8. pants

1Teritorijas plānojums ir svarīgs attīstības

2plānošanas instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt

3dažādu interešu saskaņošanu un īstenošanu (sk., piemēram,

4Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

52007-11-03 15. punktu). Turklāt teritorijas plānojums nosaka

6ne tikai teritorijas atļauto izmantošanu, bet arī prasības tās

7aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

8sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

9punktu).

108.1. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās

11daļas 1. punkts noteic: lai izpildītu savas funkcijas,

12pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt

13pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas

14plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas

15realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

16Savukārt atbilstoši minētā likuma 15. panta 13. punktam

17pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās

18pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un

19apbūves kārtību.

20Normatīvie akti piešķir pašvaldībai plašu rīcības brīvību

21teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldība tai

22piešķirto rīcības brīvību ir tiesīga izmantot vienīgi šīs

23brīvības ārējo robežu ietvaros (sk., piemēram, Satversmes

24tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.

25punktu). Vispārējie tiesību principi, valsts pārvaldes

26principi un teritorijas plānošanas principi noteic tiesisko

27ietvaru pareizai rīcības brīvības izmantošanai. Teritorijas

28plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai varētu

29identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām

30plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas jāpanāk

31visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana (sk., piemēram,

32Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

332003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

348.2. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas

35likuma 5. panta pirmo daļu teritorijas attīstība tiek plānota,

36vairākos līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā -

37izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības

38plānošanas dokumentus.

39Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Teritorijas attīstības

40plānošanas likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina

41pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu,

42teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un

43tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas sistēma

44ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir

45mazāk detalizēti, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo

46attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī

47zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas

48prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Tātad teritorijas

49attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti

50dažāda veida plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un

51detalizācijas pakāpi.

52Vispārējie tiesību principi, Satversme, teritorijas plānošanas

53principi un citas vides tiesību normas pašvaldībai teritorijas

54plānošanas procesā noteic vairākus pienākumus, piemēram,

55teritorijas plānojuma pieņemšanas laikā uzklausīt un izvērtēt

56dažādus viedokļus, ievērot vides aizsardzības prasības, kā arī

57plānojuma izstrādē izmantot precīzu, pilnīgu un aktuālu

58informāciju. Atsevišķi pašvaldības pienākumi var atšķirties

59atkarībā no plānošanas dokumenta veida, mērķa un detalizācijas

60pakāpes.

618.3. Noteiktos gadījumos pieņemtais pašvaldības

62teritorijas plānojums var būt nepietiekams kādas attīstības

63ieceres īstenošanai konkrētā teritorijā, jo papildus ir

64nepieciešams pieņemt detalizētāku plānošanas dokumentu.

65Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir

66jāizstrādā detālplānojums, tad tās plānošanas process līdz ar

67teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos

68gadījumos obligāts būvniecības ieceres īstenošanas

69priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums - viens no

70galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

71teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

72noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētā nekustamā īpašuma

73īpašnieka interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014.

74gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.1.

75punktu).

76Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta

77trešo daļu detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības

78uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada

79nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos

80aktos nav noteikts citādi. Ministru kabineta 2014. gada 14.

81oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību

82teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk -

83Noteikumi Nr. 628) 39.1. un 39.4. apakšpunkts noteic, ka pilsētās

84detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā paredzētajos

85gadījumos, kā arī pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot

8639.4. apakšpunktā norādīto. Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.

87punktā ir noteikusi gadījumus, kad Jūrmalas teritorijā jāizstrādā

88detālplānojums. Atbilstoši Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktam

89to obligāti izstrādā pirms jaunas būvniecības vai pārbūves

90uzsākšanas teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā.

91No 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas izriet, ka

92zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā (sk. 2016.

93gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti

94"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

95sēj.). Tādējādi, ņemot vērā Noteikumu Nr. 628 39. punktā un

96Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā paredzēto, no apstrīdētās

97normas neizriet tas, ka zemes gabalā Bulduri 1607 noteikti tiks

98īstenota kāda būvniecības iecere vai ka tā tiks īstenota pēc

99visiem apstrīdētajā normā pieļautajiem apbūves parametriem.

100Vai un kādā apjomā zemes gabalā Bulduri 1607 var veikt apbūvi,

101to noteiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāts un

102apstiprināts detālplānojums. Proti, lai būvniecība šajā zemes

103gabalā patiešām notiktu, ir jāveic virkne secīgu darbību, tostarp

104konkretizējot apstrīdētajā normā noteiktos apbūves parametrus,

105veicot paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo

106izvērtējumu, pieprasot valsts institūciju atzinumus, līdzsvarojot

107valsts, sabiedrības, ekonomiskās un vides aizsardzības intereses,

108nodrošinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā, kā arī izpildot

109citas normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības. Savukārt

110būvniecības ierosinātājam, realizējot konkrētu būvniecības ieceri

111zemes gabalā Bulduri 1607, ir jāievēro būvniecību un attiecīgās

112teritorijas izmantošanu regulējošie normatīvie tiesību akti.

113Līdz ar to, izvērtējot apstrīdētās

114normas atbilstību Satversmes 115. pantam, jāņem vērā tas, ka

115attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 teritorijas plānošanas

116process vēl nav noslēdzies.