9. pants

1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

2Komercbanku asociācija" (turpmāk - Asociācija) - norāda,

3ka apstrīdētajā normā ietverta rekapitalizācijas shēma, kas esot

4viens no instrumentiem, ko finanšu iestādes izmanto krīzes

5situācijā. Asociācija uzskata, ka apstrīdētā norma nav pretrunā

6ar Satversmes 1. un 105. pantu. Apstrīdētā norma ierobežojot

7akcionāru tiesības uz īpašumu, proti, atņemot tiem tiesības

8balsot par pamatkapitāla palielināšanu, pamatkapitāla

9palielināšanas noteikumu apstiprināšanu un statūtu grozīšanu, kā

10arī tiesības izmantot akcionāru pirmtiesības. Taču šis

11ierobežojums atbilstot Satversmei.

12Asociācijas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Ketija

13Tola tiesas sēdē norādīja, ka ir vairāki veidi, kādos valsts

14var sniegt palīdzību kredītiestādei: rekapitalizācija, bankas

15saistību garantiju došana, pilnīga vai daļēja nacionalizācija,

16kredītiestādes likviditātes nodrošināšana. Ne katrā gadījumā

17valsts palīdzība būtu uzskatāma par valsts atbalstu, taču

18rekapitalizācijas shēma vienmēr būšot valsts atbalsts. Savukārt

19valsts atbalsts atbilstoši LESD parasti neesot pieļaujams, jo

20kropļojot konkurenci. Valsts atbalsts esot pieļaujams tikai

21īpašos gadījumos ar EK atļauju.

22Asociācija uzskata, ka apstrīdētajā normā ietvertajam

23pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - novērst

24kredītiestādes finansiālās stabilitātes apdraudējumu, tādējādi

25aizsargājot noguldītāju intereses, atjaunojot uzticību iekšzemes

26banku sistēmai un nodrošinot vispārējo valsts finanšu

27stabilitāti. K. Tola tiesas sēdē izteica viedokli, ka akcionāru

28pirmtiesību atņemšana esot skaidrojama ar trim šādiem iemesliem:

291) nepieciešamība procesu veikt ātri; 2) nepieciešamība zināt,

30tieši par kādu summu tiks palielināts pamatkapitāls; 3)

31nepieciešamība ierobežot konkurences kropļošanu. Proti, pēc

32valsts atbalsta saņemšanas akciju vērtība palielinoties un, ja

33līdzšinējie akcionāri varētu izmantot akcionāru pirmtiesības, tad

34viņi gūtu nepamatotu labumu no valsts atbalsta.

35Apstrīdētā norma savu leģitīmo mērķi sasniedzot, jo gadījumā,

36kad pati kredītiestāde valdes personā lūdz palielināt

37kredītiestādes kapitālu, tiekot nodrošināta naudas līdzekļu

38piesaiste, kas krīzes situācijā ļaujot kredītiestādei turpināt

39darbu.

40Asociācija uzskata, ka nav citu, akcionāru tiesības mazāk

41ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem varētu sasniegt leģitīmo mērķi.

42Saglabājot akcionāriem tiesības balsot par minētajiem jautājumiem

43akcionāru sapulcē, kā arī saglabājot akcionāru pirmtiesības,

44kapitāla piesaistīšanas process tiktu nepieļaujami paildzināts.

45Savukārt pieteikumā par labvēlīgāku atzītais rīcības modelis -

46vispirms kredītiestādes akcionāru akciju pārņemšana un tikai pēc

47tam pamatkapitāla palielināšana - radītu vairākas negatīvas sekas

48gan valstij, gan arī kredītiestādei. Tā, piemēram, naudas

49līdzekļi, ko valsts ieguldītu pašā kredītiestādē, lai uzlabotu

50tās finansiālo stāvokli, tiktu novirzīti akcionāriem. Turklāt

51minētais modelis neesot arī akcionāru tiesības mazāk aizskarošs

52līdzeklis, jo valsts rīcība, kas uzlabo kredītiestādes finansiālo

53stāvokli, ļaujot akcionāriem arī turpmāk izmantot savas īpašuma

54tiesības uz akcijām.

55Pēc Asociācijas ieskata, apstrīdētajā normā ietvertais

56akcionāru tiesību ierobežojums nerada viņiem negatīvas materiālās

57sekas. Akciju dalības apmērs samazinoties tikai proporcionāli,

58taču nemainoties absolūtos skaitļos, proti, nemainoties nedz

59akciju skaits, nedz arī vienas akcijas vērtība.

60Nesamazinoties arī izmaksājamo dividenžu apmērs, akciju tirgus

61vērtība vai iespējamā likvidācijas kvota akciju sabiedrības

62likvidācijas gadījumā. Ja kredītiestāde, nesaņemot valsts

63atbalstu, kļūtu maksātnespējīga, līdzšinējie tās akcionāri

64zaudētu ne vien tiesības piedalīties kredītiestādes pārvaldībā,

65bet arī mantiskās tiesības, jo maksātnespējas gadījumā tiem būtu

66visai niecīga iespēja saņemt likvidācijas kvotu.