12. pants

1Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka viņiem ir

2aizskartas pamattiesības uz īpašumu. Tās nostiprinātas Satversmes

3105. pantā, kas nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.

4Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma

5tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma

6piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai

7izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu

8atlīdzību."

9Lietas dalībnieki un visas pieaicinātās personas, atsaucoties

10uz Satversmes tiesas praksi, sākotnēji bija vienisprātis, ka

11apstrīdētajā normā ir paredzēts Satversmes 105. pantā Pieteikuma

12iesniedzējiem noteikto pamattiesību ierobežojums. Viedokļi

13atšķīrās tikai jautājumā par tā apjomu. Savukārt tiesas sēdē

14Saeimas pārstāvis apgalvoja, ka Satversmes 105. pantā lietotais

15termins "īpašums" attiecināms tikai uz tādām akcijām,

16kurām ir ekonomiska vērtība, bet Pieteikuma iesniedzēju akcijām

17neesot ekonomiskas vērtības un tādēļ tās neietilpstot Satversmes

18105. panta tvērumā.

19Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai uz

20Pieteikuma iesniedzējiem piederējušajām akcijām laikā, kad Parex

21bankas pamatkapitāla palielināšanai tika piemērota apstrīdētā

22norma, bija attiecināms Satversmes 105. pantā paredzētais termins

23"īpašums".

2412.1. Satversmes tiesa savā praksē daudzkārt ir

25interpretējusi Satversmes 105. pantu un jau izstrādājusi viedokli

26par tā interpretācijas metodoloģiju un saturu. Satversmes tiesas

27praksē ir nostiprināta atziņa, ka no Satversmes 89. panta, kas

28noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības

29saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem

30starptautiskajiem līgumiem, izriet valsts pienākums ņemt vērā

31starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā. Konstitucionālā

32likumdevēja mērķis ir bijis panākt Satversmē ietverto

33cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautiskajām cilvēktiesību

34normām (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2000. gada 30.

35augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 5.

36punktu). Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību saturu,

37ir jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību

38jomā. Starptautiskās cilvēktiesību normas un to piemērošanas

39prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo par interpretācijas

40līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un tiesiskas valsts principu

41saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved pie Satversmē ietverto

42pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas (sk., piemēram,

43Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr.

442004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu). Tātad, ja no

45Konvencijas normām un to interpretācijas ECT praksē izriet, ka

46konkrētas Konvencijā nostiprinātas cilvēktiesības aptver konkrēto

47situāciju, tad šī situācija parasti ietilpst arī Satversmē

48nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā. Savukārt tad, ja

49Konvencijā nostiprinātās cilvēktiesības konkrēto situāciju

50neaptver, tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka šī situācija

51Satversmē nostiprināto attiecīgo pamattiesību tvērumā neietilpst.

52Šādā gadījumā Satversmes tiesai jāpārliecinās, vai nepastāv

53apstākļi, kas norāda uz to, ka Satversmē ir paredzēts augstāks

54pamattiesību aizsardzības līmenis.

5512.2. Satversmes tiesa jau agrāk ir secinājusi:

56"Nav šaubu par to, ka kapitāla daļa ir uzskatāma par

57"īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē"

58(Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr.

592009-113-0106 14. punkts). Saeimas pārstāvis šim secinājumam

60nepiekrīt, uzskatot, ka akcionāra tiesības uz īpašumu tiek

61aizsargātas tikai tad, ja akcijām ir tirgus vērtība. Saeimas

62pārstāvis minēto viedokli balsta galvenokārt uz vienu ECT

63nolēmumos ietvertu teikumu: "[..] akcijām publiskā kompānijā

64ir ekonomiska vērtība, un tādēļ tās uzskatāmas par īpašumu

65Konvencijas Pirmā protokola 1. panta nozīmē" (sk.,

66piemēram, ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak

67against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 60. punktu). No

68šā teikuma Saeimas pārstāvis izdara slēdzienu par pretējo (per

69argumentum e contrario), kā arī uzskata, ka ar vārdiem

70"ekonomiska vērtība" būtu saprotama akciju tirgus

71vērtība.

7212.2.1. Slēdziens per argumentum e contrario,

73interpretējot tiesību aktu, ir pieļaujams tikai tad, ja tiesību

74akta piemērošanas gadījumi uzskaitīti izsmeļoši, bet nav

75pieļaujams, ja nonāk pretrunā ar pārējiem šā tiesību akta

76noteikumiem. Var piekrist, ka noteiktos gadījumos ECT spriedumos

77ietverto atziņu būtību ir iespējams noskaidrot arī per

78argumentum e contrario, taču konkrētajā gadījumā šāda pieeja

79nav pamatota. Saeimas pārstāvja secinājums nonāk pretrunā ar

80lēmumā minētajiem faktiem par tās bankas finanšu stāvokli, kuras

81akciju īpašnieks bija attiecīgās sūdzības iesniedzējs (sk. ECT

822002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak against

83Poland", iesniegums Nr. 041/96, 9. punktu). Ja Saeimas

84pārstāvja viedoklis par ECT nostāju būtu pamatots, ECT būtu

85vajadzējis secināt, ka sūdzības iesniedzēja akcijām nebija tirgus

86vērtības un tāpēc tās neietilpst Konvencijas Pirmā protokola 1.

87panta tvērumā. Taču minētajā lietā ECT secināja, ka sūdzības

88iesniedzējs kā publiskas kompānijas akcionārs, atsaucoties uz

89Konvencijas Pirmā protokola 1. pantu, varēja prasīt cietušā

90statusu (sk. ECT 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā

91"Olczak against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 61. un

9262. punktu).

9312.2.2. Satversmes tiesa jau ir norādījusi, ka

94jēdzienam "īpašums" Konvencijas Pirmā protokola 1.

95panta izpratnē ir patstāvīga nozīme. Ar to jāsaprot gan

96nekustamais, gan kustamais īpašums, turklāt šis jēdziens ietver

97līguma tiesības ar ekonomisku vērtību un dažādas ekonomiskās

98intereses (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 20.

99aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2009-100-03

1008.2. punktu).

101Pēc Saeimas pārstāvja ieskata, ECT lietotais termins

102"ekonomiska vērtība" (economic value)

103minētajos nolēmumos būtu saprotams kā akcijas tirgus vērtība.

104Taču gadījumos, kad runa ir par īpašuma tirgus vērtību, ECT

105praksē tiek lietots termins "tirgus vērtība" (market

106value) vai "pilna tirgus vērtība" (full market

107value) (sk., piemēram, ECT 1986. gada 21. februāra sprieduma

108lietā "James and others v. the United Kingdom",

109iesniegums Nr. 8793/79, 54. punktu un 2011. gada 5. aprīļa

110sprieduma lietā "Yildirir v. Turkey", iesniegums Nr.

11121482/03, 19. punktu). Konvencijas Pirmā protokola 1. panta

112kontekstā termins "ekonomiskā vērtība" tiek lietots

113plašākā nozīmē nekā termins "tirgus vērtība" un apzīmē

114prasījuma mantisko raksturu plašā kontekstā ar mērķi nošķirt

115mantiska rakstura prasījumus no tādiem prasījumiem, kuriem

116mantiska rakstura vispār nav.

117Atsaucoties gan uz ECT atziņām, gan uz Latvijas tiesību

118zinātnieku viedokli, Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka

119"Satversmes 105. pants paredz visaptverošu mantiska rakstura

120tiesību garantiju. Ar tiesībām uz īpašumu saprotamas visas

121mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot

122par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas,

123piemēram, [..] tiesības, kas izriet no kapitāla daļām un akcijām

124(kā arī citiem vērtspapīriem)" (sk., piemēram, Satversmes

125tiesas 2010. gada 20. aprīļa lēmuma par tiesvedības izbeigšanu

126lietā Nr. 2009-100-03 8.2. punktu).

12712.2.3. Apzīmējumu "akcijas vērtība"

128iespējams lietot atšķirīgās nozīmēs.

129Akcijas mantisko raksturu visupirms atspoguļo tās

130nominālvērtība. Tā citastarp norāda, ka veikts attiecīgs mantisks

131ieguldījums sabiedrības pamatkapitālā. Atbilstoši Komerclikuma

132230. panta pirmajai daļai "akciju nominālvērtību nosaka

133sabiedrības statūtos un izsaka latos". Atbilstoši

134Komerclikuma 259. pantam jaunās emisijas akciju nominālvērtību

135nosaka pamatkapitāla palielināšanas noteikumos. Par katru jaunās

136emisijas akciju maksājama šīs akcijas pārdošanas cena, kuru

137nosaka valde, bet kura nedrīkst būt mazāka par akcijas

138nominālvērtību. Akcijas pārdošanas cena veidojas no akcijas

139nominālvērtības, papildmaksas un emisijas uzcenojuma.

140Gada pārskatu likuma 43. panta otrais teikums paredz, ka

141akciju sabiedrībām gada pārskatā vienmēr jānorāda akciju skaits

142un nominālvērtība. Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta

143noteikumu Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un

144mantojuma lietu vešanu" 32. punkta pirmais teikums attiecībā

145uz mantojamo mantu un tās novērtēšanu paredz, ka

146"kapitālsabiedrību kapitāla daļu vai akciju, cita veida

147līdzdalības daļu, kā arī vērtspapīru vērtība ir to

148nominālvērtība".

149Pieteikuma iesniedzējiem gan pirms apstrīdētās normas

150pieņemšanas, gan arī pēc tās piemērošanas pieder akcijas ar vienu

151un to pašu nominālvērtību. Nevar apgalvot, ka Pieteikuma

152iesniedzējiem piederošajām akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas

153vai piemērošanas laikā nebija ekonomiskas vērtības un ka no šīm

154akcijām izrietošās tiesības nebija mantiska rakstura

155tiesības.

156Satversmes tiesa ir arī secinājusi, ka Satversmes 105. pants

157aizsargā personas tiesības uz mantu, kas palikusi pēc tādas

158uzņēmējsabiedrības izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, kurā šai

159personai piederējušas kapitāla daļas (sk. Satversmes tiesas

1602010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-113-0106 14.

161punktu).

162Tātad fakts, ka Pieteikuma iesniedzējiem pieder akcijas

163sabiedrībā, kas nonākusi finansiālās grūtībās, neizslēdz tās no

164Satversmes 105. panta tvēruma.

16512.2.4. Asociācijas pārstāve norādīja, ka akcijas

166tirgus vērtība atspoguļo cenu, ko citas personas ir gatavas

167maksāt personai par akciju gadījumā, ja tā savu akciju pārdod.

168Akcijas tirgus vērtība ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp

169no attiecīgo akciju pieprasījuma un piedāvājuma tirgū. Ja ņem

170vērā arī to, ka privāttiesību subjekts ERAB izrādīja interesi par

171Parex bankas akciju iegādi un tās arī iegādājās, nevar uzskatīt,

172ka šīm akcijām apstrīdētās normas pieņemšanas un vairākkārtējās

173piemērošanas laikā nebija nekādas tirgus vērtības.

174No akciju nominālvērtības un tirgus vērtības atšķiras tā

175vērtība, kuru aprēķina vai nosaka ar speciālu nolūku. Piemēram,

176atsavinot īpašumu kārtībā, kādu paredz Konvencijas Pirmā

177protokola 1. panta pirmā daļa, atlīdzībai jābūt saprātīgi

178saistītai ar īpašuma tirgus vērtību, taču šī norma negarantē

179tiesības uz pilnu atlīdzību visos apstākļos. Arī Satversmes 105.

180pantā lietotais termins "taisnīga atlīdzība" ne vienmēr

181ir saprotams kā atsavināmā nekustamā īpašuma tirgus vērtība

182(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

183Nr. 2005-12-0103 22.3. punktu).

184Saskaņā ar Banku pārņemšanas likuma 8. panta pirmo un ceturto

185daļu akciju, mantas, tiesību vai saistību atsavināšanas gadījumā

186bankas akcionāriem vai bankai piešķiramās taisnīgās atlīdzības,

187tās apmēra un samaksas, kā arī piedāvāšanas kārtību nosaka MK,

188bet strīda gadījumā - tiesa civilprocesuālajā kārtībā pēc bankas

189vai tās akcionāru prasības.

190Saeimas pārstāvis tiesai iesniedzis FM 2011. gada 2. septembra

191vēstuli Nr. 7-3-07/5778, kurā apgalvots: "Pēc VAS

192"Privatizācijas aģentūra" sniegtās informācijas akciju

193tirgus vērtības novērtējumu nevarēja veikt, jo akciju vērtība ir

194bijusi simboliska, ko apliecina arī to iegādes cena (kopā divi

195lati un viens eiro cents)" (lietas materiālu 4. sēj. 163.

196lpp.). Minētais FM viedoklis nonāk pretrunā ar viedokli, ko

197tā bija paudusi 2009. gada 24. februāra vēstulē Ministru

198prezidentam: "Lai ERAB varētu lemt par iespējamo iesaisti

199Parex bankas pamatkapitālā, ir nepieciešams noteikt Parex bankas

200vienas akcijas vērtību. Vairāku institūciju veiktajos aprēķinos

201tiek minēta atšķirīga vienas akcijas vērtība. Likvidācijas

202vērtība varētu būt 0,01 lats par akciju" (FM 2009. gada

20324. februāra vēstule Nr. 7/VK-74/540 lietas materiālu 3. sēj. 72.

204lpp.).

205Ņemot vērā Pieteikuma iesniedzējiem piederošo akciju skaitu,

206kas vienam no tiem pārsniedz divus miljonus, bet otram - miljonu

207akciju, arī tādā gadījumā, ja akciju vērtība aprobežotos ar

208minēto simbolisko summu, to nevar uzskatīt par neietilpstošu

209Satversmes 105. panta tvērumā.

210Turklāt Pieteikuma iesniedzēja "East Capital (Lux)"

211auditētajā 2008. gada pārskatā "East Capital (Lux) Eastern

212European Fund" piederošajām 28 900 Parex bankas akcijām

213norādīta tirgus vērtība (market value) 40 tūkstošu dolāru

214apmērā [sk. East Capital (Lux). Sociètè d'investissement á

215capital variable incorporated in Luxembourg. Audited Annual

216report 2008 lietas materiālu 6. sēj. 104. lpp.].

217Tātad nevar piekrist viedoklim, ka Satversmes 105. pantā

218lietotais jēdziens "īpašums" neietver Pieteikuma

219iesniedzējiem piederējušās akcijas un līdz ar to nevar pastāvēt

220tiem Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību

221ierobežojums.

222Tādējādi lūgums izbeigt lietu uz šā

223pamata nav apmierināms.