28. pants

Apstrīdētajās normās noteiktie tiesību ierobežojumi

ir nepieciešami, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu

ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt

vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

punktu).

Pēc Pieteikumu iesniedzēja ieskata, apstrīdēto normu leģitīmo

mērķi var sasniegt vairākos citos, viņa pamattiesības mazāk

ierobežojošos veidos. Savukārt Saeima norāda, ka Pieteikumu

iesniedzēja norādītos alternatīvos līdzekļus nevar uzskatīt par

saudzējošākiem leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļiem. Pieņemot

apstrīdētās normas, likumdevējs esot vērtējis, vai nepastāv

saudzējošāki līdzekļi, ar ko sasniegt leģitīmo mērķi. Tomēr

neviens no šiem līdzekļiem mērķi nesasniegtu tādā pašā

kvalitātē.

28.1. Kā jau tika atzīts iepriekš šajā spriedumā,

nepieciešamība pieņemt apstrīdētās normas izrietēja no Eiropas

Savienības tiesībām. Tādējādi visupirms noskaidrojams, vai Banku

darbības paziņojums un lēmums Nr. 2015/162 paredzēja valsts

rīcības brīvību attiecīgo prasību ieviešanā.

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Banku darbības

paziņojumā nav pieprasīts, lai tā 40.‑46. punktā minētie sloga

sadales pasākumi tiktu veikti kādā īpašā veidā vai kārtībā

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 30. oktobra

sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others" 72.

punktu). Taču jebkurā gadījumā ar šiem pasākumiem ir

jāsasniedz tas mērķis, kura dēļ sloga sadale vispār noteikta par

nepieciešamu, proti, jānovērš tāda situācija, ka pakārtoto

saistību kreditori gūst nepamatotu labumu no atbalsta

piešķiršanas.

Līdz ar to, vispārīgi ieviešot prasības, kas izriet no Eiropas

Savienības tiesību aktiem, tostarp no Banku darbības paziņojuma,

var būt iespējami vairāki risinājumi un dažādi regulējumi, taču

tiem jebkurā gadījumā jābūt tādiem, kas nodrošina iepriekš minētā

sloga sadales mērķa sasniegšanu.

Lēmuma Nr. 2015/162 73. apsvērumā noteikts, ka Latvija savu

apņemšanos nepieļaut naudas aizplūšanu pie AS "Reverta"

pakārtoto saistību kreditoriem izpildīs ar vienu no šādiem trim

līdzekļiem: ar tiesību aktu nosakot aizliegumu veikt maksājumus,

konvertējot prasījumu pirmā līmeņa kapitālā bez balsstiesībām vai

prasījumu norakstot. Taču visi šie līdzekļi pakārtoto saistību

kreditorus ietekmētu vienlīdz smagi, proti, jebkurā gadījumā

pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu iespēju saņemt sava

prasījuma apmierinājumu pirms tam, kad AS "Reverta"

atmaksā saņemto atbalstu. Uz to norāda arī pieaicinātā persona

LL.M. Uģis Zeltiņš (sk. lietas materiālu 6. sēj. 77.

lp.)

28.2. Satversmes tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai

likumdevējs, ierobežojot personas pamattiesības, ir pienācīgi

izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri pamattiesības

aizskartu mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

30. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 19. punktu). Tāpat

tiesa var norādīt, ka šādi alternatīvi līdzekļi pastāv (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr.

2005-09-01 14.3. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk

ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma

nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009.

gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2.

punktu).

28.2.1. Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka leģitīmo

mērķi būtu iespējams sasniegt, pirmkārt, apstrīdētajās normās

paredzot pienākumu ievērot principu "neviens kreditors nav

sliktāks nekā citi" un, otrkārt, paredzot pakārtoto saistību

dzēšanu uz līguma pamata vai pret taisnīgu atlīdzību uz likuma

pamata.

Lai ieviestu sloga sadales principu, nav pieļaujams tas, ka

pakārtoto saistību kreditors saņem sava prasījuma apmierinājumu

pirms tam, kad ir atmaksāts atbalsts. Pakārtoto saistību dzēšana

uz līguma pamata nozīmētu, ka pakārtoto saistību kreditori vismaz

daļēji saņemtu sava prasījuma apmierinājumu, jo vienošanās ir

kompromisa rezultātā panākts divu pušu gribas izteikums. Savukārt

taisnīga atlīdzība uz likuma pamata jau pati par sevi nozīmē to,

ka pakārtoto saistību kreditoriem tiek piešķirti naudas

līdzekļi.

Tādējādi šie Pieteikumu iesniedzēja minētie alternatīvie

līdzekļi nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

tādā pašā kvalitātē.

28.2.2. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma 8. panta

pirmo daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -

komercsabiedrības vienpusēju atkāpšanos no pakārtoto saistību

izpildes un komercsabiedrības maksātnespējas procesa uzsākšanu.

Finanšu ministrija, iesniedzot priekšlikumu par 8. panta pirmās

daļas iekļaušanu Kontroles likuma projektā, norādījusi, ka,

vienpusēji atkāpjoties no pakārtoto saistību izpildes, pastāv

būtiski tiesvedību riski, tostarp iespēja tiesvedības laikā

piemērot prasības nodrošinājumu. Turklāt šāds risinājums esot

uzskatāms par pakārtoto saistību turētājiem nelabvēlīgāku. Arī

maksātnespējas procesa uzsākšana esot pakārtoto saistību

turētājiem nelabvēlīgāka, jo esot jāievēro valsts kā vienīgā

nodrošinātā kreditora prioritāte attiecībā pret citiem

komercsabiedrības kreditoriem (sk. finanšu ministra vēstuli

lietas materiālu 5. sēj. 70.‑71. lp.).

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka neviens no minētajiem

līdzekļiem ar Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu noteiktā

ierobežojuma leģitīmo mērķi nesasniegtu tādā pašā kvalitātē. Tie

ne tikai apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz ar to

arī visu sabiedrību, bet pat radītu vēl nelabvēlīgāku situāciju

Pieteikumu iesniedzējiem un citiem pakārtoto saistību subjektiem

(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2014-36-01 21. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes

tiesai nav pamata izdarīt citādu secinājumu, lai arī šīs lietas

izskatīšanas priekšmets ir nevis procentu maksājumu saņemšana,

bet Termiņdepozīta līguma pamatsummas atmaksa. Abos minētajos

gadījumos ir nepieciešams nodrošināt to, ka ieguldītie valsts

līdzekļi netiek izlietoti pretēji sabiedrības interesēm un tiek

pēc iespējas ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā.

28.2.3. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma

8.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo

daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -

komercsabiedrības likvidāciju un maksātnespējas procesa uzsākšanu

(sk. lietas materiālu 7. sēj. 21. lp, likumprojekta

"Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā"

anotācijas I daļas 2. punktu). Finanšu ministrija Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra sēdē, kurā

tika vērtēts Grozījumu likumprojekts Saeimas sēdei 2. lasījumā,

norādīja, ka gan tā, gan Tieslietu ministrija nonākušas pie

secinājuma, ka ar maksātnespējas tiesisko regulējumu pakārtoto

saistību kreditoru līdzekļi nebūtu mazāk ierobežoti (sk.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra

sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj). Pieteikumu

iesniedzējs, argumentējot, ka ar apstrīdētajām normām nav

ieviests princips "neviens kreditors nav sliktāks par

citiem", uzsver, ka komercsabiedrības maksātnespēja un

likvidācija viņa tiesības skartu mazāk.

Banku darbības paziņojuma 46. punkts noteic, ka ir jāievēro

princips "neviens kreditors nav sliktāks par citiem".

Tas nozīmē, ka pakārtoto saistību kreditori nesaņem mazāku summu

par to, kādu tie būtu saņēmuši, ja atbalsts nebūtu piešķirts.

Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka sloga sadales pasākumi,

kas ir noteikti kā priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai bankai,

kurā konstatēts iztrūkums, nevar apdraudēt pakārtoto kreditoru

tiesības uz īpašumu tādā apmērā, kādā tās tiktu apdraudētas

maksātnespējas procedūras laikā, ja šāds atbalsts netiktu

piešķirts (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija

sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others." 78.

punktu).

No minētā izriet, ka sloga sadales pasākumu rezultātā

pakārtoto saistību kreditoru stāvoklis nevar tikt pasliktināts

salīdzinājumā ar situāciju, kāda izveidotos tad, ja atbalsts

netiktu sniegts. Taču šis princips ir saprotams nevis kā tāds,

kas izslēgtu paša sloga sadales ieviešanu, bet gan kā tāds, kas

nodrošina samērīgu sloga sadales ieviešanu, proti, to, lai

pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu jāuzņemas nepamatoti smags

slogs. Princips "neviens kreditors nav sliktāks par

citiem" nenozīmē to, ka sloga sadalē iesaistīta pakārtoto

saistību kreditora prasījumam jātiek apmierinātam vienā kārtā ar

citiem kreditoriem (sk. pieaicinātās personas LL.M. Uģa

Zeltiņa viedokli lietas materiālu 6. sēj. 76. lp.).

Saeima norāda, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā būtu

uzsākts AS "Parex banka" maksātnespējas process, pēc

kura pasludināšanas apstātos aizdevuma (kredīta) lietošanas

procentu pieaugums. Šādu viedokli pauž arī Tieslietu ministrija

(sk. lietas materiālu 5. sēj. 103. lp.).

Procentu maksājumiem nenoliedzami ir ekonomiska vērtība. Ar

tiem tiek papildināts personas naudas līdzekļu - tai piederošā

īpašuma - apmērs. Lietā nav strīda par to, ka līdz 2014. gada 1.

jūlijam, kad spēkā stājās Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa,

par pakārtotajām saistībām tika aprēķināti un maksāti procenti.

Taču to pieaugums atbilstoši Maksātnespējas likuma 63. panta

pirmās daļas 3. punktam un Kredītiestāžu likuma 149. panta 3.

punktam apstātos līdz ar maksātnespējas procesa

pasludināšanu.

Tādējādi pakārtoto saistību kreditori no atbalsta piešķiršanas

guva tādu labumu, kādu nebūtu guvuši, ja atbalsts netiktu

piešķirts un tiktu uzsākts AS "Parex banka"

maksātnespējas process. Tādā gadījumā šo kreditoru stāvoklis būtu

vēl sliktāks, jo maksātnespējas tiesiskais regulējums nepieļautu

procentu maksājumus.

Finanšu ministrija norāda, ka tādā gadījumā, ja AS "Parex

banka" nesaņemtu atbalstu, tā būtu likvidējama un atbilstoši

Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 4. punktam pakārtoto

saistību prasījumu apmierināšana nebūtu iespējama, jo šie

prasījumi kreditoru hierarhijā atrodas viszemāk, tikai pirms

akcionāru prasījumiem (sk. lietas materiālu 6. sēj. 13.

lp.). Šādu viedokli pauž arī Finanšu un kapitāla tirgus

komisija (sk. lietas materiālu 5. sēj. 94. lp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši vispārīgajam

kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas regulējumam

kredītiestādes pakārtoto saistību aizdevēji un akcionāri tiek

aizsargāti daudz mazākā mērā nekā noguldītāji. Turklāt neviens

likums negarantē, ka komersants savus prasījumus vienmēr varēs

īstenot, jo pastāv dažādi riski, kas var ietekmēt šo iespēju.

Piemēram, komercsabiedrība var kļūt maksātnespējīga, un tādā

gadījumā nav garantēts tas, ka kreditori varēs īstenot savus

prasījumus (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.3. punktu).

No pieaicinātās personas Mg. iur. Gaida Bērziņa

norādītā izriet, ka kredītiestāžu maksātnespējas regulējums

būtiski neatšķiras no citu komercsabiedrību maksātnespējas

regulējuma. Ja maksātnespējas procesā tiktu atzīts kreditora

prasījums, kas izriet no pakārtotās saistības, tas saskaņā ar

Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu tiktu apmierināts tikai pēc

visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru

prasījumu apmierināšanas - ar nosacījumu, ka ir pilnībā atmaksāts

saņemtais atbalsts. Naudas līdzekļu trūkuma dēļ parādnieks tiktu

izslēgts no reģistra neatkarīgi no tā vai būtu vai nebūtu spēkā

Kontroles likuma 8.1 panta trešā daļa. Arī tādā

gadījumā, ja uzsāktā AS "Reverta" likvidācija būtu

turpināma pēc maksātnespējas procesa noteikumiem, uz Pieteikumu

iesniedzēju tiktu attiecināti apstrīdētajās normās noteiktie

ierobežojumi saistību izpildes prasīšanai (sk. lietas

materiālu 5. sēj. 120. un 123. lp.).

Apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā tiek apmierināti

kreditoru prasījumi, un pieļauj iespēju, ka pakārtoto saistību

kreditoru prasījumi netiks pilnībā apmierināti. Arī

Maksātnespējas likuma 118. pants paredz kreditoru grupēšanu, un

šā likuma regulējums pieļauj iespēju, ka pirms juridiskās

personas izslēgšanas no publiskā reģistra netiek apmierināti visi

kreditoru prasījumi (sk. Tieslietu ministrijas viedokli

lietas materiālu 5. sēj. 102. lp.). Tāpat kreditoru

grupēšana kredītiestādes likvidācijas gadījumā paredzēta arī

Kredītiestāžu likuma 139.2 un 139.3

pantā.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta piektajai daļai

pēc visu citu šajā pantā iepriekš norādīto kreditoru prasījumu

apmierināšanas tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru

prasījumi. Saskaņā ar šā likuma 118. panta desmito daļu pēc

nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas tiek apmierināti

komercsabiedrības akcionāru vai biedru prasījumi. Maksātnespējas

likuma 120. panta ceturtajā daļā noteikts, ka piecu dienu laikā

pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu,

administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par

parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts

arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.

Savukārt atbilstoši Kredītiestāžu likuma 139.3

panta 4. punktam pēc šā likuma 139.2 pantā paredzēto

kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas un 139.3

panta iepriekšējos punktos minēto kreditoru prasījumu

apmierināšanas tiek apmierināti prasījumi par līdzekļiem, kurus

kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar

nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi

kredītiestādes likvidācijas gadījumā. Kredītiestāžu likuma

139.5 pants noteic, ka naudas līdzekļi, kas paliek

pāri pēc šā likuma 139.2 un 139.3 pantā

minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes

akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.

Tātad pat tad, ja tiktu uzsākts AS "Parex banka" vai

vēlāk AS "Reverta" maksātnespējas process, Pieteikumu

iesniedzēja tiesības saņemt sava prasījuma apmierināšanu būtu

ierobežotas. Maksātnespējas tiesiskais regulējums paredz

kreditoru grupēšanu, un no tā izriet, ka Pieteikumu iesniedzējs

ar savu prasījumu būtu vienā no pēdējām kreditoru kārtām.

Maksātnespējas process negarantē kreditora tiesības saņemt

pilnīgu sava prasījuma apmierinājumu, un arī tajā

komercsabiedrība var tikt izslēgta no publiskā reģistra,

neapmierinot visu kreditoru prasījumus. Tas izriet arī no tiem

apsvērumiem, kāpēc bijis nepieciešams ierosināt maksātnespējas

procesu. Proti, ja reiz ir pasludināta komercsabiedrības

maksātnespēja, tas liecina par to, ka tai nav pietiekamu līdzekļu

visu kreditoru prasījumu segšanai. Arī no Saeimas un vairāku

pieaicināto personu norādītā izriet, ka, ņemot vērā AS

"Parex banka" un vēlāk AS "Reverta"

finansiālās grūtības, secināms: Pieteikumu iesniedzēja prasījums

arī tad, ja būtu pasludināta šo komercsabiedrību maksātnespēja,

netiktu apmierināts, un tas nebūtu šķērslis AS "Parex

banka" vai vēlāk AS "Reverta" izslēgšanai no

publiskā reģistra (sk. lietas materiālu 4. sēj. 37.‑39. lp.,

5. sēj. 95., 101., 116., 120. lp., 6. sēj. 13. lp.). Turklāt

jāņem vērā, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam pakārtoto saistību

kreditoriem tika veikti procentu maksājumi. Tātad ar

apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzēja tiesības uz īpašumu

ir ierobežotas pat mazākā mērā, nekā tās tiktu ierobežotas AS

"Parex banka" vai vēlāk AS "Reverta"

maksātnespējas procesa laikā, ja atbalsts nebūtu piešķirts.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka neviens no iepriekš minētajiem

alternatīvajiem līdzekļiem nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā

kvalitātē. Tie apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz

ar to arī visu sabiedrību, kā arī ar tiem tiktu pārkāpti Eiropas

Savienības noteikumi par atbalsta sniegšanu.

Līdz ar to nepastāv citi līdzekļi,

ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma

leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.