3. pants

1Risinājums un

2tā ietekme uz problēmu risināšanu

3Lietu izskatīšanas ilgums jeb laiks no uzņēmēju un ekonomikas

4attīstības viedokļa nav vienīgais tiesu sistēmas efektivitātes

5rādītājs. Otrs jebkuras sistēmas darbības efektivitātes rādītājs

6ir kvalitāte. Tiesu sistēmā tā ir galīgā spēkā stājušos tiesas

7sprieduma kā ekonomiska strīda atrisinājuma kvalitāte un

8atbilstība reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

9Jo sarežģītākas kļūst tiesiskās attiecības sabiedrībā, jo

10lielāka ir vajadzība valstīm nodrošināt savus pilsoņus ar

11sarežģītiem tiesu pakalpojumiem, lai risinātu dažādas sociālas

12attiecības un no tām izrietošos strīdus. Ņemot vērā juridisko

13strīdu sarežģītību, ir nepieciešama specializētā tiesu sistēma,

14lai pilsoņus nodrošinātu ar kvalitatīvu tiesu. Eiropas valstu

15tiesu sistēmās ir vērojamas divas galvenās tendences: no vienas

16puses, izveidot specializētas tiesas, kas ir kompetentas izšķirt

17juridiskus strīdus konkrētā tiesību jomā, kurām ir jurisdikcija

18pār kādu reģionu vai visu valsti (tiesu specializācija); no otras

19puses, iespēja vispārējo tiesu tiesnešiem specializēties strīdos

20par juridisko nozari.8

21Tiesnešu specializācija ir efektīvs rīks tiesas procesa

22efektivitātes, it īpaši nolēmumu kvalitātes, celšanai. Līdz tiesu

23teritoriālās reformas ieviešanai, specializācija tika izmantota

24ierobežoti. Tiesneši specializējās pārsvarā tikai attiecībā uz

25tiesību nozarēm. Līdz ar tiesu teritoriālās reformas ieviešanu ir

26būtiski palielinājusies iespēja ieviest tiesnešu

27specializāciju.

28Tiesnešu specializācija ne tikai konkrētās tiesību nozarēs,

29bet arī tiesību institūtos vai lietu kategorijās rada iespēju

30nodrošināt šo tiesnešu vajadzībām atbilstošas kvalificētas

31mācības, tādējādi nodrošinot tiesnešiem šo lietu izskatīšanai

32nepieciešamās profesionālās prasmes.

33Arī FICIL aicina nodrošināt turpmāku tiesu un tiesnešu

34specializāciju, paredzot konkrētām tiesām ierobežotu un

35ekskluzīvu kompetenci lemt konkrētus jautājumus. Piemēram, lietas

36par kapitālsabiedrību (dalībnieku/akcionāru sapulču) lēmumu

37atzīšanu par spēkā neesošiem skata Jelgavas tiesa un tas ir

38būtiski mazinājis vēl pirms dažiem gadiem tik aktuālos reiderisma

39jeb uzņēmumu nelikumīgas pārņemšanas gadījumus. FICIL atzīmē, ka

40gadījumos, kur tiesas skata konkrētu kategoriju strīdus vērojami

41būtiski uzlabojumi lietas izskatīšanas ātrumā (tiesnesis, skatot

42līdzīgas lietas, pavada mazāk laika to izlemšanai), kā arī

43mazinās kļūdu skaits un tiek veidota judikatūra.9

44Ievērojot minēto, sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitātes

45paaugstināšanas nolūkos tiesnešu specializācija pati par sevi ne

46vienmēr ir atzīstama par pietiekamu risinājumu mērķa sasniegšanā

47un papildus izvērtējama iespēja koncentrēt šo lietu izskatīšanu

48vienā tiesā10.

49Kvalitatīva finanšu lietu iztiesāšana ir ievērojami

50apgrūtināta, ja tiesnešiem, kas tās iztiesā, nav specifisku

51zināšanu attiecīgajos finanšu jautājumos. Nereti noziedzīga

52nodarījuma izdarītāji ir spējuši piesaistīt šo jomu

53profesionāļus, lai slēptu nozieguma pēdas. Noziegumu slēpšanai

54tiek izmantotas arī citu valstu jurisdikcijas un sarežģītas

55daudzpakāpju shēmas.

563.1. Ārvalstu prakse

57Pasaules Banka secinājusi, ka 101 no 190 pētītajām ekonomikām

58darbojas specializētas komerctiesas, kuras dažādu komercstrīdu

59izskatīšanas termiņu vidēji saīsina par 92 dienām salīdzinājumā

60ar parastajām tiesām11.

61Papildus norādāms, ka Eiropas Parlamenta pasūtītā pētījumā

62secināts, ka Eiropas Savienībai būtu jācenšas izveidot

63"Eiropas Komerctiesu" Eiropas Savienības līmenī, lai

64nodrošinātu komerciālās puses ar alternatīvu gan dalībvalstu

65tiesām, gan starptautiskajām komercšķīrējtiesām. Šis ieteikums

66atspoguļo globālo konkurenci, kas pēdējo gadu laikā radusies

67starptautisko strīdu atrisināšanai. Vairākas valstis visā pasaulē

68ir uzsākušas iniciatīvas, lai izvirzītu sevi kā jaunu centru

69starptautisku komercstrīdu atrisināšanai, izveidojot

70specializētas angļu valodā runājošas tiesas ar īpašiem,

71elastīgākiem procesuāliem noteikumiem.12 Piemēram,

72Nīderlandes Komerctiesa (specializējas sarežģītu (starptautisku)

73komerclietu izskatīšanā), izveidota šī gada janvārī13.

74Starptautiskās tirdzniecības straujā izaugsme ir izraisījusi

75atbilstošu starpvalstu komercstrīdu skaita pieaugumu, taču

76primāri attīstot komercstrīdu atsevišķu izskatīšanu ir

77jākoncentrējas uz strīdu izskatīšanu iekšējā jurisdikcijā.

78Vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir viena vai vairākas

79specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos

80jautājumos14:

81Lai arī Austrijā pamatā darbojas princips, ka visas

82tiesas skata dažāda veida lietas, lielākajās Austrijas pilsētās

83(Vīnē un Grācā) ir arī specializētas tiesas. Vīnē pastāv piecas

84specializētas tiesas, kas skata civillietas, krimināllietas,

85nodarbinātības un sociālās labklājības lietas, un divas no tām

86skata komerctiesību jautājumus. Ar komerctiesību jautājumiem

87galvenokārt saprot tādas civillietas, kurās viena no pusēm ir

88komersants (ar atsevišķiem izņēmumiem). Kopā ar profesionāliem

89tiesnešiem pirmajā un otrajā instancē piedalās arī piesēdētājs,

90kurš pārstāv komersantus.

91Beļģijā pastāv Komerctiesa, kas pirmajā instancē

92izskata strīdus starp komersantiem saistībā ar darbībām, kuras

93atbilstoši tiesību aktiem uzskatāmas par komercdarbību un kas

94neietilpst citu tiesu kompetencē. Persona, kas nav komersants un

95kas uzsāk tiesvedību pret komersantu, var izvēlēties iesniegt

96lietu komerctiesā, savukārt komersants nevar uzsākt tiesvedību

97komerctiesā pret personu, kas nav komersants. Komerctiesa izskata

98arī strīdus, kas attiecas uz vekseļiem un parādzīmēm, ja prasības

99summa pārsniedz 2500 euro.

100Komerctiesai ir arī vairākas īpašas un ekskluzīvas

101kompetences, kas cita starpā aptver strīdus saistībā ar

102tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī prasības saistībā ar kuģniecību

103un iekšējiem kuģu pārvadājumiem. Komerctiesas ekskluzīvā

104jurisdikcija aptver arī prasības un strīdus, kas tieši izriet no

105bankrota procedūras un tiesas sanācijas procesa.

106Dānijā ir vairākas specializētās tiesas, piemēram,

107Jūras tiesību tiesa un komerctiesa (Sø-og Handelsretten),

108kas izskata ar jūras tiesībām un komerctiesībām saistītus strīdus

109jau kopš 1862. gada. Tiesas kompetence ir vairākkārt paplašināta,

110un pašlaik tiesa skata strīdus, kas izriet no Dānijas Preču zīmju

111likuma, Dizaina likuma, Mārketinga likuma, Konkurences likuma,

112starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem un citiem

113komerctiesību jautājumiem. Minētajai tiesai ir arī atsevišķa

114struktūrvienība, kas izskata bankrota, maksājumu apturēšanas

115jautājumus, obligātu parāda norēķinu lietas un parāda atmaksas

116grafika pārskatīšanas lietas. Tāpat Dānijā 2007. gadā ir

117nodibināta atsevišķa Zemes reģistrācijas tiesa

118(Tinglysningsretten), kura gan veic reģistra funkcijas

119(nekustamā īpašuma īpašnieku reģistrācija, hipotēku un citu

120nodrošinājumu reģistrācija, u.c.), gan skata no reģistrācijas

121izrietošus strīdus.

122Francijā Komerctiesas tika izveidotas pirms vairāk nekā

123400 gadiem, kad bija nepieciešams pieņemt taisnīgus un ātrus

124spriedumus tirdzniecības jautājumos15. Komerctiesas

125vada neprofesionāli tiesneši, kas ievēlēti no komercsabiedrības

126locekļiem (pensionēti vai aktīvi vietējie konsultanti, nozares

127profesionāļi, finanšu, konsultāciju nozares u.tml.). 2017. gadā

128bija 134 Komerctiesas (kasācijas instancē - atsevišķa

129nodaļa/departaments komerclietām)16, tās iztiesā

130strīdus, kas radušies komersantu starpā, starp kredītiestādēm vai

131starp komersantiem un kredītiestādēm, un strīdus saistībā ar

132komercsabiedrībām vai saistībā ar jebkuras personas

133komercdarbību. Tāpat tā izskata lietas saistībā ar grūtībās

134nonākušajiem uzņēmumiem.

135Horvātijā Komerctiesas ir hierarhiskas un tiek

136organizētas divās instancēs. Pirmajā instancē ir 7 komerctiesas.

137Komerctiesas ir kompetentas strīdos starp juridiskām personām,

138bankrota procedūrās, strīdos par jūras un gaisa tiesībām,

139uzņēmumu statusā, negodīgā tirgū, monopollīgumos un citās

140darbībās, kas paredzētas tiesību aktos.17 Komerctiesas

141veic procedūras saistībā ar ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un

142šķīrējtiesu nolēmumiem attiecībā uz komercstrīdiem, izskata

143maksātnespējas procedūras un sniedz starptautisko tiesisko

144palīdzību, vācot pierādījumus komerclietās un citās prasībās.

145Īrijā ir atsevišķas tiesas maza apmēra prasību

146(prasības summa nepārsniedz 2000 euro) izskatīšanai, kā

147arī atsevišķa Komerctiesa (Commercial Court). Pēc būtības

148konkrētā tiesa darbojas kā specializēta Augstākās tiesas

149struktūrvienība, kas spēj izskatīt lietas nekavējoties. Lietu

150nekavējoša izskatīšana tiek panākta ar speciālu procedūru

151palīdzību, kas paātrina to lietu virzību, kas nonāk šīs tiesas

152kompetencē. Minētā tiesa skata lietas, kuras saskaņā ar

153normatīvajiem aktiem ir klasificētas kā "komerclietas",

154piemēram: strīdi, kas izriet no komerclikuma; strīdi, kas izriet

155no maksātnespējas likuma u.c.

156Lai prasība tiktu pieņemta skatīšanai šajā tiesā, prasības

157summai jābūt vismaz vienam miljonam euro (ar atsevišķiem

158izņēmumiem).

159Lielbritānijā, konkrēti, Anglijā un Velsā ir

160specializētas komerctiesas (The Commercial/Mercantile

161Courts), kuras skata komerctiesību jautājumus. Tāpat pastāv

162arī specializēta tehnoloģiju un būvniecības tiesa, kuras

163kompetencē ir attiecīgo jautājumu izlemšana.

164Maltā ir attīstīta specializēto tiesu sistēma.

165Piemēram, pirmajā instancē ir specializēta tiesa, kas uzrauga

166valstī strādājošos notārus un notāru arhīvus, kā arī lemj par

167ierakstu pareizību publiskos reģistros. Papildus izveidota

168speciāla apelācijas instances tiesa (tribunāls), kura skata

169konkurences tiesību un patērētāju tiesību strīdus.

170Portugālē ir izveidotas specializētas komerctiesas

171(Tribunais de Comércio), kuru kompetencē ir šādi

172jautājumi: maksātnespēja, ja parādnieks ir uzņēmums, vai ar

173maksātnespēju saistītajā mantā ietilpst uzņēmums; lēmumi par

174statūtu un dibināšanas memoranda neesamību, spēkā neesamību un

175atcelšanu; lēmumi par uzņēmumu pieņemto lēmumu apturēšanu vai

176atcelšanu; prasības, kas attiecas uz rūpniecisko īpašumu, un

177jebkurš no gadījumiem, kas paredzēts Rūpnieciskā īpašuma kodeksā.

178Jaunākā komerctiesa savu darbu uzsāks šī gada septembrī

179Portugāles pilsētā Lagoa18.

180Rumānijā pastāv trīs specializētie tribunāli (agrākie

181komerclietu tribunāli). Tie izskata lietas, kurās ir iesaistīti

182komersanti. Par komersantu uzskata ikvienu personu, kas veic

183komercdarbību.

184Somijā pastāv vairākas specializētas tiesas, piemēram,

185Darba tiesa, Apdrošināšanas tiesa un Tirdzniecības tiesa.

186Lai sīkāk iepazītos ar Tirdzniecības tiesas izveides procesu

187un darbības kārtību, tika organizēta videokonference ar šīs

188tiesas tiesnesi, tiesas 2. nodaļas vadītāju Jussi Karttunen.

189Tirdzniecības tiesa tika izveidota pēc vairākus gadu ilgām

190diskusijām, kuru laikā galvenā izšķiršanās bija nevis par

191specializācijas nepieciešamību, bet gan par specializācijas

192ieviešanas modeli, proti - veidot specializāciju kādas no esošo

193tiesu ietvaros vai veidot jaunu speciālo tiesu. Tika pieņemts

194lēmums veidot pastāvīgu tiesu - Tirdzniecības tiesu. Šāds lēmums

195tika pieņemts, izvērtējot gan resursu, gan tiesnešu kompetenču

196attīstības jautājumus.

197Pie tiesas ir izveidots īpašs tehnisko ekspertu saraksts, kas

198tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru

199izskatīšanu.

200Tirdzniecības tiesas kompetencē ir jautājumi, kas regulēti

201Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Patērētāju Ombuda likumā

202un Vērtspapīru tirgu likumā. Papildus šī tiesa skata arī

203jautājumus, kas saistīti ar mārketinga un līguma noteikumiem, kas

204ietilpst likumā par līgumiem starp kredītiestādēm un uzņēmējiem,

205kā arī Konkurences ierobežojuma likuma pārkāpumiem.

206Attiecībā par termiņiem - parasti trīs mēnešu termiņā tiek

207noteikti vienas lietas izskatīšanas visi datumi, kuros lieta tiek

208izskatīta un nepastāv iespēja datumu pagarināt. Specializētās

209tiesas rezultāts - 95 % lietu tiek izskatītas vienā instancē un

210netiek pārsūdzētas. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

211Vērtējot tiesas darba rezultātus un ietekmi uz tiesu sistēmu

212Somijā, tika atzīts, ka tiesas izveide ir sevi attaisnojusi, un

213šobrīd nevienam nav šaubu, ka tas ir bijis pareizs lēmums.

214Papildus atzīmējams, ka tieslietu ministrs šī gada 18. jūlijā

215plāno apmeklēt šo tiesu, lai detalizētāk iepazītos ar tiesas

216darba organizācijas praktiskajiem aspektiem.

217Spānijā pastāv specializētas komerctiesas, kuras

218darbojas no 2004. gada 1.septembra un ir daļa no civiltiesību

219sistēmas.

220Ungārijā pastāv Reģionālās tiesas (pirmās vai otrās

221instances tiesa). Savukārt šo tiesu ietvaros ir noteiktas

222specializētas krimināllietu, civillietu, ekonomisko lietu, kā arī

223administratīvo lietu un darba lietu nodaļas.

224Vācijā cita starpā ir specializētas Finanšu tiesas,

225kuru nolēmumi var tikt pārsūdzēti Federālajā Finanšu tiesā

226(Bundesfinanzhof). Šo tiesu kompetencē galvenokārt ir

227strīdi par valsts nodevu, nodokļu un muitas jautājumiem. Strīdus

228pirmajā instancē skata trīs tiesneši un divi tiesas

229piesēdētāji.

230Zviedrijā Tirgus tiesa cita starpā risina tādus

231strīdus, uz kuriem attiecas Konkurences likums un Tirdzniecības

232prakses likums. Tāpat Zviedrijā ir Patentu lietu apelācijas

233tiesa, kas izskata iesniegtās apelācijas pret Zviedrijas Patentu

234un reģistrācijas biroja nolēmumiem attiecībā uz patentiem, preču

235zīmēm, dizainparaugiem u.c. Sūdzības par Patentu lietu apelācijas

236tiesas nolēmumiem var iesniegt Augstākajā administratīvajā

237tiesā.

238Tāpat atzīmējams, ka vairākās Eiropas valstīs ir izveidotas

239specializētas tiesas, kas veltītas cīņai pret korupciju.

240Bulgārija izveidoja specializētu tiesu, lai risinātu

241noziegumus, ko paveikušas organizētas noziedzīgas grupas, tostarp

242ar korupciju saistītus noziegumus, bet Horvātijā un

243Slovākijā ir izveidotas īpašas pretkorupcijas tiesas.

244Horvātijā specializētā tiesa izskata tikai vidēja un augsta

245līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietas, savukārt

246Slovākijā šīs specializētās tiesas, citastarp, izskata tādas

247lietas kā krāpšana un korupcija publiskajos iepirkumos, varas

248ļaunprātīga izmantošana, netieša korupcija, saimnieciskie

249noziegumi un noziegumi pret īpašumu u.c.19

250Ievērojot minēto, secināms, ka komerctiesas ir plaši

251izplatītas, taču tām noteiktā kompetence pamatā atšķirīga katrā

252no valstīm. Tāpat atsevišķās valstīs ir izveidotas

253specializētas tiesas, kuru kompetencē nodotas lietas, kas

254saistītas ar korupcijas noziegumiem un noziegumiem, ko paveikušas

255organizētas noziedzīgās grupas.

2563.2. Specializētās tiesas Latvijā

257izveide un iespējamās kompetences tvērums

258Tiesas specializācija (tiesas kompetences koncentrēšana) ir

259piemērots risinājums, ja lietu kopskaits gadā ir salīdzinoši

260mazs, bet to izskatīšana ir saistīta ar specifiskiem tiesību

261jautājumiem. Pie varbūtības, ka šādu lietu tiesnesis varētu

262saņemt, iespējams, reizi piecos gados, nebūtu efektīvi apmācīt

263visus Latvijas tiesnešus. Līdz ar to šādos gadījumos kā

264risinājums izskatāma tiesas kompetences koncentrēšana vienā

265tiesā. Tiesnesis, kas specializējies konkrēto lietu izskatīšanā,

266ir spējīgs strādāt ātrāk un precīzāk. Izkaisīta specifiska

267ekonomiska rakstura strīdu izskatīšanas piekritība nevar radīt

268kompleksu un līdz ar to efektīvu (bez pretrunām) ekonomisko

269strīdu risināšanas sistēmu.

270Lietu koncentrēšanu vienā tiesā iespējams nodrošināt, nosakot

271ekskluzīvu noteiktu lietu piekritību kādai no esošajām vispārējās

272jurisdikcijas tiesām vai veidojot jaunu specializētu tiesu.

273Līdz šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš.

274Piemēram:

275- lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces

276lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija -

277Jelgavas tiesa (šobrīd Zemgales rajona tiesa));

278- lietās par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

279dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.) (no

2802015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

281tiesa);

282- lietās par atzinuma sniegšanu ārvalsts tiesai par bērna

283pārvietošanas pāri robežai uz ārvalsti vai aizturēšanas ārvalstī

284tiesiskumu un lietas par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri

285robežai uz Latviju vai aizturēšanu Latvijā (no 2015. gada 1.

286marta - Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (ar 2018. gada 15.

287janvāri tiesa pievienota Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas

288tiesai));

289- lietās, kuru materiālos ir iekļauts valsts noslēpuma objekts

290(no 2015. gada 1. janvāra - Rīgas pilsētas Vidzemes

291priekšpilsētas tiesa);

292- lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

293pārkāpumiem (no 2017. gada 1. novembra - Rīgas pilsētas Latgales

294priekšpilsētas tiesa).

295Lai gan šis risinājums ir salīdzinoši vienkāršāk ieviešams,

296tomēr tam ir arī atsevišķi negatīvi aspekti. Piemēram, tiek

297palielināta tiesas noslodze, kas jo īpaši būtiski ir gadījumā, ja

298specializācija tiek noteikta kādai no Rīgas tiesām. Specializēto

299lietu izskatīšanas efektivitāte ir saistīta ar attiecīgās tiesas

300darba efektivitāti, ko var ietekmēt, piemēram, nespecializēto

301lietu skaita pieaugums tiesām, kapacitātes trūkums (piemēram,

302sakarā ar tiesneša prombūtni uz laiku) u.c.

303Komerctiesības un saimniecisko darbību reglamentējošo

304normatīvo aktu mērķis ir ne tikai noteikt atsevišķu subjektu

305tiesības un pienākumus, bet reglamentēt tirgus ekonomikas darbību

306un veicināt ekonomikas attīstību kopumā. Tāpēc ir ļoti svarīgi,

307lai šādas tiesību normas tiktu piemērotas ne tikai atbilstoši

308likumdevēja mērķim, bet arī analizējot to piemērošanas reālās

309ekonomiskās sekas un to ietekmi uz ekonomiku. Šajā ziņā no

310tiesneša kā speciālista jurisprudencē tiek sagaidīts tieši

311ekonomiski pārdomāts un pamatots ekonomisko strīdu risinājums.

312Piemēram, Komerclikums paredz tiesības celt prasību pret

313sabiedrības valdes locekli, ja tas ar savu darbību vai bezdarbību

314nodarījis zaudējumus sabiedrībai. Lai sauktu valdes locekli pie

315atbildības civiltiesiskā kārtībā un panāktu sabiedrībai nodarīto

316zaudējumu atlīdzināšanu, tiesai jāizvērtē, vai valdes loceklis

317savus pienākumus pildījis kā "krietns un rūpīgs

318saimnieks" (Komerclikuma 169. panta pirmā daļa) un nav

319pieļāvis pat "vieglu neuzmanību" (Civillikuma 1646.

320pants). Ir skaidrs, ka šie jēdzieni ir jāpiepilda ar saturu katrā

321konkrētajā gadījumā. Problēma ir tāda, ka šis saturs ir

322ekonomiska rakstura vērtējums, jo tikai no komercdarbības prakses

323un ekonomisko zināšanu viedokļa var novērtēt, vai valdes locekļa

324darbība bija ekonomiski pamatota un izdevīga sabiedrībai kā

325tirgus ekonomikas subjektam20.

326Pēdējo vairāk nekā piecu gadu laikā tieši attiecībā uz

327komercstrīdu izskatīšanas efektivizēšanu ir tikuši ieviesti

328vairāki pasākumi. Kā jau minēts iepriekš, no 2013. gada 1. jūlija

329ir specializēta t.s. reiderisma lietu izskatīšana, izveidojot

330saīsinātu lietu izskatīšanas procesu un paredzot kompetenci šo

331lietu izskatīšanā vienai konkrētai tiesai - Zemgales rajona

332tiesai. Tāpat vienā konkrētā tiesā - Rīgas pilsētas Vidzemes

333priekšpilsētas tiesā - no 2015. gada 1.janvāra ir tikuši

334specializēti strīdi par rūpnieciskā īpašuma tiesībām. Savukārt

335lietu par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

336pārkāpumiem izskatīšana kopš 2017. gada 1. novembra koncentrēta

337Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Visu šo pasākumu

338mērķis bija nodrošināt ātru un kompetentu šo specifisko

339komerctiesību jautājumu izskatīšanu. Vienlaikus jākonstatē, ka

340izveidojusies diezgan sadrumstalota sistēma, jo atkarībā no

341strīda priekšmeta, mainās tiesa, kura specializēta attiecīgā

342komercstrīda izskatīšanā.

343Izveidojot speciālo tiesu, kļūst iespējams ne tikai šo

344dažādo komerctiesību jautājumu izskatīšanu koncentrēt vienuviet,

345bet arī attīstīt un paplašināt, pirmkārt, šīs konkrētās

346kompetences. Piemēram, paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa

347izskata visus kapitālsabiedrības dalībnieku strīdus, nevis tikai

348lietas par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par

349spēkā neesošiem (t.s. reiderisma lietas). Tāpat paredzot, ka

350Ekonomisko lietu tiesa izskata ne tikai rūpnieciskā īpašuma

351strīdus, bet visus strīdus, kas saistīti ar intelektuālo

352īpašumu.

353Esošā modeļa ietvaros šo specializāciju tvēruma attīstīšana

354(paplašināšana) ir diezgan ierobežota, jo jārēķinās, piemēram, ar

355katras no tiesām (Zemgales rajona tiesas, Rīgas pilsētas Vidzemes

356priekšpilsētas tiesas, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

357tiesas) kapacitāti, kas nepieciešama vispārējās jurisdikcijas

358lietu izskatīšanas nodrošināšanai.

359Papildus uzsverams, ka būtisks ieguvums jaunas tiesas

360izveidei ir tas, ka kļūst iespējams ne tikai attīstīt jau esošās

361komercstrīdu specializācijas, bet nodrošināt specializāciju arī

362tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu

363izskatīšanas specializāciju, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi

364tiesām vispārējā kārtībā. Uzņēmēju un investoru pārstāvji kā

365šādas lietu kategorijas ir norādījuši21, piemēram:

366lietas, kas saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma,

367Finanšu nodrošinājuma likuma piemērošanu, publiskos reģistros

368ierakstītiem saistību nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai

369daļējas spēkā esamības apstrīdēšanu), kā arī liela apmēra

370komercstrīdi un tiesiskās aizsardzības procesu lietas.

371Tajā pašā laikā atzīmējams, ka efektīvs mehānisms komercstrīdu

372risināšanai nenoliedzami ir nozīmīgs, tomēr nedrīkst atstāt

373bez ievērības faktu, ka tikpat būtiski ir, lai valsts aktīvi

374cīnītos pret tādiem uzņēmējdarbības vides tiesiskumu graujošiem

375apstākļiem kā korupcija, naudas "atmazgāšana",

376krāpšanas un piesavināšanās grupējumi, kā arī izvairīšanās no

377nodokļu nomaksas, kas veicina ēnu ekonomiku.

378Ievērojot minēto, mērķis veicināt investīciju un

379uzņēmējdarbības vides izaugsmi ilgtermiņā var tikt sasniegts

380tikai kompleksi, nodrošinot gan ātru un efektīvu komercstrīdu

381risināšanu civiltiesiskā kārtībā, gan nodrošinot, ka tie

382noziedzīgie nodarījumi, kas būtiski ietekmē investīciju vidi,

383tiek izskatīti tiesā ātri un profesionāli.

384Tāpat būtiski atzīmēt, ka jaunas speciālas tiesas izveidei,

385salīdzinoši ar esošo sistēmu, ir lielāks attīstības potenciāls,

386un jaunas speciālas tiesas izveide rada visus nepieciešamos

387priekšnosacījumus komercstrīdu specializācijas tālākai attīstībai

388arī turpmāk.

389Finanšu noziegumu lietas nereti izskata ilgi, jo tiesnesim

390vajag ilgāku laiku, lai viņš spētu rūpīgi iedziļināties

391grāmatvedības dokumentos un citās lietas niansēs, saprastu, kā

392ticis pastrādāts attiecīgs nodarījums. Problēmas ir ar

393grāmatvedības un finanšu jomu, kurā tiesnesim jāiedziļinās un

394jāizprot saimnieciskā darbība. Jāsaprot finanšu darījumi,

395grāmatvedības uzskaite un kārtība22. Līdz ar to

396prioritizēta šādu lietu izskatīšana sekmētu ne tikai to

397kvalitatīvāku, bet arī to ātrāku izskatīšanu. Ātri un adekvāti

398kriminālsodi kalpo par lielisku prevenciju un palīdz izskaust

399attiecīgos noziegumus.

400Pamatojoties uz minēto, kā arī ņemot vērā FICIL sniegtās

401rekomendācijas papildus specializējamo komercstrīdu lokam,

402Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būtu nododamas šādas

403civilprocesuālā kārtībā izskatāmas lietas:

4041) lietas par dalībnieku (akcionāru) savstarpējiem strīdiem,

405tajā skaitā lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru)

406sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem;

4072) strīdi, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, tajā

408skaitā lietas par rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti,

409dizainparaugi, pusvadītāju izstrādājumi, preču zīmes u.c.);

4103) lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību

411pārkāpumiem;

4124) lietas, kas izriet no Finanšu instrumentu tirgus likuma

413piemērošanas;

4145) lietas, kas izriet no Finanšu nodrošinājuma likuma

415piemērošanas;

4166) lietas par publiskos reģistros ierakstītiem saistību

417nodrošinājuma līdzekļiem (to pilnīgas vai daļējas spēkā esamības

418vai piemērojamības apstrīdēšanu);

4197) investīciju aizsardzības normatīvā regulējuma jautājumiem,

420ciktāl tie ir Latvijas tiesu jurisdikcijas kompetencē;

4218) liela apjoma prasībām komercstrīdos23, piemēram,

422kā papildu kritēriju nosakot prasības minimālo summu, piemēram,

423500 tūkst. euro;

4249) tiesiskās aizsardzības procesa lietas;

42510) iespējams arī lietas par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par

426spēkā neesošu, un lietas par izpildu raksta izsniegšanu

427pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei;

42811) lietas, kas izriet no Koncernu likuma

429piemērošanas24.

430Savukārt, vērtējot specializācijas tvērumu no krimināltiesiskā

431viedokļa, būtu nosakāms, ka Ekonomisko lietu tiesas kompetence

432aptvertu lietas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

4331) krāpšana, piesavināšanās, ja tā veikta lielā apmērā,

434organizētā grupā vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās;

4352) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

4363) izvairīšanās no nodokļu nomaksas;

4374) koruptīvie noziedzīgi nodarījumi, ko izdarījusi valsts

438amatpersona vai amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli vai ja

439kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas vai pieprasīšanas.

440Iepriekš minēto krimināllietu uzskaitījums definēts atbilstoši

441Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta un

442Ģenerālprokuratūras viedokļiem, tostarp, ņemot vērā 2018. gada

44322. jūnija Latvijas Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

444legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas

445ziņojumā, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra

446rīkojumā Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu

447līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai

448laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim" norādīto par

449būtiskākajiem draudiem attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem

450noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Vienlaikus

451risinājuma ieviešanai nepieciešamo likumprojektu izstrādes

452ietvaros būtu vērtējams, vai atbilstoši Moneyval 5. kārtas

453novērtējuma ziņojumam par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu

454legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas

455sistēmu un pasākumiem, kuri tiek veikti, lai uzlabotu Latvijas

456reputāciju, specializētās tiesas kompetencē nav iekļaujami

457noziedzīgi nodarījumi saistībā ar terorisma un proliferācijas

458finansēšanu.

459Iepriekš minētais uzskaitījums ietverts nolūkā aprakstīt

460indikatīvu specializētās tiesas kompetences tvērumu, nevis

461definēt lietu piekritību. Lietu piekritība, tajā skaitā, tās

462nošķiršanā izmantotie kritēriji (likuma vai likuma regulējuma

463joma, prasības summas apmērs) tiks definēti risinājuma ieviešanai

464nepieciešamo likumprojektu izstrādes procesā.

465Jāatzīmē, ka, nosakot specializētās tiesas kompetences

466tvērumu, tā sākotnēji nosakāma tādās jomās, kas prasa tūlītēju

467risinājumu. Turpmākās kompetences tvēruma definēšanā, ja šāda

468nepieciešamība radīsies, būs ņemama vērā gan tiesas kapacitāte,

469gan lietu atbilstība specializācijas tvērumam. Jāņem vērā, ka

470specializētas tiesas kompetences tvērums tiek noteikts pēc

471priekšmeta, nevis, piemēram, subjekta. Tādējādi, piemēram,

472strīdi, kas izrietēs no Kredītiestāžu likuma būs piekritīgi

473specializētai tiesai, ja prasības summa pārsniegs 0,5 milj

474euro.

4753.3. Prognozējamais noslodzes apjoms

476un nepieciešamā kapacitāte

477Tiesu informatīvajā sistēmā esošie dati neļauj strukturētā

478veidā atlasīt to civillietu kategoriju lietas, kas atbilst

479iepriekš minētajai specializācijai. Prognozējot iespējamo

480noslodzi, Tiesu informatīvajā sistēmā tika veikta datu atlase,

481izmantojot noteiktas frāzes. Iegūtie dati par 2017. un 2018. gadā

482izskatītajām lietām, ļauj prognozēt šādu tiesas noslodzi

483civillietu izskatīšanā (skatīt 2. tabulu. Pabeigto civillietu,

484kuru izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018.

485gadā).

486Lietas

487Skaits 2017. gadā

488Skaits 2018. gadā

489Reiderisma lietas

49013

49113

492Lietas, kurās prasības summa ir

493virs 500 000 euro, un kā prasītājs ir kredītiestāde,

494piemēram, vārda sakne "bank";

495"lizin"

4967

4975

498Nolēmums pirmās instances

499tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi: "Komercķīlas

500likumu" un kurās prasības summa pārsniedz 500 000

501euro

5020

5032

504Nolēmums pirmās instances

505tiesās, kurā ir atsauce uz precīzu frāzi "Finanšu

506instrumentu tirgus likuma"

5072

5083

509Nolēmumi pirmās instances

510tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi

511"Komercdarbības atbalsta kontroles likuma"

5125

5131

514Tiesiskās aizsardzības procesa

515lietas

516147

51744

518Intelektuālā īpašuma lietas

519(kopā)

52052

52164

522Nolēmumi pirmās instances

523tiesās, kuros ir atsauce uz precīzu frāzi "šķīrējtiesas

524līguma atzīšanu par spēkā neesošu"

52527

52618

527Pieteikumi par izpildu raksta izdošanu uz pastāvīgās

528šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas

529nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu (meklēts pēc attiecīgi

530precīzas frāzes)25

531730

532390

533Kopā

534253

535150

5362. tabula. Pabeigto civillietu, kuru izskatīšana būtu

537specializējama, skaits 2017.-2018. gadā

538Prognozējot specializētās tiesas noslodzi būtu jāņem vērā no

539prokuratūras tiesai nodoto lietu26 skaits 2017. un

5402018. gadā (skatīt 3. tabulu. Tiesai nodoto krimināllietu, kuru

541izskatīšana būtu specializējama, skaits 2017.-2018. gadā).

542Lieta

543Nodoto lietu skaits 2017. gadā

544Nodoto lietu skaits 2018. gadā

545177. panta trešā daļa - Krāpšana

54637

54742

548179. panta trešā daļa - Piesavināšanās

54929

55034

551190. panta trešā daļa - Kontrabanda

5529

5538

554195. panta otrā daļa - Noziedzīgi iegūtu

555līdzekļu legalizēšana

5561