10. pants

Ar Satversmes tiesas tiesneša Viktora Skudras

lēmumu lietā noteikta ekspertīze par apstrīdētās normas

atbilstību ES tiesībām. Ekspertīzi uzdots veikt LL.M. ES

tiesībās Esmeraldai Balodei-Burakai.

Eksperte norāda, ka uz situāciju, kuru regulē apstrīdētā

norma, ir attiecināms Direktīvas 77/91/EEK 25. pants, kas

Latvijas tiesībās pārņemts ar Komerclikuma 249. pantu, un 29.

panta 1. punkts, kas pārņemts ar Komerclikuma 251. pantu.

Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs nolēmis izdot speciālo

normu, kura atkāptos no Komerclikuma 249. panta pirmajā daļā un

251. pantā ietvertajiem principiem situācijā, kad iestājušies

divi īpaši apstākļi: a) kredītiestādes valde izteikusi lūgumu,

lai valsts iegūst vai palielina būtisku līdzdalību šajā

kredītiestādē; b) MK pieņēmis lēmumu, ar kuru šāds lūgums ir

apmierināts. Savukārt Direktīvā 77/91/EEK minētās atkāpes

expressis verbis neesot norādītas. Direktīvas mērķis esot

nodrošināt akcionāriem minimālo aizsardzību visās dalībvalstīs.

EST secinājusi, ka Direktīvas 77/91/EEK mērķis būtu nopietni

apdraudēts, ja dalībvalstis būtu tiesīgas atkāpties no minētās

direktīvas noteikumiem, uzturot spēkā noteikumus - pat tādus, ko

klasificē kā īpašus vai izņēmuma noteikumus (sk. EST 1991.

gada 30. maija spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-19/90 un Nr.

C-20/90 "Marina Karella and Nicolas Karellas v Minister for

Industry, Energy and Technology and Organismos Anasygkrotiseos

Epicheiriseon AE").

Turklāt Direktīvas 77/91/EEK 25. panta 1. punktā ietvertās

akcionāru sapulces tiesības pieņemt lēmumus esot piemērojamas arī

tādās situācijās, kas saistītas ar komercsabiedrību, kurai ir

nopietnas finansiālas grūtības [sk. EST 1998. gada 12. maija

spriedumu lietā Nr. C-367/96 "Alexandros Kefalas and Others

v Elliniko Dimosio (Greek State) and Organismos Oikonomikis

Anasygkrotisis Epicheiriseon AE (OAE)"]. Līdz ar to

eksperte secina, ka apstrīdētā norma neatbilst Direktīvas

77/91/EEK 25. panta 1. punktam.

Eksperte norāda, ka Direktīvas 77/91/EEK 29. panta 1. punkta

detalizētu interpretāciju EST neesot bijusi izdevība sniegt, taču

ar līdzīgu argumentāciju, balstoties uz minētās direktīvas mērķi,

esot iespējams nonākt pie identiska secinājuma, proti, ka

apstrīdētā norma neatbilst arī Direktīvas 77/91/EEK 29. panta 1.

punktā noteiktajam. Turklāt EST esot atzinusi, ka gan Direktīvas

77/91/EEK 25. panta 1. punkts, gan 29. panta 1. punkts ir

formulēti bez nosacījumiem, kā arī pietiekami skaidri un precīzi,

lai tiem būtu tieša iedarbība (sk. EST 1991. gada 30. maija

spriedumu apvienotajās lietās Nr. C-19/90 un Nr. C-20/90

"Marina Karella and Nicolas Karellas v Minister for

Industry, Energy and Technology and Organismos Anasygkrotiseos

Epicheiriseon AE").

Atzinumā norādīts, ka uz situāciju, kuru regulē apstrīdētā

norma, attiecas arī ES primāro tiesību norma - LESD 107. panta 3.

punkta "b" apakšpunkts (bijušais Eiropas Kopienas

dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta "b"

apakšpunkts). Šajā punktā minētos izņēmumus piemērojot EK.

Globālās finanšu krīzes kontekstā 2008. gada 13. oktobrī EK

izplatījusi paziņojumu, kurā citastarp norādīts, ka, ņemot vērā

2008./2009. gada finanšu krīzes apmērus un ietekmi, kā arī

iespējamās sekas, esot pieļaujams izmantot ESDL 107. panta 3.

punkta "b" apakšpunktā minēto izņēmumu kā atbilstošu

tiesisko pamatojumu valsts atbalstam noteiktās, individuāli

izvērtējamās situācijās, īpaši attiecībā uz finanšu institūcijām

(sk. EK paziņojuma "Valsts atbalsta noteikumu piemērošana

pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar

pašreizējo globālo finanšu krīzi" 8. un 9. punktu ES

Oficiālajā Vēstnesī, 2008. gada 25. oktobris, Nr. C 270).

Šādu nostāju EK saglabājusi, pieņemot sekundāros ES tiesību aktus

par Parex bankai paredzētā Latvijas valsts atbalsta saderību ar

ESDL 107. pantu. Līdz ar to eksperte secina, ka apstrīdētā

tiesību norma atbilst ESDL 107. panta 3. punkta "b"

apakšpunktam.

Atzinumā norādīts, ka secinājums par apstrīdētās normas

neatbilstību Direktīvai 77/91/EEK ir balstīts uz EST iepriekš

sniegto attiecīgo tiesību normu interpretāciju. Proti, atbilstoši

minētajai EST judikatūrai situācija, kuru regulē apstrīdētā

norma, esot līdzīga tām situācijām, kuras EST jau aplūkojusi,

īpaši attiecībā uz finansiālās grūtībās nonākušu sabiedrību, kāda

bija EST lietā Nr. C-367/96 "Alexandros Kefalas and Others v

Elliniko Dimosio (Greek State) and Organismos Oikonomikis

Anasygkrotisis Epicheiriseon AE (OAE)" iesaistītā

sabiedrība. Tomēr EST nekad neesot sniegusi attiecīgo ES tiesību

normu interpretāciju sakarā ar tādu situāciju, kad globālu

procesu rezultātā finansiālās grūtībās vienlaikus var nonākt

daudzas kredītiestādes dažādās ES valstīs. ES finanšu tirgu

integrācija esot stimulējusi arī ES iekšējā tirgus vēl ciešāku

saliedēšanos, kas ļaujot nošķirt situāciju, kuru regulē

apstrīdētā norma, no tām situācijām, kuras EST aplūkojusi

iepriekš.

Ja Satversmes tiesa uzskatītu, ka, pirmkārt, jautājums par ES

tiesību piemērošanu ir būtisks lietas izlemšanā, un, otrkārt,

ņemtu vērā to, ka attiecīgo Direktīvas 77/91/EEK normu un ESDL

107. panta 3. punkta "b" apakšpunkta piemērošanu

kopsakarā EST nekad nav vērtējusi, kā arī to, ka šādai

piemērošanai nepieciešamā ES tiesību normu interpretācija nav

acīmredzama, tai saskaņā ar ESDL 267. panta trešajā daļā un EST

1982. gada 6. oktobra spriedumā lietā Nr. 283/81 "Srl CILFIT

and Lanificio di Gavardo SpA v Ministry of Health" noteikto

būtu jāvēršas Eiropas Savienības tiesā ar lūgumu sniegt

prejudiciālu nolēmumu.

Secinājumu

daļa