26. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Konstatējot pamattiesību ierobežojuma leģitīmo
mērķi, nepieciešams izvērtēt ierobežojuma atbilstību samērīguma
principam. Arī tiesiskās paļāvības princips prasa līdzsvarot
personu tiesisko paļāvību ar sabiedrības interesēm (sk.
Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr.
2009-08-01 25. punktu un 2010. gada 27. oktobra sprieduma lietā
Nr. 2010-12-03 15. punktu).
Lai izvērtētu pamattiesību ierobežojuma samērīgumu,
jānoskaidro:
1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa
sasniegšanai;
2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši
(saudzējošāki) līdzekļi;
3) vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda
tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (sk.,
piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā
Nr. 2010-60-01 23. punktu).
Ja, izvērtējot tiesību normu, tiek atzīts, ka tā neatbilst
kaut vienam no šiem kritērijiem, tad tā neatbilst arī samērīguma
principam un ir prettiesiska (sk., piemēram, Satversmes tiesas
2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu
daļas 3.1. punktu).