13. pants

1Pieaicinātā persona - LL. M. Uģis

2Zeltiņš - norāda, ka apstrīdētais regulējums nav pretrunā ar

3Eiropas Savienības tiesībām.

4Apstrīdētā regulējuma pieņemšana esot saistīta ar lēmumu Nr.

52015/162, un tas sasniedzot ar šo lēmumu fiksēto mērķi -

6neatmaksāt subordinētos aizdevumus, ja vien nav atmaksāts viss

7atbalsts.

8Apstrīdētā regulējuma piemērošanas sekas esot subordinētā

9kapitāla pilnīga novirzīšana zaudējumu segšanai. Šādas sekas

10principā atbilstot Banku darbības paziņojuma 40.-46. punktam.

11Princips "neviena kreditora stāvoklis netiek

12pasliktināts" nozīmējot, ka sloga dalīšanas pasākumiem

13nevajadzētu pasliktināt kreditora situāciju salīdzinājumā ar to

14situāciju, kādā viņš būtu tad, ja atbalsts netiktu sniegts. Šis

15princips nenozīmējot, ka sloga sadalē iesaistītā kreditora

16prasījumam jātiek apmierinātam vienā kārtā ar citiem

17kreditoriem.

18Dalībvalsts apņemšanās, uz kuras pamata Eiropas Komisija

19atļāvusi šīs dalībvalsts ierosinātu atbalsta pasākumu, esot

20attiecīgā pasākuma sastāvdaļa un tātad esot obligāti izpildāma.

21Latvijai esot pienākums izpildīt apņemšanās, kas iekļautas lēmumā

22Nr. 2015/162, tostarp apņemšanos līdz atbalsta atmaksai

23neatmaksāt piešķirtos un vēl neatmaksātos kredītus (pamatsummu)

24no pārmantoto subordinēto aizdevumu vidus. Šīs apņemšanās

25izpildei lēmums Nr. 2015/162 liekot izvēlēties kādu no trim

26šādiem līdzekļiem: ar tiesību aktu tiek noteikts aizliegums veikt

27maksājumus; prasījums tiek kapitalizēts, bet bez balsstiesībām;

28prasījums tiek norakstīts. Eiropas Savienības tiesības Latvijai,

29bez šaubām, ļāvušas izvēlēties jebkuru no šiem trim līdzekļiem.

30Pieņemot apstrīdēto regulējumu, Latvija izvēlējusies pirmo no

31minētajiem līdzekļiem. Arī tā ietvaros Latvijai, protams, bijusi

32rīcības brīvība, jo esot iespējami dažādi juridiskie saistoša

33rīkojuma radīšanas mehānismi. Apstrīdētais regulējums esot viens

34no šādiem mehānismiem.

35Dalībvalsts institūcijas, tai skaitā tiesas, nevarot lemt par

36Eiropas Savienības institūciju aktu likumību. Latvijas dalība

37Eiropas Savienībā esot balstīta prezumpcijā, ka Eiropas

38Savienības institūcijas nodrošina augstu pamattiesību

39aizsardzības līmeni.

40Persona, kuru Eiropas Savienības institūcijas akts skar tieši

41un individuāli, šo aktu varot pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā,

42un tas esot darāms divu mēnešu laikā no akta publicēšanas,

43paziņošanas vai iegūšanas. Izskatāmajā lietā liegums atmaksāt

44subordinēto kapitālu tā īpašnieku neapšaubāmi skarot. Liegums

45valstij neatstājot rīcības brīvību attiecībā uz sasniedzamo

46rezultātu, tāpēc aizskārums esot tiešs. Liegums attiecoties uz

47konkrētu, iepriekš nosakāmu personu loku, tāpēc aizskārums esot

48individuāls. Tādējādi subordinētā kapitāla īpašniekam esot

49bijušas tiesības pārsūdzēt lēmumu Nr. 2015/162. Tiesvedībā

50Eiropas Savienības Vispārējā tiesā un, ja nepieciešams, Eiropas

51Savienības Tiesā būtu bijis iespējams vērtēt šā lēmuma atbilstību

52pamattiesībām, tostarp principam "neviena kreditora

53stāvoklis netiek pasliktināts", un citām Eiropas Savienības

54tiesību normām. Ja personai ir neapšaubāmas tiesības Eiropas

55Savienības institūcijas aktu pārsūdzēt, tad pārsūdzēšana esot

56obligāts priekšnoteikums lēmuma likumības apšaubīšanai arī

57nacionālajā tiesā. Pretējā gadījumā tiktu apiets tam noteiktais

58divu mēnešu termiņš no lēmuma publicēšanas, paziņošanas vai

59nonākšanas aizskartās personas rīcībā.

60Lēmums Nr. 2015/162 būtu savietojams ar citādu regulējumu,

61taču regulējumam jebkurā gadījumā vajagot būt tādam, kas

62nodrošina subordinētā kapitāla neatmaksāšanu pirms tam, kad ir

63atmaksāts atbalsts. Ja teorētiski nav iespējams tāds iznākums, ka

64AS "Reverta" varētu iegūt naudas līdzekļus sniegtā

65atbalsta pilnīgai atmaksai, tad arī neesot tādu alternatīvu

66risinājumu, kas Pieteikumu iesniedzēju aizskartu mazāk.