11. pants

Saeimas pārstāvis tiesas sēdē izteica lūgumu

izbeigt tiesvedību lietā sakarā ar to, ka:

1) neesot pamattiesību ierobežojuma;

2) Pieteikuma iesniedzēji neesot izsmēluši iespējas aizstāvēt

savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem.

Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai tiesvedība lietā

ir izbeidzama.

11.1. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. panta

pirmās daļas 11. punktu persona pieteikumu par Satversmes tiesas

likuma 16. panta 1. punktā paredzētās lietas ierosināšanu var

iesniegt tai noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā, tas ir,

kā konstitucionālo sūdzību. Satversmes tiesas likuma

19.2 panta pirmā daļa noteic, ka "konstitucionālo

sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena

persona, kura uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības

aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka

tiesību normai", bet sestās daļas 1. punkts prasa pamatot

apgalvojumu, ka ir aizskartas pieteikuma iesniedzējam Satversmē

noteiktās pamattiesības. Līdz ar to konstitucionālās sūdzības

gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai tiešām ir aizskartas

pieteikuma iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības.

Ja lietā pastāv šaubas par to, vai apstrīdētā norma skar

pieteikuma iesniedzējam Satversmes 105. pantā noteiktās

pamattiesības, šo jautājumu Satversmes tiesa parasti izvērtē

visupirms (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03 8.

punktu).

11.2. Šāds izvērtējums ir saistīts ar Satversmes 105.

pantā noteikto tiesību tvēruma, kā arī apstrīdētās normas satura

noskaidrošanu. Ja apstrīdētā norma vispār neskar pieteikuma

iesniedzējam Satversmē noteiktās pamattiesības, atbilstoši

Satversmes tiesas praksei tiesvedību lietā iespējams izbeigt

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmumu

par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03). Savukārt

tad, ja apstrīdētā norma paredz pamattiesību ierobežojumu, tā

atbilstība Satversmei izvērtējama spriedumā.