14. pants

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Solvita

2Harbaceviča - norāda, ka apstrīdētais regulējums atbilst

3sloga sadales principam.

4Tirgus dalībniekiem neatkarīgi no to formas neesot subjektīvu

5tiesību saņemt atbalstu, savukārt valstīm neesot tiesību to

6piešķirt. Šīs tiesības esot iegūstamas tikai ar noteiktiem

7materiāliem un procesuāliem nosacījumiem, kas reglamentēti

8Eiropas Savienības tiesību normās. Eiropas Komisija vērtējot

9atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, vadoties

10no LESD ietvertajiem kritērijiem, kā arī Eiropas Savienības

11Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūras un pašas Eiropas

12Komisijas izstrādātajām vadlīnijām (paziņojumiem).

13Kreditoru diferenciācija esot dažādās dzīves situācijās un

14tiesību jomās sastopama leģitīma prakse. Savukārt valstij,

15vadoties no principa "neviens kreditors nav sliktāks par

16citiem", būtu jānodrošina tas, ka pakārtoto saistību

17kreditori ekonomiskā ziņā nesaņems mazāku summu par to, kādu būtu

18saņēmuši, ja atbalsts nebūtu piešķirts. Atbalsts kredītiestādei

19esot devis iespēju vismaz cerēt uz daļēju tajā ieguldīto resursu

20atgūšanu.

21Eiropas Savienības Tiesas judikatūra liecinot par to, ka bieži

22dalībvalstu apņemšanās un Eiropas Komisijas izvirzītie nosacījumi

23nav skaidri nošķirami. Dalībvalstis bieži vien kā savas

24apņemšanās pārņemot Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus. Arī

25lēmumā Nr. 2015/162 ietvertās Latvijas apņemšanās neesot

26uzskatāmas par tās autonomu gribu, bet visdrīzāk esot vismaz

27daļēji radušās Eiropas Komisijas prasību rezultātā.

28Ņemot vērā vispārējo atbalsta aizliegumu, esot secināms, ka

29Eiropas Komisija nenoliedzami ir stiprās procesuālās pozīcijās,

30lemjot par atbalsta atbilstību Eiropas Savienības iekšējam

31tirgum. Latvijas pozīciju šo sarunu kontekstā noteikti esot

32sarežģījis fakts, ka pēdējā lēmumā ietvertie atbalsta pasākumi

33nebija oficiāli paziņoti Eiropas Komisijai.

34No procesa loģikas izrietot, ka valsts apņemas pildīt

35noteiktas saistības, lai varētu sniegt atbalstu. Tātad arī valsts

36apņemšanās būtībā esot atbalstāmā uzņēmuma interesēs. No Eiropas

37Savienības tiesību viedokļa Latvijai vajadzējis pieņemt

38apstrīdēto regulējumu. Tas esot bijis ne vien nepieciešams, bet

39arī atbilstošs visu procesā tieši vai netieši iesaistīto personu,

40tostarp Pieteikumu iesniedzēja, interesēm.

41Secinājumu

42daļa