16. pants

1Pieteikumu iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu uzdot

2jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālā nolēmuma

3pieņemšanai.

4Pirmkārt, esot būtiski noskaidrot, vai Eiropas Savienības

5tiesības paredz pienākumu dalībvalstīm ieviest tiesību normas,

6kas paredz sloga sadales principu. Otrkārt, vai tāds tiesiskais

7regulējums, atbilstoši kuram tiekot dzēstas pakārtotās saistības,

8ir saderīgs ar LESD 107. pantu, Hartas 17. pantu un tiesiskās

9paļāvības principu. Treškārt, vai Pieteikumu iesniedzējam kā AS

10"Reverta" pakārtoto saistību kreditoram bija jāpārsūdz

11lēmums Nr. 2015/162, un vai šā lēmuma nepārsūdzēšana ietekmē

12Pieteikumu iesniedzēja iespējas un tiesības vērsties dalībvalsts

13tiesā ar lūgumu pārbaudīt šīs valsts regulējuma tiesiskumu.

1416.1. LESD 267. pants noteic, ka Eiropas Savienības

15Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Eiropas

16Savienības līgumu interpretāciju un Eiropas Savienības tiesību

17aktu spēkā esamību un interpretāciju. Ja jautājums sakarā ar to

18radies kādas dalībvalsts tiesā ierosinātā lietā un šī tiesa

19uzskata, ka tai sprieduma taisīšanai vajadzīgs Eiropas Savienības

20Tiesas nolēmums par šo jautājumu, šī tiesa var lūgt, lai Eiropas

21Savienības Tiesa sniedz šādu nolēmumu. Ja šāds jautājums radies

22lietā, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumi saskaņā ar

23attiecīgās valsts tiesību aktiem nav pārsūdzami, tad šai tiesai

24jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā.

25Satversmes tiesas nolēmumi nav pārsūdzami, tāpēc gadījumā, kad

26lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību aktu

27iztulkošanas, Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai konkrēto

28jautājumu jau iepriekš nav izskaidrojusi Eiropas Savienības

29Tiesa, vai attiecīgajos tiesību aktos noteiktais ir tik skaidrs,

30ka nerada nekādas saprātīgas šaubas, un jālemj, vai ir

31nepieciešams saņemt prejudiciālu nolēmumu no Eiropas Savienības

32Tiesas (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma

33lietā Nr. 2014-36-01 14. punktu).

3416.2. Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka nepieciešamība

35vērsties Eiropas Savienības Tiesā izriet no tā, ka lietas

36dalībniekiem un pieaicinātajām personām ir atšķirīgi viedokļi par

37Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija sprieduma lietā

38C-526/14 "Kotnik and Others" un Eiropas

39Savienības tiesību interpretāciju.

40Protams, ka jebkurā tiesvedības procesā lietas dalībniekiem ir

41atšķirīgi viedokļi. Taču tas vien nevar būt pamats vērsties

42Eiropas Savienības Tiesā. Katrā konkrētā tiesību strīdā tiesas

43uzdevums ir noskaidrot, kuras puses izvirzītie argumenti ir

44pamatoti un kuras - ne.

45Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi, ka Eiropas

46Savienības regulējumu par atbalstu veido arī Banku darbības

47paziņojums un no tā izrietošais sloga sadales princips un tas

48atbilst LESD 107.-109. pantam (sk. Eiropas Savienības Tiesas

492016. gada 19. jūlija sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and

50Others" 60. punktu). No Banku darbības paziņojuma 46.

51punkta izriet princips "neviens kreditors nav sliktāks par

52citiem". Eiropas Savienības regulējumā par valsts atbalstu

53noteiktais ir skaidrs un nerada saprātīgas šaubas. Tas, vai

54izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzējs līdz ar atbalsta

55sniegšanu sākotnēji AS "Parex banka" un pēc tās

56reorganizācijas AS "Reverta", tika nostādīts sliktākā

57stāvoklī, nekā būtu bijis, ja atbalsts netiktu sniegts, tiks

58vērtēts šajā spriedumā. Atbildi uz šo jautājumu Satversmes tiesa

59var sniegt bez vēršanās Eiropas Savienības Tiesā.

60Savukārt jautājums par personas tiesībām pārsūdzēt Eiropas

61Komisijas lēmumu ir jau risināts Eiropas Savienības Tiesā. No

62Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet: ja personai, kura

63vēlas apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu, pamatojoties uz LESD

64263. panta ceturto daļu, neapšaubāmi ir locus standi, tai

65šis tiesību aizsardzības līdzeklis jāizmanto. Tomēr tas neietekmē

66minētajai personai piešķirto iespēju apstrīdēt to valsts tiesību

67aktu likumību, ar kuriem tiek izpildīts Eiropas Savienības

68tiesību akts, kompetentajās valsts tiesās (sk. Eiropas

69Savienības Tiesas 2018. gada 25. jūlija sprieduma lietā C-135/16

70"Georgsmarienhütte and Others" 18. un 22. punktu).

71Tādējādi tas, ka Pieteikumu iesniedzējs nav apstrīdējis lēmumu

72Nr. 2015/162, neietekmē viņa tiesības prasīt apstrīdētā

73regulējuma satversmības izvērtēšanu.

74Līdz ar to lūgums par jautājuma

75uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma

76pieņemšanai ir noraidāms.