12. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka viņiem ir

aizskartas pamattiesības uz īpašumu. Tās nostiprinātas Satversmes

105. pantā, kas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma

tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma

piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai

izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

atlīdzību."

Lietas dalībnieki un visas pieaicinātās personas, atsaucoties

uz Satversmes tiesas praksi, sākotnēji bija vienisprātis, ka

apstrīdētajā normā ir paredzēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma

iesniedzējiem noteikto pamattiesību ierobežojums. Viedokļi

atšķīrās tikai jautājumā par tā apjomu. Savukārt tiesas sēdē

Saeimas pārstāvis apgalvoja, ka Satversmes 105. pantā lietotais

termins "īpašums" attiecināms tikai uz tādām akcijām,

kurām ir ekonomiska vērtība, bet Pieteikuma iesniedzēju akcijām

neesot ekonomiskas vērtības un tādēļ tās neietilpstot Satversmes

105. panta tvērumā.

Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai uz

Pieteikuma iesniedzējiem piederējušajām akcijām laikā, kad Parex

bankas pamatkapitāla palielināšanai tika piemērota apstrīdētā

norma, bija attiecināms Satversmes 105. pantā paredzētais termins

"īpašums".

12.1. Satversmes tiesa savā praksē daudzkārt ir

interpretējusi Satversmes 105. pantu un jau izstrādājusi viedokli

par tā interpretācijas metodoloģiju un saturu. Satversmes tiesas

praksē ir nostiprināta atziņa, ka no Satversmes 89. panta, kas

noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības

saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

starptautiskajiem līgumiem, izriet valsts pienākums ņemt vērā

starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Konstitucionālā

likumdevēja mērķis ir bijis panākt Satversmē ietverto

cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām cilvēktiesību

normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 30.

augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5.

punktu). Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu,

ir jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību

jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas

līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu

saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto

pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu). Tātad, ja no

Konvencijas normām un to interpretācijas ECT praksē izriet, ka

konkrētas Konvencijā nostiprinātas cilvēktiesības aptver konkrēto

situāciju, tad šī situācija parasti ietilpst arī Satversmē

nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā. Savukārt tad, ja

Konvencijā nostiprinātās cilvēktiesības konkrēto situāciju

neaptver, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šī situācija

Satversmē nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā neietilpst.

Šādā gadījumā Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai nepastāv

apstākļi, kas norāda uz to, ka Satversmē ir paredzēts augstāks

pamattiesību aizsardzības līmenis.

12.2. Satversmes tiesa jau agrāk ir secinājusi:

"Nav šaubu par to, ka kapitāla daļa ir uzskatāma par

"īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē"

(Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr.

2009-113-0106 14. punkts). Saeimas pārstāvis šim secinājumam

nepiekrīt, uzskatot, ka akcionāra tiesības uz īpašumu tiek

aizsargātas tikai tad, ja akcijām ir tirgus vērtība. Saeimas

pārstāvis minēto viedokli balsta galvenokārt uz vienu ECT

nolēmumos ietvertu teikumu: "[..] akcijām publiskā kompānijā

ir ekonomiska vērtība, un tādēļ tās uzskatāmas par īpašumu

Konvencijas Pirmā protokola 1. panta nozīmē" (sk.,

piemēram, ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak

against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 60. punktu). No

šā teikuma Saeimas pārstāvis izdara slēdzienu par pretējo (per

argumentum e contrario), kā arī uzskata, ka ar vārdiem

"ekonomiska vērtība" būtu saprotama akciju tirgus

vērtība.

12.2.1. Slēdziens per argumentum e contrario,

interpretējot tiesību aktu, ir pieļaujams tikai tad, ja tiesību

akta piemērošanas gadījumi uzskaitīti izsmeļoši, bet nav

pieļaujams, ja nonāk pretrunā ar pārējiem šā tiesību akta

noteikumiem. Var piekrist, ka noteiktos gadījumos ECT spriedumos

ietverto atziņu būtību ir iespējams noskaidrot arī per

argumentum e contrario, taču konkrētajā gadījumā šāda pieeja

nav pamatota. Saeimas pārstāvja secinājums nonāk pretrunā ar

lēmumā minētajiem faktiem par tās bankas finanšu stāvokli, kuras

akciju īpašnieks bija attiecīgās sūdzības iesniedzējs (sk. ECT

2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak against

Poland", iesniegums Nr. 041/96, 9. punktu). Ja Saeimas

pārstāvja viedoklis par ECT nostāju būtu pamatots, ECT būtu

vajadzējis secināt, ka sūdzības iesniedzēja akcijām nebija tirgus

vērtības un tāpēc tās neietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1.

panta tvērumā. Taču minētajā lietā ECT secināja, ka sūdzības

iesniedzējs kā publiskas kompānijas akcionārs, atsaucoties uz

Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, varēja prasīt cietušā

statusu (sk. ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā

"Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 61. un

62. punktu).

12.2.2. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka

jēdzienam "īpašums" Konvencijas Pirmā protokola 1.

panta izpratnē ir patstāvīga nozīme. Ar to jāsaprot gan

nekustamais, gan kustamais īpašums, turklāt šis jēdziens ietver

līguma tiesības ar ekonomisku vērtību un dažādas ekonomiskās

intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20.

aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03

8.2. punktu).

Pēc Saeimas pārstāvja ieskata, ECT lietotais termins

"ekonomiska vērtība" (economic value)

minētajos nolēmumos būtu saprotams kā akcijas tirgus vērtība.

Taču gadījumos, kad runa ir par īpašuma tirgus vērtību, ECT

praksē tiek lietots termins "tirgus vērtība" (market

value) vai "pilna tirgus vērtība" (full market

value) (sk., piemēram, ECT 1986. gada 21. februāra sprieduma

lietā "James and others v. the United Kingdom",

iesniegums Nr. 8793/79, 54. punktu un 2011. gada 5. aprīļa

sprieduma lietā "Yildirir v. Turkey", iesniegums Nr.

21482/03, 19. punktu). Konvencijas Pirmā protokola 1. panta

kontekstā termins "ekonomiskā vērtība" tiek lietots

plašākā nozīmē nekā termins "tirgus vērtība" un apzīmē

prasījuma mantisko raksturu plašā kontekstā ar mērķi nošķirt

mantiska rakstura prasījumus no tādiem prasījumiem, kuriem

mantiska rakstura vispār nav.

Atsaucoties gan uz ECT atziņām, gan uz Latvijas tiesību

zinātnieku viedokli, Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

"Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura

tiesību garantiju. Ar tiesībām uz īpašumu saprotamas visas

mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot

par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas,

piemēram, [..] tiesības, kas izriet no kapitāla daļām un akcijām

(kā arī citiem vērtspapīriem)" (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu).

12.2.3. Apzīmējumu "akcijas vērtība"

iespējams lietot atšķirīgās nozīmēs.

Akcijas mantisko raksturu visupirms atspoguļo tās

nominālvērtība. Tā citastarp norāda, ka veikts attiecīgs mantisks

ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā. Atbilstoši Komerclikuma

230. panta pirmajai daļai "akciju nominālvērtību nosaka

sabiedrības statūtos un izsaka latos". Atbilstoši

Komerclikuma 259. pantam jaunās emisijas akciju nominālvērtību

nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Par katru jaunās

emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru

nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas

nominālvērtību. Akcijas pārdošanas cena veidojas no akcijas

nominālvērtības, papildmaksas un emisijas uzcenojuma.

Gada pārskatu likuma 43. panta otrais teikums paredz, ka

akciju sabiedrībām gada pārskatā vienmēr jānorāda akciju skaits

un nominālvērtība. Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta

noteikumu Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un

mantojuma lietu vešanu" 32. punkta pirmais teikums attiecībā

uz mantojamo mantu un tās novērtēšanu paredz, ka

"kapitālsabiedrību kapitāla daļu vai akciju, cita veida

līdzdalības daļu, kā arī vērtspapīru vērtība ir to

nominālvērtība".

Pieteikuma iesniedzējiem gan pirms apstrīdētās normas

pieņemšanas, gan arī pēc tās piemērošanas pieder akcijas ar vienu

un to pašu nominālvērtību. Nevar apgalvot, ka Pieteikuma

iesniedzējiem piederošajām akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas

vai piemērošanas laikā nebija ekonomiskas vērtības un ka no šīm

akcijām izrietošās tiesības nebija mantiska rakstura

tiesības.

Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka Satversmes 105. pants

aizsargā personas tiesības uz mantu, kas palikusi pēc tādas

uzņēmējsabiedrības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, kurā šai

personai piederējušas kapitāla daļas (sk. Satversmes tiesas

2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 14.

punktu).

Tātad fakts, ka Pieteikuma iesniedzējiem pieder akcijas

sabiedrībā, kas nonākusi finansiālās grūtībās, neizslēdz tās no

Satversmes 105. panta tvēruma.

12.2.4. Asociācijas pārstāve norādīja, ka akcijas

tirgus vērtība atspoguļo cenu, ko citas personas ir gatavas

maksāt personai par akciju gadījumā, ja tā savu akciju pārdod.

Akcijas tirgus vērtība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp

no attiecīgo akciju pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Ja ņem

vērā arī to, ka privāttiesību subjekts ERAB izrādīja interesi par

Parex bankas akciju iegādi un tās arī iegādājās, nevar uzskatīt,

ka šīm akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas un vairākkārtējās

piemērošanas laikā nebija nekādas tirgus vērtības.

No akciju nominālvērtības un tirgus vērtības atšķiras tā

vērtība, kuru aprēķina vai nosaka ar speciālu nolūku. Piemēram,

atsavinot īpašumu kārtībā, kādu paredz Konvencijas Pirmā

protokola 1. panta pirmā daļa, atlīdzībai jābūt saprātīgi

saistītai ar īpašuma tirgus vērtību, taču šī norma negarantē

tiesības uz pilnu atlīdzību visos apstākļos. Arī Satversmes 105.

pantā lietotais termins "taisnīga atlīdzība" ne vienmēr

ir saprotams kā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtība

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 22.3. punktu).

Saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmo un ceturto

daļu akciju, mantas, tiesību vai saistību atsavināšanas gadījumā

bankas akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības,

tās apmēra un samaksas, kā arī piedāvāšanas kārtību nosaka MK,

bet strīda gadījumā - tiesa civilprocesuālajā kārtībā pēc bankas

vai tās akcionāru prasības.

Saeimas pārstāvis tiesai iesniedzis FM 2011. gada 2. septembra

vēstuli Nr. 7-3-07/5778, kurā apgalvots: "Pēc VAS

"Privatizācijas aģentūra" sniegtās informācijas akciju

tirgus vērtības novērtējumu nevarēja veikt, jo akciju vērtība ir

bijusi simboliska, ko apliecina arī to iegādes cena (kopā divi

lati un viens eiro cents)" (lietas materiālu 4. sēj. 163.

lpp.). Minētais FM viedoklis nonāk pretrunā ar viedokli, ko

tā bija paudusi 2009. gada 24. februāra vēstulē Ministru

prezidentam: "Lai ERAB varētu lemt par iespējamo iesaisti

Parex bankas pamatkapitālā, ir nepieciešams noteikt Parex bankas

vienas akcijas vērtību. Vairāku institūciju veiktajos aprēķinos

tiek minēta atšķirīga vienas akcijas vērtība. Likvidācijas

vērtība varētu būt 0,01 lats par akciju" (FM 2009. gada

24. februāra vēstule Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 72.

lpp.).

Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējiem piederošo akciju skaitu,

kas vienam no tiem pārsniedz divus miljonus, bet otram - miljonu

akciju, arī tādā gadījumā, ja akciju vērtība aprobežotos ar

minēto simbolisko summu, to nevar uzskatīt par neietilpstošu

Satversmes 105. panta tvērumā.

Turklāt Pieteikuma iesniedzēja "East Capital (Lux)"

auditētajā 2008. gada pārskatā "East Capital (Lux) Eastern

European Fund" piederošajām 28 900 Parex bankas akcijām

norādīta tirgus vērtība (market value) 40 tūkstošu dolāru

apmērā [sk. East Capital (Lux). Sociètè d'investissement á

capital variable incorporated in Luxembourg. Audited Annual

report 2008 lietas materiālu 6. sēj. 104. lpp.].

Tātad nevar piekrist viedoklim, ka Satversmes 105. pantā

lietotais jēdziens "īpašums" neietver Pieteikuma

iesniedzējiem piederējušās akcijas un līdz ar to nevar pastāvēt

tiem Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību

ierobežojums.

Tādējādi lūgums izbeigt lietu uz šā

pamata nav apmierināms.