Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8. panta pirmās daļas un 8.1 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91., 92. un 105. pantam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes lektors Mg. iur. Gaidis Bērziņš

- norāda, ka gan Kredītiestāžu likums, gan Kontroles likums

regulē saistību izpildes kārtību kredītiestādes likvidācijas

gadījumā. Apstrīdētā regulējuma mērķis esot bijis panākt to, ka,

cik vien tas iespējams, tiek atmaksāts sniegtais atbalsts.

Attiecīgās tiesību normas esot uzskatāmas par speciālajām tiesību

normām un tādējādi esot piemērojamas no to spēkā stāšanās

brīža.

Maksātnespējas likums neregulējot pakārtoto saistību izpildi.

Ja maksātnespējas procesā tiktu atzīts kreditora prasījums, kas

izriet no pakārtotās saistības, šāds prasījums pēc Kontroles

likuma 8. panta pirmās un otrās daļas spēkā stāšanās tiktu

apmierināts tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu

apmierināšanas, bet pirms akcionāru prasījumu apmierināšanas - ar

nosacījumu, ka ir pilnībā atmaksāts saņemtais atbalsts. Attiecīgi

tādā gadījumā, ja naudas līdzekļu trūkuma dēļ atbalsts netiktu

pilnībā atmaksāts, parādnieks tiktu izslēgts no reģistra

neatkarīgi no tā, vai būtu vai nebūtu spēkā Kontroles likuma

8.1 panta trešā daļa.

Kredītiestāžu maksātnespējas process būtiski neatšķiroties no

citu juridisko personu maksātnespējas procesa. Pieteikumu

iesniedzēja situācijā kredītiestādes maksātnespējas procesu, pēc

kura pasludināšanas tiktu uzsākta kredītiestādes likvidācija,

varētu uzskatīt par labvēlīgāku tiesisko situāciju, ņemot vērā

to, ka Kredītiestāžu likuma 59.6 pantā noteiktie

ierobežojumi uz Pieteikumu iesniedzēju netika attiecināti. Tomēr

tas pilnībā negarantētu Pieteikumu iesniedzēja prasījuma

apmierināšanu. Turklāt šādā šķietami labvēlīgākā tiesiskā

situācijā Pieteikumu iesniedzējs bijis tikai līdz brīdim, kad

spēkā stājās Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa. Līdz ar to AS

"Parex banka" maksātnespēja, kas visdrīzāk iestātos

tādā gadījumā, ja attiecīgajā laikā tai netiktu sniegts atbalsts,

varētu tikt uzskatīta par Pieteikumu iesniedzējam vislabvēlīgāko

tiesisko, bet ne faktisko situāciju.

Komerclikums tieši neregulējot pakārtotās saistības un to

izpildi. Tomēr tādā gadījumā, ja kredītiestāde tiek reorganizēta

par kapitālsabiedrību, attiecīgo saistību izpildes procesā esot

jāņem vērā to nodibināšanas pamats un attiecīgās saistības jēga,

kas noteikta speciālajā tiesību normā - Kredītiestāžu likuma 1.

panta pirmās daļas 59. punktā. Šāda veida saistību izpilde līdz

Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas (speciālā tiesību norma)

spēkā stāšanās brīdim notiktu kopā ar pārējo saistību izpildi

atbilstoši likvidatora sagatavotajam likvidācijas plānam. Tātad

Pieteikumu iesniedzējam labvēlīgāka tiesiskā un faktiskā

situācija būtu AS "Reverta" likvidācijas process līdz

brīdim, kad stājās spēkā Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa.

Arī tādā gadījumā, ja AS "Reverta" likvidācija būtu

turpināma atbilstoši Maksātnespējas likumam, uz Pieteikumu

iesniedzēju būtu attiecināmi Kontroles likuma 8. panta pirmajā

daļā un 8.1 panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi

saistību izpildes prasīšanai.