Par Jūrmalas pilsētas domes 2014. gada 4. septembra saistošo noteikumu Nr. 27 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" 18. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Jūrmalas pilsētas dome - uzskata, ka apstrīdētās normas

atbilst Satversmes 1. pantam.

Likumdevējs atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15.

panta pirmās daļas 2. punktam nodevis pašvaldību autonomajā

kompetencē funkciju gādāt par savas administratīvās teritorijas

labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tostarp kapsētu izveidošanu un

uzturēšanu. Lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi saskaņā ar

minētā likuma 43. panta pirmo daļu, pašvaldības dome esot tiesīga

pieņemt saistošos noteikumus. Līdz ar to Jūrmalas pilsētas dome,

pieņemot Saistošos noteikumus Nr. 27, esot rīkojusies likumdevēja

dotā pilnvarojuma ietvaros.

Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās daļas 14.

punkts ļaujot pašvaldībai pieprasīt maksu par tās sniegto

pakalpojumu. Lai gan apstrīdētajās normās samaksa par kapavietas

uzturēšanu ir nosaukta par nomas maksu, faktiski tā esot samaksa

par pakalpojumu un tās mērķis esot nevis peļņas gūšana, bet gan

pašvaldības izdevumu segšana.

Jūrmalas pilsētas dome uzsver, ka ir tiesīga izdot tādus

saistošos noteikumus, no kuru mērķa un satura būtu izsecināms, ka

tie izdoti tādēļ, lai nodrošinātu kapsētu izveidošanu,

uzturēšanu, labiekārtošanu, kā arī sanitāro tīrību. Tā kā

normatīvajos aktos neesot noregulēts tas, kādā veidā pašvaldības

pilda minēto funkciju, pašvaldībām esot plaša rīcības brīvība

izvēlēties atbilstošāko risinājumu.

Kapsētas esot uzskatāmas par publiskām lietām. Maksas

noteikšana par publiskas lietas lietošanu esot pamatprincips,

nevis izņēmums. Tas izrietot no Publiskas personas finanšu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk -

Izšķērdēšanas novēršanas likums) 5. panta pirmās daļas, kas

aizliedzot publiskas personas mantu nodot privātpersonai vai

kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā.

Sabiedrības interesēs esot tas, lai pašvaldības varētu pēc

iespējas efektīvāk attīstīt un apsaimniekot to teritorijā esošās

kapsētas, kā arī nodrošināt tajās sanitāro prasību ievērošanu.

Maksa par kapavietas izmantošanu esot viens no šā mērķa

sasniegšanas līdzekļiem. Tā kā pašvaldības jaunas kapsētas

veidojot un esošās kapsētas uzturot pilnībā no sava budžeta, tās

esot tiesīgas arī noteikt maksu par pakalpojumu - kapavietas

nodrošināšanu. Nepastāvot citi līdzekļi, ar ko pašvaldība varētu

nodrošināt konkrētās autonomās funkcijas izpildi tā, lai šī

funkcija nekļūtu tai par nesamērīgu slogu.