10. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Jūrmalas dome

apstrīdēto normu iekļāvusi 2016. gada teritorijas plānojumā,

neraugoties uz publiskās apspriešanas laikā vietējo iedzīvotāju

izteiktajiem iebildumiem. Savukārt Ministrija, izskatot

Pieteikuma iesniedzēju iesniegumu par apstrīdēto normu, nav

konstatējusi būtiskus pārkāpumus 2016. gada teritorijas plānojuma

izstrādē un pieņemšanā (sk. Ministrijas vēstuli lietas

materiālu 1. sēj. 42. lp.).

10.1. 2016. gada teritorijas plānojums izstrādāts,

pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu un

Ministru kabineta 2012. gada 16. oktobra noteikumiem Nr. 711

"Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

dokumentiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 711), bet

apstiprināts, pamatojoties uz Noteikumiem Nr. 628. Minētā

teritorijas plānojuma izstrādes procesā ir veikts ietekmes uz

vidi stratēģiskais novērtējums (turpmāk - stratēģiskais

novērtējums) un sagatavots vides pārskats, saņemti Noteikumu Nr.

711 54. punktā norādīto un citu institūciju atzinumi, kā arī

organizēta publiskā apspriešana.

Ministrija uzskata, ka 2016. gada teritorijas plānojuma

izstrādes process bijis atklāts un īstenots, ievērojot

normatīvajos aktos noteikto procedūru un termiņus. Tomēr vairākos

gadījumos Jūrmalas domes sniegtās atbildes uz saņemtajiem

priekšlikumiem bijušas formālas un neesot pilnīgi atspoguļojušas

visus publiskās apspriešanas sanāksmēs paustos viedokļus. Taču

esot izslēgta iespēja, ka minētā teritorijas plānojuma izstrādes

procesā varēja tikt pieņemts citāds lēmums tieši attiecībā uz

zemes gabalu Bulduri 1607 (sk. Ministrijas viedokli lietas

materiālu 3. sēj. 5. lp.).

Satversmes tiesas nolēmumos ir atzīts, ka personas līdzdalības

tiesības teritorijas plānošanas procesā neietver pašvaldības

pienākumu akceptēt visus izteiktos viedokļus (sk. arī

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 5. punktu). Proti, pašvaldība ir tiesīga

nepiekrist ieinteresētās sabiedrības viedoklim, paredzot citu

attīstības risinājumu, kas kopumā vairāk atbilst plānojuma

izstrādāšanas mērķim. Taču pašvaldības izraudzītajam attīstības

risinājumam jābūt argumentētam (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr. 2010-54-03 12.1.1.

punktu). Savukārt vienveidīgu, tipveida vai formāla satura

atbilžu sniegšana pati par sevi nevar tikt atzīta par būtisku

teritorijas plānošanas procesa pārkāpumu (sk. Satversmes

tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03

13.3. punktu).

Tomēr pašvaldības sniegtajām atbildēm uz teritorijas plānojuma

izstrādes laikā saņemtajiem priekšlikumiem neatkarīgi no

konkrētas atbildes apjoma jābūt tādām, kas ļauj pārliecināties

par to, ka šie priekšlikumi ir izvērtēti.

10.2. Atbilstoši 2012. gada teritorijas plānojumam

zemes gabals Bulduri 1607 atradās "Kūrorta teritorijā

(6K1)" ar atļauto izmantošanu - kūrorta objekts, veselības

aprūpes objekts vai sociālo pakalpojumu objekts, ar maksimālo

apbūves blīvumu 30 procentu apmērā un maksimālo būves augstumu -

15 metri (3,5 stāvi) (sk. 2012. gada teritorijas plānojuma

grafiskās daļas kartes "Teritorijas plānotā atļautā

izmantošana", "Būvju augstumu ierobežojumi" un

"Maksimālais apbūves blīvums" lietas materiālu 5.

sēj.).

Savukārt no 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes

materiāliem izriet, ka publiskās apspriešanas laikā attiecībā uz

zemes gabala Bulduri 1607 atļauto izmantošanu tika saņemti

pretēji viedokļi: noteikt zemes gabalam atļauto izmantošanu

"Dabas un apstādījumu teritorija" bez apbūves; saglabāt

zemes gabalam atļauto izmantošanu atbilstoši 2012. gada

teritorijas plānojumā noteiktajam, proti, paredzot kūrorta

objekta būvniecības iespēju. Jūrmalas dome visus izteiktos

viedokļus ir pieņēmusi zināšanai, kā arī atspoguļojusi pārskatā

par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 151. lp., 2. sēj. 58.-69. lp. un

77.-85. lp.).

Jūrmalas dome norāda, ka neviens no publiskās apspriešanas

laikā saņemtajiem priekšlikumiem par zemes gabala Bulduri 1607

turpmāko atļauto izmantošanu nav guvis viennozīmīgu sabiedrības

atbalstu. Jūrmalas dome nav atbalstījusi arī Nomnieces

priekšlikumu saglabāt zemes gabalam Bulduri 1607 ar 2012. gada

teritorijas plānojumu paredzēto atļauto izmantošanu - kūrorta

objekts, veselības aprūpes objekts, sociālo pakalpojumu objekts,

maksimālo apbūves blīvumu - 30 procenti - un maksimālo būvju

augstumu - 15 metri (sk. Jūrmalas domes vēstuli lietas

materiālu 2. sēj. 109. lp.). Savukārt institūcijas atzinumus

par konkrēto zemes gabalu neesot iesniegušas. Izraudzītais

risinājums atbilstot arī Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstības

mērķiem, kas noteikti vairākos citos Jūrmalas pilsētas attīstības

plānošanas dokumentos (sk. Jūrmalas domes atbildes rakstu

lietas materiālu 1. sēj. 126. lp.).

Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētā norma salīdzinājumā ar

2012. gada teritorijas plānojumā noteikto atļauto izmantošanu

samazina zemes gabalā Bulduri 1607 pieļaujamo stāvu skaitu, trīs

reizes samazina pieļaujamo apbūves blīvumu un pieļauj vienīgi

konkrēta veida kūrorta objekta būvniecību. Tādējādi attiecībā uz

apstrīdētās normas pieņemšanu no 2016. gada teritorijas plānojuma

izstrādes materiāliem ir gūstams apstiprinājums tam, ka

pašvaldības izraudzītais risinājums ir argumentēts, bet

sabiedrības priekšlikumi - izvērtēti, kā arī daļēji iekļauti šā

teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā.

Līdz ar to apstrīdētās normas

pieņemšanā ir ievērota normatīvajos aktos noteiktā kārtība.