Par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu Lieta Nr.p/08/05/16 Par Konkurences likuma 13.panta 4.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS "Rīgas starptautiskā autoosta" darbībās

1Autoosta ir regulāro

2pasažieru pārvadātāju ar autobusiem iekšzemes regulārajos

3maršrutos neizbēgams darījuma partneris, jo saskaņā ar Ministru

4kabineta 26.02.2002. noteikumu Nr.84 "Pasažieru regulāro

5autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas,

6slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi

7Nr.84) 9.punktu - "tālsatiksmes un rajona maršruti sākas un

8beidzas autoostā, kas ir katra maršruta galapunkts", un 10.punktu

9- "apdzīvotā vietā pasažieru iekāpšana autobusā un izkāpšana no

10tā notiek autoostā"3.

11Ministru kabineta 12.04.2005.

12noteikumu Nr.248 "Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru

13starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz

14maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās

15atļaujas" 9.punkts nosaka, ka "Latvijas teritorijā pasažieri

16atbilstoši autobusu kustības sarakstam iekāpj vai izkāpj

17autoostās vai citās ar attiecīgo pašvaldību saskaņotās

18pieturvietās". Ievērojot Noteikumu Nr.846 2. un 26.punktā

19noteikto, secināms, ka autoostām jāapkalpo pasažieri un

20autotransporta līdzekļi starptautiskajos, reģionālajos

21starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos,

22un primāri tām ir pienākums sniegt pakalpojumus regulārajiem

23pasažieru pārvadātājiem.

24Citas stāvvietas un pieturvietas

25neno­drošina tādu pakalpojumu kopumu, kādu sniedz RSA, kā pilna

26apjoma pakalpojumu autoosta. RSA autoostas pakalpojumi

27regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek

28veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar

29citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem. Ņemot vērā

30iepriekš minēto, kā arī to, ka RSA ir vienīgā reģistrētā autoosta

31Rīgas teritorijā, Konkurences padome secina, ka no piedāvājuma un

32pieprasījuma puses RSA autoostas pamatpakalpojumi (izņemot

33braukšanas biļešu tirdzniecību) nav aizstājami ar pakalpojumiem,

34kurus var izmantot citās stāvvietās un/vai pieturvietās.

1Ņemot vērā minēto,

2Konkurences padome secina, ka Konkurences likuma 1.panta 5.punkta

3izpratnē konkrētās preces tirgi šajā lietā, kuros darbojas RSA,

4ir:

51) pilna apjoma pakalpojumu

6autoostas (izņemot braukšanas biļešu tirdzniecību)

7infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgus (turpmāk -

8autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgus);

92) braukšanas biļešu (un citu

10braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojuma tirgus.

1Saskaņā ar Konkurences

2likuma 1.panta 3.punktu konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -

3ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

4preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

5un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām.

6Ņemot vērā, ka maršruts ir

7noteikts sabiedriskā transportlīdzekļa kustības ceļš starp diviem

8kustības galapunktiem, autoostas infrastruktūras izmantošanas

9tirgu no regulāro pasažieru pārvadātāju pieprasījuma puses veido

10autoostas sniegtie pakalpojumi vienā ģeogrāfiskā teritorijā. Tie

11nav aizvietojami ar autoostas sniegtiem pakalpojumiem citā

12ģeogrāfiskajā teritorijā, kas neietilpst maršrutā, kurš sākas un

13beidzas autoostā, kas ir katra maršruta galapunkts. Pārvadātāju

14pieprasījums autoostas infrastruktūras izmantošanai atbilst

15noteiktam maršrutam. Šādu pieprasījuma pamatojumu nosaka arī

16pasažieri, kas izmanto pārvadātāju pakalpojumus attiecīgajos

17maršrutos.

18RSA sniedz autoostas

19infrastruktūras izmantošanas pakalpojumus Rīgas pilsētas

20teritorijā regulārajiem pasažieru pārvadātājiem starptautiskajos

21un starppilsētu maršrutos, kuros Rīga ir maršruta viens no diviem

22galapunktiem vai pieturvieta starptautiskā maršrutā. Ņemot vērā

23iepriekš minēto, Rīgas pilsētas teritorijā autoostas

24infrastruktūras izmantošanas pakalpojumi nav aizvietojami ar citā

25ģeogrāfiskā teritorijā sniegtiem autoostu infrastruktūras

26izmantošanas pakalpojumiem.

27Savukārt, izvērtējot braukšanas

28biļešu (un citu braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojuma

29tirgu, konkurences apstākļi visiem tirgus dalībniekiem ir

30pietiekami līdzīgi visā Latvijas teritorijā un tāpēc šajā lietā

31minētais konkrētais tirgus netiek vērtēts.

1Konkrētais tirgus

2Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir konkrētās preces

3tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

4Ņemot vērā iepriekšējos punktos

5norādīto, Konkurences padome secina, ka šajā lietā Konkurences

6likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus ir

7autoostas infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgus

8Rīgas pilsētas teritorijā.

9AS "Rīgas starptautiskā

10autoosta" dominējošais stāvoklis

1Konkurences likuma 1.panta

21.punktā ir noteikts, ka dominējošais stāvoklis ir "tirgus

3dalībnieka (..) ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā

4tirgū, ja šā dalībnieka (..) tirgus daļa ir vismaz 40 procentu un

5šis dalībnieks (..) spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

6konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā,

7darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem,

8klientiem vai patērētājiem".4

9RSA ir vienīgā reģistrētā autoosta

10Rīgas pilsētas teritorijā, patērētājiem un pasažieru

11pārvadātājiem konkrētajā ģeogrāfiskā teritorijā nav iespēja

12izvēlēties citu pilna apjoma pakalpojumu autoostas sniedzēju.

13Līdz ar to RSA spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt

14konkurenci konkrētajā tirgū. Ņemot vērā minēto, Konkurences

15padome secina, ka RSA atrodas dominējošā stāvoklī autoostas

16infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgū Rīgas pilsētas

17teritorijā.

18Pakalpojuma netaisnīgu cenu

19uzspiešana

1Konkurences likuma

213.panta pirmā daļa nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas

3atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā

4ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Konkurences likuma

513.panta 4.punkts par aizliegtām atzīst dominējošā tirgus

6dalībnieka darbības, ar kurām tas ļaunprātīgi izmanto savu

7stāvokli, tieši vai netieši nosakot vai uzspiežot netaisnīgu

8pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citus netaisnīgus tirdzniecības

9noteikumus.

10Netaisnīgas cenas uzspiešana

11pastāv tad, ja dominējošā stāvoklī esošs tirgus dalībnieks par

12saviem pakalpojumiem pieprasa maksu, kas nav proporcionāla

13sniegtā pakalpojuma ekonomiskajai vērtībai. Pienākums sniegt

14noteiktā pakalpojuma cenas ekonomisko pamatojumu gulstas uz

15dominējošā stāvoklī esošo tirgus dalībnieku5.

1Latvijas Republikas

2normatīvajos aktos līdz 01.01.2008. nebija noteikts konkrēts

3regulējums, pēc kādiem kritērijiem autoostas nosaka savu

4pakalpojumu cenas. Tādējādi, slēdzot līgumus, līgumslēdzēju pusēm

5bija jāvienojas par darījuma būtiskām sastāvdaļām, tajā pašā

6laikā līgumiem ir jāatbilst normatīvajos aktos (t.sk. Konkurences

7likumā) noteiktajām tiesību normām.

8RSA 17.08.2005. valdes sēdē tika

9apstiprinātas RSA pakalpojumu cenas, kas noteiktas, atkarībā no

10tā, kā tiek veikta braukšanas biļešu tirdzniecība, pārvadātāju

11autobusiem, kuri iebrauc RSA teritorijā un izmanto autoostas

12infrastruktūras pakalpojumu kopumu (1.tabula).

131.tabula

14RSA apstiprinātās autoostas

15infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu cenas

16N.p.k.

17Autobusu, kas iebrauc

18autoostā, klasifikācija

19Maksa par pakalpojumu, ja

20biļetes tiek tirgotas autoostas kasēs (latos)

21Maksa par pakalpojumu, ja

22biļetes tirgo pārvadātājs vai biļešu tirdzniecība autoostas

23kasēs ir limitēta (latos)

241.

25ar sēdvietu skaitu līdz 30

260,80

275,00

282.

29ar sēdvietu skaitu no 31

30līdz 55*

311,10

3210,00

333.

34ar sēdvietu skaitu virs

3555*

361,60

3710,00

38* - par katru autobusu, ja

39pārvadātājs noteicis tirdzniecības limitu (no 10 līdz 25

40biļetēm), maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu ir

415,00 lati

42No tabulas datiem redzams, ka

43cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu autobusam, kas

44iebrauc RSA, ir noteiktas atkarībā no tā, kur tiek tirgotas

45braukšanas biļetes, un tās atšķiras 6 līdz 9 reizes. Lielāka

46maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu ir paredzēta

47gadījumā, kad pārvadātājs neveic biļešu realizāciju autoostas

48kasēs. Tādējādi RSA par vienu un to pašu pakalpojumu

49pārvadātājiem piemēro ievērojami atšķirīgu cenu.

1Konkurences padome

204.04.2008. vēstulē Nr.897 lūdza RSA sniegt ekonomisko pamatojumu

3minētajām atšķirībām pakalpojumu cenās - kādu iemeslu dēļ cenas

4par autoostas infrastruktūras izmantošanu pārvadātājiem, kas paši

5tirgo biļetes uz saviem reisiem, ir vairākkārt augstākas nekā

6cenas par autoostas infrastruktūras izmantošanu, ko autoosta

7sniedz pārvadātājiem, kas izmanto braukšanas biļešu pārdošanas

8pakalpojumu autoostas kasēs.

910.1. RSA 14.04.2008.

10atbildes vēstulē Nr.2-4/108 skaidroja:

11"Autobusu reisiem, kuri biļešu

12realizāciju veic vienotajā biļešu tirdzniecības sistēmā, maksā

13pārdevējam par biļešu tirdzniecību komisijas naudu 10% apmērā no

14pārdoto biļešu summas. Lai maksas par autoostas infrastruktūras

15izmantošanu būtu līdzvērtīgas, pārvadātājiem, kuri maksā komisiju

16par biļešu tirdzniecību, tiek samazināta maksa par teritorijas

17izmantošanu. [..] Lai pārliecinātos par autoostas pakalpojumu

18cenu pamatotību, tika veikts viena reisa pašizmaksas aprēķins

192007.gadā, sadalot izmaksas pa pakalpojumu veidiem un nosakot

20katra pakalpojuma īpatsvaru. Tika iegūts, ka viena autobusa ar 55

21sēdvietām pakalpojumu nodrošināšanas pašizmaksa ir

228,73 lati, bet viena autobusa ar 55 sēdvietām pakalpojumu

23nodrošināšanas pašizmaksa bez biļešu tirdzniecības attiecīgi ir

246,74 lati. Saskaņā ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta"

25teritorijas izmantošanas noteikumiem, (..) starptautisko reisu

26autobusu autoostas pakalpojumu laiks ir 2 (divas) reizes ilgāks

27par iekšzemes autobusiem atvēlēto pakalpojumu nodrošināšanas

28laiku. Līdzvērtīgas maksas noteikšanai par autoostas pakalpojumu

29nodrošināšanu starptautisko autobusu maršrutu autobusiem tiek

30piemērots laika koeficients".

3110.2. Pamatojoties uz RSA

32sniegto informāciju, Konkurences padome konstatē, ka viena gan

33iekšzemes, gan starptautiskā reisa pašizmaksa par infrastruktūras

34izmantošanu ir aprēķināta sekojoši: kopējās izmaksas

35(1 362 759 (lati) : 193 464 (kopējais

36reisu skaits 2007.gadā) = 7,04 (lati). Tālāk aprēķinos ir

37veikta viena autobusa ar 55 sēdvietām (ja biļešu tirdzniecība

38netiek veikta RSA kasēs) pašizmaksa par infrastruktūras

39izmantošanu:

40-

411 051 8416 (lati) :

428 581 717(kopējais sēdvietu skaits ) =

430,123 (lati) maksa par vienu pasažiera apkalpošanu;

44- 0,123 (lati) x 55 (sēdvietu

45skaits autobusā) = 6,74 (lati).

46Konkurences padome konstatē, ka

47RSA vienam autobusam par autoostas infrastruktūras (ja biļešu

48tirdzniecība netiek veikta RSA kasēs) izmantošanu pašizmaksas

49aprēķinā pieņem, ka visas sēdvietas autobusā ir aizpildītas visos

50reisos. Minētais pieņēmums nav pamatots, jo vispārzināms ir

51fakts, ka visos reisos visas autobusu sēdvietas ne vienmēr ir

52aizpildītas. Tādējādi, piemēram, pieņemot, ka autobusā ar 55

53sēdvietām vidēji aizpildītas ir 40 sēdvietas, pašizmaksa par

54autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam ir

550,123 (lati) x 40 (aizpildītās sēdvietas) =

564,92 (lati). Konkurences padome secina, ka RSA pašizmaksas

57aprēķinā pieņēmums par visu reisu pilnīgu 100% sēdvietu

58noslogojumu nav pamatots, jo RSA sniedz autoostas infrastruktūras

59pakalpojumu pārvadātāja autobusam, kas iebrauc autoostā,

60neatkarīgi no tā, cik sēdvietu tajā ir aizpildītas.

6110.3. Ņemot vērā iepriekš

62minēto, RSA skaidrojums par viena autobusa ar 55 sēdvietām

63autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

64netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

65maršrutu autobusiem attiecīgi ir 6,74 lati (pašizmaksa) x

661,5 (laika koeficients)=10,11 lati (noapaļojot -

6710,00 lati) nav ekonomiski pamatots. Konkurences padomes

68izpratnē pie lēmuma 10.2.punktā ietvertajiem nosacījumiem,

69ekonomiski pamatota maksa par viena autobusa ar 55 sēdvietām

70autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes

71netiek tirgotas RSA kasēs) starptautiskajiem regulārajiem

72maršrutu autobusiem varētu būt 7,38 lati (4,92 lati x

731,5).

7410.4. Pamatojoties uz

75iepriekš minētajā vēstulē pievienotajā "Pašizmaksas aprēķins

762007.gadam" tabulā atspoguļotiem skaitļiem, tiek konstatēts, ka

77biļešu tirdzniecības izmaksas (310 918,00 lati) veido

7825% un autoostas infrastruktūras izmantošanas izmaksas

79(679 956,0 lati) veido 56% no kopējām autoostas

80uzturēšanas izmaksām. Pamatojoties uz RSA 07.11.2008. vēstulē

81Nr.2-4/230 sniegto informāciju par uzņēmuma ieņēmumiem 2007.gadā,

82tiek konstatēts, ka ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir

83(*) lati, kas veido ap (*)%, bet ieņēmumi par autoostas

84infrastruktūras izmantošanu ir (*) lati, kas veido ap (*)%

85no kopējiem ieņēmumiem - (*) latiem par pasažieru un

86autobusu apkalpošanu. Konkurences padome konstatē, ka 2007.gadā

87RSA ieņēmumi par biļešu tirdzniecību ir ap (*) reizes lielāki par

88minētā pakalpojuma izmaksām, bet ieņēmumi par autoostas

89infrastruktūras izmantošanu ir ap (*) reizēm mazāki par minētā

90pakalpojuma izmaksām, t.i., RSA noteiktais izmaksas sadalījums

91par autoostas infrastruktūras izmantošanu vienam reisam, kas

92iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

93būtiski atšķiras no faktiskā autoostas ieņēmumu sadalījuma

94(biļešu tirdzniecība un autoostas infrastruktūras

95izmantošana).

9610.5. Konkurences padome

97lūdza vairākiem pārvadātājiem (SIA "Norma - A",

98AS "Nordeka", AS "Cata", SIA "VTU Valmiera")

99sniegt informāciju par to, vai tie 2006., 2007. un 2008.gadā

100biļešu tirdzniecību uz savu autobusu reisiem no/uz Rīgu veic paši

101(pilnībā vai daļēji) vai arī tās tiek realizētas RSA biļešu kasēs

102un kādā apjomā.

103Konkurences padome no

104pārvadātājiem saņēma informāciju par faktiski autoostas kasēs

105realizēto braukšanas biļešu apjomu, reisu skaitu un RSA

106faktiskajiem ienākumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas 2006.,

1072007. un 2008.gada dažādos mēnešos (2.tabula).

1082.tabula

109AS "Nordeka", AS "Cata",

110SIA "Norma-A" un SIA "VTU Valmiera" maksas, ko saņēmusi

111RSA par biļešu tirdzniecību un autoostas infrastruktūras

112izmantošanu, un reisu skaits (dažādos mēnešos pēc brīvas

113izvēles)

114Pārvadātājs

115Laika periodi

116RSA ieņēmumi no biļešu

117tirdzniecības

118(LVL bez PVN)

119RSA ieņēmumi no autoostas

120infrastruktūras izmantošanas

121(LVL bez PVN)

122RSA ieņēmumu no biļešu

123tirdzniecības

124daļa no sniegto pamatpakalpojumu kopuma (%)

125Reisu skaits

126AS "Nordeka"

12701.03.2008.-31.03.2008.

12812 620,31

1292 105,44

13085,7

1312250

13201.08.2007.-31.08.2007.

13317 458,49

1342 148,71

13589,0

1362265

13701.12.2006.-31.12.2006.

13812 784,03

1392 168,68

14085,5

1412325

142AS "Cata"

14301.01.2008.-31.01.2008.

144(*)

145(*)

146(*)

147(*)

14801.10.2007.-31.10.2007.

149(*)

150(*)

151(*)

152(*)

15301.03.2006.-31.03.2006.

154(*)

155(*)

156(*)

157(*)

158SIA "Norma-A"

15901.04.2008.-30.04.2008.

160510,18

1611 694,6

16223,1

163310

16401.12.2007.-31.12.2007.

165534,68

1662 156,9

16719,9

168325

16901.03.2007.-31.03.2007.

170428,46

1711 376,77

17223,7

173275

174SIA "VTU Valmiera"

17501.01.2008.-31.01.2008.

1762 663,18

1771 024,2

17868,9

179925

18001.12.2007.-31.12.2007.

1813 052,43

1821 021,90

18374,9

184905

18501.03.2006.-31.03.2006.

1862 704,06

187898,65

18875,1

189925

190Tabulā apkopotie dati norāda, ka

191RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību (85,7%, 89%,

19285,5%) veido lielāko daļu no kopējiem ieņēmumiem par

193pamatpakalpojumu kopumu, kurus tā saņem no AS "Nordeka".

194Līdzīgi ir AS "Cata" un SIA "VTU Valmiera" maksājumi

195RSA, un attiecīgi ieņēmumi par braukšanas biļešu tirdzniecību

196svārstās amplitūdā no 66,9% - 75,1% no kopējiem RSA

197ieņēmumiem. Savukārt RSA ieņēmumi par braukšanas biļešu

198tirdzniecību, ko tā saņem no SIA "Norma-A", svārstās no

19919,9% līdz 23,7%, jo minētais komersants veic biļešu tirdzniecību

200savās biļešu tirdzniecības kasēs. Minētie tabulas dati liecina,

201ka pārvadātāji, kuri izmanto RSA biļešu kases pakalpojumus, par

202to maksā ievērojami lielāku daļu nekā par infrastruktūras

203izmantošanu.

20410.6. Ņemot vērā 10.2., 10.3.,

20510.4. un 10.5.punktā noteikto, Konkurences padome secina, ka RSA

206noteiktā maksa par autoostas infrastruktūras (ja braukšanas

207biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) izmantošanu vienam reisam, kas

208iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

209nav ekonomiski pamatota. RSA piemērotā maksa pasažieru

210pārvadātājiem, kuri braukšanas biļešu tirdzniecību veic RSA

211kasēs, par autoostas infrastruktūras izmantošanu nav samērīga ar

212pakalpojuma ekonomisko vērtību, tādā veidā RSA, radušos

213zaudējumus sedz no tās sniegtajiem braukšanas biļešu (un citu

214braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojumiem, attiecīgi gūstot

215lielākus ienākumus no savas saimnieciskās darbības.

1Sadarbības līgumiem, kas

2noslēgti starp RSA un pārvadātājiem, ir pievienoti pielikumi, kas

3ir neatņemama to sastāvdaļa:

4a) Nr.1 Rīgas

5starptautiskās autoostas pakalpojumu tarifi, par kuriem saskaņā

6ar līguma nosacījumiem maksā pārvadātājs;

7b) Nr.2 Rīgas

8starptautiskās autoostas teritorijas izmantošanas noteikumi.

9Minētie sadarbības līgumi ir

10noslēgti ar pārvadātājiem, kuri veic starptautiskos un iekšzemes

11pasažieru pārvadājumus, un pievienotie pielikumi ir identiski

12visiem līgumiem. RSA reisa pašizmaksas aprēķinā ir sniegusi

13paskaidrojumu maksai (10,00 lati) par viena autobusa ar 55

14sēdvietām autoostas infrastruktūras (ja braukšanas biļetes netiek

15tirgotas RSA kasēs) izmantošanu starptautiskajiem regulārajiem

16maršrutu autobusiem. Laika koeficients ir noteikts tikai

17starptautisko reisu autobusiem, bet tāda pati maksa ir noteikta

18par viena autobusa ar 55 sēdvietām autoostas infrastruktūras (ja

19braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) izmantošanu

20iekšzemes regulārajiem maršrutu autobusiem. Pie kam RSA

21teritorijas izmantošanas noteikumu 6.punktā ir noteikts, ka

22pilsētas, rajona un tālsatiksmes maršrutu autobusu iebraukšana

23autoostas teritorijā, lai uzņemtu pasažierus, atļauta 15 minūtes

24pirms atiešanas, bet piebraukšana pie iekāpšanas platformām

25atļauta 10 minūtes pirms autobusa atiešanas, bet 7.punktā

26noteikts, ka starptautisko maršrutu reisu autobusu iebraukšana

27autoostas teritorijā atļauta 30 minūtes pirms autobusa atiešanas,

28bet piebraukšana pie iekāpšanas platformām, lai uzņemtu

29pasažierus, atļauta līdz 20 minūtes pirms autobusa atiešanas.

30Ņemot vērā minēto, Konkurences padome secina, ka RSA ir

31apstiprinājusi vienotu maksu 10,00 latus par autoostas

32infrastruktūras izmantošanu (ja braukšanas biļetes netiek

33tirgotas RSA kasēs) vienam autobusam ar 55 sēdvietām kā

34starptautiskajiem pasažieru pārvadātājiem, tā iekšzemes pasažieru

35pārvadātājiem pie atšķirīgiem autoostas infrastruktūras

36izmantošanas nosacījumiem, t.i., iekšzemes pasažieru

37pārvadātājiem atļauts RSA pakalpojumus izmantot 2 reizes

38īsāku laiku. Līdz ar to RSA piemēro netaisnīgus tirdzniecības

39noteikumus (maksu par autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja

40biļetes netiek tirgotas RSA kasēs)) par vienu un to pašu

41pakalpojumu iekšzemes pasažieru pārvadātājiem.

42RSA viedokļu un argumentu

43analīze

1Konkurences padome

203.11.2008. saņēma RSA 30.10.2008. Nr.2-4/223 vēstuli "Papildus

3informācijas sniegšana" ar skaidrojumu, kurā norādīts, ka

4RSA:

5a) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas

6infrastruktūras izmantošanas tirgū;

7Šādam RSA argumentam Konkurences

8padome nepiekrīt, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes

9ministrijas sniegto informāciju RSA ir vienīgā komercsabiedrība,

10kura sniedz autoostas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā

11regulāro starptautisko un starppilsētu autobusu maršrutiem, un tā

12nekonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī patērētājiem un

13pasažieru pārvadātājiem nav iespēju izvēlēties citu autoostu

14pakalpojumu sniedzēju.

15b) uzskata, ka

16konkrētais tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošana būtu

17jānodala atsevišķi starppilsētu autobusu maršrutiem un atsevišķi

18starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kuri iebrauc autoostas

19teritorijā;

20Lai autoostas veiktu

21komercdarbību, tām ir jāveic reģistrācija saskaņā ar Noteikumiem

22Nr.846, un šie noteikumi attiecas uz autoostām, kurās apkalpo

23pasažierus un transporta līdzekļus starptautiskajos, reģionālajos

24starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.

25RSA 31.03.2005. ar Nr.23P reģistrēta Satiksmes ministrijas

26Autoostu reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tādējādi

27nav pamata nodalīt atsevišķi konkrēto tirgu - autoostas

28infrastruktūras izmantošana starppilsētu un starptautiskajiem

29autobusu maršrutiem, kas iebrauc autoostas teritorijā.

30c) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas

31infrastruktūru, nav spiesti izmantot Rīgas starptautiskās

32autoostas sniegtos pakalpojumus, bet tiem ir iespēja izvēlēties

33citu ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu pieturvietu, jo Noteikumi

34Nr.84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem;

35Konkurences padome piekrīt RSA

36viedoklim, jo Noteikumi Nr.84 attiecas uz iekšzemes maršrutiem.

37Saskaņā ar šā lēmuma 3.punktā noteikto - autoostas pakalpojumi

38regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek

39veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar

40citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem.

41d) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības

42līgumus ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta", pieņemot

43pārvadātājiem neizdevīgus nosacījumus;

44Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

45konstatēto pārvadātājiem nav iespēju Rīgas pilsētas teritorijā

46izvēlēties citu komersantu, kura pakalpojumus (autoostas

47infrastruktūras izmantošana) pārvadātāji, kā arī pasažieri varētu

48saņemt. Tādējādi pārvadātāji ir spiesti pieņemt RSA sadarbības

49līgumu nosacījumus, kas tiem nav izdevīgi, piemēram,

50AS "Nordeka" izteiktais viedoklis (20.05.2008. vēstulē

51Nr.254), SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstulē).

52e) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu

53tirdzniecības tirgū, jo no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm

54tirgotāji visā Latvijas teritorijā saņem 10%;

55Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

56konstatēto braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu)

57pārdošanas pakalpojuma tirgus šajā lietā netiek vērtēts.

58f) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes

59ilgāk izmanto autoostas infrastruktūru, tad attiecīgi pielietojot

60laika koeficientu, palielinās maksa par autoostas infrastruktūras

61izmantošanu";

62Saskaņā ar šā lēmuma 11.punktā

63konstatēto Konkurences padome secina, ka maksa par autoostas

64infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs,

65ir noteikta vienāda starptautiskajiem un iekšzemes pasažieru

66pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tāds pats

67autoostas infrastruktūras izmantošanas laiks kā starptautiskajiem

68pārvadātājiem.

69g) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē

70Nr.2798 konstatēto - par RSA ieņēmumu daļu no biļesu

71tirdzniecības RSA kasēs (kas ir ievērojami lielāka) attiecībā

72pret kopējiem RSA ieņēmumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas, jo

73ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no pasažieru skaita,

74kuru ietekmē reisa attālums, intensitāte un pieprasījums, no

75biļešu cenas, kuru nosaka pārvadātājs, kā arī no piesaistīto

76pasažieru skaita;

77Konkurences padome piekrīt RSA

78izteiktajam argumentam par RSA ieņēmumu no braukšanas biļešu

79tirdzniecības atkarību no piesaistīto pasažieru skaita un citiem

80nosacījumiem, bet saskaņā ar šā lēmuma 10.punktā konstatēto un

81RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par

82uzņēmuma ieņēmumiem, kas arī parāda, ka 2007.gadā faktiskie

83ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par RSA

84ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras izmantošanas sniegtajiem

85pakalpojumiem. Šā lēmuma 10.punktā ir konstatēts, ka

86SIA "Norma-A" ir maksājusi RSA mazāko daļu par braukšanas

87biļešu tirdzniecību (vidēji ap 22 %) no kopējām izmaksām par

88autoostu pakalpojumu izmantošanu, t.i., SIA "Norma-A" pieder

89savas biļešu tirdzniecības kases un tā attiecīgi RSA maksā

90lielāku daļu par autoostas infrastruktūras (izņemot braukšanas

91biļešu tirdzniecību) izmantošanu.

92Secinājumi

1Ņemot vērā šā lēmuma 9. un

210.6.punktā noteikto, Konkurences padome konstatē, ka RSA

3piemērotā maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu (ja

4braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs) vienam reisam, kas

5iebrauc autoostā (ņemot vērā dažādu sēdvietu skaitu autobusos),

6nav ekonomiski pamatota. Netaisnīgie maksājumi tiek piemēroti

7visiem regulārajiem pārvadātājiem, bet labuma guvējs ir

8dominējošais komersants - RSA. Konkurences padome secina, ka RSA

9par vienu un to pašu pakalpojumu pārvadātājiem piemērotā cena

10pārvadātājiem ir ievērojami atšķirīga. RSA tirdzniecības

11noteikumi ir netaisnīgi, jo tie ir noteikti ar mērķi uzspiest

12regulārajiem pasažieru pārvadātājiem starptautiskajos un

13starppilsētu maršrutos izmantot RSA braukšanas biļešu (un citu

14braukšanas dokumentu) pārdošanas pakalpojumu, kas būtībā ir

15nošķirams no citiem pilna apjoma pakalpojumu autoostā

16sniedzamajiem obligātajiem pakalpojumiem.

17Saskaņā šā lēmuma 11.punktā

18noteikto RSA piemēro netaisnīgus tirdzniecības noteikumus, t.i.,

19nosaka vienotu maksu par vienu un to pašu autoostas

20infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu pie atšķirīgiem šīs

21infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem.

22Ņemot vērā iepriekš minēto,

23Konkurences padome secina, ka AS "Rīgas starptautiskā

24autoosta" darbībās ir konstatējams Konkurences likuma 13.panta

254.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpums.

26Konkurences padomes secinājums pēc

27būtības pilnībā atbilst Administratīvās apgabaltiesas 05.02.2007.

28spriedumā lietā Nr.AA 43-0087-07/9, kas ierosināta pamatojoties

29uz PVAS "Rīgas starptautiskā autoosta" pieteikumu par

30Konkurences padomes 01.12.1999. lēmuma Nr.29 atcelšanu,

31izdarītajam secinājumam, kas atzīts par pareizu ar Administratīvo

32lietu departamenta 20.05.2007. rīcības sēdes lēmumu lietā

33Nr.SKA-284/2007.

34Administratīvā apgabaltiesa,

35izvērtējot PVAS "Rīgas starptautiskā autoosta" sniegtā

36pakalpojuma "reisa apkalpošana" starptautisko maršrutu autobusiem

37cenu 10 lati, ja biļešu tirgošana nenotiek autoostas kasēs,

38pamatojumu un samērīgumu ar šī pakalpojuma pašizmaksu

396,90 lati, ir secinājusi, ka "atšķirība starp reālajām

40izmaksām un noteikto cenu ir pārmērīga, turklāt cena ir

41netaisnīga pati par sevi, jo faktiski pārvadātājam, kurš neveic

42biļešu realizāciju autoostas kasēs, ir jāmaksā ne vien par

43pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas platformu un stāvvietām

44paredzētās lietošanas iespēju pakalpojumu, bet arī par biļešu

45tirdzniecības pakalpojumu, neskatoties uz to, ka tas nemaz netiek

46izmantots" (sprieduma 22.p.).

47Naudas soda aprēķins

481) Saskaņā ar Administratīvā

49procesa likuma 8.pantā noteikto tiesību normu saprātīgas

50piemērošanas principu, kurš paredz, ka iestāde, piemērojot

51tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas

52pamatmetodes, lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu,

53un 66.pantā noteiktos lietderības apsvērumus - šajā tiesiskajā

54situācijā ir nepieciešama administratīvā akta izdošana, jo ir

55izdarīts smags Konkurences likuma pārkāpums un ir nepieciešams

56uzlikt sodu par tā izdarīšanu, lai sodītu par izdarīto pārkāpumu

57un atturētu šī lēmuma adresātu un citus tirgus dalībniekus no

58Konkurences likuma pārkāpuma izdarīšanas.

592) Saskaņā ar Konkurences

60likuma 14.panta pirmo un otro daļu, ja Konkurences padome

61konstatē tirgus dalībnieku darbībās šī likuma 13.panta pārkāpumu,

62tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma

63uzlikšanu un naudas soda piemērošanu, un tirgus dalībniekiem

64naudas sodu var uzlikt līdz 5 (piecu) procentu apmēram no to

65pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250

66latu katram. Lai noteiktu soda naudas apmēru, Konkurences padome

67izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008.

68noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

69Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

70paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi) kopsakarā ar

71Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem

72lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

733) Noteikumu 3.punktā

74noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka

75pēdējā noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma

76konstatēšanas dienas. Tā kā minēto dominējošā stāvokļa

77ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumu Konkurences padome ar lēmumu

78konstatē 10.12.2008., pārkāpumā iesaistītā tirgus dalībnieka

79naudas soda apmērs tiek aprēķināts no 2007.gada neto apgrozījuma.

80RSA 2007.gada neto apgrozījums bija

811 301 593,00 lati.

824) Konkurences padome ņēma

83vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu (Noteikumu 13.punkts). Noteikumu

8415.punktā noteikts, ka "pēc pārkāpuma veida par (..) smagu

85pārkāpumu uzskata dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

86(..)". Tādējādi RSA pārkāpums uzskatāms par smagu pārkāpumu, par

87kādu Noteikumu 18.3. apakšpunktā paredzēts naudas sods no

880,5% līdz 1,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma.

89Ievērojot Administratīvā procesa

90likuma 13.pantu, 65.panta trešo daļu un 66.panta pirmo daļu, kas

91nosaka samērīguma principa un lietderības apsvērumu piemērošanu

92administratīvā procesa ietvaros, Konkurences padome secina,

93nosakot naudas soda apmēru RSA, ņem vērā, ka no 01.10.2008.

94izmaksas par autoostas infrastruktūras pakalpojumiem tiek

95noteiktas, ievērojot MK noteikumos Nr.846 noteikto sniedzamo

96pakalpojumu maksas aprēķināšanas metodiku. Tāpat ņem vērā, ka RSA

97ir neizbēgams darījuma partneris tirgus dalībniekiem, kas sniedz

98sabiedriskos pakalpojumus. Tādējādi saskaņā ar iepriekš minēto,

99Konkurences padome uzskata par samērīgu, ņemot vērā pārkāpuma

100smagumu, piemērot mazāko iespējamo Noteikumu

10118.3. apakšpunktā noteikto soda apmēru, t.i., naudas sodu

1020,5% apmērā no RSA neto apgrozījuma 2007.gadā.

103No RSA valdes 17.08.2005.

104apstiprinātajā dokumentā "Rīgas starptautiskās autoostas

105pakalpojumu cenas" ietvertās informācijas Konkurences padome

106secina, ka RSA izdarītais pārkāpums ilgst no 2005.gada 1.oktobra

107līdz 2008.gada 30. septembrim, t.i., 3 gadi. Pārkāpums ilgst

108vairāk nekā gadu, bet nepārsniedz piecus gadus. Par šādu

109pārkāpumu Noteikumu 19.2. apakš­punktā paredzētais naudas

110sods ir līdz 0,5% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma. Ņemot

111vērā izdarītā pārkāpuma ilgumu, Konkurences padome uzskata par

112pamatotu RSA piemērot soda naudu 0,3% apmērā no tās neto

113apgrozījuma 2007.gadā.

1145) Ņemot vērā iepriekš minēto

115un pamatojoties uz Noteikumu 17.punktu, kopējo naudas soda apmēru

116par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar Noteikumu 18.

117un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi RSA piemērojams

118naudas sods 0,8% apmērā no neto apgrozījuma 2007.gadā

119(1 301 593,00 lati,), t.i.,

12010 412,74 lati.

1216) Saskaņā ar Noteikumu

12223.punktu kopējo naudas soda apmēru var samazināt, ja pastāv

123vismaz viens no 23.1. apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību

124mīkstinošiem apstākļiem, t.i.: pārkāpums pārtraukts, tiklīdz

125tirgus dalībnieks saņēmis no padomes informāciju par iespējamo

126Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā minēto

127pārkāpumu; tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma

128sekas, pirms padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu;

129tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu un

130patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska

131nozīme Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā vai 13.pantā

132minēto pārkāpumu konstatēšanā; tirgus dalībnieks atlīdzinājis

133zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma.

134Konkurences padome, izvērtējot

135konkrētās lietas apstākļus, secina, ka RSA darbībās nav

136konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi atbilstoši Noteikumu

13723.1.1. - 23.1.5. apakšpunktos norādītajam, kā arī

138jebkādi citi apstākļi, kuru dēļ naudas sodu būtu pamats

139samazināt. Tādējādi kopējais naudas sods nav samazināms un

140piemērojams iepriekš noteiktajā apmērā.

1417) Saskaņā ar Noteikumu

14221.punktu kopējo naudas soda apmēru var palielināt, ja pastāv

143vismaz viens no 21.1. apakšpunktā uzskaitītajiem atbildību

144pastiprinošiem apstākļiem, t.i., tirgus dalībnieks tā paša veida

145pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un Konkurences padome to ir

146konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu (Noteikumu 21.1.1.

147apakšpunkts).

148Konkurences padome, izvērtējot

149konkrētās lietas apstākļus un ar šo lietu saistīto informāciju,

150secina, ka RSA darbībās ir konstatējams atbildību pastiprinošs

151apstāklis atbilstoši Noteikumu 21.1.1. apakšpunktā

152norādītajam.

153Konkurences padome ar 01.12.1999.

154lēmumu Nr.29 (lieta Nr.0772/06-02/17.08.1999) "Par SIA "Baltijas

155autobusu līnijas"/Eurolines 04.08.1999. iesniegumu Nr.31"

156konstatēja, ka "PVAS "Rīgas starptautiskā autoosta",

157atrodoties dominējošā stāvoklī regulāro starptautisko autobusu

158maršrutu pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas platformu un

159stāvvietām paredzētās teritorijas lietošanas iespēju pakalpojumu

160tirgū Rīgas pilsētas teritorijā, no 01.07.1999. ir netieši

161uzspiedusi netaisnīgus tirdzniecības noteikumus regulāro

162starptautisko autobusu maršrutu pasažieru pārvadātājiem, nosakot

163atšķirīgus tarifus par vienu un to pašu pakalpojumu un tādējādi

164ir pārkāpusi Konkurences likuma 17.pantā noteikto

165aizliegumu".

166Konkurences padome secina, ka RSA

167ir atkārtoti izdarījusi viena un tā paša veida pārkāpumu. Par

168šādu pārkāpumu RSA uzliekamais naudas sods ir palielināms par

1690,25 %.

170Ņemot vērā minēto, Konkurences

171padome secina, ka RSA galīgais sods uzliekams 1,05% apmērā no tās

172neto apgrozījuma 2007.gadā, t.i., 13 666,73 lati.

173Ņemot vērā iepriekš minēto un

174pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu,

17513.panta pirmās daļas 4.punktu, 14.panta pirmo daļu un otrās

176daļas 1.punktu, Administratīvā procesa likuma 5., 13., 65. un

17766.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29. septembra

178noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

179Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

180paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15., 17.punktu, 18.3.,

18119.2. un 21.1.1. apakšpunktu, Konkurences padome

182nolēma: