27. pants

Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

Pēc Pieteikumu iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas neesot

piemērots līdzeklis sloga sadales principa ieviešanai. Savukārt

Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa

sasniegšanai. Ar tām esot panākts, ka tiek ievērotas Eiropas

Savienības tiesību normas atbalsta jomā un atbalstu saņēmusi

komercsabiedrība, cik vien tas iespējams, atmaksā šo atbalstu.

Atgūtie naudas līdzekļi tiekot ieskaitīti valsts budžetā un varot

tikt izmantoti sabiedrības interesēs.

Jau kopš Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma, kas

parakstīts Romā 1957. gada 25. martā, valsts atbalsta politika ir

bijusi konkurences politikas neatņemama sastāvdaļa, un Eiropas

Komisijas uzdevums ir bijis novērst to, ka dalībvalstu

piešķirtais atbalsts pārmērīgi kropļo konkurenci. Konkurences

politika balstās uz domu, ka tirgus ekonomika ir labākā garantija

dzīves apstākļu uzlabošanai Eiropas Savienībā tās pilsoņu labā,

kas ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem. Ir jāapzinās, ka

atbalstu nākas finansēt nodokļu maksātājiem, un tas nozīmē

alternatīvās izmaksas. Atbalsta sniegšana komercsabiedrībām

nozīmē to, ka tiek atņemts finansējums citām politikas jomām.

Valsts līdzekļi ir ierobežoti, un tie ir vajadzīgi daudziem

svarīgiem mērķiem, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei,

valsts drošībai, sociālajai aizsardzībai un citiem (sk.

Eiropas Komisijas 2005. gada 7. jūnija Valsts atbalsta rīcības

plāna 5., 6. un 8. punktu, pieejams:

https://eur-lex.europa.eu/).

LESD 107. panta pirmā daļa paredz vispārēju aizliegumu

dalībvalstīm piešķirt atbalstu. Tomēr šā panta otrajā un trešajā

daļā ir noteikti gadījumi, kad atbalsts ir uzskatāms vai var tikt

uzskatīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Viens

no šādiem gadījumiem ir tas, kas paredzēts LESD 107. panta 3.

punkta "b" apakšpunktā, proti, par saderīgu ar iekšējo

tirgu var uzskatīt atbalstu, kas novērš nopietnus traucējumus

kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

LESD 108. pants piešķir Eiropas Komisijai plašas pilnvaras

lemt par atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Lai nodrošinātu šādu saderīgumu, Eiropas Komisija, pieņemot

lēmumu par atbalstu, lēmumā var ietvert pasākumus, kas valstij

jāveic. Konkrētajā gadījumā lēmums Nr. 2015/162 satur noteikumus

par pasākumiem, kādi veicami konkurences izkropļojumu mazināšanai

un sloga sadales nostiprināšanai. Eiropas Komisija lēmuma Nr.

2015/162 113. apsvērumā norādījusi, ka atbalsts tiks pārbaudīts,

pamatojoties uz Banku darbības paziņojumu.

Kā izriet no Banku darbības paziņojuma 3. punkta, tas, kā arī

visi atsevišķie lēmumi par atbalsta pasākumiem un shēmām, kas

ietilpst šo paziņojumu darbības jomā, pieņemti, pamatojoties uz

LESD 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu. Eiropas

Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Banku darbības paziņojums nevar

dalībvalstīm radīt autonomas saistības, bet ar to tikai tiek

izvirzīti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu bankām

finanšu krīzes apstākļos piešķirtā atbalsta saderību ar Eiropas

Savienības iekšējo tirgu. Tas Eiropas Komisijai ir jāņem vērā,

īstenojot plašo rīcības brīvību, kas tai piešķirta saskaņā ar

LESD 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu (sk.

Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija sprieduma lietā

C-526/14 "Kotnik and Others" 44. punktu).

Citiem vārdiem sakot, Banku darbības paziņojums nav uzskatāms

par tādu, kas uzliktu dalībvalstīm pienākumu veikt tā 40.‑46.

punktā paredzētos sloga sadales pasākumus. Tomēr Banku darbības

paziņojumam ir autoritatīvs spēks un tas nozīmē, ka Eiropas

Komisija visdrīzāk paziņoto atbalstu vērtēs, ņemot vērā Banku

darbības paziņojumā izvirzītos noteikumus un nosacījumus. Tikai

izņēmuma gadījumā tā apstiprinās tādu atbalsta projektu, kas

neatbilst Banku darbības paziņojumā noteiktajiem kritērijiem

(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija

sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others." 43.

punktu).

Tas attiecas arī uz apstākļiem, kādi bija izveidojušies,

sniedzot atbalstu AS "Parex banka", proti, lemjot par

pasākumiem, kas nepieciešami, lai jau piešķirtais atbalsts tiktu

atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Banku darbības paziņojuma 40.‑46. punktā citstarp kā atbalsta

atļaušanas nosacījums ir paredzēts akcionāru un pakārtoto

saistību kreditoru sloga sadalījums. Banku darbības paziņojuma

41. punktā noteikts: pēc tam, kad zaudējumu kompensēšanai

izmantots pašu kapitāls, atbilstīgs sloga sadalījums parasti

ietvers hibrīdkapitāla turētāju un pakārtoto parādu turētāju

ieguldījumu. Hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda turētājiem ir

jāiegulda līdzekļi, lai maksimāli samazinātu kapitāla iztrūkumu.

Šāds ieguldījums var būt vai nu pārvēršana pirmā līmeņa pamata

kapitālā, vai instrumentu pamatsummas norakstīšana. Jebkurā

gadījumā likumīgi iespējamā apmērā ir jānovērš saņēmēja naudas

aizplūšana šādu vērstpapīru turētājiem.

Lēmuma Nr. 2015/162 72. apsvērumā citstarp norādīts, ka AS

"Reverta" pārsniedza iepriekš apstiprinātās

likviditātes summas daļēji tieši tā iemesla dēļ, ka pēc atbalsta

saņemšanas joprojām tika veikti procentu maksājumi pakārtoto

saistību kreditoriem. Lai novērstu to, ka no papildu atbalsta

sniegšanas labumu gūtu pakārtoto saistību kreditori, šā lēmuma

73. apsvērumā Latvija apņēmās:

1) nodrošināt to, ka AS "Citadele" un AS

"Reverta", kā arī to radniecīgie uzņēmumi nevienam

savam subordinētajam kreditoram un akcionāram (kas nav pati

Latvijas valsts vai ERAB) nemaksā procentus vai dividendes par

esošajiem kapitāla instrumentiem, līdz un ja vien AS

"Reverta" un/vai AS "Citadele banka"

piešķirtais atbalsts būs pilnīgi atmaksāts un ja vien nepastāv

juridisks pienākums to darīt. Ciktāl šāds juridisks pienākums

pastāv, Latvija apņemas tos pēc iespējas drīz atcelt (katrā ziņā

vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim);

2) neatmaksāt nekādu piešķirtu un vēl neatmaksātu

kredītsaistību pamatsummu no pārmantoto subordinēto aizdevumu

vidus, ja vien un līdz viss AS "Reverta"/AS

"Citadele banka" piešķirtais atbalsts būs pilnīgi

atmaksāts;

3) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim tiek ieviestas tiesību

normas, kas nepieciešamas, lai varētu ievērot iepriekš minētās

apņemšanās.

Kā izriet no lēmuma Nr. 2015/162 147., 156., 165., 166., 167.

apsvēruma un 2. panta Eiropas Komisija ir pozitīvi vērtējusi šo

apņemšanos un secinājusi, ka sniegtais atbalsts atbilst sloga

sadales prasībām, kas izklāstītas Banku darbības paziņojumā.

Finanšu ministrija norāda: sloga sadales princips nodrošina

to, ka finansiālās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai radušos

zaudējumu segšanā piedalās arī tās akcionāri un investori (sk.

lietas materiālu 6. sēj. 5. lp. un 7. sēj. 41. lp).

Apstrīdētās normas nodrošinot arī to, ka atbalsta veidā

komercsabiedrībā ieguldītie finanšu līdzekļi tiek izmantoti

sabiedrības vajadzībām un valsts attīstības nodrošināšanai, pēc

iespējas novēršot to, ka no atbalsta, kas sniegts

komercsabiedrībai, nepamatotu labumu gūst atsevišķas personas,

kas šajā gadījumā ir pakārtoto saistību turētāji (sk. lietas

materiālu 6. sēj. 5. lp.).

Apstrīdētās normas nosaka aizliegumu pildīt pakārtotās

saistības, tai skaitā aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt procentus

vai citu atlīdzību, līdz pilnībā ir atmaksāts saņemtais atbalsts.

Šāds aizliegums ir saskanīgs ar minēto Latvijas apņemšanos.

Likumdevējam jāizvēlas tāds līdzeklis savu apņemšanos

īstenošanai, kurš atbilstu Satversmei un Latvijas

starptautiskajām saistībām. Latvija ir transponējusi principus un

nosacījumus, kas tai bija jāievēro, lai Eiropas Komisija atzītu

papildu atbalsta piešķiršanu par saderīgu ar Eiropas Savienības

iekšējo tirgu, un līdz ar to nodrošinātu, ka atbalsts ir sniegts

sabiedrības interesēs.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar atbalstu visa sabiedrība

tiek pasargāta no negatīvajām sekām, ko varētu radīt

komercsabiedrības neveiksmīga pārvaldīšana un sekojošā

maksātnespēja. Sniedzot atbalstu, valsts iegūst kontrolējošu

ietekmi uz komercsabiedrības finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij ir

jānodrošina tāda komercsabiedrības pārvaldīšana, lai pēc iespējas

tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot

komercsabiedrības tiesības pildīt pakārtotās saistības, tiek

nodrošināta piešķirtā atbalsta izlietošana komercsabiedrības

interesēs, proti, komercsabiedrības restrukturizācijai un

normālas komercdarbības atjaunošanai, tādējādi nodrošinot arī to,

ka komercsabiedrībā ieguldītie valsts finanšu līdzekļi pēc

iespējas tiek izlietoti sabiedrības interesēs, turklāt tiek

veicināta valsts ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšana (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr.

2014-36-01 20. punktu).

Komercsabiedrībai pēc atbalsta saņemšanas turpmāk jādarbojas

tā, lai maksimāli optimizētu šā atbalsta atgūšanu un to atmaksātu

valsts budžetā. Tādēļ ir nepieciešama sloga sadale un

ierobežojumi, kas liedz pakārtoto saistību kreditoriem saņemt

viņu prasījumu apmierinājumu. Taču ir iespējami gadījumi, kad

tiek uzsākta konkrētās komercsabiedrības likvidācija. Arī šādā

gadījumā ir būtiski veicināt valsts ieguldīto finanšu līdzekļu

atgūšanu. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt, ka pakārtoto

saistību kreditori savu saistību apmierinājumu nesaņem visu to

laiku, kamēr nav atmaksāts atbalsts.

Tādējādi ar apstrīdēto normu palīdzību tiek nodrošināta

sabiedrības interešu aizsardzība.

Līdz ar to likumdevēja izmantotie līdzekļi ir

piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

sasniegšanai.