24. pants

1Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka ar Kontroles

2likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī

3trešo daļu radītais ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

4kārtībā pieņemtu likumu, jo esot pārkāpts labas likumdošanas

5princips.

624.1. Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

71. un 2. punkts, kā arī trešā daļa pieņemta ar 2017. gada 2.

8februāra likumu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

9likumā".

10Likumprojekts Nr. 589/Lp12 "Grozījumi Komercdarbības

11atbalsta kontroles likumā" (turpmāk - Grozījumu

12likumprojekts) tika iesniegts Saeimai 2016. gada 1. jūnijā un

13izskatīts trijos lasījumos. Grozījumu likumprojekts pirmajā

14lasījumā tika izskatīts 2016. gada 29. jūnijā, otrajā lasījumā -

152016. gada 22. decembrī un trešajā lasījumā - 2017. gada 2.

16februārī. Grozījumu likumprojekta izskatīšanas laikā par to

17saņemti atbildīgās komisijas un Saeimas Juridiskā biroja

18sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti Budžeta un finanšu

19(nodokļu) komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj. 9.‑10.

20lp un 23.‑29. lp). Grozījumu likumprojekta izskatīšanas gaitā

21gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija iesniedza

22atzinumus par Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

231. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību Satversmes 105.

24pantam un samērīguma principam (sk. lietas materiālu 7. sēj.

2515.‑16. lp un 19.‑22. lp).

26Likums "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

27likumā" pieņemts 2017. gada 2. februārī un izsludināts 2017.

28gada 16. februārī oficiālajā izdevumā "Latvijas

29Vēstnesis" Nr. 36. Tādējādi Kontroles likuma 8.1

30panta otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa ir

31izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

32kārtībā.

33Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

34punktā, kā arī trešajā daļā ietvertais aizliegums no atbalsta

35piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām pildīt

36pakārtotās saistības ir formulēts pietiekami skaidri. Tādējādi

37persona var izprast no šīm normām izrietošo tiesību saturu un

38paredzēt to piemērošanas sekas.

39Lietas dalībnieki ir vienisprātis, un arī Satversmes tiesai

40nerodas šaubas par to, ka Kontroles likuma 8.1 panta

41otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa ir normas, kas ir

42izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu

43prasībām, kā arī pietiekami skaidri formulētas.

4424.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdošanas

45procesam ne vien jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām

46formālajām prasībām, bet arī jāveicina personu uzticēšanās

47valstij un tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12.

48aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑17‑01 21.3. punktu).

49Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi,

50Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie

51priekšnoteikumi un prasības. Likumdevējam jāizvērtē likumprojektā

52paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka

53tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas

54Savienības tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā paredzētās

55tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas

56atbilstoši racionāla likumdevēja principam.

57No labas likumdošanas principa izrietošās prasības ir labas

58likumdošanas principa konkretizācijas elementi, kas citstarp dod

59iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis konkrētu pamattiesību

60ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā

61tiesiskā valstī ir pieļaujams. Šīs prasības ir jāievēro, nosakot

62jebkuru pamattiesību ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2019.

63gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

64punktu).

65Ar labas likumdošanas principu nav saprotams nekas tāds, kas

66varētu nepamatoti kavēt nepieciešamā regulējuma pieņemšanu. Laba

67likumdošana nozīmē arī to, ka likumdevējs var efektīvi lemt par

68valstij nozīmīgiem jautājumiem, par attiecībām, kas izveidojušās,

69un par to noregulējumu. Pretējā gadījumā likumdošanas process

70nevis veicinātu, bet gan mazinātu personu uzticēšanos valstij un

71tiesībām. Būtiski ir tas, vai likumdošanas process kopumā dod

72iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis konkrētu pamattiesību

73ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā

74tiesiskā valstī ir nepieciešams.

7524.3. Pieteikumu iesniedzējs norāda, ka likumdevējs,

76pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un

772. punktu, kā arī trešo daļu, nav izvērtējis šo normu atbilstību

78Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, kā arī nav veicis šo normu

79ieviešanai nepieciešamo izpēti, nav apsvēris to saderību ar jau

80pastāvošo regulējumu, kā arī šo normu ietekmi uz Pieteikumu

81iesniedzēju. Pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta otrās

82daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu, likumdevējs neesot

83apsvēris tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamos

84pasākumus.

85Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka piedāvātais

86regulējums tieši izriet no Eiropas Savienības izdotajām

87vadlīnijām un pamatnostādnēm, kas ir par pamatu atbalsta

88atzīšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi esot

89nepieciešams izstrādāt un pieņemt regulējumu par to

90komercsabiedrību likvidēšanu, kuras saņēmušas atbalstu un kurām

91Eiropas Komisijas lēmumā par atbalsta saderību ar Eiropas

92Savienības iekšējo tirgu ir noteikts termiņš, līdz kuram tās

93likvidējamas. Tā tiekot nodrošināta lēmuma Nr. 2015/162

94ievērošana un novērsta pakārtoto saistību pildīšana pirms tam,

95kad pilnībā ir atmaksāts atbalsts (sk. likumprojekta

96"Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

97likumā" anotācijas I daļas 2. punktu, pieejama:

98http://titania.saeima.lv/).

99Izskatot Grozījumu likumprojektu, Budžeta un finanšu (nodokļu)

100komisija 2016. gada 15. jūnijā lūdza Tieslietu ministriju

101sagatavot izvērtējumu par Kontroles likuma 8.1 panta

102otrās daļas 1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību

103Satversmes 105. pantam (sk. lietas materiālu 7. sēj. 14.

104lp). Tieslietu ministrija to sagatavoja 2016. gada 4. jūlijā

105(sk. lietas materiālu 7. sēj. 15.‑16. lp). Saeimas Budžeta

106un finanšu (nodokļu) komisija 2016. gada 20. septembra sēdē,

107sagatavojot Grozījumu likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē

108pirmajā lasījumā, lūdza Finanšu ministriju sniegt papildu

109izvērtējumu par Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

1101. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību Satversmes 105.

111pantam (sk. lietas materiālu 7. sēj. 3.‑5. lp). Finanšu

112ministrija atzinumu sagatavoja 2016. gada 4. oktobrī (sk.

113lietas materiālu 7. sēj. 19.‑22. lp).

114Finanšu ministrija sākotnēji viedokli par Grozījumu

115likumprojektu sniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

1162016. gada 20. septembra sēdē, skaidrojot, ko ar šo likumprojektu

117paredzēts regulēt un tā nepieciešamību, tostarp, ka tas izriet no

118prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos (sk.

119Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 20. septembra

120sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj). Tāpat minētajā

121komisijas sēdē pēc Tieslietu ministrijas atzinuma saņemšanas ir

122uzklausīta šī ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, un ir

123notikušas diskusijas (sk. lietas materiālu 7. sēj. 4.‑5.

124lp). Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas atzinumi

125vērtēti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13.

126decembra sēdē, un ir uzklausīta Finanšu ministrija (sk. lietas

127materiālu 7.sēj. 9.‑11. lp un Budžeta un finanšu (nodokļu)

128komisijas 2016. gada 13. decembra sēdes audioierakstu lietas

129materiālu 7. sēj).

130Saeimas 2016. gada 29. septembra sēdē, izskatot Grozījumu

131likumprojektu pirmajā lasījumā, ziņotāja deputāte Inguna Sudraba

132informēja deputātus par šā likumprojekta būtību, tostarp tika

133norādīts, ka likumprojektā paredzētais regulējums "nepieļauj

134Eiropas Savienības iekšējā tirgus kropļošanu tajā gadījumā, ja

135pakārtotie kreditori gūst atbalstu" (sk. Saeimas 2016.

136gada 29. septembra sēdes stenogrammu, pieejama Saeimas

137likumprojektu reģistrā). No Saeimas 2016. gada 22. decembra

138sēdes stenogrammas izriet, ka deputātiem bija zināmi Tieslietu

139ministrijas un Finanšu ministrijas atzinumi un to saturs (sk.

140Saeimas 2016. gada 22. decembra sēdes stenogrammu, pieejama

141Saeimas likumprojektu reģistrā).

142Tādējādi Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas veiktā

143Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

144punkta, kā arī trešās daļas satversmības analīze un sniegtā

145informācija par Eiropas Savienības regulējumā noteiktajām

146prasībām atbildīgajā komisijā un arī Saeimas sēdēs tika

147izvērtēta.

148Līdz ar to, pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta

149otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu, likumdevēja

150rīcībā bija pietiekama informācija un tas ir vērtējis šo normu

151atbilstību gan Satversmei, gan Eiropas Savienības tiesībām.

152Tādējādi ar Kontroles likuma 8.1 panta

153otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu paredzētais

154īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

155pieņemtu likumu.