "Kārtība, kādā

59plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo

60pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas

61pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu

62apstiprināšanas kārtība" 10. punktu maksas pakalpojuma

63izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot šo

64pakalpojumu.

65Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

66punktā noteikts, ka pašvaldības dome ir tiesīga noteikt maksu par

67šādiem pakalpojumiem: 1) pašvaldības zemes, cita nekustamā un

68kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu); 2) pašvaldības dzīvojamā

69un nedzīvojamā fonda īri (nomu); 3) pašvaldības ūdensvada un

70kanalizācijas lietošanu; 4) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju;

715) sadzīves atkritumu savākšanu; 6) licenču (atļauju)

72izsniegšanu; 7) citiem pakalpojumiem.

73Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

74punktā norādītie pakalpojumi ir vērsti uz to, lai citstarp

75nodrošinātu un aizsargātu ikviena pašvaldības iedzīvotāja

76tiesības uz veselību, tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī

77ļautu īstenot dažādas ekonomiskās intereses. Maksas par

78pakalpojumu noteikšanas mērķis ir segt pašvaldības ieguldījumu

79izdevumus par savu iekārtojumu izbūvi, radīšanu, uzlabošanu,

80atjaunināšanu un attīstīšanu, kas rada to lietotājiem labākus to

81lietošanas apstākļus (sk.: Seer R. Finanzverfassungsrechtliche

82Grundlagen der Steuerrechtsordnung. In: Seer R., Hey J., Montag

83H. Steurrecht. 22., neu bearbeitete Auflage. Köln: Schmidt, 2015,

84S. 44.). Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

85daļas 14. punktā norādītie pakalpojumi nav salīdzināmi ar

86pašvaldības piešķīrumu izmantot noteiktu kapavietu, jo kapavietas

87piešķiršana ir būtiska tieši mirušā cilvēka cieņpilnai

88apbedīšanai. Vispārcilvēciskās vērtības, tostarp cilvēka cieņa,

89pieprasa, ka pēc nāves tuviniekiem ir pienākums apbedīt mirušo

90cilvēku, un kapavietas piešķiršana ir nepieciešams

91priekšnoteikums tam, lai būtu nodrošināta apbedīšanas pienākuma

92izpilde. Pašvaldības rīcība, piešķirot personai kapavietu, pēc

93sava rakstura nav pakalpojums, jo pastāv apbedīšanas pienākums,

94kas tuviniekiem neparedz izvēles iespējas, proti, mirušā cilvēka

95ķermeni, guldot kapā, ir jāapbedī kapsētā. Tas, ka pašvaldība

96pieprasa maksu par kapavietas piešķiršanu kā maksu par

97pakalpojumu, ir pretrunā ar noteikumu, ka arī pēc cilvēka nāves

98pret viņa ķermeni ir jāizturas ar cieņu.

99Ņemot vērā iepriekš minēto, Satversmes tiesa secina, ka

100kapavietas piešķiršana nav pakalpojums, par kuru pašvaldības dome

101saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

102daļas 14. punktu būtu tiesīga noteikt samaksu.

10314.3. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātā persona Saeima

104uzskata, ka Jūrmalas pilsētas domes noteiktā "nomas

105maksa" pēc būtības ir pašvaldības nodeva (sk. lietas

106materiālu 1. sēj. 4.-5. un 69. lp.).

107Analizējot Saistošo noteikumu Nr. 27 20. punktā noteiktā

108maksājuma tiesisko dabu, Augstākās tiesas Administratīvo lietu

109departaments atzinis, ka Jūrmalas pilsētas domes noteiktā maksa

110pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu (sk.

111Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20.

112novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu).

113Satversmes tiesa pārbaudīs, vai pašvaldība bija tiesīga noteikt

114nodevu par kapavietas izmantošanu.

115Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 10. panta pirmajā

116daļā noteikts, ka pašvaldību nodevas ir tiesīgas uzlikt vietējās

117pašvaldības ar saviem saistošajiem noteikumiem. Šā paša likuma 2.

118panta ceturtā daļa nosaka: ja vietējo pašvaldību saistošajos

119noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātu maksājumu,

120kurš atbilst šā likuma 1. pantā minētajam terminam

121"pašvaldības nodeva", bet kurš nav paredzēts šajā

122likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama.

123Pašvaldību nodevu objekti ir noteikti likuma "Par

124nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmās daļas 11. punktā.

125Minētajā likumā pašvaldībai nav paredzētas tiesības noteikt

126nodevu par kapavietas izmantošanu.

127Satversmes tiesa jau atzinusi, ka pašvaldības dome ir tiesīga

128izdot ārējos normatīvos tiesību aktus tikai likumos noteiktajos

129gadījumos un apjomā (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016.

130gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 14.1.

131punktu).

132Tātad Jūrmalas pilsētas dome nav tiesīga noteikt nodevu par

133kapavietas izmantošanu. Arī Ministru kabineta 2005. gada 28.

134jūnija noteikumu Nr. 480 "Noteikumi par kārtību, kādā

135pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas" 3. punkts paredz,

136ka nodevas uzliek saskaņā ar domes izdotajiem saistošajiem

137noteikumiem tikai likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12.

138panta pirmajā daļā norādītajiem nodevu objektiem.

139Tādējādi Jūrmalas pilsētas dome, pieņemot apstrīdētās normas,

140ir pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto kompetenci un nav

141ievērojusi padotību likumam un tiesībām.

142Līdz ar to apstrīdētās normas

143neatbilst Satversmes 1. pantam.