Par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

2. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzējs - tiesībsargs -

uzskata, ka Saistošo noteikumu Nr. 27 18. un 20. punkts (turpmāk

- apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 1. pantam.

Tiesībsargs ierosinājis pārbaudes lietu par apstrīdētajām

normām. Minētās lietas ietvaros tiesībsargs secinājis, ka

apstrīdētās normas ir prettiesiskas, un aicinājis Jūrmalas

pilsētas domi tās atcelt. Tomēr Jūrmalas pilsētas dome

atteikusies novērst konstatētos trūkumus.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

daļas 2. punktam kapsētu izveidošana un uzturēšana esot

pašvaldību autonomā kompetence. Lai gan autonomo funkciju izpildi

organizējot un par to atbildot pašvaldība, tomēr izraudzītajam

risinājumam vajagot būt tiesiskam. Turklāt šo autonomo funkciju

izpilde esot finansējama no pašvaldības budžeta.

Pašvaldības īpašums visupirms esot izmantojams attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,

nododot to publiskā lietošanā, un tikai to īpašuma daļu, kas nav

nepieciešama iepriekš minētajam nolūkam, pašvaldība varot

izmantot ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā, citstarp arī

iznomājot.

Kapsētas esot publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums,

kas kalpo sabiedrības vajadzībām likuma "Par

pašvaldībām" 77. panta otrās daļas izpratnē. Tādējādi

kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām, laukumiem, parkiem esot

publiskas lietas statuss. No Saistošo noteikumu Nr. 27 8., 18. un

22. punkta izrietot, ka atsevišķi kapsētas iecirkņi (kapavietas

vai ģimenes kapavietas) var tikt nodoti konkrētu fizisko personu

sevišķā lietošanā ar tiesībām tikt apglabātām šajos iecirkņos vai

apbedīt tajos savus piederīgos. Lai persona iegūtu kapavietas

lietošanas tiesības, tai saskaņā ar apstrīdētajām normām esot

jāslēdz nomas līgums un jāmaksā ikgadēja kapavietas nomas maksa.

Tomēr pašvaldībai neesot tiesību noteikt nomas maksu par

publiskas lietas lietošanu. Tādējādi, pieņemot apstrīdētās

normas, Jūrmalas pilsētas dome neesot ievērojusi no Satversmes 1.

panta izrietošos demokrātiskas tiesiskas valsts principus -

tiesiskuma principu un varas dalīšanas principu.

Tiesībsargs uzskata, ka pašvaldības nav tiesīgas noteikt arī

nodevu par kapavietas izmantošanu. Likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 2. panta ceturtā daļa nosakot: ja vietējo

pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz

obligātus maksājumus, kuri ir pašvaldības nodeva, bet nav

paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama,

kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā. Tā kā

likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmajā

daļā nav paredzēta nodeva par kapavietas izmantošanu, šobrīd

pašvaldības neesot tiesīgas šādu nodevu noteikt. Tātad Jūrmalas

pilsētas dome, nosakot jaunu pašvaldības nodevu, proti, nodevu

par kapavietas izmantošanu, esot rīkojusies, pārkāpjot tai likumā

noteiktās rīcības brīvības robežas.