Par konceptuālo ziņojumu "Par ekonomisko lietu tiesas izveidi" 3. pants

Risinājums un

tā ietekme uz problēmu risināšanu

Lietu izskatīšanas ilgums jeb laiks no uzņēmēju un ekonomikas

attīstības viedokļa nav vienīgais tiesu sistēmas efektivitātes

rādītājs. Otrs jebkuras sistēmas darbības efektivitātes rādītājs

ir kvalitāte. Tiesu sistēmā tā ir galīgā spēkā stājušos tiesas

sprieduma kā ekonomiska strīda atrisinājuma kvalitāte un

atbilstība reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Jo sarežģītākas kļūst tiesiskās attiecības sabiedrībā, jo

lielāka ir vajadzība valstīm nodrošināt savus pilsoņus ar

sarežģītiem tiesu pakalpojumiem, lai risinātu dažādas sociālas

attiecības un no tām izrietošos strīdus. Ņemot vērā juridisko

strīdu sarežģītību, ir nepieciešama specializētā tiesu sistēma,

lai pilsoņus nodrošinātu ar kvalitatīvu tiesu. Eiropas valstu

tiesu sistēmās ir vērojamas divas galvenās tendences: no vienas

puses, izveidot specializētas tiesas, kas ir kompetentas izšķirt

juridiskus strīdus konkrētā tiesību jomā, kurām ir jurisdikcija

pār kādu reģionu vai visu valsti (tiesu specializācija); no otras

puses, iespēja vispārējo tiesu tiesnešiem specializēties strīdos

par juridisko nozari.8

Tiesnešu specializācija ir efektīvs rīks tiesas procesa

efektivitātes, it īpaši nolēmumu kvalitātes, celšanai. Līdz tiesu

teritoriālās reformas ieviešanai, specializācija tika izmantota

ierobežoti. Tiesneši specializējās pārsvarā tikai attiecībā uz

tiesību nozarēm. Līdz ar tiesu teritoriālās reformas ieviešanu ir

būtiski palielinājusies iespēja ieviest tiesnešu

specializāciju.

Tiesnešu specializācija ne tikai konkrētās tiesību nozarēs,

bet arī tiesību institūtos vai lietu kategorijās rada iespēju

nodrošināt šo tiesnešu vajadzībām atbilstošas kvalificētas

mācības, tādējādi nodrošinot tiesnešiem šo lietu izskatīšanai

nepieciešamās profesionālās prasmes.

Arī FICIL aicina nodrošināt turpmāku tiesu un tiesnešu

specializāciju, paredzot konkrētām tiesām ierobežotu un

ekskluzīvu kompetenci lemt konkrētus jautājumus. Piemēram, lietas

par kapitālsabiedrību (dalībnieku/akcionāru sapulču) lēmumu

atzīšanu par spēkā neesošiem skata Jelgavas tiesa un tas ir

būtiski mazinājis vēl pirms dažiem gadiem tik aktuālos reiderisma

jeb uzņēmumu nelikumīgas pārņemšanas gadījumus. FICIL atzīmē, ka

gadījumos, kur tiesas skata konkrētu kategoriju strīdus vērojami

būtiski uzlabojumi lietas izskatīšanas ātrumā (tiesnesis, skatot

līdzīgas lietas, pavada mazāk laika to izlemšanai), kā arī

mazinās kļūdu skaits un tiek veidota judikatūra.9

Ievērojot minēto, sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes

paaugstināšanas nolūkos tiesnešu specializācija pati par sevi ne

vienmēr ir atzīstama par pietiekamu risinājumu mērķa sasniegšanā

un papildus izvērtējama iespēja koncentrēt šo lietu izskatīšanu

vienā tiesā10.

Kvalitatīva finanšu lietu iztiesāšana ir ievērojami

apgrūtināta, ja tiesnešiem, kas tās iztiesā, nav specifisku

zināšanu attiecīgajos finanšu jautājumos. Nereti noziedzīga

nodarījuma izdarītāji ir spējuši piesaistīt šo jomu

profesionāļus, lai slēptu nozieguma pēdas. Noziegumu slēpšanai

tiek izmantotas arī citu valstu jurisdikcijas un sarežģītas

daudzpakāpju shēmas.

3.1. Ārvalstu prakse

Pasaules Banka secinājusi, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām

darbojas specializētas komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu

izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā

ar parastajām tiesām11.

Papildus norādāms, ka Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā

secināts, ka Eiropas Savienībai būtu jācenšas izveidot

"Eiropas Komerctiesu" Eiropas Savienības līmenī, lai

nodrošinātu komerciālās puses ar alternatīvu gan dalībvalstu

tiesām, gan starptautiskajām komercšķīrējtiesām. Šis ieteikums

atspoguļo globālo konkurenci, kas pēdējo gadu laikā radusies

starptautisko strīdu atrisināšanai. Vairākas valstis visā pasaulē

ir uzsākušas iniciatīvas, lai izvirzītu sevi kā jaunu centru

starptautisku komercstrīdu atrisināšanai, izveidojot

specializētas angļu valodā runājošas tiesas ar īpašiem,

elastīgākiem procesuāliem noteikumiem.12 Piemēram,

Nīderlandes Komerctiesa (specializējas sarežģītu (starptautisku)

komerclietu izskatīšanā), izveidota šī gada janvārī13.

Starptautiskās tirdzniecības straujā izaugsme ir izraisījusi

atbilstošu starpvalstu komercstrīdu skaita pieaugumu, taču

primāri attīstot komercstrīdu atsevišķu izskatīšanu ir

jākoncentrējas uz strīdu izskatīšanu iekšējā jurisdikcijā.

Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir viena vai vairākas

specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos

jautājumos14:

Lai arī Austrijā pamatā darbojas princips, ka visas

tiesas skata dažāda veida lietas, lielākajās Austrijas pilsētās

(Vīnē un Grācā) ir arī specializētas tiesas. Vīnē pastāv piecas

specializētas tiesas, kas skata civillietas, krimināllietas,

nodarbinātības un sociālās labklājības lietas, un divas no tām

skata komerctiesību jautājumus. Ar komerctiesību jautājumiem

galvenokārt saprot tādas civillietas, kurās viena no pusēm ir

komersants (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kopā ar profesionāliem

tiesnešiem pirmajā un otrajā instancē piedalās arī piesēdētājs,

kurš pārstāv komersantus.

Beļģijā pastāv Komerctiesa, kas pirmajā instancē

izskata strīdus starp komersantiem saistībā ar darbībām, kuras

atbilstoši tiesību aktiem uzskatāmas par komercdarbību un kas

neietilpst citu tiesu kompetencē. Persona, kas nav komersants un

kas uzsāk tiesvedību pret komersantu, var izvēlēties iesniegt

lietu komerctiesā, savukārt komersants nevar uzsākt tiesvedību

komerctiesā pret personu, kas nav komersants. Komerctiesa izskata

arī strīdus, kas attiecas uz vekseļiem un parādzīmēm, ja prasības

summa pārsniedz 2500 euro.

Komerctiesai ir arī vairākas īpašas un ekskluzīvas

kompetences, kas cita starpā aptver strīdus saistībā ar

tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī prasības saistībā ar kuģniecību

un iekšējiem kuģu pārvadājumiem. Komerctiesas ekskluzīvā

jurisdikcija aptver arī prasības un strīdus, kas tieši izriet no

bankrota procedūras un tiesas sanācijas procesa.

Dānijā ir vairākas specializētās tiesas, piemēram,

Jūras tiesību tiesa un komerctiesa (Sø-og Handelsretten),

kas izskata ar jūras tiesībām un komerctiesībām saistītus strīdus

jau kopš 1862. gada. Tiesas kompetence ir vairākkārt paplašināta,

un pašlaik tiesa skata strīdus, kas izriet no Dānijas Preču zīmju

likuma, Dizaina likuma, Mārketinga likuma, Konkurences likuma,

starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un citiem

komerctiesību jautājumiem. Minētajai tiesai ir arī atsevišķa

struktūrvienība, kas izskata bankrota, maksājumu apturēšanas

jautājumus, obligātu parāda norēķinu lietas un parāda atmaksas

grafika pārskatīšanas lietas. Tāpat Dānijā 2007. gadā ir

nodibināta atsevišķa Zemes reģistrācijas tiesa

(Tinglysningsretten), kura gan veic reģistra funkcijas

(nekustamā īpašuma īpašnieku reģistrācija, hipotēku un citu

nodrošinājumu reģistrācija, u.c.), gan skata no reģistrācijas

izrietošus strīdus.

Francijā Komerctiesas tika izveidotas pirms vairāk nekā

400 gadiem, kad bija nepieciešams pieņemt taisnīgus un ātrus

spriedumus tirdzniecības jautājumos15. Komerctiesas

vada neprofesionāli tiesneši, kas ievēlēti no komercsabiedrības

locekļiem (pensionēti vai aktīvi vietējie konsultanti, nozares

profesionāļi, finanšu, konsultāciju nozares u.tml.). 2017. gadā

bija 134 Komerctiesas (kasācijas instancē - atsevišķa

nodaļa/departaments komerclietām)16, tās iztiesā

strīdus, kas radušies komersantu starpā, starp kredītiestādēm vai

starp komersantiem un kredītiestādēm, un strīdus saistībā ar

komercsabiedrībām vai saistībā ar jebkuras personas

komercdarbību. Tāpat tā izskata lietas saistībā ar grūtībās

nonākušajiem uzņēmumiem.

Horvātijā Komerctiesas ir hierarhiskas un tiek

organizētas divās instancēs. Pirmajā instancē ir 7 komerctiesas.

Komerctiesas ir kompetentas strīdos starp juridiskām personām,

bankrota procedūrās, strīdos par jūras un gaisa tiesībām,

uzņēmumu statusā, negodīgā tirgū, monopollīgumos un citās

darbībās, kas paredzētas tiesību aktos.17 Komerctiesas

veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un

šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem, izskata

maksātnespējas procedūras un sniedz starptautisko tiesisko

palīdzību, vācot pierādījumus komerclietās un citās prasībās.

Īrijā ir atsevišķas tiesas maza apmēra prasību

(prasības summa nepārsniedz 2000 euro) izskatīšanai, kā

arī atsevišķa Komerctiesa (Commercial Court). Pēc būtības

konkrētā tiesa darbojas kā specializēta Augstākās tiesas

struktūrvienība, kas spēj izskatīt lietas nekavējoties. Lietu

nekavējoša izskatīšana tiek panākta ar speciālu procedūru

palīdzību, kas paātrina to lietu virzību, kas nonāk šīs tiesas

kompetencē. Minētā tiesa skata lietas, kuras saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir klasificētas kā "komerclietas",

piemēram: strīdi, kas izriet no komerclikuma; strīdi, kas izriet

no maksātnespējas likuma u.c.

Lai prasība tiktu pieņemta skatīšanai šajā tiesā, prasības

summai jābūt vismaz vienam miljonam euro (ar atsevišķiem

izņēmumiem).

Lielbritānijā, konkrēti, Anglijā un Velsā ir

specializētas komerctiesas (The Commercial/Mercantile

Courts), kuras skata komerctiesību jautājumus. Tāpat pastāv

arī specializēta tehnoloģiju un būvniecības tiesa, kuras

kompetencē ir attiecīgo jautājumu izlemšana.

Maltā ir attīstīta specializēto tiesu sistēma.

Piemēram, pirmajā instancē ir specializēta tiesa, kas uzrauga

valstī strādājošos notārus un notāru arhīvus, kā arī lemj par

ierakstu pareizību publiskos reģistros. Papildus izveidota

speciāla apelācijas instances tiesa (tribunāls), kura skata

konkurences tiesību un patērētāju tiesību strīdus.

Portugālē ir izveidotas specializētas komerctiesas

(Tribunais de Comércio), kuru kompetencē ir šādi

jautājumi: maksātnespēja, ja parādnieks ir uzņēmums, vai ar

maksātnespēju saistītajā mantā ietilpst uzņēmums; lēmumi par

statūtu un dibināšanas memoranda neesamību, spēkā neesamību un

atcelšanu; lēmumi par uzņēmumu pieņemto lēmumu apturēšanu vai

atcelšanu; prasības, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu, un

jebkurš no gadījumiem, kas paredzēts Rūpnieciskā īpašuma kodeksā.

Jaunākā komerctiesa savu darbu uzsāks šī gada septembrī

Portugāles pilsētā Lagoa18.

Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie

komerclietu tribunāli). Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti

komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic

komercdarbību.

Somijā pastāv vairākas specializētas tiesas, piemēram,

Darba tiesa, Apdrošināšanas tiesa un Tirdzniecības tiesa.

Lai sīkāk iepazītos ar Tirdzniecības tiesas izveides procesu

un darbības kārtību, tika organizēta videokonference ar šīs

tiesas tiesnesi, tiesas 2. nodaļas vadītāju Jussi Karttunen.

Tirdzniecības tiesa tika izveidota pēc vairākus gadu ilgām

diskusijām, kuru laikā galvenā izšķiršanās bija nevis par

specializācijas nepieciešamību, bet gan par specializācijas

ieviešanas modeli, proti - veidot specializāciju kādas no esošo

tiesu ietvaros vai veidot jaunu speciālo tiesu. Tika pieņemts

lēmums veidot pastāvīgu tiesu - Tirdzniecības tiesu. Šāds lēmums

tika pieņemts, izvērtējot gan resursu, gan tiesnešu kompetenču

attīstības jautājumus.

Pie tiesas ir izveidots īpašs tehnisko ekspertu saraksts, kas

tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru

izskatīšanu.

Tirdzniecības tiesas kompetencē ir jautājumi, kas regulēti

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Patērētāju Ombuda likumā

un Vērtspapīru tirgu likumā. Papildus šī tiesa skata arī

jautājumus, kas saistīti ar mārketinga un līguma noteikumiem, kas

ietilpst likumā par līgumiem starp kredītiestādēm un uzņēmējiem,

kā arī Konkurences ierobežojuma likuma pārkāpumiem.

Attiecībā par termiņiem - parasti trīs mēnešu termiņā tiek

noteikti vienas lietas izskatīšanas visi datumi, kuros lieta tiek

izskatīta un nepastāv iespēja datumu pagarināt. Specializētās

tiesas rezultāts - 95 % lietu tiek izskatītas vienā instancē un

netiek pārsūdzētas. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

Vērtējot tiesas darba rezultātus un ietekmi uz tiesu sistēmu

Somijā, tika atzīts, ka tiesas izveide ir sevi attaisnojusi, un

šobrīd nevienam nav šaubu, ka tas ir bijis pareizs lēmums.

Papildus atzīmējams, ka tieslietu ministrs šī gada 18. jūlijā

plāno apmeklēt šo tiesu, lai detalizētāk iepazītos ar tiesas

darba organizācijas praktiskajiem aspektiem.

Spānijā pastāv specializētas komerctiesas, kuras

darbojas no 2004. gada 1.septembra un ir daļa no civiltiesību

sistēmas.

Ungārijā pastāv Reģionālās tiesas (pirmās vai otrās

instances tiesa). Savukārt šo tiesu ietvaros ir noteiktas

specializētas krimināllietu, civillietu, ekonomisko lietu, kā arī

administratīvo lietu un darba lietu nodaļas.

Vācijā cita starpā ir specializētas Finanšu tiesas,

kuru nolēmumi var tikt pārsūdzēti Federālajā Finanšu tiesā

(Bundesfinanzhof). Šo tiesu kompetencē galvenokārt ir

strīdi par valsts nodevu, nodokļu un muitas jautājumiem. Strīdus

pirmajā instancē skata trīs tiesneši un divi tiesas

piesēdētāji.

Zviedrijā Tirgus tiesa cita starpā risina tādus

strīdus, uz kuriem attiecas Konkurences likums un Tirdzniecības

prakses likums. Tāpat Zviedrijā ir Patentu lietu apelācijas

tiesa, kas izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu

un reģistrācijas biroja nolēmumiem attiecībā uz patentiem, preču

zīmēm, dizainparaugiem u.c. Sūdzības par Patentu lietu apelācijas

tiesas nolēmumiem var iesniegt Augstākajā administratīvajā

tiesā.

Tāpat atzīmējams, ka vairākās Eiropas valstīs ir izveidotas

specializētas tiesas, kas veltītas cīņai pret korupciju.

Bulgārija izveidoja specializētu tiesu, lai risinātu

noziegumus, ko paveikušas organizētas noziedzīgas grupas, tostarp

ar korupciju saistītus noziegumus, bet Horvātijā un

Slovākijā ir izveidotas īpašas pretkorupcijas tiesas.

Horvātijā specializētā tiesa izskata tikai vidēja un augsta

līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietas, savukārt

Slovākijā šīs specializētās tiesas, citastarp, izskata tādas

lietas kā krāpšana un korupcija publiskajos iepirkumos, varas

ļaunprātīga izmantošana, netieša korupcija, saimnieciskie

noziegumi un noziegumi pret īpašumu u.c.19

Ievērojot minēto, secināms, ka komerctiesas ir plaši

izplatītas, taču tām noteiktā kompetence pamatā atšķirīga katrā

no valstīm. Tāpat atsevišķās valstīs ir izveidotas

specializētas tiesas, kuru kompetencē nodotas lietas, kas

saistītas ar korupcijas noziegumiem un noziegumiem, ko paveikušas

organizētas noziedzīgās grupas.

3.2. Specializētās tiesas Latvijā

izveide un iespējamās kompetences tvērums

Tiesas specializācija (tiesas kompetences koncentrēšana) ir

piemērots risinājums, ja lietu kopskaits gadā ir salīdzinoši

mazs, bet to izskatīšana ir saistīta ar specifiskiem tiesību

jautājumiem. Pie varbūtības, ka šādu lietu tiesnesis varētu

saņemt, iespējams, reizi piecos gados, nebūtu efektīvi apmācīt

visus Latvijas tiesnešus. Līdz ar to šādos gadījumos kā

risinājums izskatāma tiesas kompetences koncentrēšana vienā

tiesā. Tiesnesis, kas specializējies konkrēto lietu izskatīšanā,

ir spējīgs strādāt ātrāk un precīzāk. Izkaisīta specifiska

ekonomiska rakstura strīdu izskatīšanas piekritība nevar radīt

kompleksu un līdz ar to efektīvu (bez pretrunām) ekonomisko

strīdu risināšanas sistēmu.

Lietu koncentrēšanu vienā tiesā iespējams nodrošināt, nosakot

ekskluzīvu noteiktu lietu piekritību kādai no esošajām vispārējās

jurisdikcijas tiesām vai veidojot jaunu specializētu tiesu.

Līdz šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš.

Piemēram:

- lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces

lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija -

Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa));

- lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.) (no

2015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesa);

- lietās par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna

pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī

tiesiskumu un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri

robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (no 2015. gada 1.

marta - Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (ar 2018. gada 15.

janvāri tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

tiesai));

- lietās, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts

(no 2015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesa);

- lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

pārkāpumiem (no 2017. gada 1. novembra - Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesa).

Lai gan šis risinājums ir salīdzinoši vienkāršāk ieviešams,

tomēr tam ir arī atsevišķi negatīvi aspekti. Piemēram, tiek

palielināta tiesas noslodze, kas jo īpaši būtiski ir gadījumā, ja

specializācija tiek noteikta kādai no Rīgas tiesām. Specializēto

lietu izskatīšanas efektivitāte ir saistīta ar attiecīgās tiesas

darba efektivitāti, ko var ietekmēt, piemēram, nespecializēto

lietu skaita pieaugums tiesām, kapacitātes trūkums (piemēram,

sakarā ar tiesneša prombūtni uz laiku) u.c.

Komerctiesības un saimniecisko darbību reglamentējošo

normatīvo aktu mērķis ir ne tikai noteikt atsevišķu subjektu

tiesības un pienākumus, bet reglamentēt tirgus ekonomikas darbību

un veicināt ekonomikas attīstību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi,

lai šādas tiesību normas tiktu piemērotas ne tikai atbilstoši

likumdevēja mērķim, bet arī analizējot to piemērošanas reālās

ekonomiskās sekas un to ietekmi uz ekonomiku. Šajā ziņā no

tiesneša kā speciālista jurisprudencē tiek sagaidīts tieši

ekonomiski pārdomāts un pamatots ekonomisko strīdu risinājums.

Piemēram, Komerclikums paredz tiesības celt prasību pret

sabiedrības valdes locekli, ja tas ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis zaudējumus sabiedrībai. Lai sauktu valdes locekli pie

atbildības civiltiesiskā kārtībā un panāktu sabiedrībai nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jāizvērtē, vai valdes loceklis

savus pienākumus pildījis kā "krietns un rūpīgs

saimnieks" (Komerclikuma 169. panta pirmā daļa) un nav

pieļāvis pat "vieglu neuzmanību" (Civillikuma 1646.

pants). Ir skaidrs, ka šie jēdzieni ir jāpiepilda ar saturu katrā

konkrētajā gadījumā. Problēma ir tāda, ka šis saturs ir

ekonomiska rakstura vērtējums, jo tikai no komercdarbības prakses

un ekonomisko zināšanu viedokļa var novērtēt, vai valdes locekļa

darbība bija ekonomiski pamatota un izdevīga sabiedrībai kā

tirgus ekonomikas subjektam20.

Pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā tieši attiecībā uz

komercstrīdu izskatīšanas efektivizēšanu ir tikuši ieviesti

vairāki pasākumi. Kā jau minēts iepriekš, no 2013. gada 1. jūlija

ir specializēta t.s. reiderisma lietu izskatīšana, izveidojot

saīsinātu lietu izskatīšanas procesu un paredzot kompetenci šo

lietu izskatīšanā vienai konkrētai tiesai - Zemgales rajona

tiesai. Tāpat vienā konkrētā tiesā - Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesā - no 2015. gada 1.janvāra ir tikuši

specializēti strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām. Savukārt

lietu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

pārkāpumiem izskatīšana kopš 2017. gada 1. novembra koncentrēta

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Visu šo pasākumu

mērķis bija nodrošināt ātru un kompetentu šo specifisko

komerctiesību jautājumu izskatīšanu. Vienlaikus jākonstatē, ka

izveidojusies diezgan sadrumstalota sistēma, jo atkarībā no

strīda priekšmeta, mainās tiesa, kura specializēta attiecīgā

komercstrīda izskatīšanā.

Izveidojot speciālo tiesu, kļūst iespējams ne tikai šo

dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet,

bet arī attīstīt un paplašināt, pirmkārt, šīs konkrētās

kompetences. Piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa

izskata visus kapitālsabiedrības dalībnieku strīdus, nevis tikai

lietas par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par

spēkā neesošiem (t.s. reiderisma lietas). Tāpat paredzot, ka

Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai rūpnieciskā īpašuma

strīdus, bet visus strīdus, kas saistīti ar intelektuālo

īpašumu.

Esošā modeļa ietvaros šo specializāciju tvēruma attīstīšana

(paplašināšana) ir diezgan ierobežota, jo jārēķinās, piemēram, ar

katras no tiesām (Zemgales rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas) kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas

lietu izskatīšanas nodrošināšanai.

Papildus uzsverams, ka būtisks ieguvums jaunas tiesas

izveidei ir tas, ka kļūst iespējams ne tikai attīstīt jau esošās

komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī

tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu

izskatīšanas specializāciju, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi

tiesām vispārējā kārtībā. Uzņēmēju un investoru pārstāvji kā

šādas lietu kategorijas ir norādījuši21, piemēram:

lietas, kas saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma,

Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu, publiskos reģistros

ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai

daļējas spēkā esamības apstrīdēšanu), kā arī liela apmēra

komercstrīdi un tiesiskās aizsardzības procesu lietas.

Tajā pašā laikā atzīmējams, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu

risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt

bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi

cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem

apstākļiem kā korupcija, naudas "atmazgāšana",

krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no

nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku.

Ievērojot minēto, mērķis veicināt investīciju un

uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts

tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu

risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan nodrošinot, ka tie

noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi,

tiek izskatīti tiesā ātri un profesionāli.

Tāpat būtiski atzīmēt, ka jaunas speciālas tiesas izveidei,

salīdzinoši ar esošo sistēmu, ir lielāks attīstības potenciāls,

un jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos

priekšnosacījumus komercstrīdu specializācijas tālākai attīstībai

arī turpmāk.

Finanšu noziegumu lietas nereti izskata ilgi, jo tiesnesim

vajag ilgāku laiku, lai viņš spētu rūpīgi iedziļināties

grāmatvedības dokumentos un citās lietas niansēs, saprastu, kā

ticis pastrādāts attiecīgs nodarījums. Problēmas ir ar

grāmatvedības un finanšu jomu, kurā tiesnesim jāiedziļinās un

jāizprot saimnieciskā darbība. Jāsaprot finanšu darījumi,

grāmatvedības uzskaite un kārtība22. Līdz ar to

prioritizēta šādu lietu izskatīšana sekmētu ne tikai to

kvalitatīvāku, bet arī to ātrāku izskatīšanu. Ātri un adekvāti

kriminālsodi kalpo par lielisku prevenciju un palīdz izskaust

attiecīgos noziegumus.

Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā FICIL sniegtās

rekomendācijas papildus specializējamo komercstrīdu lokam,

Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu nododamas šādas

civilprocesuālā kārtībā izskatāmas lietas:

1) lietas par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem,

tajā skaitā lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru)

sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

2) strīdi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, tajā

skaitā lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.);

3) lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

pārkāpumiem;

4) lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma

piemērošanas;

5) lietas, kas izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma

piemērošanas;

6) lietas par publiskos reģistros ierakstītiem saistību

nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas spēkā esamības

vai piemērojamības apstrīdēšanu);

7) investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem,

ciktāl tie ir Latvijas tiesu jurisdikcijas kompetencē;

8) liela apjoma prasībām komercstrīdos23, piemēram,

kā papildu kritēriju nosakot prasības minimālo summu, piemēram,

500 tūkst. euro;

9) tiesiskās aizsardzības procesa lietas;

10) iespējams arī lietas par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par

spēkā neesošu, un lietas par izpildu raksta izsniegšanu

pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei;

11) lietas, kas izriet no Koncernu likuma

piemērošanas24.

Savukārt, vērtējot specializācijas tvērumu no krimināltiesiskā

viedokļa, būtu nosakāms, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence

aptvertu lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

1) krāpšana, piesavināšanās, ja tā veikta lielā apmērā,

organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

3) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

4) koruptīvie noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts

amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai ja

kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

Iepriekš minēto krimināllietu uzskaitījums definēts atbilstoši

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un

Ģenerālprokuratūras viedokļiem, tostarp, ņemot vērā 2018. gada

22. jūnija Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas

ziņojumā, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra

rīkojumā Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai

laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim" norādīto par

būtiskākajiem draudiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Vienlaikus

risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes

ietvaros būtu vērtējams, vai atbilstoši Moneyval 5. kārtas

novērtējuma ziņojumam par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas

sistēmu un pasākumiem, kuri tiek veikti, lai uzlabotu Latvijas

reputāciju, specializētās tiesas kompetencē nav iekļaujami

noziedzīgi nodarījumi saistībā ar terorisma un proliferācijas

finansēšanu.

Iepriekš minētais uzskaitījums ietverts nolūkā aprakstīt

indikatīvu specializētās tiesas kompetences tvērumu, nevis

definēt lietu piekritību. Lietu piekritība, tajā skaitā, tās

nošķiršanā izmantotie kritēriji (likuma vai likuma regulējuma

joma, prasības summas apmērs) tiks definēti risinājuma ieviešanai

nepieciešamo likumprojektu izstrādes procesā.

Jāatzīmē, ka, nosakot specializētās tiesas kompetences

tvērumu, tā sākotnēji nosakāma tādās jomās, kas prasa tūlītēju

risinājumu. Turpmākās kompetences tvēruma definēšanā, ja šāda

nepieciešamība radīsies, būs ņemama vērā gan tiesas kapacitāte,

gan lietu atbilstība specializācijas tvērumam. Jāņem vērā, ka

specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc

priekšmeta, nevis, piemēram, subjekta. Tādējādi, piemēram,

strīdi, kas izrietēs no Kredītiestāžu likuma būs piekritīgi

specializētai tiesai, ja prasības summa pārsniegs 0,5 milj

euro.

3.3. Prognozējamais noslodzes apjoms

un nepieciešamā kapacitāte

Tiesu informatīvajā sistēmā esošie dati neļauj strukturētā

veidā atlasīt to civillietu kategoriju lietas, kas atbilst

iepriekš minētajai specializācijai. Prognozējot iespējamo

noslodzi, Tiesu informatīvajā sistēmā tika veikta datu atlase,

izmantojot noteiktas frāzes. Iegūtie dati par 2017. un 2018. gadā

izskatītajām lietām, ļauj prognozēt šādu tiesas noslodzi

civillietu izskatīšanā (skatīt 2. tabulu. Pabeigto civillietu,

kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018.

gadā).

Lietas

Skaits 2017. gadā

Skaits 2018. gadā

Reiderisma lietas

Lietas, kurās prasības summa ir

virs 500 000 euro, un kā prasītājs ir kredītiestāde,

piemēram, vārda sakne "bank";

"lizin"

Nolēmums pirmās instances

tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi: "Komercķīlas

likumu" un kurās prasības summa pārsniedz 500 000

euro

Nolēmums pirmās instances

tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi "Finanšu

instrumentu tirgus likuma"

Nolēmumi pirmās instances

tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi

"Komercdarbības atbalsta kontroles likuma"

Tiesiskās aizsardzības procesa

lietas

147

Intelektuālā īpašuma lietas

(kopā)

Nolēmumi pirmās instances

tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi "šķīrējtiesas

līguma atzīšanu par spēkā neesošu"

Pieteikumi par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās

šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas

nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu (meklēts pēc attiecīgi

precīzas frāzes)25

730

390

Kopā

253

150

2. tabula. Pabeigto civillietu, kuru izskatīšana būtu

specializējama, skaits 2017.-2018. gadā

Prognozējot specializētās tiesas noslodzi būtu jāņem vērā no

prokuratūras tiesai nodoto lietu26 skaits 2017. un

2018. gadā (skatīt 3. tabulu. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru

izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018. gadā).

Lieta

Nodoto lietu skaits 2017. gadā

Nodoto lietu skaits 2018. gadā

177. panta trešā daļa - Krāpšana

179. panta trešā daļa - Piesavināšanās

190. panta trešā daļa - Kontrabanda

195. panta otrā daļa - Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšana

195. panta trešā daļa - Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšana

218. panta otrā daļa - Izvairīšanās no

nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

218. panta trešā daļa - Izvairīšanās no

nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

322. panta otrā daļa - Starpniecība

kukuļošanā

320. panta trešā daļa - Kukuļņemšana

320. panta ceturtā daļa - Kukuļņemšana

Kopā

151

162

3. tabula. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru izskatīšana būtu

specializējama, skaits 2017.-2018. gadā

Savukārt apelācijas instancē prognozējama šāda noslodze

(skatīt 4. tabulu. Saņemto civillietu un krimināllietu skaits

specializējamās lietu kategorijās apelācijas instances

tiesā):

Civilprocesuālā kārtībā saņemto lietu skaits

apgabaltiesās

Skaits 2017. gadā

Skaits 2018. gadā

Reiderisma

lietas27

Lietas, kurās prasības summa ir

virs 500 000 euro, un kā prasītājs ir kredītiestāde,

piemēram, vārda sakne "bank";

"lizin"

Nolēmums otrās instances tiesās,

kurā ir atsauce uz precīzu frāzi: "Komercķīlas

likumu" un kurā prasības summa pārsniedz 500 000

euro

Nolēmums otrās instances tiesās,

kurā ir atsauce uz precīzu frāzi "Finanšu instrumentu

tirgus likuma"

Nolēmums otrās instances tiesās,

kurā ir atsauce uz precīzu frāzi "Komercdarbības

atbalsta kontroles likuma"

Tiesiskās aizsardzības procesa

lietas

Intelektuālā īpašuma lietas

(kopā)

Nolēmumi, kuros ir atsauce uz

precīzu frāzi "šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā

neesošu"

Blakus sūdzības par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās

šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas

nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu (meklēts pēc attiecīgi

precīzas frāzes) 28

Kopā

Kriminālprocesa kārtībā saņemto lietu skaits

apgabaltiesās

Skaits 2017. gadā

Skaits 2018. gadā

177. panta trešajā daļa - Krāpšana

179. panta trešā daļa - Piesavināšanās

190. panta trešā daļa - Kontrabanda

195. panta otrā daļa - Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšana

195. panta trešā daļa - Noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizēšana

218. panta otrā daļa - Izvairīšanās no

nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

218. panta trešā daļa - Izvairīšanās no

nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

322. panta otrā daļa - Starpniecība

kukuļošanā

320. panta trešā daļa - Kukuļņemšana

320. panta ceturtā daļa - Kukuļņemšana

Kopā

4. tabula. Saņemto civillietu un krimināllietu skaits

specializējamās lietu kategorijās apelācijas instances tiesā

Prognozējot nepieciešamo kapacitāti šāda lietu apjoma

izskatīšanai attiecīgā tiesu instancē un ņemot vērā vidējo lietu

skaitu pēdējos divos gados, secināms, ka specializācijas noslodzi

pirmajā instancē veidotu vidēji 350 lietas gadā (no tām aptuveni

200 civilprocesa kārtībā izskatāmas lietas un aptuveni 150

krimināllietas). Savukārt apelācijas instances noslodzi veidotu

vidēji 130 lietas gadā (no tām aptuveni 75 civilprocesa kārtībā

izskatāmas lietas un 55 krimināllietas).

Tiesnešu skaitam tiesā jābūt sabalansētam ar prognozēto tiesas

noslodzi un vienlaikus pietiekamam, lai nodrošinātu lietu sadali

pēc nejaušības principa.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta

"Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros veiktajā

tiesvedības procesu izvērtēšanas un efektivitātes uzlabošanas

pētījumā secināts, ka optimāla noslodze tiesnesim būtu 48-52

krimināllietas gadā un aptuveni 175-190 civillietas gadā.

Vienlaikus attiecībā uz civillietām atzīmējams, ka kopš pētījuma

veikšanas 2013. gadā ir turpināts darbs pie tiesu atslogošanas no

tām neraksturīgu funkciju veikšanas, konkrēti - lietu, kurām nav

strīda raksturs, nodošanas citiem subjektiem. Minētā rezultātā

statistiski uz šo brīdi vēl vairāk samazinājies tiesā saņemto

civillietu skaits, tomēr tās lietas, kas šobrīd ir tiesas

kompetencē ir saistītas ar strīdu pēc būtības izskatīšanu un

nereti sarežģītu juridisku kāzusu risināšanu. Līdz ar to

attiecīgi būtu maināma optimālā noslodze attiecībā uz

civillietām, jo pētījuma dati aptver arī bezstrīdus lietu

izskatīšanu un tādas lietas, kurās nav strīda, piemēram, lietas

par uzturlīdzekļiem minimālajā apmērā u.c. Ievērojot minēto un

specializēto lietu sarežģītību, kā arī nepieciešamību nodrošināt

operatīvu procesa norisi, minētie optimālās noslodzes rādītāji

nevarētu tikt tieši attiecināti uz ziņojumā identificēto

specializācijas tvērumu un pieņemams, ka optimālu noslodzi

veidotu mazāks lietu skaits.

Analizējot vidējo pabeigto civillietu un krimināllietu skaitu

uz vienu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi 2017. un 2018. gadā

secināms, ka viens tiesnesis vidēji izskata 35 krimināllietas

gadā un 100-120 civillietas gadā.

Modelējot noslodzi pēc iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā

specializācijas tvērumā ietverto lietu specifiku secināms, ka

provizoriski pirmajā instancē būtu jābūt ne mazāk kā 5

tiesnešiem, bet ne vairāk par 10 tiesnešiem, kuru kompetencē būtu

specializēto lietu izskatīšana. Savukārt apelācijas

instancē papildus būtu nepieciešami līdz 4 tiesnešiem.

3.4. Specializētās tiesas atrašanās

vieta un izveides process

Rīgā ir koncentrēta lielākā daļa no visas Latvijas ekonomiskās

aktivitātes. Attiecīgi Rīgas tiesu apgabalā tiek saņemta vairāk

nekā puse no visām civillietām un nedaudz mazāk nekā puse no

visām krimināllietām, kas piekritīgas Latvijas tiesām. Kopumā 51

% no visās Latvijas rajona (pilsētu) tiesās saņemtajām

civillietām un krimināllietām ir piekritīgas rajona (pilsētu)

tiesām Rīgas tiesu apgabalā.

3. diagramma. Saņemto civillietu un

krimināllietu dinamika Rīgas tiesu apgabalā un pārējos tiesu

apgabalos kopā (2016-2018)

Bez manuālas apstrādes nav iespējams noteikt precīzu

specializējamo lietu attiecību starp Rīgas tiesu apgabala tiesām

un reģionu tiesām piekritīgajām lietām. Vienlaikus netiek

konstatēti apstākļi, kuru dēļ būtu izdarāms pieņēmums, ka

attiecībā uz specializējamo lietu kategorijām pastāvētu no

vispārīgām tendencēm atšķirīgs lietu īpatsvara sadalījums.

Ievērojot minēto, prognozējams, ka vairāk nekā puse no lietām,

kuru izskatīšana būtu specializējama, būs lietas, kuru piekritība

šobrīd noteikta Rīgas tiesu apgabala tiesām.

Turklāt, arī vērtējot tiesas izvietojumu no pieejamības

viedokļa, secināms, ka, veidojot tikai vienu specializētu pirmās

instances tiesu, tā būtu veidojama Rīgā, ņemot vērā attīstīto

satiksmes infrastruktūru starp reģioniem un galvaspilsētu, kā arī

praktiskās iespējas nodrošināt tiesas darbam nepieciešamās

telpas.

Ievērojot minēto, specializētā pirmās instances tiesa būtu

veidojama tieši galvaspilsētā. Savukārt apelācijas instances

funkcijas veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas

sastāvā.

Detalizētu pasākumu un laika grafika

atspoguļojums saistībā ar specializētās tiesas izveidi ietverts

konceptuālā ziņojuma 1. pielikumā "Rīcības plāns ekonomisko

lietu tiesas izveidei". Būtiskākie pasākumi, lai nodrošinātu

jaunas tiesas izveidi:

Līdz 2020.gada janvārim (grozījumi likumā "Par tiesu

varu" un tiesnešu atlases kārtībā)

Līdz 2020.gada jūnijam pārējo normatīvo aktu

grozījumi

Normatīvo aktu bāzes izstrāde un pieņemšana

nepieciešams veikt grozījumus normatīvo aktu bāzē -

likumā "Par tiesu varu", Civilprocesa likumā un

Kriminālprocesa likumā, tajā skaitā risinot jautājumu par

lietas piekritību, gadījumos, kad apsūdzība uzrādīta pēc

vairākiem Krimināllikuma pantiem, no kuriem ne visi ir

noteikti speciālās tiesas kompetencē. Veicami grozījumi

Tieslietu padomes apstiprinātajās kārtībās (piemēram, par

tiesu teritorijām, par lietu sadales kārtību un

specializācijām, u.c.) un nostiprināms tiesnešu skaits

tiesā. Izvērtējama grozījumu nepieciešamība citos

speciālajos normatīvajos aktos. Jāatzīmē, ka

attiecībā uz specializētās tiesas kompetencē esošajām

lietām netiks mainīti šobrīd ieviestie risinājumi noslodzes

mazināšanai, piemēram, alternatīvās strīdu izšķiršanas

iespējas. Šīs iespējas, ciktāl to pieļauj procesuālie

likumi, arī turpmāk būs attiecināmas uz lietām, kuras būs

specializētas tiesas kompetencē. Papildus atzīmējams, ka

Deklarācijā dots uzdevums - nodrošināt ārpustiesas strīdu

izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un mediācijas) plašāku

izmantošanu.

2020. gads janvāris - maijs

Tiesnešu un darbinieku atlase

nepieciešams īstenot pasākumus tiesas sastāva

nokomplektēšanai - tiesnešu un tiesas darbinieku atlasei.

Tiesnešu atlases process pats pēc savas būtības neizslēdz

t.s. iekšējā konkursa rīkošanu. Tajā pašā laikā ņemot vērā

plānoto specializāciju, specializētās tiesas tiesnešu

atlases procesā būtu nosakāmi papildu kritēriji. Papildus

norādāms, ka atbilstoši Tieslietu padomes lēmumam līdz

2019. gada beigām ir pārstrādājama spēkā esošā

Tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un

kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtība.29

Minētās kārtības pārstrādes procesa ietvaros vērtējams, vai

būtu nepieciešama atsevišķa tiesnešu amata kandidātu un arī

tiesu darbinieku atlases kārtība, atbilstoši

specializācijas prasībām. Interešu konflikta risku un tā

radītās sekas ir jāapzinās ikvienam tiesnesim un šo risku

mazināšanai, būtiska ir tiesu varas pārstāvju pašu

attieksme pret tiem vai tā gadījumiem profesijas ietvaros.

Tādējādi minētajiem jautājumiem tiks pievērsta pastiprināta

uzmanība, veicot tiesneša amata kandidātu atlasi. Minētie

aspekti, tāpat arī reputācija būs nozīmīgi faktori, kas

tiks vērtēti tiesnešu atlases procesā.

2020. gads jūnijs -

decembris

Tiesnešu un darbinieku mācības

specializētās tiesas kompetences jautājumos

2020. gads līdz decembris

Telpu nodrošināšana un

aprīkošana

Prognozēts, ka specializētās tiesas darba uzsākšanai veicamos

pasākumus iespējams nodrošināt un specializēta tiesa darbu

varētu uzsākt ar 2021. gada 1. janvāri.

Apkopojot iepriekš minēto, secināms, ka specializētas tiesas

izveidei ir šādi ieguvumi:

1) tiesas spriešanas kvalitātes paaugstināšana, mērķtiecīgi

attīstot tiesnešu prasmes un kompetences;

2) iespēja paaugstināt procesa efektivitāti, tajā skaitā

nodrošinot operatīvu lietu izskatīšanu;

3) nodrošināta tiesu prakses vienveidība un vienota sodu

politika;

4) nodrošināts profesionālu darbinieku korpuss un nodrošināti

kvalifikācijas pilnveides pasākumi atbilstoši

specializācijai;

5) iespēja nākotnē attīstīt specializācijas tvērumu;

6) atsevišķas tiesas izveide īpaši akcentē valsts politiku

prioritizēt konkrētu krimināllietu un civillietu izskatīšanu.

Vienlaikus konstatējams šāds risks - neprecīza noslodzes

prognoze vai citi iemesli, kuru dēļ izveidojas specializētās

tiesas nepietiekama noslodze, vai gluži pretēji - pārslodze.

Attiecībā par risku novēršanu, norādāms, ka, rodoties

nepietiekamai noslodzei, apsverama specializētās tiesas

kompetences paplašināšana, kā arī atbilstoši Civilprocesa likuma

32.1 pantam30 un Kriminālprocesa likuma

445. pantam31 risināms jautājums par lietu nodošanu

specializētajai tiesai. Savukārt pārlieku lielas slodzes gadījumā

līdzīgi kā gadījumā ar Administratīvās rajona tiesas izveidi

2004. gadā būs risināms jautājums par tiesnešu amata vietu skaita

palielināšanu.

Attiecībā uz visu tiesas tiesnešu vienlaicīgu atrašanos

interešu konfliktā norādāms, ka pie tiesas, piemēram, 5-10

tiesnešu sastāvā šāds risks ir minimāls. Tomēr gadījumā, ja šāds

apstāklis iestātos, būtu paredzams procesuāls regulējums, kas

ļautu lietu nodot izskatīšanai citai tiesai.

Jāatzīmē, ka Tiesnešu ētikas kodeksa normas izvirza augstus

profesionālās un ārpusdarba uzvedības standartus ikvienam

tiesnesim un tiesneša amata kandidātam, kā arī ar skaidrojumiem

palīdz risināt ētiska rakstura dilemmas, kas nereti ir saistītas

arī ar interešu konflikta risku vai interešu konflikta

šķietamību. Jāatzīmē, ka interešu konflikta riska samazināšanai

var tikt izmantotas likumā noteiktās disciplinārās uzraudzības

pilnvaras. Piemēram, tiesas priekšsēdētāju kompetencē ir

ierosināt disciplinārlietu par likumā "Par interešu

konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto

ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu. Šādas tiesības būs

attiecināmas arī uz specializētas tiesas priekšsēdētāju. Nav

pamata apšaubīt, ka minētie risinājumi interešu konflikta risku

mazināšanai ir neefektīvi.

Vienlaikus atkārtoti jāatzīmē, ka tiesas vai tiesnešu

specializācija pati par sevi nenodrošina mērķa pilnīgu

sasniegšanu, jo vienlaikus ir jārisina jautājums par

izmeklēšanas un apsūdzības kvalitāti. Norādāms, ka tieši

izmeklēšanas kvalitāte veido pamatu tam, kāda veidosies apsūdzība

un kāds būs gala nolēmums. Turklāt, ja izmeklēšanas kvalitāte ir

vāja, tas atstāj ietekmi arī uz lietas izskatīšanas termiņu. Līdz

ar to, kompleksai izvirzītā mērķa sasniegšanai paralēli meklējami

efektīvi risinājumi izmeklēšanas un apsūdzības kvalitātes

celšanai.

Izmeklēšanas un apsūdzības procesa kvalitātes uzlabošana ir

valdības prioritāte, ko apliecina Deklarācijas ietvaros definēts

uzdevums (178.2 uzdevums). Minētā uzdevuma ietvaros tiks veikti

pasākumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un

tiesu sistēmas funkcionēšanu. Minētā uzdevuma ietvaros, veicot

tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174. uzdevums),

tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas

efektivitātes uzlabošanai. Tāpat tiks nodrošināts ieguldījums

Valsts kontroles lietderības revīzijas "Pirmstiesas

izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" konstatēto

problēmu novēršanā un Valsts kontroles sniegto ieteikumu

realizēšanā.

Jānorāda, ka konceptuālā ziņojuma ietvaros tiek risināts

jautājums par specializētas tiesas izveidi, ko iespējams īstenot

īstermiņā. Starpnozares pasākumus, ņemot vērā iesaistītās puses,

ne vienmēr ir iespējams īstenot tikpat ātri kā pasākumus, kas

aptver vienu nozari. Tādējādi izvēlētais risinājums no

efektivitātes viedokļa ir atzīstams par atbilstošāku, kas

neizslēdz turpmāku pasākumu īstenošanu, kas saistīti ar

izmeklēšanas un apsūdzības kvalitātes uzlabošanu. Jāatzīmē, ka

pasākumi ir izdalīti, jo to īstenošana, lai arī ir savstarpēji

saistīti, tomēr nav pakārtoti viens otram. Tādējādi izvēlētais

risinājums no efektivitātes viedokļa ir atzīstams par

atbilstošāku.

Ministru kabinets 2019. gada 25. jūnija sēdē, izskatot

Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par

nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē

efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas

un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu" (prot. Nr. 30,

33. §), pieņēma to zināšanai un atbalstīja tajā ietverto

risinājumu, nosakot Tieslietu ministrijai aicināt Valsts kontroli

izvērtēt iespēju veikt revīziju par faktoriem, kas ietekmē

kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un

finanšu jomā efektīvu izmeklēšanu un iztiesāšanu.

Minētā uzdevuma ietvaros plānots izvērtēt faktorus, kas

negatīvi ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem

nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā virzību, un sniegtu

ieteikumus situācijas uzlabošanai. Tāpat jāatzīmē, ka

izmeklēšanas procesa kvalitātes nodrošināšanas nolūkos 2017. gadā

Valsts kontroles veiktās lietderības revīzijas "Pirmstiesas

izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" ietvaros sniegta

virkne ieteikumu. Minēto ieteikumu ieviešana ir patstāvīgi

veicams uzdevums un tā īstenošana norit paralēli konceptuālā

ziņojuma virzībai. To dublēšana Ministru kabineta rīkojuma

projektā nav nepieciešama.