25. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Ja ir noteikti personas tiesību ierobežojumi, tad pienākums

uzrādīt un pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes

tiesas procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18.

punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertā pakārtoto

saistību kreditoru īpašuma tiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis

ir gan sabiedrības labklājības nodrošināšana, gan demokrātiskas

valsts iekārtas aizsardzība. Savukārt Pieteikumu iesniedzējs

uzskata, ka šā ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības

labklājības aizsardzība, bet Eiropas Savienības tiesības neesot

Latvijai uzlikušas pienākumu pieņemt apstrīdētās normas. Tādējādi

to mērķis neesot ievērot saistības, kas izriet no Latvijas

dalības Eiropas Savienībā.

Likumprojekta "Komercdarbības atbalsta kontroles

likums" (turpmāk - Kontroles likuma projekts) izskatīšanas

ietvaros, Finanšu ministrija iesniedza priekšlikumu par likuma 8.

panta pirmo daļu. Finanšu ministrija šīs normas mērķi formulēja

tā: "[..] nepieļaut komercsabiedrībām, kuras saņēmušas vai

plāno saņemt atbalstu, kas tiek piešķirts finanšu grūtībās

nonākušām komercsabiedrībām, un kurām ir pakārtotās saistības,

primāri veikt nevis saņemtā atbalsta atmaksu, bet gan pakārtoto

saistību izpildi, kas ir pretrunā ar sabiedrības un nodokļu

maksātāju interesēm. [..] Atbilstoši likumprojektā noteiktajam

tiek prezumēts, ka sniegtais atbalsts komercsabiedrībām tiks

primāri izmantots komercsabiedrību darbības nodrošināšanai, nevis

atsevišķu indivīdu mantisko interešu īstenošanai" (sk.

lietas materiālu 5. sēj. 63. lp.).

Savukārt Grozījumu likumprojekta anotācijā norādīts, ka šis

likumprojekts paredz speciālu likvidācijas regulējumu attiecībā

uz visām komercsabiedrībām, kuras saņēmušas atbalstu. Speciāla

regulējuma izveide attiecībā uz šādām komercsabiedrībām ir

pamatota ar svarīgām nodokļu maksātāju un visas sabiedrības

interesēm - nepieļaut atbalstam piešķirtā finansējuma izmantošanu

pakārtoto saistību izpildei, nevis saņemtā atbalsta atmaksai.

Neizstrādājot un nepieņemot šādu speciālu regulējumu, valsts

nesaņemtu atbalsta summas atmaksu. Tas nonāktu pretrunā ar lēmumā

Nr. 2015/126 noteikto sloga sadales principu (sk.

likumprojekta "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles

likumā" anotācijas I daļas 2. punktu, pieejama:

www.saeima.lv).

No Kontroles likuma 8.1 panta otrās daļas 1. un 2.

punkta, kā arī trešās daļas izstrādes materiāliem izriet, ka arī

tādos gadījumos, kad ir skaidrs, ka atbalsts netiks atgūts, un

komercsabiedrība, kas saņēmusi atbalstu, tiek likvidēta, ir

nepieciešams nodrošināt sloga sadales principa ievērošanu un to,

ka valsts pēc iespējas atgūst ar atbalstu sniegtos līdzekļus. Šo

normu nepieciešamība izriet no lēmuma Nr. 2015/162 (sk.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 20. septembra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka apstrīdēto normu pieņemšanas

pamatā bija Eiropas Savienības izvirzītā prasība nepieļaut to, ka

komercsabiedrības, kuras saņēmušas vai plāno saņemt atbalstu un

kurām ir pakārtotās saistības, veic nevis saņemtā atbalsta

atmaksu, bet gan pakārtoto saistību izpildi. Atbalsta sniegšana

ir cieši saistīta ar Eiropas Savienības regulējumu. Vispārīgi šis

jautājums ir regulēts LESD 107. un 108. pantā, un uz šo pantu

pamata ir izdoti vairāki citi Eiropas Savienības tiesību akti,

tostarp Banku darbības paziņojums, un pieņemts lēmums Nr.

2015/162.

Tādējādi apstrīdētajās normās noteiktais ierobežojums, kas

liedz saņemt pakārtoto saistību pamatsummas atmaksu, atbilstoši

Eiropas Savienības izvirzītajām prasībām kalpo mērķim nodrošināt

to, ka pakārtoto saistību kreditori nesaņem nepamatotu labumu,

valsts līdzekļi netiek izšķērdēti un atbalstā saņemtā naudas

summa pēc iespējas atgriežas valsts budžetā. Šis ierobežojums

vērsts uz to, lai tiktu nodrošinātas svarīgas nodokļu maksātāju

un visas sabiedrības intereses. Ir būtiski tas, lai pakārtoto

saistību kreditori uzņemtos samērīgu nastu salīdzinājumā ar to

slogu, kuru uzņemas nodokļu maksātāji, kad komercsabiedrībai tiek

sniegts atbalsts.

Līdz ar to apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības

nodrošināšana.