1Apstrīdētajās normās noteiktie tiesību ierobežojumi
2ir nepieciešami, ja nepastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat
3iedarbīgi un kurus izvēloties personu pamattiesības tiktu
4ierobežotas mazāk. Saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits,
5bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt
6vismaz tādā pašā kvalitātē (sk. Satversmes tiesas 2005. gada
713. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.
8punktu).
9Pēc Pieteikumu iesniedzēja ieskata, apstrīdēto normu leģitīmo
10mērķi var sasniegt vairākos citos, viņa pamattiesības mazāk
11ierobežojošos veidos. Savukārt Saeima norāda, ka Pieteikumu
12iesniedzēja norādītos alternatīvos līdzekļus nevar uzskatīt par
13saudzējošākiem leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzekļiem. Pieņemot
14apstrīdētās normas, likumdevējs esot vērtējis, vai nepastāv
15saudzējošāki līdzekļi, ar ko sasniegt leģitīmo mērķi. Tomēr
16neviens no šiem līdzekļiem mērķi nesasniegtu tādā pašā
17kvalitātē.
1828.1. Kā jau tika atzīts iepriekš šajā spriedumā,
19nepieciešamība pieņemt apstrīdētās normas izrietēja no Eiropas
20Savienības tiesībām. Tādējādi visupirms noskaidrojams, vai Banku
21darbības paziņojums un lēmums Nr. 2015/162 paredzēja valsts
22rīcības brīvību attiecīgo prasību ieviešanā.
23Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka Banku darbības
24paziņojumā nav pieprasīts, lai tā 40.‑46. punktā minētie sloga
25sadales pasākumi tiktu veikti kādā īpašā veidā vai kārtībā
26(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 30. oktobra
27sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others" 72.
28punktu). Taču jebkurā gadījumā ar šiem pasākumiem ir
29jāsasniedz tas mērķis, kura dēļ sloga sadale vispār noteikta par
30nepieciešamu, proti, jānovērš tāda situācija, ka pakārtoto
31saistību kreditori gūst nepamatotu labumu no atbalsta
32piešķiršanas.
33Līdz ar to, vispārīgi ieviešot prasības, kas izriet no Eiropas
34Savienības tiesību aktiem, tostarp no Banku darbības paziņojuma,
35var būt iespējami vairāki risinājumi un dažādi regulējumi, taču
36tiem jebkurā gadījumā jābūt tādiem, kas nodrošina iepriekš minētā
37sloga sadales mērķa sasniegšanu.
38Lēmuma Nr. 2015/162 73. apsvērumā noteikts, ka Latvija savu
39apņemšanos nepieļaut naudas aizplūšanu pie AS "Reverta"
40pakārtoto saistību kreditoriem izpildīs ar vienu no šādiem trim
41līdzekļiem: ar tiesību aktu nosakot aizliegumu veikt maksājumus,
42konvertējot prasījumu pirmā līmeņa kapitālā bez balsstiesībām vai
43prasījumu norakstot. Taču visi šie līdzekļi pakārtoto saistību
44kreditorus ietekmētu vienlīdz smagi, proti, jebkurā gadījumā
45pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu iespēju saņemt sava
46prasījuma apmierinājumu pirms tam, kad AS "Reverta"
47atmaksā saņemto atbalstu. Uz to norāda arī pieaicinātā persona
48LL.M. Uģis Zeltiņš (sk. lietas materiālu 6. sēj. 77.
49lp.)
5028.2. Satversmes tiesa ir kompetenta pārbaudīt, vai
51likumdevējs, ierobežojot personas pamattiesības, ir pienācīgi
52izvērtējis tādu alternatīvu līdzekļu esību, kuri pamattiesības
53aizskartu mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada
5430. marta sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 19. punktu). Tāpat
55tiesa var norādīt, ka šādi alternatīvi līdzekļi pastāv (sk.
56Satversmes tiesas 2005. gada 4. novembra sprieduma lietā Nr.
572005-09-01 14.3. punktu). Konstatējot, ka ir kaut viens mazāk
58ierobežojošs līdzeklis, ir arī pamats atzīt, ka apstrīdētā norma
59nesamērīgi ierobežo pamattiesības (sk. Satversmes tiesas 2009.
60gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 17.2.
61punktu).
6228.2.1. Pieteikumu iesniedzējs uzskata, ka leģitīmo
63mērķi būtu iespējams sasniegt, pirmkārt, apstrīdētajās normās
64paredzot pienākumu ievērot principu "neviens kreditors nav
65sliktāks nekā citi" un, otrkārt, paredzot pakārtoto saistību
66dzēšanu uz līguma pamata vai pret taisnīgu atlīdzību uz likuma
67pamata.
68Lai ieviestu sloga sadales principu, nav pieļaujams tas, ka
69pakārtoto saistību kreditors saņem sava prasījuma apmierinājumu
70pirms tam, kad ir atmaksāts atbalsts. Pakārtoto saistību dzēšana
71uz līguma pamata nozīmētu, ka pakārtoto saistību kreditori vismaz
72daļēji saņemtu sava prasījuma apmierinājumu, jo vienošanās ir
73kompromisa rezultātā panākts divu pušu gribas izteikums. Savukārt
74taisnīga atlīdzība uz likuma pamata jau pati par sevi nozīmē to,
75ka pakārtoto saistību kreditoriem tiek piešķirti naudas
76līdzekļi.
77Tādējādi šie Pieteikumu iesniedzēja minētie alternatīvie
78līdzekļi nesasniegtu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi
79tādā pašā kvalitātē.
8028.2.2. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma 8. panta
81pirmo daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -
82komercsabiedrības vienpusēju atkāpšanos no pakārtoto saistību
83izpildes un komercsabiedrības maksātnespējas procesa uzsākšanu.
84Finanšu ministrija, iesniedzot priekšlikumu par 8. panta pirmās
85daļas iekļaušanu Kontroles likuma projektā, norādījusi, ka,
86vienpusēji atkāpjoties no pakārtoto saistību izpildes, pastāv
87būtiski tiesvedību riski, tostarp iespēja tiesvedības laikā
88piemērot prasības nodrošinājumu. Turklāt šāds risinājums esot
89uzskatāms par pakārtoto saistību turētājiem nelabvēlīgāku. Arī
90maksātnespējas procesa uzsākšana esot pakārtoto saistību
91turētājiem nelabvēlīgāka, jo esot jāievēro valsts kā vienīgā
92nodrošinātā kreditora prioritāte attiecībā pret citiem
93komercsabiedrības kreditoriem (sk. finanšu ministra vēstuli
94lietas materiālu 5. sēj. 70.‑71. lp.).
95Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka neviens no minētajiem
96līdzekļiem ar Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu noteiktā
97ierobežojuma leģitīmo mērķi nesasniegtu tādā pašā kvalitātē. Tie
98ne tikai apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz ar to
99arī visu sabiedrību, bet pat radītu vēl nelabvēlīgāku situāciju
100Pieteikumu iesniedzējiem un citiem pakārtoto saistību subjektiem
101(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā
102Nr. 2014-36-01 21. punktu). Izskatāmajā lietā Satversmes
103tiesai nav pamata izdarīt citādu secinājumu, lai arī šīs lietas
104izskatīšanas priekšmets ir nevis procentu maksājumu saņemšana,
105bet Termiņdepozīta līguma pamatsummas atmaksa. Abos minētajos
106gadījumos ir nepieciešams nodrošināt to, ka ieguldītie valsts
107līdzekļi netiek izlietoti pretēji sabiedrības interesēm un tiek
108pēc iespējas ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā.
10928.2.3. Likumdevējs, pieņemot Kontroles likuma
1108.1 panta otrās daļas 1. un 2. punktu, kā arī trešo
111daļu, ir vērtējis divus alternatīvus līdzekļus -
112komercsabiedrības likvidāciju un maksātnespējas procesa uzsākšanu
113(sk. lietas materiālu 7. sēj. 21. lp, likumprojekta
114"Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā"
115anotācijas I daļas 2. punktu). Finanšu ministrija Budžeta un
116finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra sēdē, kurā
117tika vērtēts Grozījumu likumprojekts Saeimas sēdei 2. lasījumā,
118norādīja, ka gan tā, gan Tieslietu ministrija nonākušas pie
119secinājuma, ka ar maksātnespējas tiesisko regulējumu pakārtoto
120saistību kreditoru līdzekļi nebūtu mazāk ierobežoti (sk.
121Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 13. decembra
122sēdes audioierakstu lietas materiālu 7. sēj). Pieteikumu
123iesniedzējs, argumentējot, ka ar apstrīdētajām normām nav
124ieviests princips "neviens kreditors nav sliktāks par
125citiem", uzsver, ka komercsabiedrības maksātnespēja un
126likvidācija viņa tiesības skartu mazāk.
127Banku darbības paziņojuma 46. punkts noteic, ka ir jāievēro
128princips "neviens kreditors nav sliktāks par citiem".
129Tas nozīmē, ka pakārtoto saistību kreditori nesaņem mazāku summu
130par to, kādu tie būtu saņēmuši, ja atbalsts nebūtu piešķirts.
131Eiropas Savienības Tiesa atzinusi, ka sloga sadales pasākumi,
132kas ir noteikti kā priekšnosacījums atbalsta piešķiršanai bankai,
133kurā konstatēts iztrūkums, nevar apdraudēt pakārtoto kreditoru
134tiesības uz īpašumu tādā apmērā, kādā tās tiktu apdraudētas
135maksātnespējas procedūras laikā, ja šāds atbalsts netiktu
136piešķirts (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 19. jūlija
137sprieduma lietā C-526/14 "Kotnik and Others." 78.
138punktu).
139No minētā izriet, ka sloga sadales pasākumu rezultātā
140pakārtoto saistību kreditoru stāvoklis nevar tikt pasliktināts
141salīdzinājumā ar situāciju, kāda izveidotos tad, ja atbalsts
142netiktu sniegts. Taču šis princips ir saprotams nevis kā tāds,
143kas izslēgtu paša sloga sadales ieviešanu, bet gan kā tāds, kas
144nodrošina samērīgu sloga sadales ieviešanu, proti, to, lai
145pakārtoto saistību kreditoriem nebūtu jāuzņemas nepamatoti smags
146slogs. Princips "neviens kreditors nav sliktāks par
147citiem" nenozīmē to, ka sloga sadalē iesaistīta pakārtoto
148saistību kreditora prasījumam jātiek apmierinātam vienā kārtā ar
149citiem kreditoriem (sk. pieaicinātās personas LL.M. Uģa
150Zeltiņa viedokli lietas materiālu 6. sēj. 76. lp.).
151Saeima norāda, ka atbalsta nepiešķiršanas gadījumā būtu
152uzsākts AS "Parex banka" maksātnespējas process, pēc
153kura pasludināšanas apstātos aizdevuma (kredīta) lietošanas
154procentu pieaugums. Šādu viedokli pauž arī Tieslietu ministrija
155(sk. lietas materiālu 5. sēj. 103. lp.).
156Procentu maksājumiem nenoliedzami ir ekonomiska vērtība. Ar
157tiem tiek papildināts personas naudas līdzekļu - tai piederošā
158īpašuma - apmērs. Lietā nav strīda par to, ka līdz 2014. gada 1.
159jūlijam, kad spēkā stājās Kontroles likuma 8. panta pirmā daļa,
160par pakārtotajām saistībām tika aprēķināti un maksāti procenti.
161Taču to pieaugums atbilstoši Maksātnespējas likuma 63. panta
162pirmās daļas 3. punktam un Kredītiestāžu likuma 149. panta 3.
163punktam apstātos līdz ar maksātnespējas procesa
164pasludināšanu.
165Tādējādi pakārtoto saistību kreditori no atbalsta piešķiršanas
166guva tādu labumu, kādu nebūtu guvuši, ja atbalsts netiktu
167piešķirts un tiktu uzsākts AS "Parex banka"
168maksātnespējas process. Tādā gadījumā šo kreditoru stāvoklis būtu
169vēl sliktāks, jo maksātnespējas tiesiskais regulējums nepieļautu
170procentu maksājumus.
171Finanšu ministrija norāda, ka tādā gadījumā, ja AS "Parex
172banka" nesaņemtu atbalstu, tā būtu likvidējama un atbilstoši
173Kredītiestāžu likuma 139.3 panta 4. punktam pakārtoto
174saistību prasījumu apmierināšana nebūtu iespējama, jo šie
175prasījumi kreditoru hierarhijā atrodas viszemāk, tikai pirms
176akcionāru prasījumiem (sk. lietas materiālu 6. sēj. 13.
177lp.). Šādu viedokli pauž arī Finanšu un kapitāla tirgus
178komisija (sk. lietas materiālu 5. sēj. 94. lp.).
179Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši vispārīgajam
180kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanas regulējumam
181kredītiestādes pakārtoto saistību aizdevēji un akcionāri tiek
182aizsargāti daudz mazākā mērā nekā noguldītāji. Turklāt neviens
183likums negarantē, ka komersants savus prasījumus vienmēr varēs
184īstenot, jo pastāv dažādi riski, kas var ietekmēt šo iespēju.
185Piemēram, komercsabiedrība var kļūt maksātnespējīga, un tādā
186gadījumā nav garantēts tas, ka kreditori varēs īstenot savus
187prasījumus (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta
188sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 17.3. punktu).
189No pieaicinātās personas Mg. iur. Gaida Bērziņa
190norādītā izriet, ka kredītiestāžu maksātnespējas regulējums
191būtiski neatšķiras no citu komercsabiedrību maksātnespējas
192regulējuma. Ja maksātnespējas procesā tiktu atzīts kreditora
193prasījums, kas izriet no pakārtotās saistības, tas saskaņā ar
194Kontroles likuma 8. panta pirmo daļu tiktu apmierināts tikai pēc
195visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru
196prasījumu apmierināšanas - ar nosacījumu, ka ir pilnībā atmaksāts
197saņemtais atbalsts. Naudas līdzekļu trūkuma dēļ parādnieks tiktu
198izslēgts no reģistra neatkarīgi no tā vai būtu vai nebūtu spēkā
199Kontroles likuma 8.1 panta trešā daļa. Arī tādā
200gadījumā, ja uzsāktā AS "Reverta" likvidācija būtu
201turpināma pēc maksātnespējas procesa noteikumiem, uz Pieteikumu
202iesniedzēju tiktu attiecināti apstrīdētajās normās noteiktie
203ierobežojumi saistību izpildes prasīšanai (sk. lietas
204materiālu 5. sēj. 120. un 123. lp.).
205Apstrīdētās normas nosaka kārtību, kādā tiek apmierināti
206kreditoru prasījumi, un pieļauj iespēju, ka pakārtoto saistību
207kreditoru prasījumi netiks pilnībā apmierināti. Arī
208Maksātnespējas likuma 118. pants paredz kreditoru grupēšanu, un
209šā likuma regulējums pieļauj iespēju, ka pirms juridiskās
210personas izslēgšanas no publiskā reģistra netiek apmierināti visi
211kreditoru prasījumi (sk. Tieslietu ministrijas viedokli
212lietas materiālu 5. sēj. 102. lp.). Tāpat kreditoru
213grupēšana kredītiestādes likvidācijas gadījumā paredzēta arī
214Kredītiestāžu likuma 139.2 un 139.3
215pantā.
216Atbilstoši Maksātnespējas likuma 118. panta piektajai daļai
217pēc visu citu šajā pantā iepriekš norādīto kreditoru prasījumu
218apmierināšanas tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru
219prasījumi. Saskaņā ar šā likuma 118. panta desmito daļu pēc
220nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas tiek apmierināti
221komercsabiedrības akcionāru vai biedru prasījumi. Maksātnespējas
222likuma 120. panta ceturtajā daļā noteikts, ka piecu dienu laikā
223pēc tam, kad saņemts tiesas lēmums par procesa pabeigšanu,
224administrators iesniedz Uzņēmumu reģistram pieteikumu par
225parādnieka izslēgšanu no attiecīgā reģistra, pievienojot valsts
226arhīva izziņu par parādnieka dokumentu nodošanu glabāšanā.
227Savukārt atbilstoši Kredītiestāžu likuma 139.3
228panta 4. punktam pēc šā likuma 139.2 pantā paredzēto
229kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas un 139.3
230panta iepriekšējos punktos minēto kreditoru prasījumu
231apmierināšanas tiek apmierināti prasījumi par līdzekļiem, kurus
232kreditori aizdevuši kredītiestādei uz noteiktu laiku ar
233nosacījumu, ka pirms termiņa tos var pieprasīt vienīgi
234kredītiestādes likvidācijas gadījumā. Kredītiestāžu likuma
235139.5 pants noteic, ka naudas līdzekļi, kas paliek
236pāri pēc šā likuma 139.2 un 139.3 pantā
237minēto prasījumu apmierināšanas, tiek sadalīti kredītiestādes
238akcionāriem proporcionāli katra ieguldījuma apmēram.
239Tātad pat tad, ja tiktu uzsākts AS "Parex banka" vai
240vēlāk AS "Reverta" maksātnespējas process, Pieteikumu
241iesniedzēja tiesības saņemt sava prasījuma apmierināšanu būtu
242ierobežotas. Maksātnespējas tiesiskais regulējums paredz
243kreditoru grupēšanu, un no tā izriet, ka Pieteikumu iesniedzējs
244ar savu prasījumu būtu vienā no pēdējām kreditoru kārtām.
245Maksātnespējas process negarantē kreditora tiesības saņemt
246pilnīgu sava prasījuma apmierinājumu, un arī tajā
247komercsabiedrība var tikt izslēgta no publiskā reģistra,
248neapmierinot visu kreditoru prasījumus. Tas izriet arī no tiem
249apsvērumiem, kāpēc bijis nepieciešams ierosināt maksātnespējas
250procesu. Proti, ja reiz ir pasludināta komercsabiedrības
251maksātnespēja, tas liecina par to, ka tai nav pietiekamu līdzekļu
252visu kreditoru prasījumu segšanai. Arī no Saeimas un vairāku
253pieaicināto personu norādītā izriet, ka, ņemot vērā AS
254"Parex banka" un vēlāk AS "Reverta"
255finansiālās grūtības, secināms: Pieteikumu iesniedzēja prasījums
256arī tad, ja būtu pasludināta šo komercsabiedrību maksātnespēja,
257netiktu apmierināts, un tas nebūtu šķērslis AS "Parex
258banka" vai vēlāk AS "Reverta" izslēgšanai no
259publiskā reģistra (sk. lietas materiālu 4. sēj. 37.‑39. lp.,
2605. sēj. 95., 101., 116., 120. lp., 6. sēj. 13. lp.). Turklāt
261jāņem vērā, ka līdz 2014. gada 1. jūlijam pakārtoto saistību
262kreditoriem tika veikti procentu maksājumi. Tātad ar
263apstrīdētajām normām Pieteikumu iesniedzēja tiesības uz īpašumu
264ir ierobežotas pat mazākā mērā, nekā tās tiktu ierobežotas AS
265"Parex banka" vai vēlāk AS "Reverta"
266maksātnespējas procesa laikā, ja atbalsts nebūtu piešķirts.
267Ņemot vērā minēto, secināms, ka neviens no iepriekš minētajiem
268alternatīvajiem līdzekļiem nesasniegtu leģitīmo mērķi tādā pašā
269kvalitātē. Tie apdraudētu pašas komercsabiedrības darbību un līdz
270ar to arī visu sabiedrību, kā arī ar tiem tiktu pārkāpti Eiropas
271Savienības noteikumi par atbalsta sniegšanu.
272Līdz ar to nepastāv citi līdzekļi,
273ar kuriem būtu iespējams sasniegt pamattiesību ierobežojuma
274leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.