19. pants

Pieteikumu iesniedzējs lūdz izvērtēt vairāku

tiesību normu atbilstību vairākām Satversmes normām.

Ja apstrīdēta vairāku tiesību normu atbilstība vairākām

augstāka juridiska spēka tiesību normām, tad tiesai, ņemot vērā

izskatāmās lietas būtību, ir jānosaka efektīvākā pieeja šīs

atbilstības izvērtēšanai (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05 13.

punktu).

19.1. Izskatāmajā lietā ir izvērtējama gan Kontroles

likuma 8. panta pirmās daļas, gan 8.1 panta otrās

daļas 1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas satversmība.

Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa nosaka aizliegumu pildīt

pakārtotās saistības, sākot ar atbalsta piešķiršanas brīdi un

beidzot ar šā atbalsta sniegšanas beigām. Kontroles likuma

8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā

daļa ir jāpiemēro gadījumā, kad tiek konstatēts, ka atbalsts nav

pilnībā atmaksāts un līdz atbalsta sniegšanas termiņa beigām

netiks atmaksāts. Konstatējot šādus apstākļus, komercsabiedrības

darbība ir izbeidzama un tiek uzsākts tās likvidācijas process,

kurā jāievēro Kontroles likuma 8.1 panta otrajā un

trešajā daļā noteiktais.

Saeima ir norādījusi, ka Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa

un 8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā

daļa ir savstarpēji saistītas tiesību normas (sk. lietas

materiālu 4. sēj. 36. lp). Tieslietu ministrija norādījusi,

ka Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

punkts, kā arī trešā daļa ir loģisks šā likuma 8. panta pirmās

daļas turpinājums (sk. lietas materiālu 5. sēj. 98.

lp).

Kontroles likuma 8. panta otrā daļa noteic, kas ir pakārtotās

saistības. Proti, tās ir tiesības un pienākumi, tai skaitā

aizdevuma procentu izmaksas pienākums, ko komercsabiedrībai rada

aizdevums (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas

aizdevējam, pamatojoties uz noslēgto darījumu ar

komercsabiedrību, dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa

tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā

un pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, taču pirms

dalībnieku vai akcionāru prasījumu apmierināšanas. Savukārt

apstrīdētās normas nosaka pakārtoto saistību izpildes

ierobežojumus konkrētos gadījumos. Tās regulē vairākus secīgus

jautājumus, kas var rasties saistībā ar pakārtoto saistību

izpildi tajā gadījumā, kad valsts ir sniegusi atbalstu.

Apstrīdētajās normās viscaur atspoguļojas pakārtoto saistību

īpašais raksturs un no tā izrietošās sekas, kas skar šo saistību

kreditorus atbalsta sniegšanas gadījumā.

Vienīgais apstāklis, kas apstrīdētās normas savstarpēji

nošķir, ir tas, vai komercsabiedrība, kas saņem atbalstu, turpina

darbību, vai ir jālemj par tās izbeigšanu. Taču neatkarīgi no tā,

vai atbalsta sniegšanas laikā ir konstatējama iespēja

komercdarbību turpināt un atjaunot vai nepieciešamība izbeigt

komercdarbību un komercsabiedrību likvidēt, apstrīdētās normas

konsekventi nosaka prasību nepildīt pakārtotās saistības, pirms

tam, kad ir nokārtotas saistības pret valsti. Kontroles likuma 8.

panta pirmā daļa šos jautājumus regulē jau kopš atbalsta

piešķiršanas brīža un arī turpmāko laiku, savukārt 8.1

panta otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa šos

jautājumus regulē tādā situācijā, kad nepieciešams

komercsabiedrību likvidēt. Tātad minētās Kontroles likuma

8.1 panta normas ir 8. panta pirmajā daļā noteiktā

ierobežojuma turpinājums situācijā, kad tiek veikta attiecīgās

komercsabiedrības likvidācija.

Kā izriet no izskatāmās lietas materiāliem, pēc atbalsta

sniegšanas AS "Parex banka" situācija ir attīstījusies

tādā veidā, ka uz Pieteikumu iesniedzēju attiecināmas visas

apstrīdētās normas. Proti, visupirms ir vispār aizliegts pildīt

no Termiņdepozīta līguma izrietošās saistības, un šis aizliegums

turpina pastāvēt arī AS "Reverta" likvidācijas procesa

laikā (sk., piemēram, lietas materiālu 1. sēj. 1.‑10., 39.‑41.

lp un 65.‑75. lp). Šis process noslēgsies ar AS

"Reverta" izslēgšanu no publiskā reģistra, kā to paredz

Kontroles likuma 8.1 panta trešā daļa. Tādējādi

apstrīdētās normas attiecībā uz Pieteikumu iesniedzēju veido

vienotu tiesisko regulējumu, sākotnēji aizliedzot pildīt no

Termiņdepozīta līguma izrietošās saistības un visbeidzot paredzot

iespēju arī šo saistību neizpildes gadījumā izslēgt AS

"Reverta" no publiskā reģistra.

Visas apstrīdētās normas ierobežo pakārtoto saistību pildīšanu

un tādējādi ir savstarpēji cieši saistītas. Tāpēc Satversmes

tiesa izvērtēs šo normu kā vienota regulējuma satversmību. Tomēr,

lai arī apstrīdētās normas ir vērtējamas kā vienots regulējums,

Satversmes tiesai jāpārbauda, vai katra no tām ir pieņemta

pienācīgā likumdošanas kārtībā un kā katras normas spēks laikā

varēja ietekmēt Pieteikumu iesniedzēja tiesisko paļāvību.

19.2. Pieteikumu iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās

normas aizskar viņam Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības

uz īpašumu, kā arī pārkāpj Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskās

paļāvības principu. Pieteikumu iesniedzēja apsvērumi par

iespējamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ir saistīti ar

viņa norādītajiem argumentiem par Satversmes 105. pantā noteikto

pamattiesību ierobežojumu. Proti, Pieteikumu iesniedzējs esot

paļāvies uz to, ka Termiņdepozīta līgumā norādītajā termiņā,

2015. gada 12. maijā, viņam tiks atmaksāta noguldījuma pamatsumma

- 15 miljoni euro.

Izvērtējot kādas tiesību normas atbilstību no demokrātiskas

tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātajiem vispārējiem tiesību

principiem, kas ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā, jāņem vērā

tas, ka šo principu izpausme dažādās tiesību jomās var

atšķirties. Arī apstrīdētās normas raksturs, saikne ar citām

Satversmes normām un vieta tiesību sistēmā ietekmē Satversmes

tiesas īstenoto kontroli. Tādējādi, ja lietā apstrīdēta tiesību

normas atbilstība gan tiesiskās paļāvības principam, gan arī

Satversmes 105. pantam, apstrīdētās normas atbilstība Satversmes

1. pantam jāvērtē kopsakarā ar Satversmes 105. pantu (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma lietā

Nr. 2016‑07‑01 16.3. punktu).

Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas

neatbilst arī Satversmes 91. pantam. No pieteikumos ietvertajiem

argumentiem un citiem lietas materiāliem izriet, ka lietas

pamatjautājums ir saistīts ar to, vai pakārtoto saistību izpildes

ierobežojums gadījumā, kad komercsabiedrība saņēmusi atbalstu,

atbilst Satversmes 105. pantam un Satversmes 1. pantā

nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam.

Tādējādi visupirms Satversmes tiesa

izvērtēs apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. un 105.

pantam, bet pēc tam atbilstību Satversmes 91. pantam.