Par Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" 2361. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - zemes gabala Bulduri 1607

nomniece un uz tā esošās ēkas īpašniece Nataļja

Podgorbunskiha - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 115. pantam.

Nomniecei piederot uz zemes gabala Bulduri 1607 esošā sūkņu

ēka ar tajā esošo minerālūdens urbumu (aku). Minētā ēka

vēsturiski esot bijusi sanatorijas "Bulduri" sastāvā,

vēlāk privatizēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pēc

tam Nomniece to nopirkusi.

Neesot patiess Pieteikuma iesniedzēju apgalvojums, ka zemes

gabalā vēsturiski nav bijusi nekāda apbūve. Ievērojamu zemes

gabala daļu esot aizņēmušas komunikāciju izbūves: asfaltēti ceļi,

siltumtrase, degvielas cisternas, kanalizācija, elektrības kabeļi

u.c. Turklāt daļu zemes gabala aizņemot asfaltēti gājēju ceļi un

stāvlaukums. Savukārt no arhīvos pieejamās vēsturiskās

informācijas izrietot, ka agrāk īpašuma teritorijā atradušās t.s.

siltās vannas.

Nevarot piekrist arī pieteikumā izteiktajam apgalvojumam, ka

zemes gabalā Bulduri 1607 esošajam minerālūdens urbumam nav

īpašas vērtības. Pēc Nomnieces rīcībā esošās informācijas, šādas

kvalitātes minerālūdens citur Jūrmalā neesot pieejams un neesot

iespējams arī to pievadīt citām būvēm, jo tad tas zaudēšot savas

vērtīgās ārstnieciskās īpašības.

Pieteikumā neesot pamatots tas, kā tieši ārstnieciskās

kūrmājas izbūve zemes gabalā Bulduri 1607 varētu aizskart personu

tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Apstrīdētā norma paredzot zemes

gabalā vienīgi tādu apbūvi, kas saistīta ar minerālūdens

izmantošanu cilvēku veselības uzlabošanai. Pieņemot apstrīdēto

normu, Jūrmalas dome esot noteikusi tādu teritorijas izmantošanu,

kāda šajā zemes gabalā vēsturiski jau ir bijusi. Turklāt

apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā Jūrmalas dome esot

samērojusi sabiedrības kopējo labumu ar uzņēmēju interesēm,

pilsētas attīstības mērķiem, to īstenošanas priekšnoteikumiem un

pieejamiem resursiem. Tādējādi apstrīdētā norma neaizskarot

Pieteikuma iesniedzēju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Secinājumu

daļa