Par Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" 2361. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētā

norma atbilst Satversmes 115. pantam.

Ministrija pārraugot pašvaldību darbību saskaņā ar likumu

"Par pašvaldībām". Ministrijas uzdevums esot pārbaudīt,

vai pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanas un

pieņemšanas procesā ir ievērotas normatīvo aktu prasības. Tomēr

Ministrija neesot tiesīga izlemt jautājumus, kurus pašvaldība

risina savas rīcības brīvības ietvaros.

Noskaidrojot, vai pašvaldības teritorijas plānojums ir

tiesisks, visupirms esot jāvērtē teritorijas plānošanas dokumenta

izstrādes un apstiprināšanas procesa tiesiskums un tikai tad - tā

atbilstība materiālajām tiesību normām. Pašvaldībai teritorijas

plānošanas procesā vajagot būt tādai objektīvai un neitrālai

institūcijai, kuras uzdevums ir uzklausīt un izvērtēt visu

ieinteresēto pušu viedokļus. Ja kāds no saņemtajiem

priekšlikumiem tiek noraidīts, tad noraidījumu vajagot pamatot.

Teritorijas atļautā izmantošana esot nosakāma tā, lai pēc

iespējas labākā veidā, ievērojot attiecīgajā teritorijā pastāvošo

daudzveidību, kā arī šīs teritorijas īpatnības, tiktu atklāts tās

attīstības potenciāls.

Ministrija esot vērtējusi 2016. gada teritorijas plānojuma

atbilstību normatīvajiem aktiem, sniedzot par to atzinumu

Jūrmalas domei, kā arī atbildot uz Jūrmalas iedzīvotāju, citstarp

arī Pieteikuma iesniedzēju, kolektīvo iesniegumu. Jūrmalas dome,

izdodot apstrīdēto normu, esot izpildījusi no Satversmes 115.

panta izrietošās prasības un nodrošinājusi saprātīgu līdzsvaru

starp ekonomiskajām interesēm un dabas aizsardzību. 2016. gada

teritorijas plānojuma izstrādes process bijis atklāts un noticis,

ievērojot normatīvajos aktos noteikto procedūru un termiņus.

Pašvaldība esot pietiekami izvērtējusi to, kādā veidā varētu

līdzsvarot un saskaņot atšķirīgas intereses. Esot jāņem vērā: lai

gan Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa kopumā aizliedz jaunu

apbūvi kāpu aizsargjoslā, turpat esot noteikti arī izņēmumi no

minētā aizlieguma. Būvniecības uzsākšana zemes gabalā Bulduri

1607 būšot iespējama tikai pēc tās saskaņošanas ar attiecīgo

Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un pēc tam, kad

būs veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.

Izskatot 2016. gada teritorijas plānojuma izstrādes

dokumentus, Ministrija konstatējusi, ka saņemtie iesniegumi ir

izvērtēti. Pēc Ministrijas ieskata, ir izslēgta iespēja, ka

minētā teritorijas plānojuma izstrādes procesā varēja tikt

pieņemts citāds lēmums attiecībā uz zemes gabalu Bulduri

1607.