25. pants

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

5decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

6Ja ir noteikti personas tiesību ierobežojumi, tad pienākums

7uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes

8tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto

9aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes

10tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18.

11punktu).

12Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā pakārtoto

13saistību kreditoru īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis

14ir gan sabiedrības labklājības nodrošināšana, gan demokrātiskas

15valsts iekārtas aizsardzība. Savukārt Pieteikumu iesniedzējs

16uzskata, ka šā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības

17labklājības aizsardzība, bet Eiropas Savienības tiesības neesot

18Latvijai uzlikušas pienākumu pieņemt apstrīdētās normas. Tādējādi

19to mērķis neesot ievērot saistības, kas izriet no Latvijas

20dalības Eiropas Savienībā.

21Likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles

22likums" (turpmāk - Kontroles likuma projekts) izskatīšanas

23ietvaros, Finanšu ministrija iesniedza priekšlikumu par likuma 8.

24panta pirmo daļu. Finanšu ministrija šīs normas mērķi formulēja

25tā: "[..] nepieļaut komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vai

26plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts finanšu grūtībās

27nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir pakārtotās saistības,

28primāri veikt nevis saņemtā atbalsta atmaksu, bet gan pakārtoto

29saistību izpildi, kas ir pretrunā ar sabiedrības un nodokļu

30maksātāju interesēm. [..] Atbilstoši likumprojektā noteiktajam

31tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts komercsabiedrībām tiks

32primāri izmantots komercsabiedrību darbības nodrošināšanai, nevis

33atsevišķu indivīdu mantisko interešu īstenošanai" (sk.

34lietas materiālu 5. sēj. 63. lp.).

35Savukārt Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis

36likumprojekts paredz speciālu likvidācijas regulējumu attiecībā

37uz visām komercsabiedrībām, kuras saņēmušas atbalstu. Speciāla

38regulējuma izveide attiecībā uz šādām komercsabiedrībām ir

39pamatota ar svarīgām nodokļu maksātāju un visas sabiedrības

40interesēm - nepieļaut atbalstam piešķirtā finansējuma izmantošanu

41pakārtoto saistību izpildei, nevis saņemtā atbalsta atmaksai.

42Neizstrādājot un nepieņemot šādu speciālu regulējumu, valsts

43nesaņemtu atbalsta summas atmaksu. Tas nonāktu pretrunā ar lēmumā

44Nr. 2015/126 noteikto sloga sadales principu (sk.

45likumprojekta "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

46likumā" anotācijas I daļas 2. punktu, pieejama:

47www.saeima.lv).

48No Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

49punkta, kā arī trešās daļas izstrādes materiāliem izriet, ka arī

50tādos gadījumos, kad ir skaidrs, ka atbalsts netiks atgūts, un

51komercsabiedrība, kas saņēmusi atbalstu, tiek likvidēta, ir

52nepieciešams nodrošināt sloga sadales principa ievērošanu un to,

53ka valsts pēc iespējas atgūst ar atbalstu sniegtos līdzekļus. Šo

54normu nepieciešamība izriet no lēmuma Nr. 2015/162 (sk.

55Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 20. septembra

56sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj).

57Ņemot vērā minēto, secināms, ka apstrīdēto normu pieņemšanas

58pamatā bija Eiropas Savienības izvirzītā prasība nepieļaut to, ka

59komercsabiedrības, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu un

60kurām ir pakārtotās saistības, veic nevis saņemtā atbalsta

61atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi. Atbalsta sniegšana

62ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības regulējumu. Vispārīgi šis

63jautājums ir regulēts LESD 107. un 108. pantā, un uz šo pantu

64pamata ir izdoti vairāki citi Eiropas Savienības tiesību akti,

65tostarp Banku darbības paziņojums, un pieņemts lēmums Nr.

662015/162.

67Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas

68liedz saņemt pakārtoto saistību pamatsummas atmaksu, atbilstoši

69Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām kalpo mērķim nodrošināt

70to, ka pakārtoto saistību kreditori nesaņem nepamatotu labumu,

71valsts līdzekļi netiek izšķērdēti un atbalstā saņemtā naudas

72summa pēc iespējas atgriežas valsts budžetā. Šis ierobežojums

73vērsts uz to, lai tiktu nodrošinātas svarīgas nodokļu maksātāju

74un visas sabiedrības intereses. Ir būtiski tas, lai pakārtoto

75saistību kreditori uzņemtos samērīgu nastu salīdzinājumā ar to

76slogu, kuru uzņemas nodokļu maksātāji, kad komercsabiedrībai tiek

77sniegts atbalsts.

78Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

79ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības

80nodrošināšana.