8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Teritorijas plānojums ir svarīgs attīstības
plānošanas instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt
dažādu interešu saskaņošanu un īstenošanu (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.
2007-11-03 15. punktu). Turklāt teritorijas plānojums nosaka
ne tikai teritorijas atļauto izmantošanu, bet arī prasības tās
aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta
sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.
punktu).
8.1. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās
daļas 1. punkts noteic: lai izpildītu savas funkcijas,
pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt
pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas
plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas
realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.
Savukārt atbilstoši minētā likuma 15. panta 13. punktam
pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās
pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un
apbūves kārtību.
Normatīvie akti piešķir pašvaldībai plašu rīcības brīvību
teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldība tai
piešķirto rīcības brīvību ir tiesīga izmantot vienīgi šīs
brīvības ārējo robežu ietvaros (sk., piemēram, Satversmes
tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.
punktu). Vispārējie tiesību principi, valsts pārvaldes
principi un teritorijas plānošanas principi noteic tiesisko
ietvaru pareizai rīcības brīvības izmantošanai. Teritorijas
plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai varētu
identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām
plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas jāpanāk
visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana (sk., piemēram,
Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.
2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).
8.2. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas
likuma 5. panta pirmo daļu teritorijas attīstība tiek plānota,
vairākos līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā -
izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības
plānošanas dokumentus.
Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Teritorijas attīstības
plānošanas likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina
pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu,
teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un
tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas sistēma
ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir
mazāk detalizēti, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo
attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī
zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas
prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Tātad teritorijas
attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti
dažāda veida plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un
detalizācijas pakāpi.
Vispārējie tiesību principi, Satversme, teritorijas plānošanas
principi un citas vides tiesību normas pašvaldībai teritorijas
plānošanas procesā noteic vairākus pienākumus, piemēram,
teritorijas plānojuma pieņemšanas laikā uzklausīt un izvērtēt
dažādus viedokļus, ievērot vides aizsardzības prasības, kā arī
plānojuma izstrādē izmantot precīzu, pilnīgu un aktuālu
informāciju. Atsevišķi pašvaldības pienākumi var atšķirties
atkarībā no plānošanas dokumenta veida, mērķa un detalizācijas
pakāpes.
8.3. Noteiktos gadījumos pieņemtais pašvaldības
teritorijas plānojums var būt nepietiekams kādas attīstības
ieceres īstenošanai konkrētā teritorijā, jo papildus ir
nepieciešams pieņemt detalizētāku plānošanas dokumentu.
Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir
jāizstrādā detālplānojums, tad tās plānošanas process līdz ar
teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos
gadījumos obligāts būvniecības ieceres īstenošanas
priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums - viens no
galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās
teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek
noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētā nekustamā īpašuma
īpašnieka interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014.
gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.1.
punktu).
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta
trešo daļu detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības
uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada
nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos
aktos nav noteikts citādi. Ministru kabineta 2014. gada 14.
oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību
teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk -
Noteikumi Nr. 628) 39.1. un 39.4. apakšpunkts noteic, ka pilsētās
detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā paredzētajos
gadījumos, kā arī pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot
39.4. apakšpunktā norādīto. Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.
punktā ir noteikusi gadījumus, kad Jūrmalas teritorijā jāizstrādā
detālplānojums. Atbilstoši Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktam
to obligāti izstrādā pirms jaunas būvniecības vai pārbūves
uzsākšanas teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā.
No 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas izriet, ka
zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā (sk. 2016.
gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti
"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.
sēj.). Tādējādi, ņemot vērā Noteikumu Nr. 628 39. punktā un
Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā paredzēto, no apstrīdētās
normas neizriet tas, ka zemes gabalā Bulduri 1607 noteikti tiks
īstenota kāda būvniecības iecere vai ka tā tiks īstenota pēc
visiem apstrīdētajā normā pieļautajiem apbūves parametriem.
Vai un kādā apjomā zemes gabalā Bulduri 1607 var veikt apbūvi,
to noteiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāts un
apstiprināts detālplānojums. Proti, lai būvniecība šajā zemes
gabalā patiešām notiktu, ir jāveic virkne secīgu darbību, tostarp
konkretizējot apstrīdētajā normā noteiktos apbūves parametrus,
veicot paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo
izvērtējumu, pieprasot valsts institūciju atzinumus, līdzsvarojot
valsts, sabiedrības, ekonomiskās un vides aizsardzības intereses,
nodrošinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā, kā arī izpildot
citas normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības. Savukārt
būvniecības ierosinātājam, realizējot konkrētu būvniecības ieceri
zemes gabalā Bulduri 1607, ir jāievēro būvniecību un attiecīgās
teritorijas izmantošanu regulējošie normatīvie tiesību akti.
Līdz ar to, izvērtējot apstrīdētās
normas atbilstību Satversmes 115. pantam, jāņem vērā tas, ka
attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 teritorijas plānošanas
process vēl nav noslēdzies.