9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Komercbanku asociācija" (turpmāk - Asociācija) - norāda,

ka apstrīdētajā normā ietverta rekapitalizācijas shēma, kas esot

viens no instrumentiem, ko finanšu iestādes izmanto krīzes

situācijā. Asociācija uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā

ar Satversmes 1. un 105. pantu. Apstrīdētā norma ierobežojot

akcionāru tiesības uz īpašumu, proti, atņemot tiem tiesības

balsot par pamatkapitāla palielināšanu, pamatkapitāla

palielināšanas noteikumu apstiprināšanu un statūtu grozīšanu, kā

arī tiesības izmantot akcionāru pirmtiesības. Taču šis

ierobežojums atbilstot Satversmei.

Asociācijas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Ketija

Tola tiesas sēdē norādīja, ka ir vairāki veidi, kādos valsts

var sniegt palīdzību kredītiestādei: rekapitalizācija, bankas

saistību garantiju došana, pilnīga vai daļēja nacionalizācija,

kredītiestādes likviditātes nodrošināšana. Ne katrā gadījumā

valsts palīdzība būtu uzskatāma par valsts atbalstu, taču

rekapitalizācijas shēma vienmēr būšot valsts atbalsts. Savukārt

valsts atbalsts atbilstoši LESD parasti neesot pieļaujams, jo

kropļojot konkurenci. Valsts atbalsts esot pieļaujams tikai

īpašos gadījumos ar EK atļauju.

Asociācija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - novērst

kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu, tādējādi

aizsargājot noguldītāju intereses, atjaunojot uzticību iekšzemes

banku sistēmai un nodrošinot vispārējo valsts finanšu

stabilitāti. K. Tola tiesas sēdē izteica viedokli, ka akcionāru

pirmtiesību atņemšana esot skaidrojama ar trim šādiem iemesliem:

1) nepieciešamība procesu veikt ātri; 2) nepieciešamība zināt,

tieši par kādu summu tiks palielināts pamatkapitāls; 3)

nepieciešamība ierobežot konkurences kropļošanu. Proti, pēc

valsts atbalsta saņemšanas akciju vērtība palielinoties un, ja

līdzšinējie akcionāri varētu izmantot akcionāru pirmtiesības, tad

viņi gūtu nepamatotu labumu no valsts atbalsta.

Apstrīdētā norma savu leģitīmo mērķi sasniedzot, jo gadījumā,

kad pati kredītiestāde valdes personā lūdz palielināt

kredītiestādes kapitālu, tiekot nodrošināta naudas līdzekļu

piesaiste, kas krīzes situācijā ļaujot kredītiestādei turpināt

darbu.

Asociācija uzskata, ka nav citu, akcionāru tiesības mazāk

ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi.

Saglabājot akcionāriem tiesības balsot par minētajiem jautājumiem

akcionāru sapulcē, kā arī saglabājot akcionāru pirmtiesības,

kapitāla piesaistīšanas process tiktu nepieļaujami paildzināts.

Savukārt pieteikumā par labvēlīgāku atzītais rīcības modelis -

vispirms kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana un tikai pēc

tam pamatkapitāla palielināšana - radītu vairākas negatīvas sekas

gan valstij, gan arī kredītiestādei. Tā, piemēram, naudas

līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai uzlabotu

tās finansiālo stāvokli, tiktu novirzīti akcionāriem. Turklāt

minētais modelis neesot arī akcionāru tiesības mazāk aizskarošs

līdzeklis, jo valsts rīcība, kas uzlabo kredītiestādes finansiālo

stāvokli, ļaujot akcionāriem arī turpmāk izmantot savas īpašuma

tiesības uz akcijām.

Pēc Asociācijas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais

akcionāru tiesību ierobežojums nerada viņiem negatīvas materiālās

sekas. Akciju dalības apmērs samazinoties tikai proporcionāli,

taču nemainoties absolūtos skaitļos, proti, nemainoties nedz

akciju skaits, nedz arī vienas akcijas vērtība.

Nesamazinoties arī izmaksājamo dividenžu apmērs, akciju tirgus

vērtība vai iespējamā likvidācijas kvota akciju sabiedrības

likvidācijas gadījumā. Ja kredītiestāde, nesaņemot valsts

atbalstu, kļūtu maksātnespējīga, līdzšinējie tās akcionāri

zaudētu ne vien tiesības piedalīties kredītiestādes pārvaldībā,

bet arī mantiskās tiesības, jo maksātnespējas gadījumā tiem būtu

visai niecīga iespēja saņemt likvidācijas kvotu.