28. pants

1Apstrīdētajās normās noteiktie tiesību ierobežojumi

2ir nepieciešami, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat

3iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu

4ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,

5bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt

6vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

713. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

8punktu).

9Pēc Pieteikumu iesniedzēja ieskata, apstrīdēto normu leģitīmo

10mērķi var sasniegt vairākos citos, viņa pamattiesības mazāk

11ierobežojošos veidos. Savukārt Saeima norāda, ka Pieteikumu

12iesniedzēja norādītos alternatīvos līdzekļus nevar uzskatīt par

13saudzējošākiem leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļiem. Pieņemot

14apstrīdētās normas, likumdevējs esot vērtējis, vai nepastāv

15saudzējošāki līdzekļi, ar ko sasniegt leģitīmo mērķi. Tomēr

16neviens no šiem līdzekļiem mērķi nesasniegtu tādā pašā

17kvalitātē.

1828.1. Kā jau tika atzīts iepriekš šajā spriedumā,

19nepieciešamība pieņemt apstrīdētās normas izrietēja no Eiropas

20Savienības tiesībām. Tādējādi visupirms noskaidrojams, vai Banku

21darbības paziņojums un lēmums Nr. 2015/162 paredzēja valsts

22rīcības brīvību attiecīgo prasību ieviešanā.

23Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Banku darbības

24paziņojumā nav pieprasīts, lai tā 40.‑46. punktā minētie sloga

25sadales pasākumi tiktu veikti kādā īpašā veidā vai kārtībā

26(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 30. oktobra

27sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others" 72.

28punktu). Taču jebkurā gadījumā ar šiem pasākumiem ir

29jāsasniedz tas mērķis, kura dēļ sloga sadale vispār noteikta par

30nepieciešamu, proti, jānovērš tāda situācija, ka pakārtoto

31saistību kreditori gūst nepamatotu labumu no atbalsta

32piešķiršanas.

33Līdz ar to, vispārīgi ieviešot prasības, kas izriet no Eiropas

34Savienības tiesību aktiem, tostarp no Banku darbības paziņojuma,

35var būt iespējami vairāki risinājumi un dažādi regulējumi, taču

36tiem jebkurā gadījumā jābūt tādiem, kas nodrošina iepriekš minētā

37sloga sadales mērķa sasniegšanu.

38Lēmuma Nr. 2015/162 73. apsvērumā noteikts, ka Latvija savu

39apņemšanos nepieļaut naudas aizplūšanu pie AS "Reverta"

40pakārtoto saistību kreditoriem izpildīs ar vienu no šādiem trim

41līdzekļiem: ar tiesību aktu nosakot aizliegumu veikt maksājumus,

42konvertējot prasījumu pirmā līmeņa kapitālā bez balsstiesībām vai

43prasījumu norakstot. Taču visi šie līdzekļi pakārtoto saistību

44kreditorus ietekmētu vienlīdz smagi, proti, jebkurā gadījumā

45pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu iespēju saņemt sava

46prasījuma apmierinājumu pirms tam, kad AS "Reverta"

47atmaksā saņemto atbalstu. Uz to norāda arī pieaicinātā persona

48LL.M. Uģis Zeltiņš (sk. lietas materiālu 6. sēj. 77.

49lp.)

5028.2. Satversmes tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai

51likumdevējs, ierobežojot personas pamattiesības, ir pienācīgi

52izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri pamattiesības

53aizskartu mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada

5430. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 19. punktu). Tāpat

55tiesa var norādīt, ka šādi alternatīvi līdzekļi pastāv (sk.

56Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr.

572005-09-01 14.3. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk

58ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma

59nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009.

60gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2.

61punktu).

6228.2.1. Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka leģitīmo

63mērķi būtu iespējams sasniegt, pirmkārt, apstrīdētajās normās

64paredzot pienākumu ievērot principu "neviens kreditors nav

65sliktāks nekā citi" un, otrkārt, paredzot pakārtoto saistību

66dzēšanu uz līguma pamata vai pret taisnīgu atlīdzību uz likuma

67pamata.

68Lai ieviestu sloga sadales principu, nav pieļaujams tas, ka

69pakārtoto saistību kreditors saņem sava prasījuma apmierinājumu

70pirms tam, kad ir atmaksāts atbalsts. Pakārtoto saistību dzēšana

71uz līguma pamata nozīmētu, ka pakārtoto saistību kreditori vismaz

72daļēji saņemtu sava prasījuma apmierinājumu, jo vienošanās ir

73kompromisa rezultātā panākts divu pušu gribas izteikums. Savukārt

74taisnīga atlīdzība uz likuma pamata jau pati par sevi nozīmē to,

75ka pakārtoto saistību kreditoriem tiek piešķirti naudas

76līdzekļi.

77Tādējādi šie Pieteikumu iesniedzēja minētie alternatīvie

78līdzekļi nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi

79tādā pašā kvalitātē.

8028.2.2. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma 8. panta

81pirmo daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -

82komercsabiedrības vienpusēju atkāpšanos no pakārtoto saistību

83izpildes un komercsabiedrības maksātnespējas procesa uzsākšanu.

84Finanšu ministrija, iesniedzot priekšlikumu par 8. panta pirmās

85daļas iekļaušanu Kontroles likuma projektā, norādījusi, ka,

86vienpusēji atkāpjoties no pakārtoto saistību izpildes, pastāv

87būtiski tiesvedību riski, tostarp iespēja tiesvedības laikā

88piemērot prasības nodrošinājumu. Turklāt šāds risinājums esot

89uzskatāms par pakārtoto saistību turētājiem nelabvēlīgāku. Arī

90maksātnespējas procesa uzsākšana esot pakārtoto saistību

91turētājiem nelabvēlīgāka, jo esot jāievēro valsts kā vienīgā

92nodrošinātā kreditora prioritāte attiecībā pret citiem

93komercsabiedrības kreditoriem (sk. finanšu ministra vēstuli

94lietas materiālu 5. sēj. 70.‑71. lp.).

95Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka neviens no minētajiem

96līdzekļiem ar Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu noteiktā

97ierobežojuma leģitīmo mērķi nesasniegtu tādā pašā kvalitātē. Tie

98ne tikai apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz ar to

99arī visu sabiedrību, bet pat radītu vēl nelabvēlīgāku situāciju

100Pieteikumu iesniedzējiem un citiem pakārtoto saistību subjektiem

101(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā

102Nr. 2014-36-01 21. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes

103tiesai nav pamata izdarīt citādu secinājumu, lai arī šīs lietas

104izskatīšanas priekšmets ir nevis procentu maksājumu saņemšana,

105bet Termiņdepozīta līguma pamatsummas atmaksa. Abos minētajos

106gadījumos ir nepieciešams nodrošināt to, ka ieguldītie valsts

107līdzekļi netiek izlietoti pretēji sabiedrības interesēm un tiek

108pēc iespējas ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā.

10928.2.3. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma

1108.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo

111daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -

112komercsabiedrības likvidāciju un maksātnespējas procesa uzsākšanu

113(sk. lietas materiālu 7. sēj. 21. lp, likumprojekta

114"Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā"

115anotācijas I daļas 2. punktu). Finanšu ministrija Budžeta un

116finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra sēdē, kurā

117tika vērtēts Grozījumu likumprojekts Saeimas sēdei 2. lasījumā,

118norādīja, ka gan tā, gan Tieslietu ministrija nonākušas pie

119secinājuma, ka ar maksātnespējas tiesisko regulējumu pakārtoto

120saistību kreditoru līdzekļi nebūtu mazāk ierobežoti (sk.

121Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra

122sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj). Pieteikumu

123iesniedzējs, argumentējot, ka ar apstrīdētajām normām nav

124ieviests princips "neviens kreditors nav sliktāks par

125citiem", uzsver, ka komercsabiedrības maksātnespēja un

126likvidācija viņa tiesības skartu mazāk.

127Banku darbības paziņojuma 46. punkts noteic, ka ir jāievēro

128princips "neviens kreditors nav sliktāks par citiem".

129Tas nozīmē, ka pakārtoto saistību kreditori nesaņem mazāku summu

130par to, kādu tie būtu saņēmuši, ja atbalsts nebūtu piešķirts.

131Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka sloga sadales pasākumi,

132kas ir noteikti kā priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai bankai,

133kurā konstatēts iztrūkums, nevar apdraudēt pakārtoto kreditoru

134tiesības uz īpašumu tādā apmērā, kādā tās tiktu apdraudētas

135maksātnespējas procedūras laikā, ja šāds atbalsts netiktu

136piešķirts (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija

137sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others." 78.

138punktu).

139No minētā izriet, ka sloga sadales pasākumu rezultātā

140pakārtoto saistību kreditoru stāvoklis nevar tikt pasliktināts

141salīdzinājumā ar situāciju, kāda izveidotos tad, ja atbalsts

142netiktu sniegts. Taču šis princips ir saprotams nevis kā tāds,

143kas izslēgtu paša sloga sadales ieviešanu, bet gan kā tāds, kas

144nodrošina samērīgu sloga sadales ieviešanu, proti, to, lai

145pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu jāuzņemas nepamatoti smags

146slogs. Princips "neviens kreditors nav sliktāks par

147citiem" nenozīmē to, ka sloga sadalē iesaistīta pakārtoto

148saistību kreditora prasījumam jātiek apmierinātam vienā kārtā ar

149citiem kreditoriem (sk. pieaicinātās personas LL.M. Uģa

150Zeltiņa viedokli lietas materiālu 6. sēj. 76. lp.).

151Saeima norāda, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā būtu

152uzsākts AS "Parex banka" maksātnespējas process, pēc

153kura pasludināšanas apstātos aizdevuma (kredīta) lietošanas

154procentu pieaugums. Šādu viedokli pauž arī Tieslietu ministrija

155(sk. lietas materiālu 5. sēj. 103. lp.).

156Procentu maksājumiem nenoliedzami ir ekonomiska vērtība. Ar

157tiem tiek papildināts personas naudas līdzekļu - tai piederošā

158īpašuma - apmērs. Lietā nav strīda par to, ka līdz 2014. gada 1.

159jūlijam, kad spēkā stājās Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa,

160par pakārtotajām saistībām tika aprēķināti un maksāti procenti.

161Taču to pieaugums atbilstoši Maksātnespējas likuma 63. panta

162pirmās daļas 3. punktam un Kredītiestāžu likuma 149. panta 3.

163punktam apstātos līdz ar maksātnespējas procesa

164pasludināšanu.

165Tādējādi pakārtoto saistību kreditori no atbalsta piešķiršanas

166guva tādu labumu, kādu nebūtu guvuši, ja atbalsts netiktu

167piešķirts un tiktu uzsākts AS "Parex banka"

168maksātnespējas process. Tādā gadījumā šo kreditoru stāvoklis būtu

169vēl sliktāks, jo maksātnespējas tiesiskais regulējums nepieļautu

170procentu maksājumus.

171Finanšu ministrija norāda, ka tādā gadījumā, ja AS "Parex

172banka" nesaņemtu atbalstu, tā būtu likvidējama un atbilstoši

173Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 4. punktam pakārtoto

174saistību prasījumu apmierināšana nebūtu iespējama, jo šie

175prasījumi kreditoru hierarhijā atrodas viszemāk, tikai pirms

176akcionāru prasījumiem (sk. lietas materiālu 6. sēj. 13.

177lp.). Šādu viedokli pauž arī Finanšu un kapitāla tirgus

178komisija (sk. lietas materiālu 5. sēj. 94. lp.).

179Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši vispārīgajam

180kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas regulējumam

181kredītiestādes pakārtoto saistību aizdevēji un akcionāri tiek

182aizsargāti daudz mazākā mērā nekā noguldītāji. Turklāt neviens

183likums negarantē, ka komersants savus prasījumus vienmēr varēs

184īstenot, jo pastāv dažādi riski, kas var ietekmēt šo iespēju.

185Piemēram, komercsabiedrība var kļūt maksātnespējīga, un tādā

186gadījumā nav garantēts tas, ka kreditori varēs īstenot savus

187prasījumus (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta

188sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.3. punktu).

189No pieaicinātās personas Mg. iur. Gaida Bērziņa

190norādītā izriet, ka kredītiestāžu maksātnespējas regulējums

191būtiski neatšķiras no citu komercsabiedrību maksātnespējas

192regulējuma. Ja maksātnespējas procesā tiktu atzīts kreditora

193prasījums, kas izriet no pakārtotās saistības, tas saskaņā ar

194Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu tiktu apmierināts tikai pēc

195visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru

196prasījumu apmierināšanas - ar nosacījumu, ka ir pilnībā atmaksāts

197saņemtais atbalsts. Naudas līdzekļu trūkuma dēļ parādnieks tiktu

198izslēgts no reģistra neatkarīgi no tā vai būtu vai nebūtu spēkā

199Kontroles likuma 8.1 panta trešā daļa. Arī tādā

200gadījumā, ja uzsāktā AS "Reverta" likvidācija būtu

201turpināma pēc maksātnespējas procesa noteikumiem, uz Pieteikumu

202iesniedzēju tiktu attiecināti apstrīdētajās normās noteiktie

203ierobežojumi saistību izpildes prasīšanai (sk. lietas

204materiālu 5. sēj. 120. un 123. lp.).

205Apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā tiek apmierināti

206kreditoru prasījumi, un pieļauj iespēju, ka pakārtoto saistību

207kreditoru prasījumi netiks pilnībā apmierināti. Arī

208Maksātnespējas likuma 118. pants paredz kreditoru grupēšanu, un

209šā likuma regulējums pieļauj iespēju, ka pirms juridiskās

210personas izslēgšanas no publiskā reģistra netiek apmierināti visi

211kreditoru prasījumi (sk. Tieslietu ministrijas viedokli

212lietas materiālu 5. sēj. 102. lp.). Tāpat kreditoru

213grupēšana kredītiestādes likvidācijas gadījumā paredzēta arī

214Kredītiestāžu likuma 139.2 un 139.3

215pantā.

216Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta piektajai daļai

217pēc visu citu šajā pantā iepriekš norādīto kreditoru prasījumu

218apmierināšanas tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru

219prasījumi. Saskaņā ar šā likuma 118. panta desmito daļu pēc

220nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas tiek apmierināti

221komercsabiedrības akcionāru vai biedru prasījumi. Maksātnespējas

222likuma 120. panta ceturtajā daļā noteikts, ka piecu dienu laikā

223pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu,

224administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par

225parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts

226arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.

227Savukārt atbilstoši Kredītiestāžu likuma 139.3

228panta 4. punktam pēc šā likuma 139.2 pantā paredzēto

229kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas un 139.3

230panta iepriekšējos punktos minēto kreditoru prasījumu

231apmierināšanas tiek apmierināti prasījumi par līdzekļiem, kurus

232kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar

233nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi

234kredītiestādes likvidācijas gadījumā. Kredītiestāžu likuma

235139.5 pants noteic, ka naudas līdzekļi, kas paliek

236pāri pēc šā likuma 139.2 un 139.3 pantā

237minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes

238akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.

239Tātad pat tad, ja tiktu uzsākts AS "Parex banka" vai

240vēlāk AS "Reverta" maksātnespējas process, Pieteikumu

241iesniedzēja tiesības saņemt sava prasījuma apmierināšanu būtu

242ierobežotas. Maksātnespējas tiesiskais regulējums paredz

243kreditoru grupēšanu, un no tā izriet, ka Pieteikumu iesniedzējs

244ar savu prasījumu būtu vienā no pēdējām kreditoru kārtām.

245Maksātnespējas process negarantē kreditora tiesības saņemt

246pilnīgu sava prasījuma apmierinājumu, un arī tajā

247komercsabiedrība var tikt izslēgta no publiskā reģistra,

248neapmierinot visu kreditoru prasījumus. Tas izriet arī no tiem

249apsvērumiem, kāpēc bijis nepieciešams ierosināt maksātnespējas

250procesu. Proti, ja reiz ir pasludināta komercsabiedrības

251maksātnespēja, tas liecina par to, ka tai nav pietiekamu līdzekļu

252visu kreditoru prasījumu segšanai. Arī no Saeimas un vairāku

253pieaicināto personu norādītā izriet, ka, ņemot vērā AS

254"Parex banka" un vēlāk AS "Reverta"

255finansiālās grūtības, secināms: Pieteikumu iesniedzēja prasījums

256arī tad, ja būtu pasludināta šo komercsabiedrību maksātnespēja,

257netiktu apmierināts, un tas nebūtu šķērslis AS "Parex

258banka" vai vēlāk AS "Reverta" izslēgšanai no

259publiskā reģistra (sk. lietas materiālu 4. sēj. 37.‑39. lp.,

2605. sēj. 95., 101., 116., 120. lp., 6. sēj. 13. lp.). Turklāt

261jāņem vērā, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam pakārtoto saistību

262kreditoriem tika veikti procentu maksājumi. Tātad ar

263apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzēja tiesības uz īpašumu

264ir ierobežotas pat mazākā mērā, nekā tās tiktu ierobežotas AS

265"Parex banka" vai vēlāk AS "Reverta"

266maksātnespējas procesa laikā, ja atbalsts nebūtu piešķirts.

267Ņemot vērā minēto, secināms, ka neviens no iepriekš minētajiem

268alternatīvajiem līdzekļiem nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā

269kvalitātē. Tie apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz

270ar to arī visu sabiedrību, kā arī ar tiem tiktu pārkāpti Eiropas

271Savienības noteikumi par atbalsta sniegšanu.

272Līdz ar to nepastāv citi līdzekļi,

273ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma

274leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.