Par Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošo noteikumu Nr. 8 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" "Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu" 2361. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam

8. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Teritorijas plānojums ir svarīgs attīstības

plānošanas instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt

dažādu interešu saskaņošanu un īstenošanu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 15. punktu). Turklāt teritorijas plānojums nosaka

ne tikai teritorijas atļauto izmantošanu, bet arī prasības tās

aizsardzībai (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta

sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5.1.

punktu).

8.1. Likuma "Par pašvaldībām" 14. panta otrās

daļas 1. punkts noteic: lai izpildītu savas funkcijas,

pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izstrādāt

pašvaldības teritorijas attīstības programmu un teritorijas

plānojumu, nodrošināt teritorijas attīstības programmas

realizāciju un teritorijas plānojuma administratīvo pārraudzību.

Savukārt atbilstoši minētā likuma 15. panta 13. punktam

pašvaldības autonomā funkcija ir saskaņā ar attiecīgās

pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un

apbūves kārtību.

Normatīvie akti piešķir pašvaldībai plašu rīcības brīvību

teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldība tai

piešķirto rīcības brīvību ir tiesīga izmantot vienīgi šīs

brīvības ārējo robežu ietvaros (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11.

punktu). Vispārējie tiesību principi, valsts pārvaldes

principi un teritorijas plānošanas principi noteic tiesisko

ietvaru pareizai rīcības brīvības izmantošanai. Teritorijas

plānojuma izstrādes procedūra ir reglamentēta tā, lai varētu

identificēt un izsvērt dažādas intereses un noteikt, kurām no tām

plānojumā dodama prioritāte. Šajā procesā pēc iespējas jāpanāk

visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr.

2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu).

8.2. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas

likuma 5. panta pirmo daļu teritorijas attīstība tiek plānota,

vairākos līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un vietējā -

izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības

plānošanas dokumentus.

Vietējā līmenī pašvaldība atbilstoši Teritorijas attīstības

plānošanas likuma 12. panta pirmajai daļai izstrādā un apstiprina

pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu,

teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un

tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas sistēma

ir veidota tādējādi, ka augstāka līmeņa plānošanas dokumenti ir

mazāk detalizēti, tie lielākoties nosaka vispārīgu iespējamo

attīstības pasākumu kopumu izvirzīto mērķu īstenošanai. Turpretī

zemāka līmeņa plānošanas dokumenti paredz jau konkrētākas

prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Tātad teritorijas

attīstības plānošanas sistēmu veido vairāki savstarpēji saistīti

dažāda veida plānošanas dokumenti ar atšķirīgu mērķi un

detalizācijas pakāpi.

Vispārējie tiesību principi, Satversme, teritorijas plānošanas

principi un citas vides tiesību normas pašvaldībai teritorijas

plānošanas procesā noteic vairākus pienākumus, piemēram,

teritorijas plānojuma pieņemšanas laikā uzklausīt un izvērtēt

dažādus viedokļus, ievērot vides aizsardzības prasības, kā arī

plānojuma izstrādē izmantot precīzu, pilnīgu un aktuālu

informāciju. Atsevišķi pašvaldības pienākumi var atšķirties

atkarībā no plānošanas dokumenta veida, mērķa un detalizācijas

pakāpes.

8.3. Noteiktos gadījumos pieņemtais pašvaldības

teritorijas plānojums var būt nepietiekams kādas attīstības

ieceres īstenošanai konkrētā teritorijā, jo papildus ir

nepieciešams pieņemt detalizētāku plānošanas dokumentu.

Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir

jāizstrādā detālplānojums, tad tās plānošanas process līdz ar

teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl nav noslēdzies. Šādos

gadījumos obligāts būvniecības ieceres īstenošanas

priekšnoteikums ir spēkā esošs detālplānojums - viens no

galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētā nekustamā īpašuma

īpašnieka interesēm (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014.

gada 10. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-04-03 13.1.

punktu).

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 28. panta

trešo daļu detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības

uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada

nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem un ja normatīvajos

aktos nav noteikts citādi. Ministru kabineta 2014. gada 14.

oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību

teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk -

Noteikumi Nr. 628) 39.1. un 39.4. apakšpunkts noteic, ka pilsētās

detālplānojumu izstrādā teritorijas plānojumā paredzētajos

gadījumos, kā arī pirms jaunas būvniecības uzsākšanas, izņemot

39.4. apakšpunktā norādīto. Jūrmalas dome Apbūves noteikumu 2451.

punktā ir noteikusi gadījumus, kad Jūrmalas teritorijā jāizstrādā

detālplānojums. Atbilstoši Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktam

to obligāti izstrādā pirms jaunas būvniecības vai pārbūves

uzsākšanas teritorijās, kas atrodas kāpu aizsargjoslā.

No 2016. gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas izriet, ka

zemes gabals Bulduri 1607 atrodas kāpu aizsargjoslā (sk. 2016.

gada teritorijas plānojuma grafiskās daļas karti

"Apgrūtinājumu plāns" lietas materiālu 4.

sēj.). Tādējādi, ņemot vērā Noteikumu Nr. 628 39. punktā un

Apbūves noteikumu 2451.1. apakšpunktā paredzēto, no apstrīdētās

normas neizriet tas, ka zemes gabalā Bulduri 1607 noteikti tiks

īstenota kāda būvniecības iecere vai ka tā tiks īstenota pēc

visiem apstrīdētajā normā pieļautajiem apbūves parametriem.

Vai un kādā apjomā zemes gabalā Bulduri 1607 var veikt apbūvi,

to noteiks atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāts un

apstiprināts detālplānojums. Proti, lai būvniecība šajā zemes

gabalā patiešām notiktu, ir jāveic virkne secīgu darbību, tostarp

konkretizējot apstrīdētajā normā noteiktos apbūves parametrus,

veicot paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo

izvērtējumu, pieprasot valsts institūciju atzinumus, līdzsvarojot

valsts, sabiedrības, ekonomiskās un vides aizsardzības intereses,

nodrošinot sabiedrības līdzdalību šajā procesā, kā arī izpildot

citas normatīvajos tiesību aktos noteiktās prasības. Savukārt

būvniecības ierosinātājam, realizējot konkrētu būvniecības ieceri

zemes gabalā Bulduri 1607, ir jāievēro būvniecību un attiecīgās

teritorijas izmantošanu regulējošie normatīvie tiesību akti.

Līdz ar to, izvērtējot apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 115. pantam, jāņem vērā tas, ka

attiecībā uz zemes gabalu Bulduri 1607 teritorijas plānošanas

process vēl nav noslēdzies.