24. pants

Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka ar Kontroles

likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī

trešo daļu radītais ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu, jo esot pārkāpts labas likumdošanas

princips.

24.1. Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa pieņemta ar 2017. gada 2.

februāra likumu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

likumā".

Likumprojekts Nr. 589/Lp12 "Grozījumi Komercdarbības

atbalsta kontroles likumā" (turpmāk - Grozījumu

likumprojekts) tika iesniegts Saeimai 2016. gada 1. jūnijā un

izskatīts trijos lasījumos. Grozījumu likumprojekts pirmajā

lasījumā tika izskatīts 2016. gada 29. jūnijā, otrajā lasījumā -

2016. gada 22. decembrī un trešajā lasījumā - 2017. gada 2.

februārī. Grozījumu likumprojekta izskatīšanas laikā par to

saņemti atbildīgās komisijas un Saeimas Juridiskā biroja

sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti Budžeta un finanšu

(nodokļu) komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj. 9.‑10.

lp un 23.‑29. lp). Grozījumu likumprojekta izskatīšanas gaitā

gan Finanšu ministrija, gan Tieslietu ministrija iesniedza

atzinumus par Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību Satversmes 105.

pantam un samērīguma principam (sk. lietas materiālu 7. sēj.

15.‑16. lp un 19.‑22. lp).

Likums "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

likumā" pieņemts 2017. gada 2. februārī un izsludināts 2017.

gada 16. februārī oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 36. Tādējādi Kontroles likuma 8.1

panta otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa ir

izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā

kārtībā.

Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

punktā, kā arī trešajā daļā ietvertais aizliegums no atbalsta

piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām pildīt

pakārtotās saistības ir formulēts pietiekami skaidri. Tādējādi

persona var izprast no šīm normām izrietošo tiesību saturu un

paredzēt to piemērošanas sekas.

Lietas dalībnieki ir vienisprātis, un arī Satversmes tiesai

nerodas šaubas par to, ka Kontroles likuma 8.1 panta

otrās daļas 1. un 2. punkts, kā arī trešā daļa ir normas, kas ir

izsludinātas un pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu

prasībām, kā arī pietiekami skaidri formulētas.

24.2. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdošanas

procesam ne vien jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām

formālajām prasībām, bet arī jāveicina personu uzticēšanās

valstij un tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12.

aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑17‑01 21.3. punktu).

Likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi,

Satversmē un Saeimas kārtības rullī reglamentētie procesuālie

priekšnoteikumi un prasības. Likumdevējam jāizvērtē likumprojektā

paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiska spēka

tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un Eiropas

Savienības tiesību normām, un jāsaskaņo likumprojektā paredzētās

tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas

atbilstoši racionāla likumdevēja principam.

No labas likumdošanas principa izrietošās prasības ir labas

likumdošanas principa konkretizācijas elementi, kas citstarp dod

iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis konkrētu pamattiesību

ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā

tiesiskā valstī ir pieļaujams. Šīs prasības ir jāievēro, nosakot

jebkuru pamattiesību ierobežojumu (sk. Satversmes tiesas 2019.

gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1.

punktu).

Ar labas likumdošanas principu nav saprotams nekas tāds, kas

varētu nepamatoti kavēt nepieciešamā regulējuma pieņemšanu. Laba

likumdošana nozīmē arī to, ka likumdevējs var efektīvi lemt par

valstij nozīmīgiem jautājumiem, par attiecībām, kas izveidojušās,

un par to noregulējumu. Pretējā gadījumā likumdošanas process

nevis veicinātu, bet gan mazinātu personu uzticēšanos valstij un

tiesībām. Būtiski ir tas, vai likumdošanas process kopumā dod

iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis konkrētu pamattiesību

ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds ierobežojums demokrātiskā

tiesiskā valstī ir nepieciešams.

24.3. Pieteikumu iesniedzējs norāda, ka likumdevējs,

pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un

2. punktu, kā arī trešo daļu, nav izvērtējis šo normu atbilstību

Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai, kā arī nav veicis šo normu

ieviešanai nepieciešamo izpēti, nav apsvēris to saderību ar jau

pastāvošo regulējumu, kā arī šo normu ietekmi uz Pieteikumu

iesniedzēju. Pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta otrās

daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu, likumdevējs neesot

apsvēris tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamos

pasākumus.

Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka piedāvātais

regulējums tieši izriet no Eiropas Savienības izdotajām

vadlīnijām un pamatnostādnēm, kas ir par pamatu atbalsta

atzīšanai par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi esot

nepieciešams izstrādāt un pieņemt regulējumu par to

komercsabiedrību likvidēšanu, kuras saņēmušas atbalstu un kurām

Eiropas Komisijas lēmumā par atbalsta saderību ar Eiropas

Savienības iekšējo tirgu ir noteikts termiņš, līdz kuram tās

likvidējamas. Tā tiekot nodrošināta lēmuma Nr. 2015/162

ievērošana un novērsta pakārtoto saistību pildīšana pirms tam,

kad pilnībā ir atmaksāts atbalsts (sk. likumprojekta

"Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

likumā" anotācijas I daļas 2. punktu, pieejama:

http://titania.saeima.lv/).

Izskatot Grozījumu likumprojektu, Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisija 2016. gada 15. jūnijā lūdza Tieslietu ministriju

sagatavot izvērtējumu par Kontroles likuma 8.1 panta

otrās daļas 1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību

Satversmes 105. pantam (sk. lietas materiālu 7. sēj. 14.

lp). Tieslietu ministrija to sagatavoja 2016. gada 4. jūlijā

(sk. lietas materiālu 7. sēj. 15.‑16. lp). Saeimas Budžeta

un finanšu (nodokļu) komisija 2016. gada 20. septembra sēdē,

sagatavojot Grozījumu likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē

pirmajā lasījumā, lūdza Finanšu ministriju sniegt papildu

izvērtējumu par Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas

1. un 2. punkta, kā arī trešās daļas atbilstību Satversmes 105.

pantam (sk. lietas materiālu 7. sēj. 3.‑5. lp). Finanšu

ministrija atzinumu sagatavoja 2016. gada 4. oktobrī (sk.

lietas materiālu 7. sēj. 19.‑22. lp).

Finanšu ministrija sākotnēji viedokli par Grozījumu

likumprojektu sniedza Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas

2016. gada 20. septembra sēdē, skaidrojot, ko ar šo likumprojektu

paredzēts regulēt un tā nepieciešamību, tostarp, ka tas izriet no

prasībām, kas noteiktas Eiropas Savienības tiesību aktos (sk.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 20. septembra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj). Tāpat minētajā

komisijas sēdē pēc Tieslietu ministrijas atzinuma saņemšanas ir

uzklausīta šī ministrija un Saeimas Juridiskais birojs, un ir

notikušas diskusijas (sk. lietas materiālu 7. sēj. 4.‑5.

lp). Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas atzinumi

vērtēti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13.

decembra sēdē, un ir uzklausīta Finanšu ministrija (sk. lietas

materiālu 7.sēj. 9.‑11. lp un Budžeta un finanšu (nodokļu)

komisijas 2016. gada 13. decembra sēdes audioierakstu lietas

materiālu 7. sēj).

Saeimas 2016. gada 29. septembra sēdē, izskatot Grozījumu

likumprojektu pirmajā lasījumā, ziņotāja deputāte Inguna Sudraba

informēja deputātus par šā likumprojekta būtību, tostarp tika

norādīts, ka likumprojektā paredzētais regulējums "nepieļauj

Eiropas Savienības iekšējā tirgus kropļošanu tajā gadījumā, ja

pakārtotie kreditori gūst atbalstu" (sk. Saeimas 2016.

gada 29. septembra sēdes stenogrammu, pieejama Saeimas

likumprojektu reģistrā). No Saeimas 2016. gada 22. decembra

sēdes stenogrammas izriet, ka deputātiem bija zināmi Tieslietu

ministrijas un Finanšu ministrijas atzinumi un to saturs (sk.

Saeimas 2016. gada 22. decembra sēdes stenogrammu, pieejama

Saeimas likumprojektu reģistrā).

Tādējādi Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas veiktā

Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

punkta, kā arī trešās daļas satversmības analīze un sniegtā

informācija par Eiropas Savienības regulējumā noteiktajām

prasībām atbildīgajā komisijā un arī Saeimas sēdēs tika

izvērtēta.

Līdz ar to, pieņemot Kontroles likuma 8.1 panta

otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu, likumdevēja

rīcībā bija pietiekama informācija un tas ir vērtējis šo normu

atbilstību gan Satversmei, gan Eiropas Savienības tiesībām.

Tādējādi ar Kontroles likuma 8.1 panta

otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo daļu paredzētais

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

pieņemtu likumu.