16. pants

Pieteikumu iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu uzdot

jautājumus Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālā nolēmuma

pieņemšanai.

Pirmkārt, esot būtiski noskaidrot, vai Eiropas Savienības

tiesības paredz pienākumu dalībvalstīm ieviest tiesību normas,

kas paredz sloga sadales principu. Otrkārt, vai tāds tiesiskais

regulējums, atbilstoši kuram tiekot dzēstas pakārtotās saistības,

ir saderīgs ar LESD 107. pantu, Hartas 17. pantu un tiesiskās

paļāvības principu. Treškārt, vai Pieteikumu iesniedzējam kā AS

"Reverta" pakārtoto saistību kreditoram bija jāpārsūdz

lēmums Nr. 2015/162, un vai šā lēmuma nepārsūdzēšana ietekmē

Pieteikumu iesniedzēja iespējas un tiesības vērsties dalībvalsts

tiesā ar lūgumu pārbaudīt šīs valsts regulējuma tiesiskumu.

16.1. LESD 267. pants noteic, ka Eiropas Savienības

Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par Eiropas

Savienības līgumu interpretāciju un Eiropas Savienības tiesību

aktu spēkā esamību un interpretāciju. Ja jautājums sakarā ar to

radies kādas dalībvalsts tiesā ierosinātā lietā un šī tiesa

uzskata, ka tai sprieduma taisīšanai vajadzīgs Eiropas Savienības

Tiesas nolēmums par šo jautājumu, šī tiesa var lūgt, lai Eiropas

Savienības Tiesa sniedz šādu nolēmumu. Ja šāds jautājums radies

lietā, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumi saskaņā ar

attiecīgās valsts tiesību aktiem nav pārsūdzami, tad šai tiesai

jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā.

Satversmes tiesas nolēmumi nav pārsūdzami, tāpēc gadījumā, kad

lietas iznākums ir atkarīgs no Eiropas Savienības tiesību aktu

iztulkošanas, Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai konkrēto

jautājumu jau iepriekš nav izskaidrojusi Eiropas Savienības

Tiesa, vai attiecīgajos tiesību aktos noteiktais ir tik skaidrs,

ka nerada nekādas saprātīgas šaubas, un jālemj, vai ir

nepieciešams saņemt prejudiciālu nolēmumu no Eiropas Savienības

Tiesas (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma

lietā Nr. 2014-36-01 14. punktu).

16.2. Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka nepieciešamība

vērsties Eiropas Savienības Tiesā izriet no tā, ka lietas

dalībniekiem un pieaicinātajām personām ir atšķirīgi viedokļi par

Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija sprieduma lietā

C-526/14 "Kotnik and Others" un Eiropas

Savienības tiesību interpretāciju.

Protams, ka jebkurā tiesvedības procesā lietas dalībniekiem ir

atšķirīgi viedokļi. Taču tas vien nevar būt pamats vērsties

Eiropas Savienības Tiesā. Katrā konkrētā tiesību strīdā tiesas

uzdevums ir noskaidrot, kuras puses izvirzītie argumenti ir

pamatoti un kuras - ne.

Eiropas Savienības Tiesa ir konstatējusi, ka Eiropas

Savienības regulējumu par atbalstu veido arī Banku darbības

paziņojums un no tā izrietošais sloga sadales princips un tas

atbilst LESD 107.-109. pantam (sk. Eiropas Savienības Tiesas

2016. gada 19. jūlija sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and

Others" 60. punktu). No Banku darbības paziņojuma 46.

punkta izriet princips "neviens kreditors nav sliktāks par

citiem". Eiropas Savienības regulējumā par valsts atbalstu

noteiktais ir skaidrs un nerada saprātīgas šaubas. Tas, vai

izskatāmajā lietā Pieteikumu iesniedzējs līdz ar atbalsta

sniegšanu sākotnēji AS "Parex banka" un pēc tās

reorganizācijas AS "Reverta", tika nostādīts sliktākā

stāvoklī, nekā būtu bijis, ja atbalsts netiktu sniegts, tiks

vērtēts šajā spriedumā. Atbildi uz šo jautājumu Satversmes tiesa

var sniegt bez vēršanās Eiropas Savienības Tiesā.

Savukārt jautājums par personas tiesībām pārsūdzēt Eiropas

Komisijas lēmumu ir jau risināts Eiropas Savienības Tiesā. No

Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izriet: ja personai, kura

vēlas apstrīdēt Eiropas Komisijas lēmumu, pamatojoties uz LESD

263. panta ceturto daļu, neapšaubāmi ir locus standi, tai

šis tiesību aizsardzības līdzeklis jāizmanto. Tomēr tas neietekmē

minētajai personai piešķirto iespēju apstrīdēt to valsts tiesību

aktu likumību, ar kuriem tiek izpildīts Eiropas Savienības

tiesību akts, kompetentajās valsts tiesās (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2018. gada 25. jūlija sprieduma lietā C-135/16

"Georgsmarienhütte and Others" 18. un 22. punktu).

Tādējādi tas, ka Pieteikumu iesniedzējs nav apstrīdējis lēmumu

Nr. 2015/162, neietekmē viņa tiesības prasīt apstrīdētā

regulējuma satversmības izvērtēšanu.

Līdz ar to lūgums par jautājuma

uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciāla nolēmuma

pieņemšanai ir noraidāms.