10. pants

Konkurences padome

04.04.2008. vēstulē Nr.897 lūdza RSA sniegt ekonomisko pamatojumu

minētajām atšķirībām pakalpojumu cenās - kādu iemeslu dēļ cenas

par autoostas infrastruktūras izmantošanu pārvadātājiem, kas paši

tirgo biļetes uz saviem reisiem, ir vairākkārt augstākas nekā

cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu, ko autoosta

sniedz pārvadātājiem, kas izmanto braukšanas biļešu pārdošanas

pakalpojumu autoostas kasēs.

10.1. RSA 14.04.2008.

atbildes vēstulē Nr.2-4/108 skaidroja:

"Autobusu reisiem, kuri biļešu

realizāciju veic vienotajā biļešu tirdzniecības sistēmā, maksā

pārdevējam par biļešu tirdzniecību komisijas naudu 10% apmērā no

pārdoto biļešu summas. Lai maksas par autoostas infrastruktūras

izmantošanu būtu līdzvērtīgas, pārvadātājiem, kuri maksā komisiju

par biļešu tirdzniecību, tiek samazināta maksa par teritorijas

izmantošanu. [..] Lai pārliecinātos par autoostas pakalpojumu

cenu pamatotību, tika veikts viena reisa pašizmaksas aprēķins

2007.gadā, sadalot izmaksas pa pakalpojumu veidiem un nosakot

katra pakalpojuma īpatsvaru. Tika iegūts, ka viena autobusa ar 55

sēdvietām pakalpojumu nodrošināšanas pašizmaksa ir

8,73 lati, bet viena autobusa ar 55 sēdvietām pakalpojumu

nodrošināšanas pašizmaksa bez biļešu tirdzniecības attiecīgi ir

6,74 lati. Saskaņā ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta"

teritorijas izmantošanas noteikumiem, (..) starptautisko reisu

autobusu autoostas pakalpojumu laiks ir 2 (divas) reizes ilgāks

par iekšzemes autobusiem atvēlēto pakalpojumu nodrošināšanas

laiku. Līdzvērtīgas maksas noteikšanai par autoostas pakalpojumu

nodrošināšanu starptautisko autobusu maršrutu autobusiem tiek

piemērots laika koeficients".

10.2. Pamatojoties uz RSA

sniegto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka viena gan

iekšzemes, gan starptautiskā reisa pašizmaksa par infrastruktūras

izmantošanu ir aprēķināta sekojoši: kopējās izmaksas

(1 362 759 (lati) : 193 464 (kopējais

reisu skaits 2007.gadā) = 7,04 (lati). Tālāk aprēķinos ir

veikta viena autobusa ar 55 sēdvietām (ja biļešu tirdzniecība

netiek veikta RSA kasēs) pašizmaksa par infrastruktūras

izmantošanu:

-

1 051 8416 (lati) :

8 581 717(kopējais sēdvietu skaits ) =

0,123 (lati) maksa par vienu pasažiera apkalpošanu;

- 0,123 (lati) x 55 (sēdvietu

skaits autobusā) = 6,74 (lati).

Konkurences padome konstatē, ka

RSA vienam autobusam par autoostas infrastruktūras (ja biļešu

tirdzniecība netiek veikta RSA kasēs) izmantošanu pašizmaksas

aprēķinā pieņem, ka visas sēdvietas autobusā ir aizpildītas visos

reisos. Minētais pieņēmums nav pamatots, jo vispārzināms ir

fakts, ka visos reisos visas autobusu sēdvietas ne vienmēr ir

aizpildītas. Tādējādi, piemēram, pieņemot, ka autobusā ar 55

sēdvietām vidēji aizpildītas ir 40 sēdvietas, pašizmaksa par

autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam ir

0,123 (lati) x 40 (aizpildītās sēdvietas) =

4,92 (lati). Konkurences padome secina, ka RSA pašizmaksas

aprēķinā pieņēmums par visu reisu pilnīgu 100% sēdvietu

noslogojumu nav pamatots, jo RSA sniedz autoostas infrastruktūras

pakalpojumu pārvadātāja autobusam, kas iebrauc autoostā,

neatkarīgi no tā, cik sēdvietu tajā ir aizpildītas.

10.3. Ņemot vērā iepriekš

minēto, RSA skaidrojums par viena autobusa ar 55 sēdvietām

autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

maršrutu autobusiem attiecīgi ir 6,74 lati (pašizmaksa) x

1,5 (laika koeficients)=10,11 lati (noapaļojot -

10,00 lati) nav ekonomiski pamatots. Konkurences padomes

izpratnē pie lēmuma 10.2.punktā ietvertajiem nosacījumiem,

ekonomiski pamatota maksa par viena autobusa ar 55 sēdvietām

autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

maršrutu autobusiem varētu būt 7,38 lati (4,92 lati x

1,5).

10.4. Pamatojoties uz

iepriekš minētajā vēstulē pievienotajā "Pašizmaksas aprēķins

2007.gadam" tabulā atspoguļotiem skaitļiem, tiek konstatēts, ka

biļešu tirdzniecības izmaksas (310 918,00 lati) veido

25% un autoostas infrastruktūras izmantošanas izmaksas

(679 956,0 lati) veido 56% no kopējām autoostas

uzturēšanas izmaksām. Pamatojoties uz RSA 07.11.2008. vēstulē

Nr.2-4/230 sniegto informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem 2007.gadā,

tiek konstatēts, ka ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir

(*) lati, kas veido ap (*)%, bet ieņēmumi par autoostas

infrastruktūras izmantošanu ir (*) lati, kas veido ap (*)%

no kopējiem ieņēmumiem - (*) latiem par pasažieru un

autobusu apkalpošanu. Konkurences padome konstatē, ka 2007.gadā

RSA ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir ap (*) reizes lielāki par

minētā pakalpojuma izmaksām, bet ieņēmumi par autoostas

infrastruktūras izmantošanu ir ap (*) reizēm mazāki par minētā

pakalpojuma izmaksām, t.i., RSA noteiktais izmaksas sadalījums

par autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam, kas

iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

būtiski atšķiras no faktiskā autoostas ieņēmumu sadalījuma

(biļešu tirdzniecība un autoostas infrastruktūras

izmantošana).

10.5. Konkurences padome

lūdza vairākiem pārvadātājiem (SIA "Norma - A",

AS "Nordeka", AS "Cata", SIA "VTU Valmiera")

sniegt informāciju par to, vai tie 2006., 2007. un 2008.gadā

biļešu tirdzniecību uz savu autobusu reisiem no/uz Rīgu veic paši

(pilnībā vai daļēji) vai arī tās tiek realizētas RSA biļešu kasēs

un kādā apjomā.

Konkurences padome no

pārvadātājiem saņēma informāciju par faktiski autoostas kasēs

realizēto braukšanas biļešu apjomu, reisu skaitu un RSA

faktiskajiem ienākumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas 2006.,

2007. un 2008.gada dažādos mēnešos (2.tabula).

2.tabula

AS "Nordeka", AS "Cata",

SIA "Norma-A" un SIA "VTU Valmiera" maksas, ko saņēmusi

RSA par biļešu tirdzniecību un autoostas infrastruktūras

izmantošanu, un reisu skaits (dažādos mēnešos pēc brīvas

izvēles)

Pārvadātājs

Laika periodi

RSA ieņēmumi no biļešu

tirdzniecības

(LVL bez PVN)

RSA ieņēmumi no autoostas

infrastruktūras izmantošanas

(LVL bez PVN)

RSA ieņēmumu no biļešu

tirdzniecības

daļa no sniegto pamatpakalpojumu kopuma (%)

Reisu skaits

AS "Nordeka"

01.03.2008.-31.03.2008.

12 620,31

2 105,44

85,7

2250

01.08.2007.-31.08.2007.

17 458,49

2 148,71

89,0

2265

01.12.2006.-31.12.2006.

12 784,03

2 168,68

85,5

2325

AS "Cata"

01.01.2008.-31.01.2008.

(*)

(*)

(*)

(*)

01.10.2007.-31.10.2007.

(*)

(*)

(*)

(*)

01.03.2006.-31.03.2006.

(*)

(*)

(*)

(*)

SIA "Norma-A"

01.04.2008.-30.04.2008.

510,18

1 694,6

23,1

310

01.12.2007.-31.12.2007.

534,68

2 156,9

19,9

325

01.03.2007.-31.03.2007.

428,46

1 376,77

23,7

275

SIA "VTU Valmiera"

01.01.2008.-31.01.2008.

2 663,18

1 024,2

68,9

925

01.12.2007.-31.12.2007.

3 052,43

1 021,90

74,9

905

01.03.2006.-31.03.2006.

2 704,06

898,65

75,1

925

Tabulā apkopotie dati norāda, ka

RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību (85,7%, 89%,

85,5%) veido lielāko daļu no kopējiem ieņēmumiem par

pamatpakalpojumu kopumu, kurus tā saņem no AS "Nordeka".

Līdzīgi ir AS "Cata" un SIA "VTU Valmiera" maksājumi

RSA, un attiecīgi ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību

svārstās amplitūdā no 66,9% - 75,1% no kopējiem RSA

ieņēmumiem. Savukārt RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu

tirdzniecību, ko tā saņem no SIA "Norma-A", svārstās no

19,9% līdz 23,7%, jo minētais komersants veic biļešu tirdzniecību

savās biļešu tirdzniecības kasēs. Minētie tabulas dati liecina,

ka pārvadātāji, kuri izmanto RSA biļešu kases pakalpojumus, par

to maksā ievērojami lielāku daļu nekā par infrastruktūras

izmantošanu.

10.6. Ņemot vērā 10.2., 10.3.,

10.4. un 10.5.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka RSA

noteiktā maksa par autoostas infrastruktūras (ja braukšanas

biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) izmantošanu vienam reisam, kas

iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

nav ekonomiski pamatota. RSA piemērotā maksa pasažieru

pārvadātājiem, kuri braukšanas biļešu tirdzniecību veic RSA

kasēs, par autoostas infrastruktūras izmantošanu nav samērīga ar

pakalpojuma ekonomisko vērtību, tādā veidā RSA, radušos

zaudējumus sedz no tās sniegtajiem braukšanas biļešu (un citu

braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojumiem, attiecīgi gūstot

lielākus ienākumus no savas saimnieciskās darbības.