12. pants

Konkurences padome

03.11.2008. saņēma RSA 30.10.2008. Nr.2-4/223 vēstuli "Papildus

informācijas sniegšana" ar skaidrojumu, kurā norādīts, ka

RSA:

a) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas

infrastruktūras izmantošanas tirgū;

Šādam RSA argumentam Konkurences

padome nepiekrīt, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes

ministrijas sniegto informāciju RSA ir vienīgā komercsabiedrība,

kura sniedz autoostas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā

regulāro starptautisko un starppilsētu autobusu maršrutiem, un tā

nekonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī patērētājiem un

pasažieru pārvadātājiem nav iespēju izvēlēties citu autoostu

pakalpojumu sniedzēju.

b) uzskata, ka

konkrētais tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošana būtu

jānodala atsevišķi starppilsētu autobusu maršrutiem un atsevišķi

starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kuri iebrauc autoostas

teritorijā;

Lai autoostas veiktu

komercdarbību, tām ir jāveic reģistrācija saskaņā ar Noteikumiem

Nr.846, un šie noteikumi attiecas uz autoostām, kurās apkalpo

pasažierus un transporta līdzekļus starptautiskajos, reģionālajos

starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.

RSA 31.03.2005. ar Nr.23P reģistrēta Satiksmes ministrijas

Autoostu reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tādējādi

nav pamata nodalīt atsevišķi konkrēto tirgu - autoostas

infrastruktūras izmantošana starppilsētu un starptautiskajiem

autobusu maršrutiem, kas iebrauc autoostas teritorijā.

c) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas

infrastruktūru, nav spiesti izmantot Rīgas starptautiskās

autoostas sniegtos pakalpojumus, bet tiem ir iespēja izvēlēties

citu ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu pieturvietu, jo Noteikumi

Nr.84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem;

Konkurences padome piekrīt RSA

viedoklim, jo Noteikumi Nr.84 attiecas uz iekšzemes maršrutiem.

Saskaņā ar šā lēmuma 3.punktā noteikto - autoostas pakalpojumi

regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek

veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar

citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem.

d) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības

līgumus ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta", pieņemot

pārvadātājiem neizdevīgus nosacījumus;

Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

konstatēto pārvadātājiem nav iespēju Rīgas pilsētas teritorijā

izvēlēties citu komersantu, kura pakalpojumus (autoostas

infrastruktūras izmantošana) pārvadātāji, kā arī pasažieri varētu

saņemt. Tādējādi pārvadātāji ir spiesti pieņemt RSA sadarbības

līgumu nosacījumus, kas tiem nav izdevīgi, piemēram,

AS "Nordeka" izteiktais viedoklis (20.05.2008. vēstulē

Nr.254), SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstulē).

e) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu

tirdzniecības tirgū, jo no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm

tirgotāji visā Latvijas teritorijā saņem 10%;

Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

konstatēto braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu)

pārdošanas pakalpojuma tirgus šajā lietā netiek vērtēts.

f) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes

ilgāk izmanto autoostas infrastruktūru, tad attiecīgi pielietojot

laika koeficientu, palielinās maksa par autoostas infrastruktūras

izmantošanu";

Saskaņā ar šā lēmuma 11.punktā

konstatēto Konkurences padome secina, ka maksa par autoostas

infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs,

ir noteikta vienāda starptautiskajiem un iekšzemes pasažieru

pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tāds pats

autoostas infrastruktūras izmantošanas laiks kā starptautiskajiem

pārvadātājiem.

g) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē

Nr.2798 konstatēto - par RSA ieņēmumu daļu no biļesu

tirdzniecības RSA kasēs (kas ir ievērojami lielāka) attiecībā

pret kopējiem RSA ieņēmumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas, jo

ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no pasažieru skaita,

kuru ietekmē reisa attālums, intensitāte un pieprasījums, no

biļešu cenas, kuru nosaka pārvadātājs, kā arī no piesaistīto

pasažieru skaita;

Konkurences padome piekrīt RSA

izteiktajam argumentam par RSA ieņēmumu no braukšanas biļešu

tirdzniecības atkarību no piesaistīto pasažieru skaita un citiem

nosacījumiem, bet saskaņā ar šā lēmuma 10.punktā konstatēto un

RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par

uzņēmuma ieņēmumiem, kas arī parāda, ka 2007.gadā faktiskie

ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par RSA

ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras izmantošanas sniegtajiem

pakalpojumiem. Šā lēmuma 10.punktā ir konstatēts, ka

SIA "Norma-A" ir maksājusi RSA mazāko daļu par braukšanas

biļešu tirdzniecību (vidēji ap 22 %) no kopējām izmaksām par

autoostu pakalpojumu izmantošanu, t.i., SIA "Norma-A" pieder

savas biļešu tirdzniecības kases un tā attiecīgi RSA maksā

lielāku daļu par autoostas infrastruktūras (izņemot braukšanas

biļešu tirdzniecību) izmantošanu.

Secinājumi