12. pants

Pieaicinātā persona - LL. M. Jūlija

Jerņeva - norāda: no lēmuma Nr. 2015/162 neizriet, ka

Latvijai būtu bijis iespējams paust tādas apņemšanās, kuru

rezultātā pakārtoto saistību kreditori atgūtu savus līdzekļus

pilnībā vai daļēji pirms tam, kad tiek atmaksāts atbalsts. Tomēr

atbalsta apstiprināšana Eiropas Komisijā nenozīmējot to, ka nav

jāizvērtē paziņoto pasākumu saderīgums ar pamattiesībām, ciktāl

uz šiem pasākumiem attiecas Eiropas Savienības tiesības. Šāds

vērtējums esot pieļaujams un veicams dalībvalsts tiesā.

Eiropas Savienības atbalsta regulējuma mērķis esot aizsargāt

veselīgu konkurenci un nodrošināt tirgus stabilitāti. Tomēr šā

procesa ietvaros valstij esot jārūpējas, lai pakārtoto saistību

kreditori necieš lielākus zaudējumus par tiem, kādus tie ciestu

maksātnespējas gadījumā. Konkrētajā gadījumā esot iespējams, ka

valsts apņemšanās, kuru tā pati formulējusi un iesniegusi Eiropas

Komisijai apstiprināšanai un kuras rezultātā pieņemta Kontroles

likuma 8.1 panta otrā un trešā daļa, bija nepieciešama

tikai tādēļ, ka netika pienācīgi ievērota atbalsta paziņošanas

procedūra. Saeima neesot paskaidrojusi, kādēļ Pieteikumu

iesniedzēja stāvoklis nebūtu labāks tādā gadījumā, ja atbalsts

netiktu sniegts. Tādēļ, iespējams, pastāvējuši arī citi, pret

pakārtoto saistību kreditoriem saudzīgāki un Eiropas Savienības

tiesībām atbilstoši risinājumi.

Samērīguma testa ietvaros esot jāizvērtē tas, vai un cik lielā

mērā AS "Parex banka" restrukturizācijas plāna

nepilnības (ieskaitot, iespējams, neizsvērtu pakārtoto kreditoru

sadali starp AS "Citadele banka" un AS

"Reverta") un nesamērīgi lielāka atbalsta atmaksas

sloga pārlikšana uz AS "Reverta" varētu novest pie

apņemšanās neatbilstības Eiropas Savienības tiesībām, īpaši pie

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk - Harta) 17.

panta pārkāpuma vai attiecīgi Satversmes 105. panta pārkāpuma.

Tāpat varētu tikt vērtēts, kāda ietekme uz izskatāmo lietu ir tam

apstāklim, ka sloga sadale uzlikta vienīgi AS

"Reverta", lai gan lēmums Nr. 2015/152 attiecas arī uz

AS "Citadele banka" sniegto atbalstu.

Latvijas rīcība, nepaziņojot par papildu atbalstu, esot

būtiski ierobežojusi, ja pat ne iznīcinājusi iespējas pārliecināt

Eiropas Komisiju par to, ka sloga sadales prasības varētu

nepiemērot vai varētu piemērot saudzīgākus pasākumus. LESD

prasībām atbilstoša un savlaicīga Latvijas rīcība būtu varējusi

būtiski uzlabot Pieteikumu iesniedzēja stāvokli. Saeimas

argumenti par nepieciešamību izpildīt Eiropas Komisijas prasības

esot vērtējami kontekstā ar to apstākli, ka visas apņemšanās

formāli piedāvājusi tieši pati Latvija, bet Eiropas Komisija

lēmusi vien par to pieņemšanu vai noraidīšanu.

Tāpat būtu vērtējams, kāda ietekme ir tam faktam, ka Latvija

Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu pieņēmusi priekšlaicīgi,

proti, jau desmit mēnešus pirms Eiropas Komisijas noteiktā

termiņa (2015. gada 30. aprīlis). Attiecīgās normas pieņemšana

vēlāk, pat ja tas nozīmētu pienākumu izpildīt no

Termiņnoguldījuma līguma izrietošās saistības, būtu pieļaujama un

Eiropas Savienības tiesībām atbilstoša. Tomēr šāda priekšlaicīga

prasību pārņemšana neesot pretrunā ar Eiropas Savienības

tiesībām.