13. pants

1Lai lemtu par Saeimas pārstāvja lūgumu izbeigt

2tiesvedību sakarā ar to, ka Pieteikuma iesniedzēji nav izsmēluši

3visas iespējas aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību

4aizsardzības līdzekļiem, vispirms ir jānoskaidro, kura Satversmes

5105. panta teikuma tvērumā ietilpstošās tiesības Pieteikuma

6iesniedzējiem ir ierobežotas, proti, kurš Satversmes 105. panta

7teikums un ciktāl attiecināms uz apstrīdēto normu. Satversmes

8tiesa ir secinājusi, ka Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma

9tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības

10sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Savukārt

11Satversmes 105. panta ceturtais teikums līdzīgi kā Konvencijas

12Pirmā protokola 1. pants paredz valstij tiesības noteiktos

13gadījumos īpašuma tiesības atņemt de jure (sk.,

14piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

15Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu). "Minētās normas paredz

16atšķirīgus kritērijus ierobežojuma tiesiskuma izvērtēšanai, tādēļ

17nosakāms, kura no tām attiecināma uz apstrīdēto normu"

18(Satversmes tiesas 2010. gada 6. oktobra sprieduma lietā Nr.

192009-113-0106 14. punkts).

20Jāņem vērā, ka tādā gadījumā, ja uz situāciju attiecināms

21Satversmes 105. panta ceturtais teikums, Satversme paredz

22specifiskas prasības, kas varētu ietekmēt arī iespējamo tiesību

23aizsardzības līdzekļu esamību un raksturu. Proti, "īpašuma

24piespiedu atsavināšana pieļaujama tikai uz tāda "atsevišķa

25likuma" pamata, kuru likumdevējs pieņem izņēmuma

26gadījumos" (Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

27sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 22.2. punkts).

2813.1. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka faktiski aiz

29apstrīdētās tiesību normas ir apslēpta īpašuma nacionalizācija

30bez atbilstošas kompensācijas izmaksāšanas, un apstrīd tās

31atbilstību arī Satversmes 105. panta ceturtajam teikumam.

32Pieteikuma iesniedzējiem piederošo akciju nominālvērtība nav

33mainījusies, un to īpašumā gan pirms, gan arī pēc apstrīdētās

34normas piemērošanas ir tieši tikpat daudz akciju ar tieši tādu

35pašu nominālvērtību kā iepriekš, ja vien īpašnieks pats tās nav

36labprātīgi atsavinājis. Apstrīdētā norma pati par sevi neparedz

37atņemt nedz īpašnieka statusu, nedz arī iespēju saņemt dividendes

38vai likvidācijas kvotu, kas pienākas sakarā ar jau piederošām

39akcijām, ja attiecīgās kredītiestādes finansiālais stāvoklis to

40pieļauj. Tāpat netiek atņemtas tiesības piedalīties

41kredītiestādes akcionāru sapulcēs, ja tādas tiek sasauktas, vai

42realizēt citas akcionāram likumos paredzētās tiesības.

43Tādējādi apstrīdētā norma neietilpst

44Satversmes 105. panta ceturtā teikuma tvērumā.

4513.2. "Konvencijas Pirmā protokola 1.panta pirmās

46daļas pirmais teikums garantē jebkuras fiziskās vai juridiskās

47personas tiesības netraucēti izmantot savu īpašumu, tas ir,

48tiesības netraucēti šo īpašumu valdīt, lietot, iegūt no tā visus

49iespējamos labumus, kā arī rīkoties ar to" [Satversmes

50tiesas 1998. gada 30. aprīļa sprieduma lietā Nr. 0902(98)

51secinājumu daļas 1. punkts]. Arī Eiropas Savienības

52Pamattiesību hartas 17. panta pirmās daļas pirmais teikums

53paredz: "Ikvienai personai ir tiesības uz īpašumu, kas

54iegūts likumīgi, tiesības to lietot un atsavināt [..]"

55Minētā norma expressis verbis paredz tiesības ne vien

56atsavināt īpašumu, bet arī to lietot.

57ECT norāda, ka akcija ir sarežģīts objekts, kas apliecina, ka

58akcionāram tā pieder kopā ar tai atbilstošajām tiesībām, tātad

59akcionāram ir ne vien tiesības uz kompānijas mantas daļu tās

60darbības izbeigšanas gadījumā, bet arī citas beznosacījuma

61tiesības, it īpaši tiesības balsot un tiesības ietekmēt

62kompānijas darbību (sk. ECT 2001. gada 27. decembra lēmumu

63lietā "Sovtransavto Holding v. Ukraine", iesniegums Nr.

6448553/99, un 2002. gada 7. novembra lēmuma lietā "Olczak

65against Poland", iesniegums Nr. 041/96, 60. punktu). ECT

66lietā, kurā pieteicējam sākotnēji bija 49 procenti akciju, bet

67pēc vairākkārtējas pamatkapitāla palielināšanas - tikai 20,7

68procenti, secināja, ka ir mainījušās pieteicēja iespējas ietekmēt

69kompāniju un īstenot kontroli pār tās mantu (sk. ECT 2002.

70gada 25. jūlija sprieduma lietā "Sovtransavto Holding"

71v. Ukraine", iesniegums Nr. 48553/99, 92. punktu).

72Interpretējot Satversmes 105. pantā nostiprinātās

73pamattiesības, Satversmes tiesa jau iepriekš ir atsaukusies uz

74citu Eiropas valstu konstitūcijās nostiprinātajām normām un to

75interpretāciju attiecīgo valstu konstitucionālo tiesu praksē.

76Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir norādījusi, ka likums,

77kas paredzēja tiesības strādājošo pārstāvim piedalīties noteiktu

78jautājumu lemšanā atsevišķos kapitālsabiedrības orgānos, ir

79izvērtējams kā tiesību uz īpašumu ierobežojums (sk. Vācijas

80Federālās konstitucionālās tiesas 1979. gada 1. marta spriedumu

81apvienotajās lietās Nr. 1BVR 532, 533/77, 419/78 un 1 BvL 21/78

82BVerfGE, 50, 290). Arī Austrijas Republikas Konstitucionālā

83tiesa ir secinājusi, ka iespēja izspiest akcionārus no

84sabiedrības uzskatāma par īpašuma tiesību ierobežojumu, kam

85nepieciešams attaisnojums sakarā ar sabiedrības interesi,

86piemērotību un samērīgumu (sk. Austrijas

87Republikas Konstitucionālās tiesas 2005. gada 16. jūnija

88spriedumu lietā Nr. G129/04

89http://www.ris.bka.gv.at).

90Aplūkojot ECT praksē izteiktās atziņas kopsakarā ar vēsturisko

91un spēkā esošo Latvijas likumu regulējumu, kā arī tiesību zinātnē

92paustajām atziņām par akcijas juridisko dabu, Satversmes tiesa

93secinājusi, ka "tiesības uz īpašumu ietver arī tiesības lemt

94ar īpašumu saistītus jautājumus" (Satversmes tiesas 2009.

95gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2008-12-01 8.

96punkts).

9713.3. Satversmes tiesa ir secinājusi arī to, ka akciju

98piederība rada personai tiesības uz īpašumu un tikai akcionāram

99ir tiesības lemt par Komerclikuma 284. panta otrajā daļā

100minētajiem jautājumiem, proti, pieņemt lēmumus par grozījumu

101izdarīšanu statūtos, pamatkapitāla izmaiņām, konvertējamo

102obligāciju emisiju, sabiedrības reorganizāciju, koncerna līguma

103noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, sabiedrības iekļaušanu,

104piekrišanu tās iekļaušanai un sabiedrības darbības izbeigšanu.

105Minētie lēmumi tieši attiecas uz sabiedrības aktīviem un ir

106būtiski, jo var ietekmēt ikviena akcionāra īpašuma tiesību

107apjomu. Ja akcionāri paši nevar brīvi noteikt šo lēmumu

108pieņemšanas kārtību, tiek ierobežotas Satversmes 105. pantā

109noteiktās tiesības uz īpašumu (sk. Satversmes tiesas 2009.

110gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2008-12-01 9.

111punktu).

112Komerclikumā ietvertais regulējums attiecībā uz akcionāru

113sapulces kompetenci un akcionāru pirmtiesībām jāvērtē kopsakarā

114ar Direktīvu 77/91/EEK. Direktīvas 77/91/EEK 25. panta pirmais

115teikums paredz: "Par jebkuru kapitāla palielināšanu lemj

116kopsapulce", savukārt 29. panta pirmā daļa nosaka: "Ja

117kapitālu palielina ar naudas ieguldījumu, akcionāriem jāpiedāvā

118akcijas, piešķirot tiem pirmpirkuma tiesības proporcionāli to

119akciju pārstāvētajam kapitālam."

120Latvijas tauta 2003. gada 1. septembra referendumā izšķīrās

121par to, ka Latvija kļūst par ES dalībvalsti. Satversmes tiesa jau

122norādījusi, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas

123Republikai jāpilda saistības, kas izriet no dalības Eiropas

124Savienībā, tostarp arī direktīvās noteiktās prasības (sk.

125Satversmes tiesas 2004. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr.

1262004-01-06 7. punktu). Tas gan nenozīmē, ka direktīvās

127ietvertās normas ikvienā gadījumā ietekmētu Satversmē noteikto

128pamattiesību tvērumu.

129Konkrētajā gadījumā ir jāņem vērā Direktīvas 77/91/EEK kā

130akcionāru tiesību aizsardzības minimālo standartu noteicoša

131instrumenta īpašais raksturs un vieta komerctiesībās. Minētās

132direktīvas 25. un 29. pants izstrādāts, ņemot vērā dalībvalstīs

133īstenoto akcionāru pamattiesību aizsardzību.

13413.4. Līdz ar to, ņemot vērā visus minētos aspektus,

135jāsecina, ka Satversmes 105. panta pirmā teikuma tvērumā ietilpst

136akcionāru tiesības akcionāru sapulcē izlemt ar akciju sabiedrības

137darbību saistītus jautājumus, tostarp jautājumus par

138pamatkapitāla palielināšanu, pamatkapitāla palielināšanas

139noteikumu apstiprināšanu, kā arī to, vai līdzšinējie akcionāri

140bauda pirmtiesības iegādāties jaunās emisijas akcijas.

141Šīs akcionāra tiesības ietilpst Satversmes 105. panta tvērumā

142neatkarīgi no tā, cik veiksmīga ir kredītiestādes saimnieciskā

143darbība, un aptver arī tiesības ar akcionāru sapulces

144starpniecību piedalīties tādu jautājumu lemšanā, kuri saistīti ar

145finansiālās grūtībās nonākušas kredītiestādes glābšanu.

146Apstrīdētā norma paredz, ka kredītiestādes padome noteiktā

147situācijā ir tiesīga, nesasaucot akcionāru sapulci, tās vārdā

148pieņemt lēmumu par kredītiestādes pamatkapitāla palielināšanu un

149apstiprināt pamatkapitāla palielināšanas noteikumus. Savukārt

150apstrīdētās normas otrā daļa noteic, ka minētajos gadījumos

151līdzšinējiem kredītiestādes akcionāriem nav pirmtiesību

152iegādāties jaunās emisijas akcijas.

153Apstrīdētā norma liedz akcionāram īstenot no akcijas

154izrietošās tiesības, proti, piedaloties akcionāru sapulcē,

155pieņemt lēmumus attiecībā uz svarīgiem sabiedrības darbības

156jautājumiem, kā arī saglabāt savu līdzdalību sabiedrībā.

157Tādējādi apstrīdētā norma ietilpst

158Satversmes 105. panta pirmā, otrā un trešā teikuma tvērumā un

159nosaka šajā pantā paredzēto pamattiesību ierobežojumu.