JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

12. pantsViss likums

1Konkurences padome

203.11.2008. saņēma RSA 30.10.2008. Nr.2-4/223 vēstuli "Papildus

3informācijas sniegšana" ar skaidrojumu, kurā norādīts, ka

4RSA:

5a) neuzskata, ka atrodas dominējošā stāvoklī autoostas

6infrastruktūras izmantošanas tirgū;

7Šādam RSA argumentam Konkurences

8padome nepiekrīt, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satiksmes

9ministrijas sniegto informāciju RSA ir vienīgā komercsabiedrība,

10kura sniedz autoostas pakalpojumus Rīgas pilsētas teritorijā

11regulāro starptautisko un starppilsētu autobusu maršrutiem, un tā

12nekonkurē ar citiem tirgus dalībniekiem, kā arī patērētājiem un

13pasažieru pārvadātājiem nav iespēju izvēlēties citu autoostu

14pakalpojumu sniedzēju.

15b) uzskata, ka

16konkrētais tirgus - autoostas infrastruktūras izmantošana būtu

17jānodala atsevišķi starppilsētu autobusu maršrutiem un atsevišķi

18starptautiskajiem autobusu maršrutiem, kuri iebrauc autoostas

19teritorijā;

20Lai autoostas veiktu

21komercdarbību, tām ir jāveic reģistrācija saskaņā ar Noteikumiem

22Nr.846, un šie noteikumi attiecas uz autoostām, kurās apkalpo

23pasažierus un transporta līdzekļus starptautiskajos, reģionālajos

24starppilsētu nozīmes un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos.

25RSA 31.03.2005. ar Nr.23P reģistrēta Satiksmes ministrijas

26Autoostu reģistrā kā pilna pakalpojumu apjoma autoosta. Tādējādi

27nav pamata nodalīt atsevišķi konkrēto tirgu - autoostas

28infrastruktūras izmantošana starppilsētu un starptautiskajiem

29autobusu maršrutiem, kas iebrauc autoostas teritorijā.

30c) uzskata, ka pārvadātāji, kas izmanto autoostas

31infrastruktūru, nav spiesti izmantot Rīgas starptautiskās

32autoostas sniegtos pakalpojumus, bet tiem ir iespēja izvēlēties

33citu ar attiecīgo pašvaldību saskaņotu pieturvietu, jo Noteikumi

34Nr.84 attiecas tikai uz iekšzemes maršrutiem;

35Konkurences padome piekrīt RSA

36viedoklim, jo Noteikumi Nr.84 attiecas uz iekšzemes maršrutiem.

37Saskaņā ar šā lēmuma 3.punktā noteikto - autoostas pakalpojumi

38regulārajiem pasažieru pārvadātājiem neatkarīgi no tā, vai tiek

39veikts starptautiskais vai iekšzemes reiss, nav aizstājami ar

40citiem stāvvietu vai pieturvietu pakalpojumiem.

41d) nepiekrīt, ka pārvadātāji būtu spiesti slēgt sadarbības

42līgumus ar AS "Rīgas starptautiskā autoosta", pieņemot

43pārvadātājiem neizdevīgus nosacījumus;

44Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

45konstatēto pārvadātājiem nav iespēju Rīgas pilsētas teritorijā

46izvēlēties citu komersantu, kura pakalpojumus (autoostas

47infrastruktūras izmantošana) pārvadātāji, kā arī pasažieri varētu

48saņemt. Tādējādi pārvadātāji ir spiesti pieņemt RSA sadarbības

49līgumu nosacījumus, kas tiem nav izdevīgi, piemēram,

50AS "Nordeka" izteiktais viedoklis (20.05.2008. vēstulē

51Nr.254), SIA "Norma-A" (02.06.2008. vēstulē).

52e) uzskata, ka ar savām darbībām nedeformē konkurenci biļešu

53tirdzniecības tirgū, jo no ieņēmumiem par realizētajām biļetēm

54tirgotāji visā Latvijas teritorijā saņem 10%;

55Saskaņā ar šā lēmuma 5.punktā

56konstatēto braukšanas biļešu (un citu braukšanas dokumentu)

57pārdošanas pakalpojuma tirgus šajā lietā netiek vērtēts.

58f) uzskata, ka "starptautiskie pārvadātāji 2 (divas) reizes

59ilgāk izmanto autoostas infrastruktūru, tad attiecīgi pielietojot

60laika koeficientu, palielinās maksa par autoostas infrastruktūras

61izmantošanu";

62Saskaņā ar šā lēmuma 11.punktā

63konstatēto Konkurences padome secina, ka maksa par autoostas

64infrastruktūras izmantošanu bez biļešu tirdzniecības RSA kasēs,

65ir noteikta vienāda starptautiskajiem un iekšzemes pasažieru

66pārvadātājiem, bet iekšzemes pārvadātājiem nav noteikts tāds pats

67autoostas infrastruktūras izmantošanas laiks kā starptautiskajiem

68pārvadātājiem.

69g) iebilst par Konkurences padomes 16.10.2008. vēstulē

70Nr.2798 konstatēto - par RSA ieņēmumu daļu no biļesu

71tirdzniecības RSA kasēs (kas ir ievērojami lielāka) attiecībā

72pret kopējiem RSA ieņēmumiem no pamatpakalpojumu sniegšanas, jo

73ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir atkarīgi no pasažieru skaita,

74kuru ietekmē reisa attālums, intensitāte un pieprasījums, no

75biļešu cenas, kuru nosaka pārvadātājs, kā arī no piesaistīto

76pasažieru skaita;

77Konkurences padome piekrīt RSA

78izteiktajam argumentam par RSA ieņēmumu no braukšanas biļešu

79tirdzniecības atkarību no piesaistīto pasažieru skaita un citiem

80nosacījumiem, bet saskaņā ar šā lēmuma 10.punktā konstatēto un

81RSA 07.11.2008. vēstulē Nr.2-4/230 sniegto informāciju par

82uzņēmuma ieņēmumiem, kas arī parāda, ka 2007.gadā faktiskie

83ieņēmumi no biļešu tirdzniecības RSA kasēs ir lielāki par RSA

84ieņēmumiem no autoostas infrastruktūras izmantošanas sniegtajiem

85pakalpojumiem. Šā lēmuma 10.punktā ir konstatēts, ka

86SIA "Norma-A" ir maksājusi RSA mazāko daļu par braukšanas

87biļešu tirdzniecību (vidēji ap 22 %) no kopējām izmaksām par

88autoostu pakalpojumu izmantošanu, t.i., SIA "Norma-A" pieder

89savas biļešu tirdzniecības kases un tā attiecīgi RSA maksā

90lielāku daļu par autoostas infrastruktūras (izņemot braukšanas

91biļešu tirdzniecību) izmantošanu.

92Secinājumi

Patērētāja solis

Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība

Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.

IestādeKomerctiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.