1Konkurences padome
203.11.2008. saņēma RSA 30.10.2008. Nr.2-4/223 vēstuli "Papildus
3informācijas sniegšana" ar skaidrojumu, kurā norādīts, ka
4RSA:
5a) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas
6infrastruktūras izmantošanas tirgū;
7Šādam RSA argumentam Konkurences
8padome nepiekrīt, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes
9ministrijas sniegto informāciju RSA ir vienīgā komercsabiedrība,
10kura sniedz autoostas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā
11regulāro starptautisko un starppilsētu autobusu maršrutiem, un tā
12nekonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī patērētājiem un
13pasažieru pārvadātājiem nav iespēju izvēlēties citu autoostu
14pakalpojumu sniedzēju.
15b) uzskata, ka
16konkrētais tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošana būtu
17jānodala atsevišķi starppilsētu autobusu maršrutiem un atsevišķi
18starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kuri iebrauc autoostas
19teritorijā;
20Lai autoostas veiktu
21komercdarbību, tām ir jāveic reģistrācija saskaņā ar Noteikumiem
22Nr.846, un šie noteikumi attiecas uz autoostām, kurās apkalpo
23pasažierus un transporta līdzekļus starptautiskajos, reģionālajos
24starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.
25RSA 31.03.2005. ar Nr.23P reģistrēta Satiksmes ministrijas
26Autoostu reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tādējādi
27nav pamata nodalīt atsevišķi konkrēto tirgu - autoostas
28infrastruktūras izmantošana starppilsētu un starptautiskajiem
29autobusu maršrutiem, kas iebrauc autoostas teritorijā.
30c) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas
31infrastruktūru, nav spiesti izmantot Rīgas starptautiskās
32autoostas sniegtos pakalpojumus, bet tiem ir iespēja izvēlēties
33citu ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu pieturvietu, jo Noteikumi
34Nr.84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem;
35Konkurences padome piekrīt RSA
36viedoklim, jo Noteikumi Nr.84 attiecas uz iekšzemes maršrutiem.
37Saskaņā ar šā lēmuma 3.punktā noteikto - autoostas pakalpojumi
38regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek
39veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar
40citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem.
41d) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības
42līgumus ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta", pieņemot
43pārvadātājiem neizdevīgus nosacījumus;
44Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā
45konstatēto pārvadātājiem nav iespēju Rīgas pilsētas teritorijā
46izvēlēties citu komersantu, kura pakalpojumus (autoostas
47infrastruktūras izmantošana) pārvadātāji, kā arī pasažieri varētu
48saņemt. Tādējādi pārvadātāji ir spiesti pieņemt RSA sadarbības
49līgumu nosacījumus, kas tiem nav izdevīgi, piemēram,
50AS "Nordeka" izteiktais viedoklis (20.05.2008. vēstulē
51Nr.254), SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstulē).
52e) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu
53tirdzniecības tirgū, jo no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm
54tirgotāji visā Latvijas teritorijā saņem 10%;
55Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā
56konstatēto braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu)
57pārdošanas pakalpojuma tirgus šajā lietā netiek vērtēts.
58f) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes
59ilgāk izmanto autoostas infrastruktūru, tad attiecīgi pielietojot
60laika koeficientu, palielinās maksa par autoostas infrastruktūras
61izmantošanu";
62Saskaņā ar šā lēmuma 11.punktā
63konstatēto Konkurences padome secina, ka maksa par autoostas
64infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs,
65ir noteikta vienāda starptautiskajiem un iekšzemes pasažieru
66pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tāds pats
67autoostas infrastruktūras izmantošanas laiks kā starptautiskajiem
68pārvadātājiem.
69g) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē
70Nr.2798 konstatēto - par RSA ieņēmumu daļu no biļesu
71tirdzniecības RSA kasēs (kas ir ievērojami lielāka) attiecībā
72pret kopējiem RSA ieņēmumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas, jo
73ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no pasažieru skaita,
74kuru ietekmē reisa attālums, intensitāte un pieprasījums, no
75biļešu cenas, kuru nosaka pārvadātājs, kā arī no piesaistīto
76pasažieru skaita;
77Konkurences padome piekrīt RSA
78izteiktajam argumentam par RSA ieņēmumu no braukšanas biļešu
79tirdzniecības atkarību no piesaistīto pasažieru skaita un citiem
80nosacījumiem, bet saskaņā ar šā lēmuma 10.punktā konstatēto un
81RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par
82uzņēmuma ieņēmumiem, kas arī parāda, ka 2007.gadā faktiskie
83ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par RSA
84ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras izmantošanas sniegtajiem
85pakalpojumiem. Šā lēmuma 10.punktā ir konstatēts, ka
86SIA "Norma-A" ir maksājusi RSA mazāko daļu par braukšanas
87biļešu tirdzniecību (vidēji ap 22 %) no kopējām izmaksām par
88autoostu pakalpojumu izmantošanu, t.i., SIA "Norma-A" pieder
89savas biļešu tirdzniecības kases un tā attiecīgi RSA maksā
90lielāku daļu par autoostas infrastruktūras (izņemot braukšanas
91biļešu tirdzniecību) izmantošanu.
92Secinājumi
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.