10. pants

1Konkurences padome

204.04.2008. vēstulē Nr.897 lūdza RSA sniegt ekonomisko pamatojumu

3minētajām atšķirībām pakalpojumu cenās - kādu iemeslu dēļ cenas

4par autoostas infrastruktūras izmantošanu pārvadātājiem, kas paši

5tirgo biļetes uz saviem reisiem, ir vairākkārt augstākas nekā

6cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu, ko autoosta

7sniedz pārvadātājiem, kas izmanto braukšanas biļešu pārdošanas

8pakalpojumu autoostas kasēs.

910.1. RSA 14.04.2008.

10atbildes vēstulē Nr.2-4/108 skaidroja:

11"Autobusu reisiem, kuri biļešu

12realizāciju veic vienotajā biļešu tirdzniecības sistēmā, maksā

13pārdevējam par biļešu tirdzniecību komisijas naudu 10% apmērā no

14pārdoto biļešu summas. Lai maksas par autoostas infrastruktūras

15izmantošanu būtu līdzvērtīgas, pārvadātājiem, kuri maksā komisiju

16par biļešu tirdzniecību, tiek samazināta maksa par teritorijas

17izmantošanu. [..] Lai pārliecinātos par autoostas pakalpojumu

18cenu pamatotību, tika veikts viena reisa pašizmaksas aprēķins

192007.gadā, sadalot izmaksas pa pakalpojumu veidiem un nosakot

20katra pakalpojuma īpatsvaru. Tika iegūts, ka viena autobusa ar 55

21sēdvietām pakalpojumu nodrošināšanas pašizmaksa ir

228,73 lati, bet viena autobusa ar 55 sēdvietām pakalpojumu

23nodrošināšanas pašizmaksa bez biļešu tirdzniecības attiecīgi ir

246,74 lati. Saskaņā ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta"

25teritorijas izmantošanas noteikumiem, (..) starptautisko reisu

26autobusu autoostas pakalpojumu laiks ir 2 (divas) reizes ilgāks

27par iekšzemes autobusiem atvēlēto pakalpojumu nodrošināšanas

28laiku. Līdzvērtīgas maksas noteikšanai par autoostas pakalpojumu

29nodrošināšanu starptautisko autobusu maršrutu autobusiem tiek

30piemērots laika koeficients".

3110.2. Pamatojoties uz RSA

32sniegto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka viena gan

33iekšzemes, gan starptautiskā reisa pašizmaksa par infrastruktūras

34izmantošanu ir aprēķināta sekojoši: kopējās izmaksas

35(1 362 759 (lati) : 193 464 (kopējais

36reisu skaits 2007.gadā) = 7,04 (lati). Tālāk aprēķinos ir

37veikta viena autobusa ar 55 sēdvietām (ja biļešu tirdzniecība

38netiek veikta RSA kasēs) pašizmaksa par infrastruktūras

39izmantošanu:

40-

411 051 8416 (lati) :

428 581 717(kopējais sēdvietu skaits ) =

430,123 (lati) maksa par vienu pasažiera apkalpošanu;

44- 0,123 (lati) x 55 (sēdvietu

45skaits autobusā) = 6,74 (lati).

46Konkurences padome konstatē, ka

47RSA vienam autobusam par autoostas infrastruktūras (ja biļešu

48tirdzniecība netiek veikta RSA kasēs) izmantošanu pašizmaksas

49aprēķinā pieņem, ka visas sēdvietas autobusā ir aizpildītas visos

50reisos. Minētais pieņēmums nav pamatots, jo vispārzināms ir

51fakts, ka visos reisos visas autobusu sēdvietas ne vienmēr ir

52aizpildītas. Tādējādi, piemēram, pieņemot, ka autobusā ar 55

53sēdvietām vidēji aizpildītas ir 40 sēdvietas, pašizmaksa par

54autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam ir

550,123 (lati) x 40 (aizpildītās sēdvietas) =

564,92 (lati). Konkurences padome secina, ka RSA pašizmaksas

57aprēķinā pieņēmums par visu reisu pilnīgu 100% sēdvietu

58noslogojumu nav pamatots, jo RSA sniedz autoostas infrastruktūras

59pakalpojumu pārvadātāja autobusam, kas iebrauc autoostā,

60neatkarīgi no tā, cik sēdvietu tajā ir aizpildītas.

6110.3. Ņemot vērā iepriekš

62minēto, RSA skaidrojums par viena autobusa ar 55 sēdvietām

63autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

64netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

65maršrutu autobusiem attiecīgi ir 6,74 lati (pašizmaksa) x

661,5 (laika koeficients)=10,11 lati (noapaļojot -

6710,00 lati) nav ekonomiski pamatots. Konkurences padomes

68izpratnē pie lēmuma 10.2.punktā ietvertajiem nosacījumiem,

69ekonomiski pamatota maksa par viena autobusa ar 55 sēdvietām

70autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

71netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

72maršrutu autobusiem varētu būt 7,38 lati (4,92 lati x

731,5).

7410.4. Pamatojoties uz

75iepriekš minētajā vēstulē pievienotajā "Pašizmaksas aprēķins

762007.gadam" tabulā atspoguļotiem skaitļiem, tiek konstatēts, ka

77biļešu tirdzniecības izmaksas (310 918,00 lati) veido

7825% un autoostas infrastruktūras izmantošanas izmaksas

79(679 956,0 lati) veido 56% no kopējām autoostas

80uzturēšanas izmaksām. Pamatojoties uz RSA 07.11.2008. vēstulē

81Nr.2-4/230 sniegto informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem 2007.gadā,

82tiek konstatēts, ka ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir

83(*) lati, kas veido ap (*)%, bet ieņēmumi par autoostas

84infrastruktūras izmantošanu ir (*) lati, kas veido ap (*)%

85no kopējiem ieņēmumiem - (*) latiem par pasažieru un

86autobusu apkalpošanu. Konkurences padome konstatē, ka 2007.gadā

87RSA ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir ap (*) reizes lielāki par

88minētā pakalpojuma izmaksām, bet ieņēmumi par autoostas

89infrastruktūras izmantošanu ir ap (*) reizēm mazāki par minētā

90pakalpojuma izmaksām, t.i., RSA noteiktais izmaksas sadalījums

91par autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam, kas

92iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

93būtiski atšķiras no faktiskā autoostas ieņēmumu sadalījuma

94(biļešu tirdzniecība un autoostas infrastruktūras

95izmantošana).

9610.5. Konkurences padome

97lūdza vairākiem pārvadātājiem (SIA "Norma - A",

98AS "Nordeka", AS "Cata", SIA "VTU Valmiera")

99sniegt informāciju par to, vai tie 2006., 2007. un 2008.gadā

100biļešu tirdzniecību uz savu autobusu reisiem no/uz Rīgu veic paši

101(pilnībā vai daļēji) vai arī tās tiek realizētas RSA biļešu kasēs

102un kādā apjomā.

103Konkurences padome no

104pārvadātājiem saņēma informāciju par faktiski autoostas kasēs

105realizēto braukšanas biļešu apjomu, reisu skaitu un RSA

106faktiskajiem ienākumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas 2006.,

1072007. un 2008.gada dažādos mēnešos (2.tabula).

1082.tabula

109AS "Nordeka", AS "Cata",

110SIA "Norma-A" un SIA "VTU Valmiera" maksas, ko saņēmusi

111RSA par biļešu tirdzniecību un autoostas infrastruktūras

112izmantošanu, un reisu skaits (dažādos mēnešos pēc brīvas

113izvēles)

114Pārvadātājs

115Laika periodi

116RSA ieņēmumi no biļešu

117tirdzniecības

118(LVL bez PVN)

119RSA ieņēmumi no autoostas

120infrastruktūras izmantošanas

121(LVL bez PVN)

122RSA ieņēmumu no biļešu

123tirdzniecības

124daļa no sniegto pamatpakalpojumu kopuma (%)

125Reisu skaits

126AS "Nordeka"

12701.03.2008.-31.03.2008.

12812 620,31

1292 105,44

13085,7

1312250

13201.08.2007.-31.08.2007.

13317 458,49

1342 148,71

13589,0

1362265

13701.12.2006.-31.12.2006.

13812 784,03

1392 168,68

14085,5

1412325

142AS "Cata"

14301.01.2008.-31.01.2008.

144(*)

145(*)

146(*)

147(*)

14801.10.2007.-31.10.2007.

149(*)

150(*)

151(*)

152(*)

15301.03.2006.-31.03.2006.

154(*)

155(*)

156(*)

157(*)

158SIA "Norma-A"

15901.04.2008.-30.04.2008.

160510,18

1611 694,6

16223,1

163310

16401.12.2007.-31.12.2007.

165534,68

1662 156,9

16719,9

168325

16901.03.2007.-31.03.2007.

170428,46

1711 376,77

17223,7

173275

174SIA "VTU Valmiera"

17501.01.2008.-31.01.2008.

1762 663,18

1771 024,2

17868,9

179925

18001.12.2007.-31.12.2007.

1813 052,43

1821 021,90

18374,9

184905

18501.03.2006.-31.03.2006.

1862 704,06

187898,65

18875,1

189925

190Tabulā apkopotie dati norāda, ka

191RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību (85,7%, 89%,

19285,5%) veido lielāko daļu no kopējiem ieņēmumiem par

193pamatpakalpojumu kopumu, kurus tā saņem no AS "Nordeka".

194Līdzīgi ir AS "Cata" un SIA "VTU Valmiera" maksājumi

195RSA, un attiecīgi ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību

196svārstās amplitūdā no 66,9% - 75,1% no kopējiem RSA

197ieņēmumiem. Savukārt RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu

198tirdzniecību, ko tā saņem no SIA "Norma-A", svārstās no

19919,9% līdz 23,7%, jo minētais komersants veic biļešu tirdzniecību

200savās biļešu tirdzniecības kasēs. Minētie tabulas dati liecina,

201ka pārvadātāji, kuri izmanto RSA biļešu kases pakalpojumus, par

202to maksā ievērojami lielāku daļu nekā par infrastruktūras

203izmantošanu.

20410.6. Ņemot vērā 10.2., 10.3.,

20510.4. un 10.5.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka RSA

206noteiktā maksa par autoostas infrastruktūras (ja braukšanas

207biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) izmantošanu vienam reisam, kas

208iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

209nav ekonomiski pamatota. RSA piemērotā maksa pasažieru

210pārvadātājiem, kuri braukšanas biļešu tirdzniecību veic RSA

211kasēs, par autoostas infrastruktūras izmantošanu nav samērīga ar

212pakalpojuma ekonomisko vērtību, tādā veidā RSA, radušos

213zaudējumus sedz no tās sniegtajiem braukšanas biļešu (un citu

214braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojumiem, attiecīgi gūstot

215lielākus ienākumus no savas saimnieciskās darbības.