27. pants

1Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

2piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

3vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi.

4Pēc Pieteikumu iesniedzēja ieskata, apstrīdētās normas neesot

5piemērots līdzeklis sloga sadales principa ieviešanai. Savukārt

6Saeima norāda, ka apstrīdētās normas ir piemērotas leģitīmā mērķa

7sasniegšanai. Ar tām esot panākts, ka tiek ievērotas Eiropas

8Savienības tiesību normas atbalsta jomā un atbalstu saņēmusi

9komercsabiedrība, cik vien tas iespējams, atmaksā šo atbalstu.

10Atgūtie naudas līdzekļi tiekot ieskaitīti valsts budžetā un varot

11tikt izmantoti sabiedrības interesēs.

12Jau kopš Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma, kas

13parakstīts Romā 1957. gada 25. martā, valsts atbalsta politika ir

14bijusi konkurences politikas neatņemama sastāvdaļa, un Eiropas

15Komisijas uzdevums ir bijis novērst to, ka dalībvalstu

16piešķirtais atbalsts pārmērīgi kropļo konkurenci. Konkurences

17politika balstās uz domu, ka tirgus ekonomika ir labākā garantija

18dzīves apstākļu uzlabošanai Eiropas Savienībā tās pilsoņu labā,

19kas ir viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem. Ir jāapzinās, ka

20atbalstu nākas finansēt nodokļu maksātājiem, un tas nozīmē

21alternatīvās izmaksas. Atbalsta sniegšana komercsabiedrībām

22nozīmē to, ka tiek atņemts finansējums citām politikas jomām.

23Valsts līdzekļi ir ierobežoti, un tie ir vajadzīgi daudziem

24svarīgiem mērķiem, piemēram, izglītībai, veselības aprūpei,

25valsts drošībai, sociālajai aizsardzībai un citiem (sk.

26Eiropas Komisijas 2005. gada 7. jūnija Valsts atbalsta rīcības

27plāna 5., 6. un 8. punktu, pieejams:

28https://eur-lex.europa.eu/).

29LESD 107. panta pirmā daļa paredz vispārēju aizliegumu

30dalībvalstīm piešķirt atbalstu. Tomēr šā panta otrajā un trešajā

31daļā ir noteikti gadījumi, kad atbalsts ir uzskatāms vai var tikt

32uzskatīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Viens

33no šādiem gadījumiem ir tas, kas paredzēts LESD 107. panta 3.

34punkta "b" apakšpunktā, proti, par saderīgu ar iekšējo

35tirgu var uzskatīt atbalstu, kas novērš nopietnus traucējumus

36kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

37LESD 108. pants piešķir Eiropas Komisijai plašas pilnvaras

38lemt par atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

39Lai nodrošinātu šādu saderīgumu, Eiropas Komisija, pieņemot

40lēmumu par atbalstu, lēmumā var ietvert pasākumus, kas valstij

41jāveic. Konkrētajā gadījumā lēmums Nr. 2015/162 satur noteikumus

42par pasākumiem, kādi veicami konkurences izkropļojumu mazināšanai

43un sloga sadales nostiprināšanai. Eiropas Komisija lēmuma Nr.

442015/162 113. apsvērumā norādījusi, ka atbalsts tiks pārbaudīts,

45pamatojoties uz Banku darbības paziņojumu.

46Kā izriet no Banku darbības paziņojuma 3. punkta, tas, kā arī

47visi atsevišķie lēmumi par atbalsta pasākumiem un shēmām, kas

48ietilpst šo paziņojumu darbības jomā, pieņemti, pamatojoties uz

49LESD 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu. Eiropas

50Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Banku darbības paziņojums nevar

51dalībvalstīm radīt autonomas saistības, bet ar to tikai tiek

52izvirzīti nosacījumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu bankām

53finanšu krīzes apstākļos piešķirtā atbalsta saderību ar Eiropas

54Savienības iekšējo tirgu. Tas Eiropas Komisijai ir jāņem vērā,

55īstenojot plašo rīcības brīvību, kas tai piešķirta saskaņā ar

56LESD 107. panta 3. punkta "b" apakšpunktu (sk.

57Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija sprieduma lietā

58C-526/14 "Kotnik and Others" 44. punktu).

59Citiem vārdiem sakot, Banku darbības paziņojums nav uzskatāms

60par tādu, kas uzliktu dalībvalstīm pienākumu veikt tā 40.‑46.

61punktā paredzētos sloga sadales pasākumus. Tomēr Banku darbības

62paziņojumam ir autoritatīvs spēks un tas nozīmē, ka Eiropas

63Komisija visdrīzāk paziņoto atbalstu vērtēs, ņemot vērā Banku

64darbības paziņojumā izvirzītos noteikumus un nosacījumus. Tikai

65izņēmuma gadījumā tā apstiprinās tādu atbalsta projektu, kas

66neatbilst Banku darbības paziņojumā noteiktajiem kritērijiem

67(sal. sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija

68sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others." 43.

69punktu).

70Tas attiecas arī uz apstākļiem, kādi bija izveidojušies,

71sniedzot atbalstu AS "Parex banka", proti, lemjot par

72pasākumiem, kas nepieciešami, lai jau piešķirtais atbalsts tiktu

73atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

74Banku darbības paziņojuma 40.‑46. punktā citstarp kā atbalsta

75atļaušanas nosacījums ir paredzēts akcionāru un pakārtoto

76saistību kreditoru sloga sadalījums. Banku darbības paziņojuma

7741. punktā noteikts: pēc tam, kad zaudējumu kompensēšanai

78izmantots pašu kapitāls, atbilstīgs sloga sadalījums parasti

79ietvers hibrīdkapitāla turētāju un pakārtoto parādu turētāju

80ieguldījumu. Hibrīdkapitāla un pakārtotā parāda turētājiem ir

81jāiegulda līdzekļi, lai maksimāli samazinātu kapitāla iztrūkumu.

82Šāds ieguldījums var būt vai nu pārvēršana pirmā līmeņa pamata

83kapitālā, vai instrumentu pamatsummas norakstīšana. Jebkurā

84gadījumā likumīgi iespējamā apmērā ir jānovērš saņēmēja naudas

85aizplūšana šādu vērstpapīru turētājiem.

86Lēmuma Nr. 2015/162 72. apsvērumā citstarp norādīts, ka AS

87"Reverta" pārsniedza iepriekš apstiprinātās

88likviditātes summas daļēji tieši tā iemesla dēļ, ka pēc atbalsta

89saņemšanas joprojām tika veikti procentu maksājumi pakārtoto

90saistību kreditoriem. Lai novērstu to, ka no papildu atbalsta

91sniegšanas labumu gūtu pakārtoto saistību kreditori, šā lēmuma

9273. apsvērumā Latvija apņēmās:

931) nodrošināt to, ka AS "Citadele" un AS

94"Reverta", kā arī to radniecīgie uzņēmumi nevienam

95savam subordinētajam kreditoram un akcionāram (kas nav pati

96Latvijas valsts vai ERAB) nemaksā procentus vai dividendes par

97esošajiem kapitāla instrumentiem, līdz un ja vien AS

98"Reverta" un/vai AS "Citadele banka"

99piešķirtais atbalsts būs pilnīgi atmaksāts un ja vien nepastāv

100juridisks pienākums to darīt. Ciktāl šāds juridisks pienākums

101pastāv, Latvija apņemas tos pēc iespējas drīz atcelt (katrā ziņā

102vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim);

1032) neatmaksāt nekādu piešķirtu un vēl neatmaksātu

104kredītsaistību pamatsummu no pārmantoto subordinēto aizdevumu

105vidus, ja vien un līdz viss AS "Reverta"/AS

106"Citadele banka" piešķirtais atbalsts būs pilnīgi

107atmaksāts;

1083) veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka

109vēlākais līdz 2015. gada 30. aprīlim tiek ieviestas tiesību

110normas, kas nepieciešamas, lai varētu ievērot iepriekš minētās

111apņemšanās.

112Kā izriet no lēmuma Nr. 2015/162 147., 156., 165., 166., 167.

113apsvēruma un 2. panta Eiropas Komisija ir pozitīvi vērtējusi šo

114apņemšanos un secinājusi, ka sniegtais atbalsts atbilst sloga

115sadales prasībām, kas izklāstītas Banku darbības paziņojumā.

116Finanšu ministrija norāda: sloga sadales princips nodrošina

117to, ka finansiālās grūtībās nonākušai komercsabiedrībai radušos

118zaudējumu segšanā piedalās arī tās akcionāri un investori (sk.

119lietas materiālu 6. sēj. 5. lp. un 7. sēj. 41. lp).

120Apstrīdētās normas nodrošinot arī to, ka atbalsta veidā

121komercsabiedrībā ieguldītie finanšu līdzekļi tiek izmantoti

122sabiedrības vajadzībām un valsts attīstības nodrošināšanai, pēc

123iespējas novēršot to, ka no atbalsta, kas sniegts

124komercsabiedrībai, nepamatotu labumu gūst atsevišķas personas,

125kas šajā gadījumā ir pakārtoto saistību turētāji (sk. lietas

126materiālu 6. sēj. 5. lp.).

127Apstrīdētās normas nosaka aizliegumu pildīt pakārtotās

128saistības, tai skaitā aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt procentus

129vai citu atlīdzību, līdz pilnībā ir atmaksāts saņemtais atbalsts.

130Šāds aizliegums ir saskanīgs ar minēto Latvijas apņemšanos.

131Likumdevējam jāizvēlas tāds līdzeklis savu apņemšanos

132īstenošanai, kurš atbilstu Satversmei un Latvijas

133starptautiskajām saistībām. Latvija ir transponējusi principus un

134nosacījumus, kas tai bija jāievēro, lai Eiropas Komisija atzītu

135papildu atbalsta piešķiršanu par saderīgu ar Eiropas Savienības

136iekšējo tirgu, un līdz ar to nodrošinātu, ka atbalsts ir sniegts

137sabiedrības interesēs.

138Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ar atbalstu visa sabiedrība

139tiek pasargāta no negatīvajām sekām, ko varētu radīt

140komercsabiedrības neveiksmīga pārvaldīšana un sekojošā

141maksātnespēja. Sniedzot atbalstu, valsts iegūst kontrolējošu

142ietekmi uz komercsabiedrības finanšu līdzekļiem, tāpēc valstij ir

143jānodrošina tāda komercsabiedrības pārvaldīšana, lai pēc iespējas

144tiktu aizsargātas sabiedrības intereses. Ierobežojot

145komercsabiedrības tiesības pildīt pakārtotās saistības, tiek

146nodrošināta piešķirtā atbalsta izlietošana komercsabiedrības

147interesēs, proti, komercsabiedrības restrukturizācijai un

148normālas komercdarbības atjaunošanai, tādējādi nodrošinot arī to,

149ka komercsabiedrībā ieguldītie valsts finanšu līdzekļi pēc

150iespējas tiek izlietoti sabiedrības interesēs, turklāt tiek

151veicināta valsts ieguldīto finanšu līdzekļu atgūšana (sk.

152Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr.

1532014-36-01 20. punktu).

154Komercsabiedrībai pēc atbalsta saņemšanas turpmāk jādarbojas

155tā, lai maksimāli optimizētu šā atbalsta atgūšanu un to atmaksātu

156valsts budžetā. Tādēļ ir nepieciešama sloga sadale un

157ierobežojumi, kas liedz pakārtoto saistību kreditoriem saņemt

158viņu prasījumu apmierinājumu. Taču ir iespējami gadījumi, kad

159tiek uzsākta konkrētās komercsabiedrības likvidācija. Arī šādā

160gadījumā ir būtiski veicināt valsts ieguldīto finanšu līdzekļu

161atgūšanu. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt, ka pakārtoto

162saistību kreditori savu saistību apmierinājumu nesaņem visu to

163laiku, kamēr nav atmaksāts atbalsts.

164Tādējādi ar apstrīdēto normu palīdzību tiek nodrošināta

165sabiedrības interešu aizsardzība.

166Līdz ar to likumdevēja izmantotie līdzekļi ir

167piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa

168sasniegšanai.