15. pants

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29. panta

2pirmās daļas 3. punktu tiesvedību lietā var izbeigt līdz

3sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

4Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu

5neatbilst šā likuma 20. panta piektās daļas prasībām. Satversmes

6tiesas likuma 20. panta piektās daļas 4. punkts noteic: izskatot

7pieteikumu, kolēģija ir tiesīga atteikties ierosināt lietu, ja

8pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu.

9Satversmes tiesa 2015. gada 13. oktobrī pieņēmusi spriedumu

10lietā Nr. 2014-36-01, kurā tika vērtēta Kontroles likuma 8. panta

11pirmās daļas atbilstība Satversmes 105. pantam (turpmāk - lieta

12Nr. 2014-36-01). Arī izskatāmajā lietā ir apstrīdēta Kontroles

13likuma 8. panta pirmās daļas atbilstība Satversmes 105.

14pantam.

15Satversmes tiesa ir atzinusi, ka procesuāla rakstura jautājumi

16ir skatāmi pirms tiesību normas satversmības izvērtēšanas pēc

17būtības (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 11. oktobra

18sprieduma lietā Nr. 2017-10-01 10. punktu).

19Tādējādi Satversmes tiesai visupirms jāpārbauda, vai prasījums

20par Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes

21105. pantam jau nav izspriests.

2215.1. Pieteikumu iesniedzējs norāda, ka prasījumu nevar

23uzskatīt par izspriestu, jo ir mainījušies gan tiesiskie, gan

24faktiskie apstākļi.

25Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tā izspriež lietu, izvērtējot

26apstākļus, kas pastāv sprieduma taisīšanas brīdī, un šajos

27konkrētajos apstākļos un konkrētajā brīdī prasījums ir izspriests

28un par to nav pieļaujama jaunas lietas ierosināšana. Tomēr

29spriedums konkrētā lietā neaptver izmaiņas, kas var notikt pēc tā

30pasludināšanas. Tāpēc atsevišķos gadījumos, konstatējusi, ka

31pastāv būtiski jauni apstākļi, Satversmes tiesa var izvērtēt tādu

32prasījumu, kas reiz jau ir izspriests. Savukārt, lemjot par to,

33vai konkrētais prasījums nav izspriests, vērā ņemama ne vien

34attiecīgā sprieduma nolēmumu daļa, bet arī spriedumā izdarītie

35secinājumi un tiesību sistēmas attīstība laikā pēc sprieduma

36pasludināšanas (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa

37sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 10.4. punktu un 2017. gada 10.

38februāra sprieduma lietā Nr. 2016-06-01 17.2. punktu).

39Lai izvērtētu, vai prasījums jau nav izspriests, jānoskaidro,

40vai: 1) prasījums formāli ir izspriests; 2) prasījums ir

41mainījies pēc būtības; 3) pastāv būtiski jauni apstākļi, kuru dēļ

42prasījumu nevarētu uzskatīt par jau izspriestu (sk., piemēram,

43Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr.

442015-19-01 10.1.-10.5. punktu).

4515.2. Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa kopš

46sprieduma pieņemšanas lietā Nr. 2014-36-01 nav grozīta. Tātad šī

47norma gan laikā, kad pieņemts spriedums lietā Nr. 2014-36-01,

48bija spēkā, gan šobrīd ir spēkā nemainītā redakcijā. Līdz ar to

49prasījums šajā daļā formāli ir izspriests.

50Lietā Nr. 2014-36-01 Satversmes tiesa secināja, ka Kontroles

51likuma 8. panta pirmā daļa liedz komercsabiedrībai pildīt no

52Termiņdepozīta līguma izrietošās saistības uz laiku, kamēr tā

53saņem atbalstu, un atbilstoši šai normai pieteikumu iesniedzēji

54nevar realizēt savas prasījuma tiesības uz procentu saņemšanu.

55Tādējādi Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa tika vērtēta kā

56pieteikumu iesniedzēju īpašuma tiesību ierobežojums Satversmes

57105. panta pirmo triju teikumu tvērumā. Satversmes tiesa

58apstrīdēto normu atzina par atbilstošu Satversmes 105. pantam un

59norādīja, ka tā ir uzskatāma par līdzekli, ar kuru valsts var

60panākt to, ka ieguldītie līdzekļi tiek pēc iespējas izlietoti

61sabiedrības interešu nodrošināšanai, kā arī to, lai pakārtoto

62saistību subjekti, kas paši uzņēmušies komercdarbības risku,

63negūst nepamatotu labumu no valsts sniegtā atbalsta. Lietderīga

64valsts budžeta līdzekļu izlietošana un iespējami ātrāka šo

65līdzekļu atgūšana ir visas sabiedrības interesēs (sk.

66Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr.

672014-36-01 15. un 22. punktu).

68Izskatāmajā lietā ir konstatēti no lietas Nr. 2014-36-01

69apstākļiem atšķirīgi faktiskie apstākļi, un ir izteikti jauni

70apsvērumi par Satversmes 105. panta tvērumu. Proti, Pieteikumu

71iesniedzējs norāda, ka Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa

72neatbilst Satversmes 105. pantam, jo esot skaidrs, ka

73Termiņdepozīta līguma pamatsumma viņam netiks atmaksāta. To

74neapstrīd arī Saeima. Izskatāmajā lietā vērtējams, vai ar

75apstrīdēto regulējumu noteiktais ierobežojums, kas liedz saņemt

76noguldījuma pamatsummas atmaksu, aizskar Satversmes 105. panta

77pirmo triju teikumu vai ceturtā teikuma tvērumā esošās

78pamattiesības. Turklāt Pieteikumu iesniedzējs lūdzis izvērtēt

79Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 105.

80pantam kopsakarā ar Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās

81paļāvības principu.

82Tādējādi prasījums par Kontroles likuma 8. panta pirmās daļas

83atbilstību Satversmes 105. pantam nav atzīstams par jau

84izspriestu.

85Līdz ar to tiesvedība šajā prasījuma

86daļā ir turpināma.