7. pants

1Satversmes 115. pants noteic: "Valsts aizsargā

2ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides

3stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un

4uzlabošanu."

5Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 115.

6pants citstarp uzliek pienākumu publiskās varas institūcijām

7izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu

8(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 21. decembra

9sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 13. punktu). Tiesības dzīvot

10labvēlīgā vidē kā pamattiesības ietver arī indivīda tiesības uz

11to, lai ikviena publiska persona lēmumu, kas saistīts ar vides

12izmantošanu, pieņemtu un īstenotu efektīvas vides aizsardzības

13(pārvaldības) sistēmas ietvaros. Efektīvas vides aizsardzības

14sistēmas pazīme ir arī tā, ka vides aizsardzības mērķi tiek

15sasniegti un uzdevumi tiek pildīti, līdzdarbojoties valstij,

16pašvaldībām un privātpersonām (sk., piemēram, Satversmes

17tiesas 2009. gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.1.

18un 9.2. punktu).

19Valsts pienākumi tiesību uz labvēlīgu vidi nodrošināšanā ir

20konkretizēti vides tiesību normās. Par šādām normām atzīstamas ne

21vien tādas, kas tieši attiecas uz vidi, bet arī tādas, kas palīdz

22sasniegt valsts vides politikas mērķus - saglabāt, aizsargāt un

23uzlabot vides kvalitāti, ilgtspējīgi izmantot dabas resursus un

24nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, piemēram, Aizsargjoslu likums

25(sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā

26Nr. 2006-09-03 11. punktu). Arī teritorijas attīstības

27plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas

28līdzekļiem un tādējādi ar vidi saistīta joma (sk., piemēram,

29Satversmes tiesas 2014. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr.

302013-19-03 12. punktu).

31Satversmes tiesa ir vairākkārt atzinusi, ka normatīvajos aktos

32ietvertie valsts pienākumi vides saglabāšanā jāinterpretē

33atbilstoši Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību

34normām (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma

35lietā Nr. 2007-11-03 12. punktu). Latvijai ir saistoši

36starptautiskie nolīgumi par Baltijas jūras vides aizsardzību,

37citstarp 1992. gada 9. aprīļa Konvencija par Baltijas jūras

38reģiona jūras vides aizsardzību, kas stājusies spēkā 2000. gada

3917. janvārī. Atbilstoši minētās konvencijas 15. pantam

40līgumslēdzējām pusēm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai

41aizsargātu Baltijas jūras krasta ekosistēmu dabisko dzīvesvidi un

42bioloģisko daudzveidību. Šie pasākumi īstenojami, lai nodrošinātu

43Baltijas jūras reģionā esošo dabas resursu ilgtspējīgu

44izmantošanu.

45Tādējādi vides tiesību normas

46konkretizē Satversmes 115. panta saturu un apstrīdētās normas

47satversmība citstarp izvērtējama arī kopsakarā ar tām.